Pēdējā lawfare par Avdiivku


vara bungas: Lai vai kā tas viss beigtos trampisti neatmazgāsies nekad. Un, jā, likumprojekta bloķēšana vienlaicīgi tur US dienvidu robežu “vaļā”. Kā tas saliekās kopā MAGA vēlētāju smadzenēs nesaprotu. Ir te kāds MAGA? Paskaidrojiet. Mans skaidrojums, ka republikāņu kongresmeņu daļas rīcība ir stingri pakļauta tikai vienam virsmērķim – par visām varītēm dabūt Trampu POTUS krēslā… UA, NATO, Teksasas robežas retorika ir tikai līdzekļis šī mērķa sasniegšanai. Acīmredzot US vairs nav citu problēmu, kuras var hiperbolizēt iekšējā politiskajā cīnā. Well done, amerikāņi.

43 domas par “Pēdējā lawfare par Avdiivku

  1. šī visa kontekstā izgaismojas, cik truli izklasās mūsu NATO reliģijas uzturētāji…
    visi pirmie centimetri un fortifikācijas 10smit gadu garumā.
    Nif-Nifs un Nuf-Nufs ūdeni var pienest.

    • Truli izklausās trampa un orbāna piekritēji, ko daudzi viņiem to desmitgadēm nepiedos.
      Nato pašlaik ir vienīgais instruments, ar kā palīdzību mēs varam nosargāt savu neatkarību. Protams, līgumi jāpilda abām pusēm.

  2. Brīžiem šķiet traģikomiski ka pašpasludinātie trampisti/konservatīvie kā 1:1 spoguļo kreiso pamuļķu ideoloģiskos feilus un uzķeršanos uz alternatīvo propagandu, kuru kūrē kremlis.
    Vienkārši apbrīnojami, cik stulbi ir tik daudzi tā sauktie “Amerika pirmajā vietā!” cilvēki, vienkārši apbrīnojami, cik ļoti mainījusies politiskā skatuve pēdējo 30 gadu laikā.

      • Kā zinām, visa sociālā attīstība iet pa spirāli, kas nozīmē, ka pēc trampisma perioda var sākties raganu/komunisma medības, tad izlīguma periods, tālāk miera un pārticības periods, tad pārspīlēta visatļautība, kas noslēgsies atkal ar pārspīlētu konservatīvismu. Un tā pa apli. Nekā jauna šai pasaulē…

  3. Es godīgi varu teikt, ka man nav tik daudz zināšanu, lai apstiprinātu, taisnība tā vai nē, bet viņu argumentus esmu dzirdējis. Republikāņi nevēlas pieņemt likumprojektu (ASV politiskā rosola labākās tradīcijas, samest kopā atbalstu Ukrainai ar robežas jautājumiem, tur arī Izraēlai atbalsts bija piejaukts klāt), jo Demokrātu piedāvātais risinājums robežas jautājumam principā esot esošo migrāciju nevis jebkā kontrolēt, bet vienkārši legalizēt, atstājot robežu vaļā, tikai likumīgi. ASV pastāv tiešām absurda situācija, ka imigranti teorētiski var aiziet un piedalīties vēlēšanās – ir štati, kur nekā nepārbauda dokumentus (jo tas esot rasisms, melnie nevarot atļauties dokumentus izņemt, bla bla bla). Tas teorētiski var nozīmēt, ka Demokrāti iegūst absolūtu varu, jo atļauts minēt, par ko viņi balsos. Par dokumentiem vēlēšanās un imigrāciju federālā līmenī viņiem jau n gadus iet cīņa. Tā nav tikai trapistu vaina.

    Kas attiecas uz Trampu, viņš republikāņu partiju šobrīd tur kā ķīlnieku, lielākā daļa viņu nevar ciest, bet viņam ir tik spēcīga un katīva vēlētāju bāze, kas principā robežojas ar kultu, ka viņi nevar atļauties no viņa norobežoties, jo Tramps savu bāzi var savākt un vienkārši uztaisī MAGA partiju, republikāņiem visur būtu par īsu un paliktu mūžīgā opozīcijā.

  4. Skadrojunam nav jāmeklē MAGieši.. Mums te pašiem ekvivalentu saimniecisko buldozeru par jebkuru cenu un viņu aklu atbalstītāju netrūkst.

  5. Mans personīgais viedoklis ir ka trampistiem ir kautkāda vienošanās ar Putinu par palīdzības novilcināšanu vismaz līdz Putina vēlēšanām martā, lai Putins varētu gūt kautkādas uzvaras Ukrainā līdz tam laikam. Trampistu motivācija protams ir iegriezt Baidenam nerēķinoties ne ar ko, bet gan jau arī Putins ir kautko piesolījis. Trampistiem nākot pie varas sekas ir neparedzamas un var ievest Eiropu haosā, ja nesāks jau darīt kautko šodien.

  6. Kopumā iekš USA ir cits skatu punkts kā mums. Vidējam vēlētājam ārpolitika ir dziļi vienaldzīga, viņam interesē kaut kādas taustāmas vietējas lietas. Kaut kādu brīdi var “pavilkies” uz “mēs labie aizstāvam no sliktajiem”, bet ne jau ilgi. To arī atspoguļo aptaujas. Attiecīgi tur īsti nevienam pakaļa pa īstam nedeg skriet un dot naudu UA. Politiski skaisti izrunāties, protams, atbilstoši etiķetei tas pats par sevi, bet tā ir DAĻA NO RITUĀLA, kas nav jāuztver burtiski.

    Tur drīzāk nevis “jukušie MAGA ved USA uz grāvi”, bet ārpolitika viņiem nav vairs pirmajā plāksnē kopumā. Kā teica viens republikāņu smagsvars, kas bloķē palīdzību UA – “mums ir savas problēmas, austrumeiropai jūtu līdzi, esiet stipri, bet mēs nevaram visiem palīdzēt”. Kaut kas tāds, domājams, attiecinās arī uz NATO 5.pantu. Es nesaprotu kapēc tāda reliģiska pārliecība, ka visi skries un to pantu pielietos. Tur tak tālāk rakstīts – ka valstis pieslēdzas 5. pantam atbilstoši savām drošības interesēm. Bet deklarācija ir “uzbrukuma vienam, uzbrukums visiem” ir deklaratīva no sērijas “apņemamies izskaust badu”. Tālāk tak uzrakstīts, ka pieņem lēmumus atbilstoši savām konkrētā brīža interesēm. Krievi tiešā veidā, kamēr nav novesti līdz histērijai vai apvērsumam, ASV neapdraud. Kodolpoga.

    Mums jau tākā jādomā par militāro darbošanos intermariuma izmēros, kopā ar SWE, FI, PL, 3B un UA. ASV var atnākt, var neatnākt. Palīdzēs jau tie, kam dalīta bēda, tie, kas tālu – atbilstoši tābrīža iedvesmai.

    Atcerieties, kungi, ka RU šo visu uztver kā EKSISTENCIĀLU KARU. Un atbilstoši tam pieņem tuvākus, tālākus lēmumus it visās plāksnēs.

    • ++
      Es arī vienmēr aicinu lasīt 5.pantu un tad domāt kā to var interpretēt. Bet vispār US ir jābūt lielākam sentimentam pret Eiropu, ņemot vērā ka viņi paši pa lielākai daļai ir eiropiešu pēcteči. Bet acīmredzot šī saikne ar laiku mazinās, katrā gadījumā tā vairs nav tik stipra kā pirms 75 gadiem kad tapa Ziemeļatlantijas līgums. Erozija notiek arī pateicoties ne-Eiropas izcelsmes imigrantu pieplūdumam US. Tā kā atsvešināšanās process ir dabisks, tikai MĒS šeit eiropā neesam tam gatavi. Un tomēr UA smacēšanu tieši šobrīd dabiskie paaudžu maiņas procesi neattaisno. Nauda US ir, pēdējo atdot neviens neprasa. Ja grib lielāku izolāciju no Eiropas procesiem, to vajag darīt pakāpensiksi vairāku gadu griezumā, lai Eiropas valdības paspēj pārkārtoties vismaz ar aizsardzības budžetiem. Tā kā ilgtermiņā NATO tiešām var sadalīties frakcijās 1. AUKUS un 2.Intermarium ar kaut kādu tur politiskās sadarbības līmi pa vidu.

        • Nu tur starp 3 konfliktiem ir izvērtējums kurš liekās aktuālāks, nevis cik tas viss liekas svarīgi uz pārējo lietu fona viņu vēlētāju maslova piramīdā. Vairāk pa tēmu būs:

          https://edition.cnn.com/2023/08/04/politics/cnn-poll-ukraine/index.html

          Most Americans oppose Congress authorizing additional funding to support Ukraine in its war with Russia, according to a new CNN poll conducted by SSRS, as the public splits over whether the US has already done enough to assist Ukraine.

          Overall, 55% say the US Congress should not authorize additional funding to support Ukraine vs. 45% who say Congress should authorize such funding. And 51% say that the US has already done enough to help Ukraine while 48% say it should do more. A poll conducted in the early days of the Russian invasion in late February 2022 found 62% who felt the US should have been doing more.

          Līdz ar to UA finansēšanas jautājumu var droši apspēlēt vēl ilgu laiku, tur viss dalās 50 uz 50, ar tendenci tā kā drīzāk nesniegt papildus naudu. Nav nekādas steigas.

          • Te kamrads jau atzīmēja, ka “US nav nevienam neko parādā”, doma kas laikam dziļi iesēdusies arī 50+% amerikāņu smadzenēs. Bet īstenībā parādā UA ir visas ANO dalībvalstis, kuras pievienojās ANO Hartai, kas 2.pantā aizliedz agresīvu karu:

            “All Members shall refrain in their international relations from the threat or use of force against the territorial integrity or political independence of any state, or in any other manner inconsistent with the Purposes of the United Nations.
            All Members shall give the United Nations every assistance in any action it takes in accordance with the present Charter, and shall refrain from giving assistance to any state against which the United Nations is taking preventive or enforcement action.”

            Tad lūk nodarboties ar ANO Hartas nosacījumu enforcmentu nav ekskluzīvs UA pienākums. Domāju veicot paralēlu aptauju zinātnieki noskaidrotu, ka šie 50+% amerikāņu, kuri neatbalsta palīdzību UA par ANO Hartu nav dzirdējuši vai par saistošu to neuzskata. Attiecīgi, ja ANO nespēj piespiest savus biedrus ievērot savus reglamentus, tā ir atzīstama par tukšu, attiecīgi katrai valstij pašai jārupējas par savu drošību, galējā tās pakāpē cenšoties iegūt kodolieročus. Uz to viss iet.

              • Šis šajā jautājumā laikam ir pat svarīgāk, ņemot vērā, ka ASV pati pēc savas iniciatīvas gāja un piedāvāja savas drošības garantijas apmaiņā pret ukrainā izvietotajiem kodolieročiem, neviens neko ar varu nespieda. ASV politikā vispār pēdējā laijā ir novērojama tendence no visa, kas apsolīts, kratīties vaļā, ja tas nav izteikti izdevīgi. Ir vairākās vietās no ģeopolitikas analītiķiem lasīts, ka jau ar Obamas prezidentūru iesākās ASV izolēšanās process, ko abi klauni pēcāk turpināja. Es ceru, ka vakareiropas (izņemot Vāciju, tur sāk pēc smagas diagnozes izskatīties) valstīm sāk pielekt, ka ASV uzticēties vienkārši nevar. Tas nozīmē, ka būs jāveido jauna drošības arhitektūra. Ja visi iepirkumi un apmācības izies tā, kā plānojuši, ar Poliju kā Eiropas drošības pamatu.

              • LV wikipēdijas raksts ir sūds, nekādu garantiju memorandā NAV un nevar būt pēc definīcijas

                EN wikipēdijā ir memoranda saturs:

                Respect the signatory’s independence and sovereignty in the existing borders (in accordance with the principles of the CSCE Final Act).[7]

                Refrain from the threat or use of force against the territorial integrity or political independence of the signatories to the memorandum, and undertake that none of their weapons will ever be used against these countries, except in cases of self-defense or otherwise in accordance with the Charter of the United Nations.

                Refrain from economic coercion designed to subordinate to their own interest the exercise by Ukraine, the Republic of Belarus and Kazakhstan of the rights inherent in its sovereignty and thus to secure advantages of any kind.

                Seek immediate Security Council action to provide assistance to the signatory if they “should become a victim of an act of aggression or an object of a threat of aggression in which nuclear weapons are used”.

                Not to use nuclear weapons against any non – nuclear-weapon state party to the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons, except in the case of an attack on themselves, their territories or dependent territories, their armed forces, or their allies, by such a state in association or alliance with a nuclear weapon state.[8][9][10]

                Consult with one another if questions arise regarding those commitments.

                -Drošības padomi sasauca, raška uzlika kluci/veto
                -Savstarpējas konsultācijas veica
                -Kodolieročus ukrainā neviens nav pielietojis

                check, viss apsolītais ir izpildīts

                • Normai piemīt ne tikai burts, bet arī gars. Bet, jā, starptautiskajās tiesībās nav pārsūdzēšanas instances. Tā kā mācība visiem: nekad neatdodiet savus kodolieročus vai pie pirmās iespējas iegūstiet tos.

                  • pat ja varētu pārsūdzēt – nav ārpus sistēmas esoša globālā tiesu izpildītāja/policista.
                    Rasistnēģeri iesūdzēja Izraēlu kaut kādā starptautiskā tiesā, bet tiesas lēmumu neievērošanas gadījumā taču ir tikai reputācijas riski

                    • Viss ir relatīvs un mainās. Kad bija labvēlīgi apstākļi, varēja un vajadzēja, tad Serbijas, Irākas un Lībijas režīmiem policists atradās. Bet viņiem nebija kodolieroču.

                    • globālais policists iegrimis sevī. Irāna arī apšauda tirdzniecības kuģus un viss ok. pax americana beigas?

                    • Pamēģināšu priekš vidējā cilvēka izstāstīt starptautisko tiesību esenci. Lai nebūtu tā, ka kaut kāds anonīms čalis internetā vakar bija “covid eksperts”, šodien “starptautisko publisko tiesību”, bet rīt “eirovīzijas vokālais analītiķis”, tad valsts augstskolā esmu pabeidzis študierēt un apguvis arī starptautiskās publiskās tiesības un akadēmiski bak. darbu un visu pārējo rakstīju tieši starpt. publiskajās tiesībās, līdz ar to nepretendēju uz kaut kādu ekspertu, bet vismaz pamatus kaut kādus esmu sistēmiski mācījies atbilstoši kaut kādiem kanoniem.

                      Un ir jānodala starptautiskās privātās tiesības no starptautiskajām publiskajām. Tās ir divas galīgi citādas lietas.

                      Tad nu lūk.

                      Ir cilvēku grupas un individuāli cilvēki. Cilvēku grupas vieno kaut kādi elementi un tās mēģina darboties savējo iekšējo kopējo mērķu virzienā. Lai palielinātu efektivitāti, grupa savā iekšienē izstrādā kaut kādu tiesību sistēmu – nebūs otru nosist, viņa mantas ņemt, jāmaksā nodokļi utml.

                      Un tad ir cilvēku grupu atiecības vienai ar otru, sauktas par starptautiskajām publiskajām tiesībām. Tur nav bieži vien kopēju mērķu iesaistītajām pusēm. Piemēram Jūras tiesības strādā +- labi nevis tāpēc, ka tas ir taisnīgi un forši, bet visi saprot, ka ja es laupīšu tavus kuģus, tu sāksi laupīt manus. Tapēc nelaupīsim kuģus. Viss.

                      Tradicionāli 2 grupas izkaujas, kad kāda no grupām jūtas labi to darīt, tiek panākts kaut kāds līdzsvars un tad abas puses, vairs nevēloties kauties tālāk, noslēdz robežlīgumu. Nevis kā akmenī cirstu līgumu privāto tiesību izpratnē, bet lai abu pušu grupu mazie cilvēki saprastu kur sākas un beidzas robeža, aiz kura koka vienas puses pocilisti ķers burlakus, bet aiz kuras jau otri. Tā ir džentelmeniska vienošanās abpusēji izdevīga. Tas notiek līdz atkal viena vai otra puse izdomā status quo pamainīt un viss sākas no sākuma. Jauns līdzsvars, jauns līgums.

                      Kaut kādā brīdī publika sāka starpvalstu līgumus uztverts kā civilos līgumus, kuri kaut ko imperatīvi uzliek darīt. Nē. Starptautiskie līgumi ir 2 ieinteresētu pušu shēmas materiāls pašu ērtībai, lai saprastu kur kas sākas un beidzas ikdienas lietu kārtošanā.

                      Tik sen nekādas klopes nebija, pa vidu visādas “miera un labbūtības renesanses kustības”, ka cilvēki sāka domāt, ka starptautisks līgums ir tas pats civilais līgums kā ar Electrum noslēgt. Kas tā nav un nekad nav bijis. Politiķi rituāli runā, ka “tiesības, tiesības”, bet reāli jau tā ir vienkārši rituāla izrunāšanās kā PR kantorim.

                    • Un turpinu.

                      Bet starptautiskās tiesas??!?

                      Jā, kaut kādā brīdī 2 valstis sāk just konfliktu, bet neviena no abām nav nobriedusi iet un sisties kā krievi vai azeri, tad nu iet uz starptautiskajām tiesām, tur lieli vīri analizē kazusu, pēta precedentus un pēc gadiem nospriež.

                      Bet tas ir tad, ja abas puses negrib klopi. Ja grib klopi, tad, pasaka, ka tiesa nav saistoša un pie jums “ticības brāļus apbižo”, “likvidēsim kaut kādu neleģitīmu režīmu” un whatever.

                      Bet mums blakus kaimiņš ne tikai grib klopi, bet savus nodomus atjaunot RU impēriju atklāti telegrafē visos veidos.

                      Gala beigās jau katrs paņem kaut kādu LV vēstures posmu un tad no tā sāk šķetināt savu loģiku kapēc tas vai tas ir leģitīmi. Bet viens paņem kaut kādu pirkuma līgumu no zviedriem un sāk šķetināt no turienes.

                      Beigās uzvar tas, kas kontrolē teritoriju. Un kontrole ir ierobežota ar loģistiku. Krievi tika savulaik tik tālu, cik tika, jo loģistikas iespējas atļāva. Pie PL šīs iespējas toriez beidzās un diezvai šodien diži tālāk tiks bez sava dzelzceļa izmēra sliedēm.

                      Bet līgumus piezīmē atbilstoši situācijai “uz zemes”.

                    • Man liekas ir greizi saukt starptautiskās tiesības, jo tiesības paģēr kādu arbitru un enforcement.

                      Parašas, norunas, normas, kārtība.

                      Civilizētā sabiedrībā pieņemts ēst ar nazi un dakšiņu, bet ja vova atnāk ar karoti un liek kājas uz galda – vai nu no pārējiem dabū pa muti, vai arī ir iedibināta jauna kārtība.

      • Nu bet “domāt” citu vietā un spriest par politiku kaut kur citur nav diez ko produktīvi. Šobrīd cikliski pēc Irākām, Afganistānām, intervencēm ir likumsakarīgs pašizolācijas posms. Nauda jau ir, bet viņiem ir 100 akūtas lietas pašu mājās, kur to iestumt un cilvēki no prieka lauzīs galdus.

        Jebkurā gadījumā šobrīd lēmēji izvēlas nogaidīt un paskatīties, jo kaut kādas pārmaiņas notiek un nav skaidrs, kurā virzienā. Kaut kādā brīdī var sākties “kaskādes efekts”, kad 3 kaut ko pasaka, tad 4 un 5 pieslēdzas un tālāk aiziet masa. Arī uzņēmumi nezina kur investēt, UA var kapitulēt un beigās ar 155mm šāviņkoplektiem eiropā būs kā ar vakcīnām – varēs ziedot āfrikai.

        Kā mūsu daudzcitētais amerikānis teica: nav nekādas pasaules kārtības, ir vecu cilvēku vēlme, lai “ir kā jaunībā.” Pausaule mainās.

        Vispār mūsu politiķiem vajadzētu no ierastās “naida minūtes uz krieviem” pārslēgties arī uz sakariem tīri militāri praktiskiem ar kaimiņiem. Kur metīsim jūras mīnas, kur būs kuģu šaušanas sektori. Es domāju, ka ar 3B, FI un SWE politiski augstākajā līmenī ir ko risināt bez NATO pa vidu – vienoties par daudz ko. Jo militāros plānus aktivizē politiķi, nevis ģenerāļi, pat krievijā.

      • Ja grib lielāku izolāciju no Eiropas procesiem, to vajag darīt pakāpensiksi vairāku gadu griezumā, lai Eiropas valdības paspēj pārkārtoties vismaz ar aizsardzības budžetiem. (C)
        Afganistānā arī vajadzēja…

      • Vēl vienu lietu jāsaprot – pirms xx gadiem ne tikai RU un Eiropā nebija tādi plašsaziņas līdzekļi kā šodien, bet arī US. Viņus toreiz pret komīšiem varēja sarīdīt daudz vieglāk – tagad tā freedom propaganda attiecinot uz katru mazāko mēslu tik ļoti vairs nestrādā.
        Nesen skatījos raidījumu par aukstā kara periodu, kad RU un US astronautiem pirmo reizi lika doties misijā kopā – pēc visa astronaudu tekstiem bija skaidrs , ka viņiem pret RU tajā laikā bija diezgan liels naids, kas bija loģiski: US iesaistījās vairākās karadarbībās ar sarkanām valstīm- vairākas paaudzes nu jau ir izaugušas bez šī naida popularizēšanas.
        Šobrīd atliek tikai tirgot tautai ideju, ka vajag saglabāt partnerattiecības ar EU, jo $$$ griežas…

    • Ārpolitika nevienā valstī vēlētājam nav aktuāla.

      LV kā pretpiemēru nepiedāvāt – mums nav ārpolitikas, ārpolitika lv izpratnē ir vai klausīt briseli, vai arī maskavu

      • Tak mums arī ar iekšpolitiku nav spīdoši. Arī pārsvarā reakcija uz notikumiem, Briseles normu ieviešana, cenšanās nekaitināt Maskavu, biezāka ķīseļa taisīšana vēlētājiem ko ausīs ieliet ausīs, to problēmu risināšanas atlikšana un pabāšana zem tepiķa, kur nevar paspīdēt, viegli risināmo problēmu uzpūšana un risināšana, kur var paspīdēt.
        Vecā anekdote:
        Manāmi iereibis vīrietis naktī rāpo ar apgaismes stabu. Pienāk policists:
        -Cienītais, ko Jūs darāt?
        -Atslēgas maklēju.
        -Jūs te tās pazaudējāt?
        -Nē, mežā.
        -Un kāpēc šeit meklējāt?
        -A te gaišāk, lai meklētu.

    • Ja ru šo karu uztver kā eksistenciālu karu, tad mums jāgatavojas ru beigām… 🤷
      Nato 5.pants ir pats loģiskākais lēmums, ko Rietumi varēja vien izveidot. Kādas valsts nevēlēšanās to pildīt būs pats debīlākais lēmums, ko vien var izdarīt. Tas pats attiecas arī uz US, jo naivi iedomāties, ka US ražo visu un tā viena pati spēs cīnīties pret pārējo pasauli, lai aizsargātu savas intereses. Zināms intelektuālais kapitāls amerikāņiem pieplūst arī no Eiropas. Visdrīzāk Eiropa daudz ātrāk tiks galā ar savām problēmām (ieskaitot orbānismu un ficukus) nekā US, ja pie varas nāks tramps&co.

      • 5.pants nav maģiskie buramvārdi, kas garantēti pārvērš pretinieku akmens stabā. 5.pants ir tikai līguma nosacījums, kuru rakstīja cilvēki jau ar domu, ka šo nosacījumu varētu un vajadzētu interpretēt atbilstoši konkrētiai situācijai. Zīmīgi, ka 5.panta interpretāciju diapazons palielinās proporcionāli attālumam (km) līdz kaujas laukam.

  7. Cienītais kapteiņa kungs, vai jums nav pārāk galvā sakāpis? Kāda vidējam statistiskajam US vai UK pilsonim daļa par UKR un eiropā notiekošo? Vai viņi jums ir kko parādā? Vai ir parādā UKR vai LV? Cik konkrēti, un par ko konkrēti? Kāds tur sakars ar “trampistiem”? 2us gadus izmest naudu būtībā vējā, kad pašu mājās problēmu pietiek, tas ir tieši 2us gadus par ilgu. Vai pati UKR kopš 2014 daudz bija izdarījusi savai aizsardzībai? Un kopš 2022? (par LV pat neizteikšos) ;( Un kā ar eiropu? (izņemot PL, kas reāli iegulda savā aizsardzībā). Un ari PL ir vispirms jādomā par sevi, nevis UKR. MAGA un LATVIJA pirmajā vietā ir brīnišķīgi PAREIZI saukļi, sakārto savu sētu vispirms, tad lien ar savu dziesmu grāmatu svešā baznīcā! Daiļd.rsēju un pasaules lāpītāju ir pārāk daudz, Laimes lāču visiem nepietiek! Kas nekaiš svešu naudu skaitīt, pie tam pašam saņemot izdienas pensiju un piestrādājot. Atsakieties no izdienas pensijas, ziedojiet naudu UKR, vai ZS! Rādiet piemēru, un virsnieku un ģenerāļu klubiņa biedrus aiciniet pievienoties, īpaši tos, kas diplomātiskajos un pārstāvju amatos salīduši!

      • Prieks, ka, nezinot ne MAGA, ne LPV argumentus, izdevies tos labi atreferēt. Attiecīgi saprotama šo partiju popularitāte. Gribētu sadzirdēt atbildi, cik un par ko US ir parādā UKR un LV? Savā laikā viens “čiekurs” lepni izteicās, ka CCCP ieročus un tehniku LV nevajag, “amerikāņi mums VISU iedos!”. Neatceros kurš, iespējams, ka tas pats mudaks, kurš sludināja, ka sakarus NBS/ZS nevajag, mums ir mobilie telefoni, un sagrāva (“reorganizēja”) ZS kopā ar sakaru tīkliem (brigāžu/bataljonu/rotu līmeņa), nu un Dobeles MC pie viena.

        • ASV ir Ukrainai parādā drošības garantijas pēc Budapeštas memoranda parakstīšanas. Burtiski parādā. Vai arī vienīgais princips dzīvē ir pierīt seju, kuņģi un izšaut olas, solījumu turēšana un izpilde kaut kur 105. vietā?

          • memorands nesatur nekādas saistības, par to liecina pats dokumenta nosaukums.

            NATO ir līgums, to ratificē parlamentos, un pat tur 5. panta kontekstā var aprobežoties ar dažādu nokrāsu bažu paušanu.

            Ukraiņi atdeva kodolieročus apmaiņā pret salveti ar nosaukumu memorands, ko pārdot elektorātam kā sasniegumu, un atbalsta programmu $, ko vara varēja apgūt labākajās Aeiropas tradīcijās.

            • “The Russian Federation, the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland and the United States of America reaffirm their obligation to refrain from the threat or use of force against the territorial integrity or political independence of Ukraine, and that none of their weapons will ever be used against Ukraine except in self-defence or otherwise in accordance with the Charter of the United Nations;”
              Tiešām US neuzbruka UA…, bet
              “4. The Russian Federation, the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland and the United States of America reaffirm their commitment to seek immediate United Nations Security Council action to provide assistance to Ukraine, as a non-nuclear-weapon State party to the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons, if Ukraine should become a victim of an act of aggression or an object of a threat of aggression in which nuclear weapons are used;”

              Problēma ar memorandu nav tā nosaukums (līguma forma), bet fakts, ka nevienas līgumslēdzējas puses parlaments to neratificēja un UA to zināja, bet tomēr atdeva kodolieročus.

              • pat ja tieši to pašu papīru būtu ratificējuši parlamenti – vai būtu kāda atšķirība?
                Vai memorandā ir kaut kas vairāk kā ANO hartā paredzētais – agresīvs karš ar vai bez kodolieroču žvadzināšanas jau ir aizliegts.

                Memoranda drošības garantiju mehānismā Krievijai bija veto jau 94.gadā, un Krievijas risks ukrainai bija jāsaprot.

                Kā anekdotē – ja paraksties, tad nebrīnies.

                No otras puses – vai ukrainai būtu spējas 90 gados padarīt savus kodolspēkus kaujasspējīgus vairāk kā apkraut bumbu ar sprāgstvielām un izmantot kā netīro bumbu?

                • Ne jau tikai pašas kodolgalviņas tika atdotas, komplektā bija arī piegādes mehānismi, nezinu, vai bija arī kodolzemūdenes pilnai triādei. Tas, ka tas viss būtu novecojis/daļa demontēta nenozīmē, ka nebūtu palikušas spējas nogādāt paciņu adresātam. Un šaubas var/nevar arī ir lielisks atturēšanas līdzeklis no stulbām darbībām. Ko no tā var mācīties – kodolarsenāls ir drošības garants, ko nedrīkst atdot ne pie kādiem apstākļiem un “garantijām”, jo agri vai vēlu tiksi piečakatēts. Par Zviedriju šaubos, bet poļiem noteikti ir vismaz teorētiska vēlme un gatavība “garantēt savu drošību”. Nopietnas svārstības ASV gatavībā sniegt tiešu militāru palīdzību teoriju pārvērtīs praksē. To valstu vadītāji līdz aukstā kara beigām pēc Kubas krīzes saprata un pēcāk muti kustināja pēc inerces, lai gan gatavība rīkoties jau bija pagātnē. Visiem “valsts x” pirmajā vietā ideju piekritējiem to derētu saprast – pasaules nosacītā kārtība bija un ir nepieciešama, lai mazinātu pilnīgu cilvēces iznīcības risku. Pašreizējā nepārprotamā realitāte, ka tikai kodoltriāde garantē patiesu suverenitāti, jo pat 2 paaudzes vecu lidmašīnu piegāde tiek uzskatīta par “bīstamu eskalāciju”, pastardienas pulksteni tikai tuvina pusnaktij. Mēs jau kopš Hirosimas nedzīvojam lokizētā pasaulē.

        • Jocīgi, ka Jūs, Janka, kā no plaukta nokritis un, cik var spriest, ar šīs vietnes saturu neiepazinies, tagad šeit tās veidotājam “pieprasat atbildes” uz jautājumiem, kas šeit ir jau sen izskanējuši, un kuras Jums varētu sniegt Saeima, Ministru kabinets un Aizsardzības ministrija. Varbūt tad nesēdiet uz savām rokām, bet noorganizējiet kārtīgu mītiņu pie minētajām institūcijām? Domāju, te Varabungās kādus krietnus 20-30 atbalstītājus sapulcināsiet, ja vien nebūsiet paspējis uzkrist uz nerviem.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.