vēlams noklausīties visiem “nemilitāristiem, kur VB populārzinātniski bez nekāda patosa izstāsta par kara scenārijiem un katra vietu tajā.
Joprojām esmu ļoti skeptisks par “vientuļajiem vilkiem”- drīzāk tas ir katra egoisms, kuram vajadzētu tikt pāri. Vai tiešām viņi domās tikai par sevi un savus radus, draugus pametīs? un vēl- ja viņš domā operēt kādā teritorijā bez citu ziņas, tad tikpat viegli viņam nomirt no draudzīgās uguns, jo, ja kādai vienībai tiek “piešķirta” šī teritorija, tad ne vienmēr ir jāšauj tikai pa skaidri redzamu mērķi. dzīvā būtne ar ieroci, kura iemaldās kādā uguns sektorā, var tikt identificēta par aizdomīgu un bīstamu supostātu.
cauri visam vijās “stājaties Zemessardzē”, kam varu piekrist. arī medniekiem tas uzlabotu taktiskās zināšanas. varētu piebilst, ka visām mednieku vienībām būs vajadzīgi līderi, kuri spētu tās vadīt. būtu jēga no katra šāda kolektīva izvirzīt cilvēkus, kuri izietu nosacītus “kaprāļa” kursus, kur viņi apgūtu taktiskās zināšanas, sakaru procedūras utt. atraut instruktorus zemessargiem būtu diezgan izšķērtīgi.
starp citu, ja kādam ir vēlme tikt pie triecienšautenes, kuru glabāt mājās, jāstājas Zemessardzē, kur to iedos pa brīvu. 😉
Tur jau tā lieta, ka par reālu ”karošanu” ir grūti kaut ko jēgā saprast vai iemācīties, ja pats neesi izdzīts cauri vismaz kaut kādam reālam armijas bootcampam (pofig vai Zemessardzē vai OMD vai VAD vai da jebkādam citam kur reāli gatavo karavīru vienības)………puse no runām un vārdiem, kas nāk no tāda vidusmēra latviešu mutes, ļoti labi parāda ka viņi nehuja neko no karošanas nesaprot un no militārās sfēras kā tādas ir tikpat tālu kā es no astrofizikas.
Ja tagad ir populāri vīriem un sievām pēc 40 stāties Zemessardzē, tad nākošais solis būtu viņiem mudināt savus pilngadīgos bērnus tur stāties, kamēr nav ieviests visaptverošs VAD.
ļoti mazs skaits 18-25 gadīgu jauniešu gribēs brīvpratīgi iet un savu svēto brīvo laiku pavadīt mācoties karot un sēdēt mežā bez tualetes kur uz viņiem bļaus nikns seržants……nu negribēs. Apelēt pie viņu sirdsapziņas arī ir diezgan naivi, paši tagad pasēžam un padomājam kādi mēs bijām tajā vecumā un kādi bija mūsu čomi. Jauni džeki grib tusēt, baudīt dzīvi, koļīt meitenes un krāt naudu sarūsējušam bembim (un tas ir pilnīgi normāli visur, ne tikai Latvijā)…….ar brīvprātību un pierunašanu nekur tālu netiksi tā ir jaunu cilvēku daba, tas ir sen pierādīts. Tapēc arī Somija un Igaunijā viņiem pat neprasa ”vai gribi”, viņus vienkārši izdzen cauri tam OMD un viss.
Jābūt arī burkāniem – gan sociāliem, gan finansiāliem. Sabiedrībā OMdienestam un toksiskam maskulīnismam jābūt prestižam, atzītam un godājamam – tieši vieta gatavināt caur medijiem un elites piemēru. Ā, mediji mums neatkarīgi, bet kariņa dēls pasists marksists
šobrīd VAD jau par daudz to burkānu (algas, studijas, kompensācija). Tomēr piedāvātu vēl vienu = gribi darbu valsts pārvaldē/pašvaldībās? “Nes izziņu” par VAD vai raksturojumu no ZS bataljona komandiera vai esi rezerves karavīrs. Sievietēm, ja nav ZS vai rez.karavīrs , tad PPP kurss kā minumums. AM amatu konkursos konkrēta un taustāma priekšroka ex-PD.
Sociālie burkāni galīgi nav – izraēlā, ja neesi dienējis armijā, tad visi un visas skatās uz tevi šķībi, tur konkurss uz desantniekiem ir 400:1, kamēr mēs knapi varam 400 kaklus pusgadā sakasīt
Un tas ir pēc 33 gadiem jaunsardzes un 9 gadiem VAM pilotprojektos, kur apgūti miljoni. Bez pārspīlējuma desmitem, ja ne simtiem miljonu izmesti patriotiskajā vējā, bez taustāmas atdeves VAD, kas būtu JS un VAM galvenā mēraukla.
Pabeigt pamatskolu arī ir ļoti prestiži?! Bet jebkurā gadījumā mūsu valstī obligāti. Lielākais burkāns ir tas, ka nepaliec par pilnīgu muļķi. Omd/vad jāuztver par papildus gadu skolā.
Pat visdemokrātiskākā un cilvēku tiesību mīlošā Skandināvija jau sen atzina, ka nekādi ”burkāni” tev nepalīdzēs dabūt jaunus džekus dienēt armijā. Tas ir naudas un laika tērēšana beztolkā……..mēs te Latvijā joprojām augstprātīgi un naivi mēģinam visiem stāstīt pretējo, un izlikties ka vot mēs zinam labāk. Mēs gudrāki par zviedriem, mēs gudrāki par somiem, mēs par visiem gudrāki 🙂
Tēma tika iedota rāmjos ” vientuļš mednieks – patriots. Vai tas ir risinājums karam” . Pie šādas dispozīcijas, ko varēju to darīju. Par zs gatavināšanas termiņu esmu, maigi izsakoties, informēts . Ja tiks šāda tēma kkur diskutēta paskaidrošu.
Tēmas plašumam – vēl jau būs mednieki ar LV reģistrētām bisēm, latviešu valodas prasmi bet sirdi KF pusē, kuri gan jau arī kur klīdīs. Tā ka atpazīšanai savs – svešs situācijā ar dažādiem “pusmilitāriem spēkiem” būs būtiska nozīme.
nepazīstamus bruņotus tēlus savaņģos vai atšaus – atkarībā no situācijas novadā. Zaudējumi no friendly fire būs milzīgi – Kijivā bruņotie civilie ar no kamaziem izsniegtajiem automātiem čakli esot viens otru apkarojuši – bez C&C pilnīgi likumsakarīgi un neizbēgami
Zem-5-panta konfliktā siros visādi mednieki, kačoki, bezvests.lv u.tml. ogļrači. Karstākā scenārijā klusi izlūkos NBS pozīcijas un koriģēs uguni – arī tāpat kā UA.
Es visu šo regulējumu tā arī nesaprotu – paintbola laukumi darbību turpina, lāzertaga pasākumi arī (nezinu, bet laikam tak airsofts kā tāds arī nav miris, ne?).
Kur ir tā robeža, aiz kuras tas pārkāpj likumu?
Kamēr visi rindā šauj pa mērķi, vai stihiski skrien un šauj, necenšoties savā starpā koordinēties, un izpildīt kādu spēles mērķi kā komanda, tikmēr tas ir OK, bet tiklīdz kāds cenšas sabīdīt kādu taktisku spēles uzdevuma izpildi un pamāca pārējos, tad tas šo regulējumu pārkāpj, un jau ir sodāmi?
Apdraudējumu rada: noturīga grupa, reāls militārs ekipējums (uzkrāšana), armijas taktiskie paņēmieni, armijas apmācības programma un instruktori. Tas viss ir raksturīgs tikai airsoftam.
KL 95.2 pants. Aizlieguma organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības un piedalīties tajās pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma organizēt vai veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības pārkāpšanu, kā arī par aizlieguma piedalīties (!) šādās apmācībās pārkāpšanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu.
Manas “piecas kapeikas/santīmi/centi” saistībā ar “Jautājumu no provinces”:
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
2. Scenārijs “Vientuļais Vilks”:
3. Scenārijs ”Mednieku Kolektīvs = “kaujasspējīga” apakšvienība ”:
4. Scenārijs “Iesim mežos – partizānēsim!”:
5. Scenārijs ”Mednieks -Zemessargs”:
__________________________________________________________________________________________________
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
1) Efektīvs pret mazskaitlīgu (aptuveni 1-5 personu grupu), ar militārās taktikas zināšanām un iemaņām neapgrūtinātu “lielceļa laupītāju” grupu (un arī apšaubāms, ja neaptēstie laupītāji ir bruņoti un “bezbašennije’);
2) Pilnīgi bezjēdzīgs pret apmācītu un pieredzējušu pretinieka pāri un tā formējumiem skaitliski un kvalitatīvi uz augšu- pat ja esat SF veterāns ar īpašu apmācibu pistoles pielietošanai tuvcīņā pet līdzīgu vai pārāku pretinieku;
3) Ja ielaidīsiet “nelabvēļus” jūs rīcībā esošo šaujamieroču (pistoles un/ vai bises) maksimāli EFEKTĪVĀ šausānas attāluma robežās un tuvāk -100m un tuvāk ( 9x19mm FMJ lodes trāpījuma gadījumā sasniegt dzīvībai svarīgos orgānus cilvēka organismā, kurš nav aizsargāts ar bruņuvesti (vismaz Level IIIA); bisei ar lodi tādā pašā attālumā) – jūsu iespējas pielietot pistoli / bisi samazinās ( taktisku iemeslu dēļ-pretinieka skaitliskais pārspēks/ manevra iespēju ierobežotība/ rūpes par paŗējiem neapmācītiem mājiniekiem), lai gan šo ieroču pielietošanas efektivitāte līdz ar distances samazināšanos palielinās. Te lomu sāk spēlēt VB pamatoti paceltā tēma par psiholoģisko gatavību izšaut pa dzīvu būtni.
PIEZĪMES:
Ko darīt? Kā rīkoties? Atbilde: kā teica V.I. Uļjanovs (tas, kurš Ļeņins)- mācīties, mācīties, un vēlreiz- MĀCĪTIES! No sākuma; pašam pacelt savas iemaņaslīdz prasmēm individuāli, untad apmācīt savus mājas/ viensētas ģimenes locekļus (un ”šķirbiņas” – atvainojiet par seksismu): Jūsu pistoles/ Bises “TTX”, praktiskie sausie treniņi praktiskajā šaušanā, ieroča kļūmju novēršanā, pirmā palīdzība šautu brūču situācijās ( TCCC and/ or CLS) – attiecīgo materiālu sagatavošanā (gunshot trauma kit etc.),un savas mājas /viensētas aizsardzības plāna izstrādāšana un vēl mierā laikā tā izspēlēšana, iekļaujot savu evakuāciju/atkāpšanos uz vairāk vai mazāk drošu vietu (draugu/radinieku dzīves vietas, pašu organizētas slēpšanās vietas utt.). Pats efektīvākais šādos gadījumos, kā liecina Bosnijas un Kosovas pieredze, tomēr ir apvienošanās “kolektīvos”- vientuļie vilki/reindžeri, lai cik labi sagatavoti nebūtu, tomēr krīt visātrāk:
Manas “piecas kapeikas/santīmi/centi” saistībā ar “Jautājumu no provinces”:
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
2. Scenārijs “Vientuļais Vilks”:
3. Scenārijs ”Mednieku Kolektīvs = “kaujasspējīga” apakšvienība ”:
4. Scenārijs “Iesim mežos – partizānēsim!”:
5. Scenārijs ”Mednieks -Zemessargs”:
__________________________________________________________________________________________________
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
1) Efektīvs pret mazskaitlīgu (aptuveni 1-5 personu grupu), ar militārās taktikas zināšanām un iemaņām neapgrūtinātu “lielceļa laupītāju” grupu (un diemžēl arī apšaubāms – ja neaptēstie laupītāji ir bruņoti un “bezbašennije’) + veiksme;
2) Pilnīgi bezjēdzīgs pret apmācītu un pieredzējušu pretinieka pāri un tā formējumiem skaitliski un kvalitatīvi uz augšu- pat ja esat SF veterāns ar īpašu apmācību pistoles pielietošanai tuvcīņā pet līdzīgu vai pārāku pretinieku visās pistoles distancēs (no “point blank” līdz 50 m);
3) Ja ielaidīsiet “nelabvēļus” jūs rīcībā esošo šaujamieroču (pistoles un/vai bises ar lodi) maksimāli EFEKTĪVĀ šaušanas attāluma robežās – līdz 100 m pa pilna auguma mērķi (175×50 cm)( 9x19mm FMJ lodes trāpījuma gadījumā sasniegt dzīvībai svarīgos orgānus cilvēka organismā, kurš nav aizsargāts ar bruņuvesti (vismaz Level IIIA); bisei ar lodi līdz tam pašam atālumam- neņemot vērā konkrētā šāvēja prasmes trāpīt pa mērķi šādā maksimālā distancē) – iespējas efektīvi (trāpīgi) pielietot pistoli / bisi , protams, palielinās. Tajā pat laikā, samazinoties distancei, situācija kļūst sarežģītāka reakcijas laika samazināšanās dēļ, uzbrucēju skaitliskā pārākuma realizēšanas un manevrēšanas iespēju palielināšanās dēļ, nepieciešamības rūpeties par neapbruņoto/ neapmācīto mājinieku drošību uzbrukuma gaitā dēļ. Te lomu sāk spēlēt VB pamatoti paceltā tēma par psiholoģisko gatavību izšaut pa dzīvu būtni, turklāt mainīgos taktiskos apstākļos.
PIEZĪMES:
Ko darīt? Kā rīkoties? Atbilde: kā teica V. I. Uļjanovs (tas, kurš Ļeņins)- mācīties, mācīties, un vēlreiz- MĀCĪTIES! No sākuma; pašam pacelt savas iemaņas līdz prasmēm individuāli, un tad apmācīt savus mājas/ viensētas ģimenes locekļus (un ”šķirbiņas” – atvainojiet par seksismu): Jūsu pistoles/ Bises “TTX” ,munīcijas un ārējās ballistikas zināšana, sausie un praktiskie trenniņi praktiskajā šaušanā, ieroča kļūmju novēršanā, pirmā palīdzība šautu brūžu situācijās ( TCCC and/ or CLS) – attiecīgo materiālu sagatavošanā ( gunshot trauma kit etc.),un savas mājas /viensētas aizsardzības plāna izstrādāšana un vēl mierā laikā tā izspēlēšana (iekļaujot tajā apkārtnes izzināšanu, novērtēšanu un novērošanu, mājinieku apziņošanu, aizsegu, šaušanas pozīciju un paslēptuvju izvēli, pārvietošanos starp pozīcijām un pa īpašuma/mājas teritoriju, savu evakuāciju/atkāpšanos uz vairāk vai mazāk drošu vietu (draugu/radinieku dzīves vietas, pašu organizētas slēpšanās vietas utt.).Šādam plānam (vismaz lielos vilcienos) jābūt arī tad, ja ieroču savā rīcībā nav. Pats efektīvākais šādos gadījumos, kā liecina Bosnijas un Kosovas pieredze, tomēr ir apvienošanās “kolektīvos”- vientuļie vilki/reindžeri, lai cik labi sagatavoti un bruņoti arī būtu, tomēr krīt visātrāk. Zemāk saite ( jau kuro reizi komentāros norādīta) ar ieteikumiem, kā un kādēļ rīkoties šādās situācijās, balstoties uz reāliem notikumiem (bij. Dienvidslāvijas karu Bosnijā): https://trinixy.ru/98332-ad-v-bosnii.-1992-1995-goda-15-foto-tekst.html
Šeit daži ietiekumi mājokļa aizsardzības organizēšanai pret laupītājiem: https://www.preparetoact.com/home-defense
Protams, vairāk informācijas atradīsiet gan Youtube, gan interneta vietnēs.
Turpinājums sekos.
1) Kā jau VB minēja, šis scenārijs var būt pa kaulam sagatavotiem un pieredzējušiem indivīdiem;
2) Scenārija nolūks (manuprāt) ir vairāk nodrošināt paša “vientuļnieka” iespējami ilgāku izdzīvošanu (veselības un dzīvības saglabāšanu) ar vai bez mērķa aktīvi cīnīties ar pretinieku. “Vientuļniekam” ir jābūt ne tikai fiziski, taktiski un tehniski sagatavotam, bet arī psiholoģiski gatavam ilgstoši uzturēties vienatnē dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos;
3) Plusi: manuprāt, izceļams ir viens- efektīvāks (nosacīti) OPSEC (mazāka iespēja tikt atklātam), ja vien pats sevi neatklāj savas paviršības vai Viņa Augstības Gadījuma pēc. Vēl var pieminēt apgādes/ pārapgādes ninasi- tā ir nepieciešama mazākos apjomos salīdzinājumā ar kolektīva pārapgādi, tā’dēl nosacīti vienkāršāka.
4) Mīnusi: ierobežotas iespējas kvalitatīvi un kvantitatīvi iznīcināt ienaidnieku un infrastruktūru paša skaitliskā un kvalitatīvā (ekipējums, bruņojums) mazākuma apstākļos. “Vientuļnieka” iedarbība uz ienaidnieku vēl vairāk samazinās tad, ja mēŗkis ir vienīgi paša izdzīvošana. Tāpat negatīva ietekme uz “vientuļnieka” operācijām ir nepieciešamība pēc kvalitātīvas medicīniskās palīdzības ārkārtās gadījumos (ievainojums, akūta saslimšana), kura, visdrīzāk, viņam nebūs pieejama. Tāpat, kā te minēja “Pipars” (ja nekļūdos), parādās tāda problēma ka tikt “nogāztam” “friendly fire”situācijās, pārvietojoties/ operējot savējo spēku atbildības rajonos, kur savu darbību praktiskā koordinācija, visdrīzāk, izpaliks. Te gan jāsaka, ka ši problēma pastāvēs ne tikai ar “vientuļajiem vilkiem”, bet arī ar dažādu (bieži vien arī pretēju) interešu un mērķu apvienotu ļaužu kopumiem, piemēŗam-atkāpjošos vienību, noklīdušu karavīru/ZS-gu, stihiski izveidojušos “partizānu”grupām, kā arī ienaidnieka izlūkdiversiju , marodieru un citu kriminālo interešu grupām. Te , protams, liela nozīme būs savsrtarpējai koordinācijai starp dazādiem dienestiem (militārajiem un civilajiem) uz vietām, komunikācijai un pieņemtajiem SOPiem “pelavu atšķiršanai no graudiem”, tā teikt.
PIEZĪMES:
Jānem vērā, ka militāra konflikta gaitā ikvienam pastāv iespēja kļūt par “vientuļo vilku” pret paša vēlēšanos (vismaz uz kādu laiku) – ja paša vienība tika iznīcināta izkliedēta, ja aizstāvot savu mājokli, nācās to atstāt bez iespējām tajā atgriezties, bēgot no gūsta utt. Tā ka vismaz idejas līmenī katram vajadzētu apsvērt iespēju nokļūt šādā situācijā un ko tajā darīt, izejot no paša prasmēm, iemaņām un pieejamiem līdzekļiem/ resursiem.
VB savā intervijā minēja diskusijas ar savu paziņu, kurš apzināti izvēlējies “V.V.” (Vientuļā Vilka) scenāriju, motivējot to ar neuzticēšanos komandieriem un dažādu līmenu vadībai. Ņemot vērā personisko pieredzi, šādai motivācijai ir tiesības uz eksistenci: nekompetenti komandieri, neefektīvi organizēts apmācību process (“dārgā ētera” laika šķiešana), nekompetences, vai apzinātas rīcības rezultātā pieņemti un īstenoti pasākumi kaujsasspēju graušanai ( sākot ar paša pieredzēto 90-jos: ZS-gu saziedoto līdzēkļu SKS karabīņu iegādēi izmantošana citiem mēŗķiem, LandRoveru “sāga”, nekvalitatīvu AKM/RPK iepirkums no Slovākijas, HK ložmetēju un to mūnīcijas iegade bez patronu lentām ar sekojošu aizliegumu tos piešaut, līdz pat aktīvai pretošanās OMD/VAD ieviešanai līdz pēdējam brīdim, tādējādi apzināti bremzējot rezervistu “pūla” audzēšanu. Tas viss neveicina uzticēšanos. Ja nav uzticēšanās- agri vai vēlu tādos apstākļos labi un pareizi domātas lietas tiek nograutas. Bet tas viss nemaina to, ka “V.V.” scenārijs nav pats efektīvākais, lai gan arī ir tiesīgs eksistēt.
Manuprāt, ja “Vientuļais Vilks” ir apzināti izvēlējies šo ceļu, un ne tikai savai izdzīvošanai, bet arī ienaidnieka iznīcināšanai, tad jēga no viņa darbības šajā jomā slēpjas “multitaskingā”: viņam jāprot veikt izlūkošanu, ar uzsvaru uz DM (designated marksman) citu vieglo strēlnieku (snaiperšatene, ložmetējs, zemstobra granātmetējs ) un prettanku ieroču (granātmetēji) pārvaldīšana vismaz basic līmenī spējām, spridzināšanu. Un tad, ja viņa rīcībā ir vismaz pa eksemplāram no katra veida, tad viņs pats var izvēlēties atbilstošu mēŗķi iznīcināšanai. Tā kā apkārt vazāties ar šiem instrumentiem būtu ne pārāk prātīgi un ērti, tad vajadzētu arī apgūt viegli noslēpjamu īsstobra ieroci (pistoli) slēptai nēšāšanai, pielietošanai distances no “point blank” līdz 50 metriem. Nu, un protams, arī rokasgranātas.
Ievērojot jauno trendu, LV kā UA partneris dronu jomā, ko jūs sakat par “vientuļo vilku” dronistu?
Vienam staipīt līdzi granātmetēju ar visu munīcīju jau bišku velk uz filmu supervaroni. Kamēr drons dod iespēju iedzelt stiprāk un ieturēt distanci.
Ja iedziļinās manis rakstītajā, nevienā brīdī nepiedāvāju “Vientuļajam Vilkam” staipīt līdzi granātmetēju ar visu munīciju, kuras daudzumu paredzēts stiept pāriniekam. Ja tā ir RPG7, tad pietiek ar pāris raķetēm. Tandēma kumulatīvajām, piemēram. Ar Kārli Gustavu gan būtu ne tik parocīgi. Turklāt ir vēl vienreiz lietojamie. Šie specifiskie ieroči jāglabā slēptuvēs potenciālas izmantošanas vietu tuvumā. Un ja vēl apvienojas ar citu”vientuļo vilku”, tad jau kā pāris var sniegt skaļāku dueta koncertu. Bet tādā gadījumā “vientuļā vilka” koncepts vairs netiek ievērots. Ja nu vienīgi to nosauc par ” vilku pāri” 🙂
Par dronu ir izmantošanu “vientuļā vilka izpildījumā”- neredzu šķēršļus. Tieši otrādi.
Otrais turpinājums
3. Scenārijs ”Mednieku Kolektīvs = “kaujasspējīga” apakšvienība ”:
1) Mednieku kolektīvs kā tāds, manuprāt, nevar tikt uzskatīts par kaujasspējīgu apakšvienību pat tad, ja kolektīva biedru vidū ir indivīdi ne tikai ar militārā dienesta pieredzi, bet pat ar instruktoru/jaunāko komandieru pieredzi, jo tas nav radīts ar mēŗki veikt kaujas darbību un tam nav nepieciešamā bruņojuma un munīcijas daudzuma jelkādas vērā ņemamas uguns jaudas nodrošināšanai. Labākajā gadījumā tas varētu pretendēt uz vienkāršotas partizānu vienības- tās kodola statusu- ja kolektīva sastāvā ir mednieki ar militārā dienesta un mazo vienību vadības pieredzi. Vēl mednieku kolektīva biedri varētu būt lietderīgi kā kritiskās infrastruktūras apsardzes elements pienemot, ka viņus vada apmācīti/ pieredzējuši militārie komandieri;
2) Mednieki kā tādi, pat bez militāras apmācības, būtu noderīgi, tos iekļaujot militāro apakšvienību sastāvā, kur viņu pieredzi, iemaņas un prasmes var izmantot izlūkošanā – novērošanā, kā snaiperus un Designated Marksman-us objektu apsardzē un aizsardzības operācijās (owerwatch /piesegšanas uzdevumi), kā gidus – pavadoņus apakšvienību pavadīšanai uz kaujas pozīcijām apvidū (seviški tām vienībām, kuras ir piekomandētas no citiem reģioniem (nepārzina apvidu tik labi kā vietējie) un/ vai sabiedroto apakšvienību pavadīšanai nepieciešamības gadījumā), veikt pēddziņu funkcijas ienaidnieka diversantu izsekošanai. Tāpat viņus var piesaistīt arī kā instruktorus pēdu dzīšanāun izsekošanā, kā arī šaušanā pa kustībā esošu mērķi, tajā skaitā šaušana ar ieroča piesviedienu.
4. Scenārijs “Iesim mežos – partizānēsim!”:
1) Partizānu kustību nodrošina divi modeļi, kuriem ideālā gadījumā ir jāpārklājas: STIHISKAIS (kustība veidojas kā iepriekš neplānota, indivīdiem apvienojoties grupās ārējo apstākļu iespaidā, kad konvencionālā militārā pretošanās dažādu iemeslu dēl vairs nav iespējama un teritoriju ir okupējis ienaidnieks. Tas parasti notiek karadarbības gaitā, NEVIS PIRMS tās uzsākšanas). Otrais modelis ir ORGANIZĒTAIS (valsts organizēts- vēl pirms karadarbības uzsākšanas notiek personāla apmācība, bruņojuma, medikamentu un citu resursu un rezervju savlaicīga sagatavošana un izvietošana, rīcības plānu izstrādāšana – sakari, apgāde/ pārapgāde, medicīniskais nodrošinājums, evakuācija, kaujas darbības plānošana utt.). Ideālā gadījumā, tiklīdz rodas apstākļi un nepieciešamība partizānu kara vešanai, ORGANIZĒTAJAM modelim ir jāņem virsroka pār STIHISKO, iekļaujot sevī STIHISKĀ modeļa ietvaros radušos formējumus un aktivitātes.
2) Partizānu kustības efektivitātei tā jāorganizē savlaicīgi- vēl miera laikā. Turklāt tās sagatavošana un koordinēšana ir darbietilpīgāks un sarežģītāks process salīdzinājumā ar konvencionālās karadarbības sagatavošanu, kam ir vajadzīgs ilgāks laiks.
3) Cik zināms, šis tas sajā virzienā tiek darīts. Cits jautājums, vai kvalitāte un apjoms ir adekvāts gaidāmajiem izaicinājumiem. Te jāņem vērā, ka partizānēšana var pārklāties ar “Vientuļo Vilku” scenārija pārstāvjiem, kas pats par sevi nav ne slikti , ne labi- tā vienkārši notiek un ieguvums no šādas pārklāšanās būs atkarīgs no katras atseviškas situācijas. Ir jānem vērā, ka mūsu reālais ienaidnieks ir ļoti pieredzējis partizānu kustības apkarošanā un ilgi sisties nevarēs- neatkarīgi no tā, vai to mēģinās darīt urbānā vidē vai pie “dabas krūts”. Šeit būt jāstudē mežabrāļu pieredze un tajā izmantotās ienaidnieka metodes cīņai ar partizāniem, gan arī mūsdienu trendus šajā sakarā- moderno tehnoloģiju (droni, termālās novērošanas ierīces, seismiskie sensori utt) izmantošanas efektivitāte partizānu kustībā: gan no pretinieka viedokļa partizānu apkarošanā, gan pašu partizāniem šo tehnoloģiju izmantošanā pret okupantiem – gan pilsētvidē, gan mežā. Jebkurā gadījumā partizānēsanas efektivitāte būs tieši atkarīga no tās sagatavošanas kvalitātes vēl miera laikā.
Mednieku kolektīva dalībnieki bez militārās pieredzes kā atsevišķa vienība noderētu tikai kā 3. aizsardzības ešelons, lai nodrošinātu objektu apsardzi un patrulēšanu. Tāpēc viņiem vajadzētu kaut ZS instroktoru-veterānu, kurš spētu ierādīt uguns sektorus, parādīt, kā izveidot pozīcijas/ierakumu, kā veikt patrulēšanu un iemācīt vienkāršas iekšējās sakaru procedūras. Nekā sarežģīta, bet, ja nekas tāds nav darīts, tad var izveidoties pārpratumi un haoss ar draudzīgo uguni…
Tajā pašā laikā, ja militārajam instruktoram iedod šādu kolektīvu un piemet klāt kādu ložmetēju, prettanku ieroci un ekskavatoru, viņš ātri var izveidot pietiekoši efektīvu aizsardzību, kas sagādās krietnas galvassāpes pretiniekam, kurš grib ātri virzīties uz priekšu bez artilērijas sagatavošanas. Upuri būtu daudz abās pusēs. Šķiet, LTV nesen bija sižets par Vozņesensku, kur ukraiņi aizsargājās. Tur “mednieki” bija labs atbalst regulārajiem spēkiem. Ja jāsēž pozīcijā un tikai jākontrolē savs sektors, tad teorētiski nekādu lielo militāro pieredzi jau tur nevajag- nodaļnieks norotēs un grupas komandieris/vada seržants nodrošinās ar visu vajadzīgo (ēdienu, patronām, siltajiem zābakiem…)…
Ir vēl viena Vientuļā VIlka pieeja, to var nosaukt par teroristisko pieeju – turpināt parastā pilsoņa dzīvi, bet slepus veikt diversijas pret ienaidnieku.
Tad ir jābūt ļoti nekompromitētai pagātnei, vēlams dziļas pensijas vecumam, sieviešu dzimumam un iepriekšējai apmācībai konspirācijā. Visi pārējie personāži LV mērogā izskaitļojami uz 1, 2. Principā kriminālās pasaules pārstāves ir gatavs resurss, motivācija – nauda.
Arī tādi jāgatavo laicīgi, atlasot kandidātus jau skolā/Jaunsardzē. Ar attiecīgo konspirācijas apmācību un pieseguma leģendu.
Kriminālās Pasaules pārstāves neder, jo, iespējams, būs jādarbojas mēnešiem ilgi bez atbalsta. Te cilvēkus ar pārliecību vajag.
1) Par šo scenāriju kā vēlamāko jau izteicās VB un pārējie, tā ka atliek vien piekrist: jo vairāk mednieku iestāsies ZS, jo vairāk to būs ar taktikas zināšanām un savu lomu ZS apakšvienībā;
2) Apmācīti zemessargi- mednieki ir ne tikai ieguvums viņiem pašiem taktisko iemaņu veidā, bet ļauj tos integrēt ZS apakšvienībās, kā arī, mednieku kolektīvu izmantošanas gadījumos specifiskiem taktiskiem kaujas uzdevumiem, kas padara mednieku kolektīvus efektīvākus pielietošanai atbilstošu kaujas uzdevumu (kritiskās infrastrultūras objektu apsardze, izlūkošana, izsekošana, novērošana) veikšanai. Tomēr, no militārā viedokļa mednieku koilektīvi tīrā veidā ir ļoti ierobežoti izmantojami -iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ. Efektīvāka ir viņu iekļaušana ZS apakšvienībās un vai partizānu veidojumos.
vara bungas 
ļoti labs podcasts, paldies
vēlams noklausīties visiem “nemilitāristiem, kur VB populārzinātniski bez nekāda patosa izstāsta par kara scenārijiem un katra vietu tajā.
Joprojām esmu ļoti skeptisks par “vientuļajiem vilkiem”- drīzāk tas ir katra egoisms, kuram vajadzētu tikt pāri. Vai tiešām viņi domās tikai par sevi un savus radus, draugus pametīs? un vēl- ja viņš domā operēt kādā teritorijā bez citu ziņas, tad tikpat viegli viņam nomirt no draudzīgās uguns, jo, ja kādai vienībai tiek “piešķirta” šī teritorija, tad ne vienmēr ir jāšauj tikai pa skaidri redzamu mērķi. dzīvā būtne ar ieroci, kura iemaldās kādā uguns sektorā, var tikt identificēta par aizdomīgu un bīstamu supostātu.
cauri visam vijās “stājaties Zemessardzē”, kam varu piekrist. arī medniekiem tas uzlabotu taktiskās zināšanas. varētu piebilst, ka visām mednieku vienībām būs vajadzīgi līderi, kuri spētu tās vadīt. būtu jēga no katra šāda kolektīva izvirzīt cilvēkus, kuri izietu nosacītus “kaprāļa” kursus, kur viņi apgūtu taktiskās zināšanas, sakaru procedūras utt. atraut instruktorus zemessargiem būtu diezgan izšķērtīgi.
starp citu, ja kādam ir vēlme tikt pie triecienšautenes, kuru glabāt mājās, jāstājas Zemessardzē, kur to iedos pa brīvu. 😉
Tur jau tā lieta, ka par reālu ”karošanu” ir grūti kaut ko jēgā saprast vai iemācīties, ja pats neesi izdzīts cauri vismaz kaut kādam reālam armijas bootcampam (pofig vai Zemessardzē vai OMD vai VAD vai da jebkādam citam kur reāli gatavo karavīru vienības)………puse no runām un vārdiem, kas nāk no tāda vidusmēra latviešu mutes, ļoti labi parāda ka viņi nehuja neko no karošanas nesaprot un no militārās sfēras kā tādas ir tikpat tālu kā es no astrofizikas.
Ja tagad ir populāri vīriem un sievām pēc 40 stāties Zemessardzē, tad nākošais solis būtu viņiem mudināt savus pilngadīgos bērnus tur stāties, kamēr nav ieviests visaptverošs VAD.
ļoti mazs skaits 18-25 gadīgu jauniešu gribēs brīvpratīgi iet un savu svēto brīvo laiku pavadīt mācoties karot un sēdēt mežā bez tualetes kur uz viņiem bļaus nikns seržants……nu negribēs. Apelēt pie viņu sirdsapziņas arī ir diezgan naivi, paši tagad pasēžam un padomājam kādi mēs bijām tajā vecumā un kādi bija mūsu čomi. Jauni džeki grib tusēt, baudīt dzīvi, koļīt meitenes un krāt naudu sarūsējušam bembim (un tas ir pilnīgi normāli visur, ne tikai Latvijā)…….ar brīvprātību un pierunašanu nekur tālu netiksi tā ir jaunu cilvēku daba, tas ir sen pierādīts. Tapēc arī Somija un Igaunijā viņiem pat neprasa ”vai gribi”, viņus vienkārši izdzen cauri tam OMD un viss.
Jābūt arī burkāniem – gan sociāliem, gan finansiāliem. Sabiedrībā OMdienestam un toksiskam maskulīnismam jābūt prestižam, atzītam un godājamam – tieši vieta gatavināt caur medijiem un elites piemēru. Ā, mediji mums neatkarīgi, bet kariņa dēls pasists marksists
šobrīd VAD jau par daudz to burkānu (algas, studijas, kompensācija). Tomēr piedāvātu vēl vienu = gribi darbu valsts pārvaldē/pašvaldībās? “Nes izziņu” par VAD vai raksturojumu no ZS bataljona komandiera vai esi rezerves karavīrs. Sievietēm, ja nav ZS vai rez.karavīrs , tad PPP kurss kā minumums. AM amatu konkursos konkrēta un taustāma priekšroka ex-PD.
Sociālie burkāni galīgi nav – izraēlā, ja neesi dienējis armijā, tad visi un visas skatās uz tevi šķībi, tur konkurss uz desantniekiem ir 400:1, kamēr mēs knapi varam 400 kaklus pusgadā sakasīt
Un tas ir pēc 33 gadiem jaunsardzes un 9 gadiem VAM pilotprojektos, kur apgūti miljoni. Bez pārspīlējuma desmitem, ja ne simtiem miljonu izmesti patriotiskajā vējā, bez taustāmas atdeves VAD, kas būtu JS un VAM galvenā mēraukla.
Pabeigt pamatskolu arī ir ļoti prestiži?! Bet jebkurā gadījumā mūsu valstī obligāti. Lielākais burkāns ir tas, ka nepaliec par pilnīgu muļķi. Omd/vad jāuztver par papildus gadu skolā.
Pat visdemokrātiskākā un cilvēku tiesību mīlošā Skandināvija jau sen atzina, ka nekādi ”burkāni” tev nepalīdzēs dabūt jaunus džekus dienēt armijā. Tas ir naudas un laika tērēšana beztolkā……..mēs te Latvijā joprojām augstprātīgi un naivi mēģinam visiem stāstīt pretējo, un izlikties ka vot mēs zinam labāk. Mēs gudrāki par zviedriem, mēs gudrāki par somiem, mēs par visiem gudrāki 🙂
raidījums tāds dikti optimistisks sanāca – itkā ar iestāšanos zemessardzē kaut kas risinās. Vidējais ZS nogatavojas 5-10gados
Tēma tika iedota rāmjos ” vientuļš mednieks – patriots. Vai tas ir risinājums karam” . Pie šādas dispozīcijas, ko varēju to darīju. Par zs gatavināšanas termiņu esmu, maigi izsakoties, informēts . Ja tiks šāda tēma kkur diskutēta paskaidrošu.
Tēmas plašumam – vēl jau būs mednieki ar LV reģistrētām bisēm, latviešu valodas prasmi bet sirdi KF pusē, kuri gan jau arī kur klīdīs. Tā ka atpazīšanai savs – svešs situācijā ar dažādiem “pusmilitāriem spēkiem” būs būtiska nozīme.
nepazīstamus bruņotus tēlus savaņģos vai atšaus – atkarībā no situācijas novadā. Zaudējumi no friendly fire būs milzīgi – Kijivā bruņotie civilie ar no kamaziem izsniegtajiem automātiem čakli esot viens otru apkarojuši – bez C&C pilnīgi likumsakarīgi un neizbēgami
Zem-5-panta konfliktā siros visādi mednieki, kačoki, bezvests.lv u.tml. ogļrači. Karstākā scenārijā klusi izlūkos NBS pozīcijas un koriģēs uguni – arī tāpat kā UA.
Atšaušana būtu efektīvāka, ja caur saziņu novērstu savējo likvidāciju.
Vai ir pamats aizdomām, ka bezvests.lv arī klusi skatās Kremļa virzienā?
Vai zem KL panta par aizliegumu mil apmācībai ārpus NBS nepakļūst arī vientuļnieks ar mednieka apliecību, kas studē internetā pieejamos materiālus?
Aizliegts organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības. Tas laikam paredz vismaz 1 mācībspēku un vismaz 1 apmācāmo.
Tātad sodīt var mācītāju un organizētāju, nevis mācāmo – pierakstam blociņā
Tas viss bija airsoftistu dēļ.
Es visu šo regulējumu tā arī nesaprotu – paintbola laukumi darbību turpina, lāzertaga pasākumi arī (nezinu, bet laikam tak airsofts kā tāds arī nav miris, ne?).
Kur ir tā robeža, aiz kuras tas pārkāpj likumu?
Kamēr visi rindā šauj pa mērķi, vai stihiski skrien un šauj, necenšoties savā starpā koordinēties, un izpildīt kādu spēles mērķi kā komanda, tikmēr tas ir OK, bet tiklīdz kāds cenšas sabīdīt kādu taktisku spēles uzdevuma izpildi un pamāca pārējos, tad tas šo regulējumu pārkāpj, un jau ir sodāmi?
Apdraudējumu rada: noturīga grupa, reāls militārs ekipējums (uzkrāšana), armijas taktiskie paņēmieni, armijas apmācības programma un instruktori. Tas viss ir raksturīgs tikai airsoftam.
KL 95.2 pants. Aizlieguma organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības un piedalīties tajās pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma organizēt vai veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības pārkāpšanu, kā arī par aizlieguma piedalīties (!) šādās apmācībās pārkāpšanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu.
Labs raidījums sanāca.
Manas “piecas kapeikas/santīmi/centi” saistībā ar “Jautājumu no provinces”:
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
2. Scenārijs “Vientuļais Vilks”:
3. Scenārijs ”Mednieku Kolektīvs = “kaujasspējīga” apakšvienība ”:
4. Scenārijs “Iesim mežos – partizānēsim!”:
5. Scenārijs ”Mednieks -Zemessargs”:
__________________________________________________________________________________________________
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
1) Efektīvs pret mazskaitlīgu (aptuveni 1-5 personu grupu), ar militārās taktikas zināšanām un iemaņām neapgrūtinātu “lielceļa laupītāju” grupu (un arī apšaubāms, ja neaptēstie laupītāji ir bruņoti un “bezbašennije’);
2) Pilnīgi bezjēdzīgs pret apmācītu un pieredzējušu pretinieka pāri un tā formējumiem skaitliski un kvalitatīvi uz augšu- pat ja esat SF veterāns ar īpašu apmācibu pistoles pielietošanai tuvcīņā pet līdzīgu vai pārāku pretinieku;
3) Ja ielaidīsiet “nelabvēļus” jūs rīcībā esošo šaujamieroču (pistoles un/ vai bises) maksimāli EFEKTĪVĀ šausānas attāluma robežās un tuvāk -100m un tuvāk ( 9x19mm FMJ lodes trāpījuma gadījumā sasniegt dzīvībai svarīgos orgānus cilvēka organismā, kurš nav aizsargāts ar bruņuvesti (vismaz Level IIIA); bisei ar lodi tādā pašā attālumā) – jūsu iespējas pielietot pistoli / bisi samazinās ( taktisku iemeslu dēļ-pretinieka skaitliskais pārspēks/ manevra iespēju ierobežotība/ rūpes par paŗējiem neapmācītiem mājiniekiem), lai gan šo ieroču pielietošanas efektivitāte līdz ar distances samazināšanos palielinās. Te lomu sāk spēlēt VB pamatoti paceltā tēma par psiholoģisko gatavību izšaut pa dzīvu būtni.
PIEZĪMES:
Ko darīt? Kā rīkoties? Atbilde: kā teica V.I. Uļjanovs (tas, kurš Ļeņins)- mācīties, mācīties, un vēlreiz- MĀCĪTIES! No sākuma; pašam pacelt savas iemaņaslīdz prasmēm individuāli, untad apmācīt savus mājas/ viensētas ģimenes locekļus (un ”šķirbiņas” – atvainojiet par seksismu): Jūsu pistoles/ Bises “TTX”, praktiskie sausie treniņi praktiskajā šaušanā, ieroča kļūmju novēršanā, pirmā palīdzība šautu brūču situācijās ( TCCC and/ or CLS) – attiecīgo materiālu sagatavošanā (gunshot trauma kit etc.),un savas mājas /viensētas aizsardzības plāna izstrādāšana un vēl mierā laikā tā izspēlēšana, iekļaujot savu evakuāciju/atkāpšanos uz vairāk vai mazāk drošu vietu (draugu/radinieku dzīves vietas, pašu organizētas slēpšanās vietas utt.). Pats efektīvākais šādos gadījumos, kā liecina Bosnijas un Kosovas pieredze, tomēr ir apvienošanās “kolektīvos”- vientuļie vilki/reindžeri, lai cik labi sagatavoti nebūtu, tomēr krīt visātrāk:
https://trinixy.ru/98332-ad-v-bosnii.-1992-1995-goda-15-foto-tekst.html
(Turpinājums sekos)
Manas “piecas kapeikas/santīmi/centi” saistībā ar “Jautājumu no provinces”:
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
2. Scenārijs “Vientuļais Vilks”:
3. Scenārijs ”Mednieku Kolektīvs = “kaujasspējīga” apakšvienība ”:
4. Scenārijs “Iesim mežos – partizānēsim!”:
5. Scenārijs ”Mednieks -Zemessargs”:
__________________________________________________________________________________________________
1. Scenārijs “Sargāšu savu māju/ viensētu un tuviniekus tajā ar pistoli/ bisi”:
1) Efektīvs pret mazskaitlīgu (aptuveni 1-5 personu grupu), ar militārās taktikas zināšanām un iemaņām neapgrūtinātu “lielceļa laupītāju” grupu (un diemžēl arī apšaubāms – ja neaptēstie laupītāji ir bruņoti un “bezbašennije’) + veiksme;
2) Pilnīgi bezjēdzīgs pret apmācītu un pieredzējušu pretinieka pāri un tā formējumiem skaitliski un kvalitatīvi uz augšu- pat ja esat SF veterāns ar īpašu apmācību pistoles pielietošanai tuvcīņā pet līdzīgu vai pārāku pretinieku visās pistoles distancēs (no “point blank” līdz 50 m);
3) Ja ielaidīsiet “nelabvēļus” jūs rīcībā esošo šaujamieroču (pistoles un/vai bises ar lodi) maksimāli EFEKTĪVĀ šaušanas attāluma robežās – līdz 100 m pa pilna auguma mērķi (175×50 cm)( 9x19mm FMJ lodes trāpījuma gadījumā sasniegt dzīvībai svarīgos orgānus cilvēka organismā, kurš nav aizsargāts ar bruņuvesti (vismaz Level IIIA); bisei ar lodi līdz tam pašam atālumam- neņemot vērā konkrētā šāvēja prasmes trāpīt pa mērķi šādā maksimālā distancē) – iespējas efektīvi (trāpīgi) pielietot pistoli / bisi , protams, palielinās. Tajā pat laikā, samazinoties distancei, situācija kļūst sarežģītāka reakcijas laika samazināšanās dēļ, uzbrucēju skaitliskā pārākuma realizēšanas un manevrēšanas iespēju palielināšanās dēļ, nepieciešamības rūpeties par neapbruņoto/ neapmācīto mājinieku drošību uzbrukuma gaitā dēļ. Te lomu sāk spēlēt VB pamatoti paceltā tēma par psiholoģisko gatavību izšaut pa dzīvu būtni, turklāt mainīgos taktiskos apstākļos.
PIEZĪMES:
Ko darīt? Kā rīkoties? Atbilde: kā teica V. I. Uļjanovs (tas, kurš Ļeņins)- mācīties, mācīties, un vēlreiz- MĀCĪTIES! No sākuma; pašam pacelt savas iemaņas līdz prasmēm individuāli, un tad apmācīt savus mājas/ viensētas ģimenes locekļus (un ”šķirbiņas” – atvainojiet par seksismu): Jūsu pistoles/ Bises “TTX” ,munīcijas un ārējās ballistikas zināšana, sausie un praktiskie trenniņi praktiskajā šaušanā, ieroča kļūmju novēršanā, pirmā palīdzība šautu brūžu situācijās ( TCCC and/ or CLS) – attiecīgo materiālu sagatavošanā ( gunshot trauma kit etc.),un savas mājas /viensētas aizsardzības plāna izstrādāšana un vēl mierā laikā tā izspēlēšana (iekļaujot tajā apkārtnes izzināšanu, novērtēšanu un novērošanu, mājinieku apziņošanu, aizsegu, šaušanas pozīciju un paslēptuvju izvēli, pārvietošanos starp pozīcijām un pa īpašuma/mājas teritoriju, savu evakuāciju/atkāpšanos uz vairāk vai mazāk drošu vietu (draugu/radinieku dzīves vietas, pašu organizētas slēpšanās vietas utt.).Šādam plānam (vismaz lielos vilcienos) jābūt arī tad, ja ieroču savā rīcībā nav. Pats efektīvākais šādos gadījumos, kā liecina Bosnijas un Kosovas pieredze, tomēr ir apvienošanās “kolektīvos”- vientuļie vilki/reindžeri, lai cik labi sagatavoti un bruņoti arī būtu, tomēr krīt visātrāk. Zemāk saite ( jau kuro reizi komentāros norādīta) ar ieteikumiem, kā un kādēļ rīkoties šādās situācijās, balstoties uz reāliem notikumiem (bij. Dienvidslāvijas karu Bosnijā):
https://trinixy.ru/98332-ad-v-bosnii.-1992-1995-goda-15-foto-tekst.html
Šeit daži ietiekumi mājokļa aizsardzības organizēšanai pret laupītājiem:
https://www.preparetoact.com/home-defense
Protams, vairāk informācijas atradīsiet gan Youtube, gan interneta vietnēs.
Turpinājums sekos.
Apsolītais turpinājums (tikai viedoklis):
2. Scenārijs “Vientuļais Vilks”:
1) Kā jau VB minēja, šis scenārijs var būt pa kaulam sagatavotiem un pieredzējušiem indivīdiem;
2) Scenārija nolūks (manuprāt) ir vairāk nodrošināt paša “vientuļnieka” iespējami ilgāku izdzīvošanu (veselības un dzīvības saglabāšanu) ar vai bez mērķa aktīvi cīnīties ar pretinieku. “Vientuļniekam” ir jābūt ne tikai fiziski, taktiski un tehniski sagatavotam, bet arī psiholoģiski gatavam ilgstoši uzturēties vienatnē dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos;
3) Plusi: manuprāt, izceļams ir viens- efektīvāks (nosacīti) OPSEC (mazāka iespēja tikt atklātam), ja vien pats sevi neatklāj savas paviršības vai Viņa Augstības Gadījuma pēc. Vēl var pieminēt apgādes/ pārapgādes ninasi- tā ir nepieciešama mazākos apjomos salīdzinājumā ar kolektīva pārapgādi, tā’dēl nosacīti vienkāršāka.
4) Mīnusi: ierobežotas iespējas kvalitatīvi un kvantitatīvi iznīcināt ienaidnieku un infrastruktūru paša skaitliskā un kvalitatīvā (ekipējums, bruņojums) mazākuma apstākļos. “Vientuļnieka” iedarbība uz ienaidnieku vēl vairāk samazinās tad, ja mēŗkis ir vienīgi paša izdzīvošana. Tāpat negatīva ietekme uz “vientuļnieka” operācijām ir nepieciešamība pēc kvalitātīvas medicīniskās palīdzības ārkārtās gadījumos (ievainojums, akūta saslimšana), kura, visdrīzāk, viņam nebūs pieejama. Tāpat, kā te minēja “Pipars” (ja nekļūdos), parādās tāda problēma ka tikt “nogāztam” “friendly fire”situācijās, pārvietojoties/ operējot savējo spēku atbildības rajonos, kur savu darbību praktiskā koordinācija, visdrīzāk, izpaliks. Te gan jāsaka, ka ši problēma pastāvēs ne tikai ar “vientuļajiem vilkiem”, bet arī ar dažādu (bieži vien arī pretēju) interešu un mērķu apvienotu ļaužu kopumiem, piemēŗam-atkāpjošos vienību, noklīdušu karavīru/ZS-gu, stihiski izveidojušos “partizānu”grupām, kā arī ienaidnieka izlūkdiversiju , marodieru un citu kriminālo interešu grupām. Te , protams, liela nozīme būs savsrtarpējai koordinācijai starp dazādiem dienestiem (militārajiem un civilajiem) uz vietām, komunikācijai un pieņemtajiem SOPiem “pelavu atšķiršanai no graudiem”, tā teikt.
PIEZĪMES:
Jānem vērā, ka militāra konflikta gaitā ikvienam pastāv iespēja kļūt par “vientuļo vilku” pret paša vēlēšanos (vismaz uz kādu laiku) – ja paša vienība tika iznīcināta izkliedēta, ja aizstāvot savu mājokli, nācās to atstāt bez iespējām tajā atgriezties, bēgot no gūsta utt. Tā ka vismaz idejas līmenī katram vajadzētu apsvērt iespēju nokļūt šādā situācijā un ko tajā darīt, izejot no paša prasmēm, iemaņām un pieejamiem līdzekļiem/ resursiem.
VB savā intervijā minēja diskusijas ar savu paziņu, kurš apzināti izvēlējies “V.V.” (Vientuļā Vilka) scenāriju, motivējot to ar neuzticēšanos komandieriem un dažādu līmenu vadībai. Ņemot vērā personisko pieredzi, šādai motivācijai ir tiesības uz eksistenci: nekompetenti komandieri, neefektīvi organizēts apmācību process (“dārgā ētera” laika šķiešana), nekompetences, vai apzinātas rīcības rezultātā pieņemti un īstenoti pasākumi kaujsasspēju graušanai ( sākot ar paša pieredzēto 90-jos: ZS-gu saziedoto līdzēkļu SKS karabīņu iegādēi izmantošana citiem mēŗķiem, LandRoveru “sāga”, nekvalitatīvu AKM/RPK iepirkums no Slovākijas, HK ložmetēju un to mūnīcijas iegade bez patronu lentām ar sekojošu aizliegumu tos piešaut, līdz pat aktīvai pretošanās OMD/VAD ieviešanai līdz pēdējam brīdim, tādējādi apzināti bremzējot rezervistu “pūla” audzēšanu. Tas viss neveicina uzticēšanos. Ja nav uzticēšanās- agri vai vēlu tādos apstākļos labi un pareizi domātas lietas tiek nograutas. Bet tas viss nemaina to, ka “V.V.” scenārijs nav pats efektīvākais, lai gan arī ir tiesīgs eksistēt.
Manuprāt, ja “Vientuļais Vilks” ir apzināti izvēlējies šo ceļu, un ne tikai savai izdzīvošanai, bet arī ienaidnieka iznīcināšanai, tad jēga no viņa darbības šajā jomā slēpjas “multitaskingā”: viņam jāprot veikt izlūkošanu, ar uzsvaru uz DM (designated marksman) citu vieglo strēlnieku (snaiperšatene, ložmetējs, zemstobra granātmetējs ) un prettanku ieroču (granātmetēji) pārvaldīšana vismaz basic līmenī spējām, spridzināšanu. Un tad, ja viņa rīcībā ir vismaz pa eksemplāram no katra veida, tad viņs pats var izvēlēties atbilstošu mēŗķi iznīcināšanai. Tā kā apkārt vazāties ar šiem instrumentiem būtu ne pārāk prātīgi un ērti, tad vajadzētu arī apgūt viegli noslēpjamu īsstobra ieroci (pistoli) slēptai nēšāšanai, pielietošanai distances no “point blank” līdz 50 metriem. Nu, un protams, arī rokasgranātas.
(Turpinājums sekos).
Ievērojot jauno trendu, LV kā UA partneris dronu jomā, ko jūs sakat par “vientuļo vilku” dronistu?
Vienam staipīt līdzi granātmetēju ar visu munīcīju jau bišku velk uz filmu supervaroni. Kamēr drons dod iespēju iedzelt stiprāk un ieturēt distanci.
Ja iedziļinās manis rakstītajā, nevienā brīdī nepiedāvāju “Vientuļajam Vilkam” staipīt līdzi granātmetēju ar visu munīciju, kuras daudzumu paredzēts stiept pāriniekam. Ja tā ir RPG7, tad pietiek ar pāris raķetēm. Tandēma kumulatīvajām, piemēram. Ar Kārli Gustavu gan būtu ne tik parocīgi. Turklāt ir vēl vienreiz lietojamie. Šie specifiskie ieroči jāglabā slēptuvēs potenciālas izmantošanas vietu tuvumā. Un ja vēl apvienojas ar citu”vientuļo vilku”, tad jau kā pāris var sniegt skaļāku dueta koncertu. Bet tādā gadījumā “vientuļā vilka” koncepts vairs netiek ievērots. Ja nu vienīgi to nosauc par ” vilku pāri” 🙂
Par dronu ir izmantošanu “vientuļā vilka izpildījumā”- neredzu šķēršļus. Tieši otrādi.
Otrais turpinājums
3. Scenārijs ”Mednieku Kolektīvs = “kaujasspējīga” apakšvienība ”:
1) Mednieku kolektīvs kā tāds, manuprāt, nevar tikt uzskatīts par kaujasspējīgu apakšvienību pat tad, ja kolektīva biedru vidū ir indivīdi ne tikai ar militārā dienesta pieredzi, bet pat ar instruktoru/jaunāko komandieru pieredzi, jo tas nav radīts ar mēŗki veikt kaujas darbību un tam nav nepieciešamā bruņojuma un munīcijas daudzuma jelkādas vērā ņemamas uguns jaudas nodrošināšanai. Labākajā gadījumā tas varētu pretendēt uz vienkāršotas partizānu vienības- tās kodola statusu- ja kolektīva sastāvā ir mednieki ar militārā dienesta un mazo vienību vadības pieredzi. Vēl mednieku kolektīva biedri varētu būt lietderīgi kā kritiskās infrastruktūras apsardzes elements pienemot, ka viņus vada apmācīti/ pieredzējuši militārie komandieri;
2) Mednieki kā tādi, pat bez militāras apmācības, būtu noderīgi, tos iekļaujot militāro apakšvienību sastāvā, kur viņu pieredzi, iemaņas un prasmes var izmantot izlūkošanā – novērošanā, kā snaiperus un Designated Marksman-us objektu apsardzē un aizsardzības operācijās (owerwatch /piesegšanas uzdevumi), kā gidus – pavadoņus apakšvienību pavadīšanai uz kaujas pozīcijām apvidū (seviški tām vienībām, kuras ir piekomandētas no citiem reģioniem (nepārzina apvidu tik labi kā vietējie) un/ vai sabiedroto apakšvienību pavadīšanai nepieciešamības gadījumā), veikt pēddziņu funkcijas ienaidnieka diversantu izsekošanai. Tāpat viņus var piesaistīt arī kā instruktorus pēdu dzīšanāun izsekošanā, kā arī šaušanā pa kustībā esošu mērķi, tajā skaitā šaušana ar ieroča piesviedienu.
4. Scenārijs “Iesim mežos – partizānēsim!”:
1) Partizānu kustību nodrošina divi modeļi, kuriem ideālā gadījumā ir jāpārklājas: STIHISKAIS (kustība veidojas kā iepriekš neplānota, indivīdiem apvienojoties grupās ārējo apstākļu iespaidā, kad konvencionālā militārā pretošanās dažādu iemeslu dēl vairs nav iespējama un teritoriju ir okupējis ienaidnieks. Tas parasti notiek karadarbības gaitā, NEVIS PIRMS tās uzsākšanas). Otrais modelis ir ORGANIZĒTAIS (valsts organizēts- vēl pirms karadarbības uzsākšanas notiek personāla apmācība, bruņojuma, medikamentu un citu resursu un rezervju savlaicīga sagatavošana un izvietošana, rīcības plānu izstrādāšana – sakari, apgāde/ pārapgāde, medicīniskais nodrošinājums, evakuācija, kaujas darbības plānošana utt.). Ideālā gadījumā, tiklīdz rodas apstākļi un nepieciešamība partizānu kara vešanai, ORGANIZĒTAJAM modelim ir jāņem virsroka pār STIHISKO, iekļaujot sevī STIHISKĀ modeļa ietvaros radušos formējumus un aktivitātes.
2) Partizānu kustības efektivitātei tā jāorganizē savlaicīgi- vēl miera laikā. Turklāt tās sagatavošana un koordinēšana ir darbietilpīgāks un sarežģītāks process salīdzinājumā ar konvencionālās karadarbības sagatavošanu, kam ir vajadzīgs ilgāks laiks.
3) Cik zināms, šis tas sajā virzienā tiek darīts. Cits jautājums, vai kvalitāte un apjoms ir adekvāts gaidāmajiem izaicinājumiem. Te jāņem vērā, ka partizānēšana var pārklāties ar “Vientuļo Vilku” scenārija pārstāvjiem, kas pats par sevi nav ne slikti , ne labi- tā vienkārši notiek un ieguvums no šādas pārklāšanās būs atkarīgs no katras atseviškas situācijas. Ir jānem vērā, ka mūsu reālais ienaidnieks ir ļoti pieredzējis partizānu kustības apkarošanā un ilgi sisties nevarēs- neatkarīgi no tā, vai to mēģinās darīt urbānā vidē vai pie “dabas krūts”. Šeit būt jāstudē mežabrāļu pieredze un tajā izmantotās ienaidnieka metodes cīņai ar partizāniem, gan arī mūsdienu trendus šajā sakarā- moderno tehnoloģiju (droni, termālās novērošanas ierīces, seismiskie sensori utt) izmantošanas efektivitāte partizānu kustībā: gan no pretinieka viedokļa partizānu apkarošanā, gan pašu partizāniem šo tehnoloģiju izmantošanā pret okupantiem – gan pilsētvidē, gan mežā. Jebkurā gadījumā partizānēsanas efektivitāte būs tieši atkarīga no tās sagatavošanas kvalitātes vēl miera laikā.
Mednieku kolektīva dalībnieki bez militārās pieredzes kā atsevišķa vienība noderētu tikai kā 3. aizsardzības ešelons, lai nodrošinātu objektu apsardzi un patrulēšanu. Tāpēc viņiem vajadzētu kaut ZS instroktoru-veterānu, kurš spētu ierādīt uguns sektorus, parādīt, kā izveidot pozīcijas/ierakumu, kā veikt patrulēšanu un iemācīt vienkāršas iekšējās sakaru procedūras. Nekā sarežģīta, bet, ja nekas tāds nav darīts, tad var izveidoties pārpratumi un haoss ar draudzīgo uguni…
Tajā pašā laikā, ja militārajam instruktoram iedod šādu kolektīvu un piemet klāt kādu ložmetēju, prettanku ieroci un ekskavatoru, viņš ātri var izveidot pietiekoši efektīvu aizsardzību, kas sagādās krietnas galvassāpes pretiniekam, kurš grib ātri virzīties uz priekšu bez artilērijas sagatavošanas. Upuri būtu daudz abās pusēs. Šķiet, LTV nesen bija sižets par Vozņesensku, kur ukraiņi aizsargājās. Tur “mednieki” bija labs atbalst regulārajiem spēkiem. Ja jāsēž pozīcijā un tikai jākontrolē savs sektors, tad teorētiski nekādu lielo militāro pieredzi jau tur nevajag- nodaļnieks norotēs un grupas komandieris/vada seržants nodrošinās ar visu vajadzīgo (ēdienu, patronām, siltajiem zābakiem…)…
Ir vēl viena Vientuļā VIlka pieeja, to var nosaukt par teroristisko pieeju – turpināt parastā pilsoņa dzīvi, bet slepus veikt diversijas pret ienaidnieku.
Tad ir jābūt ļoti nekompromitētai pagātnei, vēlams dziļas pensijas vecumam, sieviešu dzimumam un iepriekšējai apmācībai konspirācijā. Visi pārējie personāži LV mērogā izskaitļojami uz 1, 2. Principā kriminālās pasaules pārstāves ir gatavs resurss, motivācija – nauda.
Arī tādi jāgatavo laicīgi, atlasot kandidātus jau skolā/Jaunsardzē. Ar attiecīgo konspirācijas apmācību un pieseguma leģendu.
Kriminālās Pasaules pārstāves neder, jo, iespējams, būs jādarbojas mēnešiem ilgi bez atbalsta. Te cilvēkus ar pārliecību vajag.
pārāk ekskluzīvs produkts
Nobeigums
5. Scenārijs ”Mednieks -Zemessargs”:
1) Par šo scenāriju kā vēlamāko jau izteicās VB un pārējie, tā ka atliek vien piekrist: jo vairāk mednieku iestāsies ZS, jo vairāk to būs ar taktikas zināšanām un savu lomu ZS apakšvienībā;
2) Apmācīti zemessargi- mednieki ir ne tikai ieguvums viņiem pašiem taktisko iemaņu veidā, bet ļauj tos integrēt ZS apakšvienībās, kā arī, mednieku kolektīvu izmantošanas gadījumos specifiskiem taktiskiem kaujas uzdevumiem, kas padara mednieku kolektīvus efektīvākus pielietošanai atbilstošu kaujas uzdevumu (kritiskās infrastrultūras objektu apsardze, izlūkošana, izsekošana, novērošana) veikšanai. Tomēr, no militārā viedokļa mednieku koilektīvi tīrā veidā ir ļoti ierobežoti izmantojami -iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ. Efektīvāka ir viņu iekļaušana ZS apakšvienībās un vai partizānu veidojumos.