vara bungas: Vērtīgs teksts un secinājumi. Rietumu “better safe than sorry” stratēģiju un nacionālo interešu prerogatīvu ir jāņem vēra gan pretiniekiem, gan sabiedrotajiem. UA izredzes atbrīvot savu teritoriju tuvu 1991.gada robežām bija lielākas 2022.gadā nekā 2023. Kā trūka? Rietumu bruņojuma un munīcijas. Tad, kad tuvāk 2023.gada vidum, atbalsts pieauga, tas tomēr nebija adekvāts UA uzdevumu mērogam un RU aizsardzības gatavības progresam. Tāpat ar Rietumos veikto apmācību – 6-8 nedēļas ir ok pamatapmācībai, bet ar to nepietiek, lai veiktu sarežģītus taktiskos uzdevumus uzbrukumā vai aizsardzībā ne individuāli, ne kolektīvi. Uz augstas morāles var izbraukt cauri apmācības trūkuma lāmai, bet arī tas ir iespējams kara pirmajā gadā, kad vēl netrūkst brīvprātīgo, citu karu veterānu un šķiet, ka kara beigas ir tuvu. Ko no tā varam mācīties – sabiedroto ieročus (t.sk. smagos) jāpieprasa glabāt šeit un tagad. Uz šiem ieročiem ir jāapmāca maksimāli daudz LV pilsoņu, kas kaut vai teorētiski var tikt mobilizēti – ne tikai zs un rez.karavīri. Karaklausībai jākļust visaptverošai tāpat kā nodoķlu maksāšanai. Jānodrošina sev katru legālu iespēju lietot spēku pret iebrucējiem bez atskatīšanās uz sabiedroto viedokli. Ja to nedarīsim kara gadījumā būsim tāpat kā ukraiņi atkarīgi no citu valstu valdību apsvērumiem un interesēm.
[..] Yaroslav Trofimov writes in his book “Our Enemies Will Perish” that following the Ukrainian capture of Kupiansk and Izyum and subsequent push for Lyman:
“…fears of a Russian nuclear escalation reached their highest point that week. According to U.S. intelligence estimates, Putin was likely to consider a nuclear strike under three scenarios. One was a major attack on Russia proper, especially with NATO involvement. Another was the possibility of losing physical control over Crimea. And the third, according to a senior Pentagon official, was a Ukrainian battlefield victory “that would completely and totally shatter the Russian military, such that the Russian state would sense an existential threat.” [20]
If the Biden administration feared a nuclear shot across the bow from Putin after the Balaklia operation, imagine the stomach-churning anxiety that would have afflicted American leadership had Zaluzhny’s brigades managed to reach Melitopil and Ukrainian special forces fanned out south towards Crimea and west towards the Russian rear near the Dnieper River? I acknowledge that the number one priority of an American president is to safeguard the American people from the threat of a nuclear conflagration. Thus, a “better safe than sorry” approach to the Russo-Ukrainian War is logically justifiable. However, had the United States supported Zaluzhny’s proposed counteroffensive in 2022, the results could have been spectacular.[..]
vara bungas 
Piekrītu tēzei:maziņš kodolkarš nav iespējams.Spēle uz “pontiem”-kurš nomīzīs.Līdz ar to Vovka jau ir vinnējis.Baidens nav JFK.
Vienkārši stulbi, kad viens no spēlētājiem “kārtis spēlējot zaudējuma gadījumā gatavs nodedzināt māju”.
Un liekākā daļa spēlētāju saprot, ka viņš var to izdarīt.
Pasen par to rakstīju. Rietumiem šķiet drošāk aizvest UA pa “pretosimies” nevis “eskalēsim” taku, par “padošanos” protams runas nav. Pa to laiku vai nu išaks vai padišahs nomirs, tas ir varbūt parādīsies jauni apstākļi, kas mainīs formulas izejas datus.
Novembrī par to bija ieraksts VB
Bailes no krievu atombumbām ir vesalas esejas vērtīgs temats. Bet tajā pašā laikā sanāk ka ASV negribēja lai ukraiņi uzbrūk jo baidījās ka krievi uzšaus ar kodolieroci, kaut gan es teiktu tas ir bulšits jo tā būs un paliks Ukrainas darīšana uzšaus vai neizšaus, galu galā viņu zeme viņu karš nav citu valstu darīšana kas tur būs vai nebūs (vismaz teorētiski). Varētu vilkt paralēles ar mūsejiem un mūsu pretkajnieku mīnu epopeju 🙂
“sabiedroto ieročus (t.sk. smagos) jāpieprasa glabāt šeit un tagad. Uz šiem ieročiem ir jāapmāca maksimāli daudz LV pilsoņu, kas kaut vai teorētiski var tikt mobilizēti – ne tikai zs un rez.karavīri. Karaklausībai jākļust visaptverošai tāpat kā nodoķlu maksāšanai. Jānodrošina sev katru legālu iespēju lietot spēku pret iebrucējiem bez atskatīšanās uz sabiedroto viedokli. Ja to nedarīsim kara gadījumā būsim tāpat kā ukraiņi atkarīgi no citu valstu valdību apsvērumiem un interesēm.”
Lai beidzot sabiedrības (līdz ar to arī politiskā līmenī) atzītu pastāvošo draudu apmēru, no kaut kurienes jānāk spērienam. Kā vienīgo reālo scenāriju redzu, ka virsnieki uzraksta publisku aicinājumu un kolektīvi paraksta, lai pēc tam nav ņaudēšana, ka tas jau viena cilvēka viedoklis , es LK uzticos utt. Tikai cik reāli būtu tādu, kas gatavi bāzt kaklus zem sitiena…
Katram ir jānodarbojas ar savu darbu. Mums ir 100 priekšstāvji, kuriem ir visas tiesības, pienākumi un iespējas apzināt problēmu un meklēt risinājumus.
“Alkoholiķim pašam jāsaprot, ka jābeidz dzert un jāsāk par bērniem rūpēties”. Politika ir uz leju no sabiedrības aktualitātēm. Ja publiskajā telpā pastāv tikai viens vienīgs viedoklis, ka mums 5.56 nevajag, jo kalibrs nav efektīvs pret smago tehniku, un vispār DRAUDU NAV!!!, nekāda politiskā pieprasījuma nebūs un nevar būt. Civilais par to visu nedomā un nesaprot, kāda ir esošā situācija un cik tālu esam no reālām spējām uzvarēt. Militārajai sabiedrībai, tāpat kā jebkurai citai nozarei, ir jābūt gatavai savas intereses sabiedrībā pārstāvēt. Ja ne, zaudēsim biedrus un zemi.
Nu, rezervē esošās militārpersonas varētu runāt biežāk un vairāk. Aktīvajam dienestam tas ir ar likumu aizliegts. Bet no vecākiem un augstākiem virsniekiem runā tikai Rajevs, Kažociņš , Krēsliņš Rublovskis, Maklakovs, Graube, Purviņš un … viss. Lai gan kategorijā no majora līdz ģenerālim mums ir atvaļnāto simti, ja ne tūkstoši.
Ja te ir kāds runātīgs rezerves pulkvedis PM man, es iedošu jūsu tālruni žurnālistiem.
Atvaļinātiem virsniekiem nav organizāciju, kas varēu ko publiski teikt? Viena vai pāris cilvēku, pat Graubes, viedoklis publiskās telpas nebeidzamajā infomēslu plūsmā noslīks.
ģenerāļu klubs un vēl n-tās biedrības, bet tas pa daļai AM maizē
https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbiba-ar-militari-patriotiskajam-un-nevalstiskajam
Katram ir jānodarbojas ar savu darbu. Mums ir 100 priekšstāvji, kuriem ir visas tiesības, pienākumi un iespējas apzināt problēmu un meklēt risinājumus.
Dažas pārdomas “par sabierdroto tehnikas izvietošanu LV”
1. Visu ko var atvest, var arī izvest vai pamest novārtā. Jaunāko tehinku jau piefrontes līnijā neizvietos;
2. ASV dižpartiju savstarpējā cīņa jau 1,5 mēnešus rezumējas atbalsta pārtrukumā UA. https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56332388/ir-vel-sliktak-neka-atzist-ukraini-avots-par-biedejoso-ladinu-deficitu
Kur ir teikts, ka pirms KF iebrukuma 3B, Putina kungs nepasaka pāris komplimentus Maska kungam, kas rezumējas 6 mēnešu ASV dižpartiju cīņā, kā tieši 5. pants attiecas uz atbalstu 3B. Un 3B atbalstam paredzētā munīcija turpina rūsēt kur R-Vācijas nolitavā. Kaut arī LV ir apmācīti to lietot n-tūkstoši vīru.
Kāda morāle?
1. “jāuzmin” kurš sabiedrotais brīdī, kad būs reāli sūdi 3B “paņems un neuzmetīs”;
2. Jo vairāk tieši LV piederošā arsenālā uz vietas jo drošāk. Kamēr sabiedrotie saprotams stāstīs, ka labāk ir visu glabāt 1000 km tālu, kaut kur PL, GER.
Ja var ticēt zemāk saitē minētajam, tas EST jau ir saņēmusi ( nevis plāno, gatavojas, paredz līdzekļus iegādei utt.) Baltijas jūru nosedzošās pretkuģu raķetes ar handrīz 300 km darbības rādiusu:
https://puaro.lv/kars/igaunija-sanemusi-modernako-ierocu-sistemu-kuras-radiuss-nosedz-visu-baltijas-juru/
Uzstājīgi iesaku noskatīties un noklausīties sekojošo apkopojumu + prognozes, balstītas Rietumu uzvedībā- pašreizējā un vēsturiskā, kuru pavada vilcināšanās, neizlēmīgums, gļēvums jeb -“Suvalku koridora loma un nozīme trīs Pasaules karos- Pirmajā, Otrajā un Trešajā”: