vara bungas: Divi gadi aizritējuši kā viena diena. Sajūtas kā Disnejlendā vizinoties pa krievu kalniņiem (krievi tos sauc par amerikāņu) – elpa te aizraujas, te lec ārā no diafragmas, mati kust (tiem kuriem ir), savus bļāvienus neviens nedzird, jo visi bļauj, tomēr beigās viss ir labi un droši, kā jau Pasaku zemē. Bet mēs nedzīvojam Pasaku valstībā drzāk trakā Makša pasaulē, mūsu vagons kratās un cilpo pa vēstures sliedi, kuru mēs neesam projektējuši, būvējuši un kuru nevaldām, lai gan vismaz maršrutu mums vajadzētu prast paredzēt. Lai zinātu, kad jāsāk lūgties, jo sliede apraujās virs aizas.
UA ekstremālo braucienu pārdzīvojam kopā ar ukraiņiem. Kopš 23.02.22. Lielā iebrukuma sākuma izbaudījām visu emociju spektru: šausmas-cerība-prieks-lēnais posms-straujš pagrieziens-kritums-kāpums-ātruma uzņemšana-sabremzēšanās pirms…? Patreiz kara norisē notiek horizontāls brauciens, kura galā ar gandrīz vienādu varbūtību var būtu finišs, jauns kritums vai jauns kāpums. Tomēr es lieku uz kara “iestrēgšanu kājām gaisā”, situācija, kas ir bīstama no jebkura aspekta, tomēr dotajā brīdī tā vēl nav nāvējoša, ar lielu iespēju “iztaisnoties”.
2021.gadā nepilnus 3 mēnešus pirms iebrukuma UA es apkopoju izlūkošanas apsvērumus VB ierakstā “5 centi”, kas neko īpaši neprognozēja, bet piedāvāja vielu pārdomām. Lielajos vilcienos domu gājiens izrādījās pareizs (check it out). Tagad divus+ gadus velāk mēģināšu izdarīt to pašu triku attiecībā uz nākamās kara sezonas perspektīvām.
Galvenie riski UA nesasniegt 2024.gadā 1991. gada robežas šobrīd ir šādi:
1. kara gaitā UA nonāk pie stratēģiskā zaudējuma (kā minimums Kijevas, Odesas un visa Dņepras kreisā krasta okupācija)
2. jebkāda formātā kara iesaldēšana vai tā intensitātes samazināšanās līdz robežkonflikta līmenim (ar vai bez rakstveida (pa)miera līguma)
3. Iekšpolitiskās izmaiņas UA, kas veicinātu 1. vai 2. riska iestāšanos.
Ir vēl dažādi risku varianti, bet tos jāatmet, jo citādi analīze kļūs nelietojama/neuztverama.
- risku veicinošie faktori: neskaidrība ar US nostāju ne tikai par pašreizējās palīdzības paketes UA virzību, bet arī par turpmāko US militāro un finansiālo palīdzību UA; DE, FR uc Rietumvalstu volatīla attieksme pret augstas precizitātes/tālās darbības ieroču sistēmu piešķiršanu/pārdošanu UA; UA grūtības ar mobilizācijas nodrošināšanu; ZSU morāles kritums iepriekšminēto faktoru ietekmē; RU demonstrēta apņēmība turpināt uzbrukuma operācijas; RU sabiedrības vairākuma apātiska attieksme pret karu; RU sabiedrības daļas joprojām liela gatavība brīvprātīgi pievienoties okupācijas karaspēkam vai vismaz neizvarīties no mobilizācijas; RU MRK aktivizēšanās; Rietumu sankciju nepietiekama efektivitāte; Šolca, Baidena, Makrona uc īstenotā politika, kas iedrošina agresoru turpināt (nesodamība).
- risku mazinošie faktori: nepieciešamība regrupēt un papildināt RU spēkus līdz šādam uzdevumam nepieciešamajam apmēram, t.i. vismaz +500K, ko nevar paveikt bez plašas mobilizācijas, kas prasīs laiku no 6 mēnešiem un vairāk; neskaidrība par US ārpolitiku pēc 2024.gada novembra neveicina izšķirošu soļu speršanu tagad; neskaidrība par ZSU gaisa spēku jauniegūtu spēju ietekmi (F-16) kaujas laukā; munīcijas, īpaši operatīvi-taktisko raķešu trūkums (ņemot vērā uzdevumu);
2.risku veicinošie faktori: tā iestāšanos acīmredzami vēlās Rietumvalstu valdības; RU vairākkārt signalizēja par gatavību sarunām uz saviem noteikumiem (pašreizējā frontes līnija+); UA pašreizējā tehniskā nespēja/negatavība pāriet stratēģiskajā uzbrukumā un arī grūtības saglabāt status quo; UA valdības un prezidenta pašreizējais nenoteiktais legālais statuss, ļauj parakstīt jebko, ko vēlāk var viegli pasludināt par neleģitīmu aktu; taktiskās “šupoles” ir beizjēdzīgas, ko saprot abas puses, to pārtraukšana ir vēlama, lai gan neizslēdz augstas precizitātes tālās darbības triecienu turpināšanu, tāpat artilērijas dueļus un izlūkpatruļu darbību; mobilizācijas grūtības UA;
2.risku mazinošie faktori: šobrīd UA sabiedrības vairākuma negatīvā attieksme; “melnie gulbji” par labu UA , piemēram, šobrīd neizziņotas tehnoloģiskās priekšrocības, kas var nosvērt svaru kausus par labu UA un veicināt pretuzbrukumu;
3.risku veicinošie faktori: RU specdienestu darbības aktivizācija UA; ticama Trampa ievēlēšanas iespēja, kas Zeļenskim neko labu nesola; UA valdības, parlamenta un valdības neskaidrais legālais statuss; UA veterānu iesaistīšanās politikā; skaidras uzvaras perspektīvas/plāna trūkums UA sabiedrības acīs; ekonomiskā situācija UA;
3.risku mazinošie faktori: kamēr pastāv reāls, tūlītējs valsts apdraudējums sabiedrība tendēta neapšaubīt varas pilnvaras; Nikky Haley iespējamās uzvaras pazīmes US prezidenta vēlēšanās; US palīdzības paketes atbloķēšana;
Aicinu VBundziniekus piedāvāt arī citus faktorus par un pret riskiem.
Šobrīd šķiet visticamākais ir 2.risks, bet tas neturpoināsies ilgāk kā līdz 2024.gada beigām. Tas nozīmē mūs gaida nenoteiktības gads, kad tiks sperti n-soļi uz priekšu un m-soļi atpakaļ, politiskā retorika sasniegs jaunus absurda augstumus un pasaules miers balansēs “uz robežas”. Citiem vārdiem esam iestrēguši krievu kalniņos ar kājām gaisā un gaidām, kad beigsies izvade glābēju rindās.
UPD2 Must read
vara bungas 
“šobrīd neizziņotas tehnoloģiskās priekšrocības, kas var nosvērt svaru kausus par labu UA un veicināt pretuzbrukumu”
Ta atkal jau nav pieminēta jau pirms laba laika apskatnieka Ivana Jakovinas vairākkārt izziņotā būtiska tehnoloģiskā priekšrocība, ko pat Žuzeps Barels apstiprināja, proti – droni.
https://nra.lv/pasaule/447795-borela-ukraina-saksies-jauna-veida-cinas-ar-elementiem-no-zvaigznu-kariem.htm
Droni ir abās pusēs, tā vairs nav unikāla priekšrocība. Priekšrocība BŪS tai pusei, kura sāks masveidā izmantot military grade dronus ar aizsardzību pret REC, IR redzi un AI vadību.
Kā iespēja Ukrainai piedzīvot stratēģisku zaudējumu var tikt uzskatīta par risku 91. gada robežu nesasniegšanai? Kaut kas nav ar formulējumiem. Visiem ir skaidrs, ka Ukraina visu teritoriju neatgūs ne 24. , ne 25. gadā, ne pārskatāmā nākotnē, jo nav atnilstoši spēki.
Viss ok ar formulējumiem. Neviens UA galveno mērķi nav atcēlis vai pārformulējis. Ejot uz šo mērķi var pazaudēt valsti zaudējot karu. “Visi saprot” nav arguments. Plaisa starp stratēģisko mērķi un spējām to sasniegt izmērama gan garumā gan platumā. Šobrīd tā ir XxY, pēc gada ZxQ vai vispār nav, tad arī skatīsimies.
akurāt par 2.risku
mans kara attīstības modelis ir tāds, ka karš tomēr ilgs tik ilgi, kamēr ru ekonomika netiks kritiski novārdzināta, kas liks ru meklēt iespējas par sarunu uzsākšanu. protams, arī UA pusē notiks politiskās šļuras vārīšanās, kas viņiem atņems spēku un pārliecību. kāds lokāls ru iebrukums uz, piem., Sumiem UA politiķiem un sabiedrībai nāktu tikai par labu sabiedrības saliedēšanai, jo tagad Kijivā iestājies atslābums un rutīna… šāda sabiedrības sapurināšana atrisinātu arī UA mobilizācijas jautājumu.
ru ahilejas papēdis ir tās ekonomika. lai ko man stāstītu par ru ekonomikas nolikšanu uz kara sliedēm, tomēr es neticu, ka zaudējot (uzspridzinot un nodedzinot) vienu rūpnīcu pēc otras, var ilgstoši noturēt militāro ražošanu. valstis ilgstoši piesaista investīcijas, apmāca speciālistus, lai to ekonomikas gadā pieaugtu par 1-3% no ikp, tāpēc neticu, ka kara laiks, kurā rūpnīcas pļaujās kā skābenes, būtu ekonomikai kā attīstības katalizators. īslaicīgs efekts var būt, bet ne ilgstoši…
un vēlreiz- šo karu ir jāuzvar Eiropai@co un nevis US@co! jā, daudzkas ir novēloti, bet pieļauju, ka tikai tagad sāksim ieraudzīt Eiropas militārās mašinērijas patiesās spējas, kas kādu laiku ir klusējušas. un tāpat redzēsim, cik spējīga ru būs nodedzināt Eiropas rūpnīcas, kas nav pa kluso nošaut kādu ru pārbēdzēju…
Ru Rūpnīcas ir lielas, cehu ir daudz, viss svarīgais tāpat ir aiz urāliem – ar dronu kodieniem neko būtisku neizdarīs.
Domāju, ka datorvadības darbagaldu eksports uz visādām stānām un emirātiem ir ar tūkstošiem procentu pieaugumu, un rusņas MRK jaudas pieaug.
Ja asv ieviestu cietuma likumus – ru nosauktu par opuščenniju un visus, kas sēž pie viņa galda arī (sekundārās sankcijas), tas iezīmētu pagrieziena punktu.
Otrs indikators – louis vuitton sāk ražot patronsomas, vai volkswagen konveijeri sāk štancēt mazcenas pikapus
https://youtu.be/zBQGY_5Le7o?feature=shared viena ceha modernizācijas investīcijas bija 23 miljardi rubļi, kas bija $ ~400 miljoni. Ja šodien tādu naudu atrastu, atraujot to frontei, tad mūsdienās bojātās rūpnīcas atjaunošana prasītu daudz vairāk resursu, lai varētu atrast importa iekārtas un apietu sankcijas. Un viena tehnoloģiskā procesa izsišana no ierindas var apstādināt visas rūpnīcas darbību, kas nes sev līdz arī negūto peļņu.
https://youtu.be/aOMvCVLRWvA?si=GYOKBwPP9tlB3BtD – pagājušā vakara darbs. runā, ka uz mēnesi būs problēmas… Bet pēc tam var atlidot vēl viens drons…
Vajag precīzāku BDA. Kombināta teritorija ir nevis liela, bet milzīga tādēļ nav zināms, vai cietis tieši modernizētais lējumu cehs.
Vācu sintētiskās degvielas rūpnīcas bumboja ar kilotonnām un megatonnām, un izturēja diezgn ilgi. Mūsdienu precīzie ieroči samazina par vairākām kārtām bumbu tonnāžu. Ja cehs būtu iznīcināts, tad visā novoļipeckā mājām būtu izbiruši logi. Trāpīja kādā degvielas rezervuārā , bet tādu daudz. Drīzāk tēraudlietuves darbinieku motivāciju uzlabo šādi triecieni
Rūpnīcas var salīdzinoši viegli aizsargāt no droniem. Salikt visur dronu detektorus un slāpētājus, kā arī drāšu tīklus vairākās kārtās. Vēl pāris reizes trāpīs un visi sāks aizsargāties. Varbūt pat iepirks paši savu pretgaisa aizsardzību. Ru valdība jau uz ko tādu aicināja.
PGA nevar nopirkt, to tikai var dabūt no aizsardzības ministrijas. Pārējais ir grāmatvedības jaunājums – kurā ailē ierakstīt izmaksas.
Kvadrātkilometriem tīkla nostiept nav viegli un vienkārši, nav arī pilnīgs rocket science. Tad uztaisīs tandēmdronus, pirmais uzspridzina sietu, otrais trāpa mērķī.
Nez vai izdotos naftas rūpnīcu ietīt drāšu tīklā vairākās kārtās… Arī slāpētāji ir vēl jāuztaisa un jāpierāda darbībā. Pga vispār primāri vajadzīga frontei un nevis aizmugures piesegšanai. Nekur citur pasaules tirgū to arī nenopirks…
Ja kādu rūpnīcu nosargās, tad tas būs piliens jūrā, jo piegāžu ķēdes jebkuram produktam sastāv no vairākām rūpnīcām. Runā, ka ru dronu (zala, lancet…) izstrāde sabremzējusies, jo piemaskavā uzsprāga optikas rūpnīca…
Pat nevajag drāšu tīklu pietiktu ar dēļu režģiem vai pat ar neilona tīkliem. Tādiem netiktu cauri lidmašīnas tipa droni kurus izmanto Ukraina, lai aizsniegtu objektus dziļāk Krievijā.
Tandēmdroni tādus varētu caursist, bet arī režģus un tīklus var salikt vairākos līmeņos. Tandēmdroni būtu dārgāki, vieglāk pamanāmi un sarežģītāk vadībā. Mūžīgā šāviņa un bruņu sacensība.
Ja atmiņa neviļ, tad ir lasīts, ka Irāna ar tērauda režģiem aizsargā savus kodol objektus no raķetēm.
Gan jau specializētus pretdronu PGA varētu nopirkt vai pat pasūtīt Ķīnā par pašu uzņēmēju naudu. Paši krievu uzņēmēji jau taisa pretdronu ieročus un detektorus. Tātad var arī uztaisīt ko nopietnāku un automātisku.
Cik redzu telegramā un youtubē, tad Lancet turpina uzbrukt.
Nikky Haley neviens ASV vairs neuztver nopietni, to kā faktoru var droši svītrot.
Drīzāk paredzu, ka notiks piekāpšanās operācija. Realizācija – eskalēt, lai deeskalētu. Es biju ļoti skeptisks par krievu hibrīdoperāciju iespējamību tuvākajā laikā, pamatā dēļ vajadzības trūkuma, bet šķiet arvien loģiskāk, ka tas varētu būt viens no risinājumiem. Uzrīkot Dvinskas un Narvas tautas republikas kā eskalāciju, lai varētu vienoties par konflikta izbeigšanu uz sev izdevīgiem nosacījumiem. Ja pašlaik vienīgais reālais risinājums pēc vairāk kā pusmiljona orku līķu/kropļu ir labākajā gadījuma atgriezties 22. gada status quo, tad pie tādas eskalācijas jau var runāt par Krimas sauzemes tilta saglabāšanu. Pamest vietējos vatņikus un algotņus zem tanka nebūt nav pāri kremtļa morāles standartiem, kā rādija Sīrijas piemērs. Pluss, milzīgs kaitējums Baltijas valstīm, kad planktons muks un bēgs, investīcijas vairs neredzēt un arī NATO stāja iedregāta. Nedomāju, ka maskava vēl ilgi var pavilkt kara ekonomisko slogu, lai tas nesāktu būtiski atspoguļoties arī uz ielas un, kas svarīgāk, smalkās piemaskavas un Soču pilīs. Izskan vairākas versijas, ka Putins krievijā veic pilnīgu tīrīšanu, lai nobruģētu vietu pēctecim, tāpēc arī Navaļnija jautājums tika atrisināts līdz galam. Skaidrs, ka šis karš viņam ir pēdējais iznāciens, ar ko vēlas sevi ierakstīt vēsturē, par nākoti noteikti ir padomāts, lai ne pašam atlikušos gadus, ne sievām un ntajām mīļākajām/maukām un to bērniem galva nesāp.
Kamēr Heilijas kampaņu apmaksā sponsori tikmēr viņa ir faktors.
Viņa politiskajā diskusijā vairs vispār netiek pieminēta, līdzvērtīgi tukšai vietai, pirmsvēlēšanas visur pārliecinoši padirsa ar padsmit procentiem. Neviens sliktai naudai pakaļ labu nemetīs. Es tiešām cenšos no ASV politiskā cirka pēc iespējas izvairīties, bet tik daudz pašlaik jau ir skaidrs – Tramps būs Rep. kandidāts. Attiecībā uz Trampu, viņš, lai vai kāds būtu, grib tūlītējus rezultātus. Es nebūtu pārāk drošs, ka viņa nākšana pie varas ir pilnīgs krahs. Pirmais ASV prezidents, kas pieprasa visiem izpildīt NATO saistības, drātēja vāciju par krievu gāzes zarnām. Arī pēdējie izteikumi par to, ka lai tie, kas nemaksā, tiek paši galā, ir tikai viņa stila retorika ar mērķi bruņošanos palielināt. Var saprast – ja grib stāties pretī Ķīnai, lai pēc Taivānas invāzijas ASV lielās IT kompānijas nesabrūk dēļ procesoru trūkuma, vajadzīgi ir nevis aizsardzības patērētāji ala niff niffs un naff naffs, bet reāli sabiedrotie, kam ir ko piedāvāt militāri.
Kas notiks ar GOP kandidātu, ja Trumps būdams kandidāts Nr.1 nonāk cietumā? GOP neies uz vēlēšanām?
Viņš var būt kandidāts arī cietumā, es biju šokā, kad uzzināju 😀 ASV tiešām ir pasakaina zeme. Kas notiek, ja viņš arī uzvar, ir labs jautājums, jo tam precedenta neesot. Drošvien sevi apžēlos 😀
Par cietumā sēdošu kandidātu balsotu ne tik sparīgi, US tomēr likumpaklausīga tauta bez lielas tieksmes uz epatāžu, kā ukraiņi, kas ievēlēja populāra seriāla varoni nemaz nepazīstot viņu kā politiķi.
Tas tagad LV jau ir meinstrīms teikt “nemaz jau tas Tramps nav tik slikts”, jo īpaši ar to aizraujās liberāli demokrātiskie politiķi. Tālredzīgi. Es palieku pie sava – Trumps ir ar tiesas spriedumu atzīts afērists , RU ietekmes aģents (Putina fans) un nemiernieks – viņa vieta ir cietumā. Varu piekrist, ka arī viņam piemīt pozitīvas īpašības, tas par ko viņu mīl daļa amerikāņu tautas.
Manis pēc viņš varētu doties uz Plutonu attīstīt nekustamo īpašumu tirgu. Bet attiecībā uz NATO un ukrainu, viņa administrācijas laikā notika vairāk pozitīva nekā pirms un pēc, tādēļ es ideju, ka viņš ir kremtļa aģents, pilnīgi un galīgi nepieņemu. Mani vairāk satrauc, kas ar pašu ASV notiktu, ja viņš uzvarētu. Tie “lielākoties miermīlīgie protesti” var arī visu valsti nodedzināt
Ietekmes aģents nav tas pats, kas specdienestu aģents-spiegs, kas saņem algu. Ļoti iespējams kremlim ir uz viņu nopietns kompromats. Tramps sen ir nonācis kremļa orbītā kā biznesmenis, vel pirms viņš kļuva demokrāts. Zinot KGB metodiku grūti iedomāties, ka tik resna zoss paslīdētu garām čekas radaram. Turklāt Tramps ir atzinies mīlestība tieši Putinam, nu kā var šādu palist garām?
https://www.businessinsider.com/revealed-donald-trump-letters-to-vladimir-putin-miss-universe-russia-2020-8
Jautājums ir, ko tieši viņš pa 4 gadiem izdarīja, lai palīdzētu kremtlim? Beidzot atļāva UA piegādāt stingerus? Mūsu drošībai viss viņa darītais vērtējams ar + zīmi, ieskaitot vācijas drātēšanu. Ko viņš saka mani tiešām maz interesē, man viņa runas stils vien ved ārā no pacietības. Bet rīcības ziņā viņa administrācijas laikā krievu pozīcijām tika kaitēts, nevis kas iegūts, tādēļ tiešām nesaprotu, no kurienes tāds priekšstats.
Nedarīja neko Krimas un Donbasas sakarā. Jā, Baidens arī neko nedarīja un Obama ne tik, bet viņi taču liberālie demokrāti, ko var no viņiem citu gaidīt. Par stingeriem vari sīkak? Es atceros lielu US piegādi tikai 2022.gada pavasarī. Mūsu drošības labā izdarītais ir blakusefekts no draudiem Eiropai. Kanādiešus mums pielauza Obama, tas ir fakts. Kauja pie Hašamas tas gan ir liels pluss, bet tā sākās, kad RU oficiāli paziņoja, ka “ih tam net”, tātad juridiski US apšāva asadiešus. Vēlāk US saķeršanās ar RU patruļām Sīrijā Trampa laikā beidzās ar US sauszemes elementa samazināšanu un atkāpšanos uz kurdistānu. Vispār nav lielu atšķirību starp Obamas, Trampa un Baidena militāro politiku ārzemēs. Piemēram aiziešanu no Afganistānas plānoja veikt visi trīs.
Nepiegādāja, bet deva atļauju pirkt.
https://abcnews.go.com/Politics/trump-admin-approves-sale-anti-tank-weapons-ukraine/story?id=65989898
Un pats labi sasummēji, nekādu būtisku atšķirību ārpolitikā nav, jo US jau padsmit gadus iet uz izolēšanos, Tramps nebija ne labāks, ne sliktāks. “Draudi Eiropai” ir loģisks solis, ja Vācieši 20 gadus dirš virsū pienākumam ieguldīt aizsardzībā un visu valsts ekonomiku būvē ap agresora gāzi. Runāšana pa labam nestrādāja, draudi, ka paliksit vieni paši strādā. Tātad jādraud, nevis jārunā un tad bla bla bla un atkal 4 gadi nekas nav izdarīts. Bet kur ir sliktais, ko Tramps izdarīja? Krievijas pozīciju stiprināšana? Viņu var norakstīt kā kārtējo prezidentu, bet kā šausmīgu Krievijas atbalstītāju un pozīciju vājinātāju gan ne. Pozitīvais – nedomāju, ka ar viņu priekšgalā kas būtiski mainīsies, izņemot skaidru nostādni, ka visiem ir jāiegulda aizsardzībā. Negatīvais – nekas būtiski nemainīsies. Nav ko cepties, man vateņi Daugavpilī satrauc krietni vairāk par ASV politisko cirku, ja neskaita ieroču piegādes, ko tur kā skatītāju-ķīlnieku.
Jā, to ziņu par Jaweliniem ir vērts palasīt uzmanīgi.
Šonakt Heilija zaudēja Trampam praimarijos savā mājas štatā, tā kā republikāņu kandidātu cīņa par to, kuru izvirzīt, faktiski ir beigusies.
Heilija vēl inti krūmos nemet – https://www.marketwatch.com/story/south-carolina-primary-trump-beats-haley-but-heres-why-shes-staying-in-the-gop-race-2bb958c2?mod=mw_rss_topstories
Šur tur ASV medijos parādās pieņēmums (gan ar nelielu ticamibu), ka, ja vasarā reitingi rādīs nenovēršamu Trampu uzvaru, varētu tikt sperts ārkārtas solis un DEM Nacionālajā konventā Baidena vietā tiek izvirzīts cits, spriganāks kandidāts. Juridiski tas esot pilnīgi iespējams, jo delegātiem formāli ir brīvas rokas. Protams, tas pie nosacījuma, ja Džo labprātīgi paiet malā. Normālā situācijā tas nekad nenotiktu, bet iespējams, ka bailes no Donalda atkārtotās prezidentūras ir tik lielas, ka arī šo apsvērtu.
P.S. Kā noprotu, tad daudzi ASV uzskata, ka gados jaunākS, centrisks demokrāts bez pūlēm pieveiktu Donaldu.
plinti bija domāts.
Nezinu vai to linku visi varēs izlasīt, jo tas varētu būt abonējams raksts. Man uz MarketWatch ir abonements komplektā ar WallStreetJournal.
Bet īsumā ir tā:
Heilija saka, ka paliks sacensībā vismaz līdz 5. martam (Super Tuesdey primaries), un viņa uzskatot, ka daudzi amerikāņi esot neapmierināti ar abiem vadošajiem kandidātiem, un ka viņa cīnīšoties tik ilgi, cik nepieciešams.
Savukārt eksperts tajā rakstā komentē,
ka viņa paliks sacensībā, lai būtu galvenais alternatīvais kandidāts Trampam, kā arī lai palielinātu iespējas būt galvenā kandidāte vēlēšanās 2028.
Turklāt Trampam ir 77, viņam var būt veselības krīzes, kā arī dēļ krimināltiesām republikāņi beigu beigās nominējot kandidātu var sākt šaubīties par Trampa lietderību un nosvērties par labu Heilijai.
Gluži manas domas, Heilijai jāpaliek, ja nu ar trampušku kaut kas notiek. Bet kopumā Tramps vai Baidens ir tik neveiksmīga izvēle, ka normāls vēlētās paliks mājās.
Putinam vēl par agru domāt par pēcteci. Viņam ir tikai 71 gads. Šogad viņš pārvēlēsies vēl uz sešiem gadiem, pēc tam vēl uz sešiem gadiem.
Par pēcteci var sākt domāt viņa tagadējie vasaļi. Ivanova, Sečina dēli jau beigti. Palicis Patruševs Jr. kurš ir ministra amatā. Ar fātera atbalstu tālu var tikt.
Medvedjevam vēl tikai 58 gadi. Ir jau pārbaudīts kā uzticams aizvietotājs. Cenšas visiem parādīt, ka ir vēl lielāks vanags nekā pats Putins. Varbūt tēlo slikto policistu, lai pabiedētu Rietumus, bet varbūt pelna punktus vienkāršas tautas priekšā vēlākai leģitimizācijai kā prezidentam.
Medvedeva tagadējais brends ir alkonauts un neveiksminieks. Es pat nezinu, kam jānotiek, lai šo tēlu mainītu.
No otras puses- ru prezidents-pamuļķis, kāpēc ne?!
Alkoholiķi Jeļcinu ievēlēja bez problēmām. Atceros, kā šis nedēļām plostoja (strādāja ar dokumentiem) un bija jau mazliet nodzēris sajēgu. Medvedevs uz viņa fona izskatās daudz svaigāks. Nemaz tāds neveiksminieks Medvedevs arī nav. Ir Putina vietnieks Drošības padomē un valdošās partijas Vienotās Krievijas vadītājs. Nozīmīgi amati. Domāju tie parāda, ka viņš ir Putina uzticības persona. Ja Putins viņu atbalstīs kā savu pēcteci tad 100%, ka viņu ievēlēs. Tieši tā bija ar pašu Putinu kad Jeļcins noteica viņu kā savu pēcnācēju. Pat ja Putins pēkšņi nomirs, arī tad Medvedevam ir iespēja kļūt par prezidentu izmantojot Vienotās Krievijas resursus un pārdodot sevi kā stabilu Puina turpinātāju.
Medvedeva nepārtrauktie draudi Rietumiem parastajai tautai patīk. Savukārt pašreiz valdošo Krievijas elites daļu (Kremļa torni) tagad maz uztrauc tas, ka Medvedevs nepatīk Rietumiem. Saprot, ka konflikts ir uz ilgu laiku un ka piedošanas viņiem nebūs.
Dimonu neciena, uzskata par cuckoldu. RU tas ir būtisks trūkums, lai pretendētu uz pilnas slodzes cara amatu. Un vēl Dimons tieši otrādi rietumos tika uzskatīts par atbalstāmu light versiju, jo nav siloviks. Nē es viņam piecīti līdz algai neaizdotu.
Piekritīšu, ka pirms kara tautā bija zināms nicinājums pret Medvedevu. Tomēr ja karš ilgs vēl dažus gadus nicinājums aizmirsīsies un viņš saaugs ar savu vanaga lomu. Tautas atmiņa īsa. Būs nevis aifoņa, bet kāds atomlācis. It sevišķi kodoldraudi pāries pie kā nopietnāka. Teiksim kodolizmēģinājumiem.
Ne par tautu runa, bet par kremļa torņiem. Vate nevienam nerūp – bija dormeo matracis(artūrs toms) pie mums par ministru, var būt dimons par fīreru tur, televizorā parādīs pareizus rullīšus un viss nokārtosies.
Torņus ar rullīšiem nenorullēs
Dimons reāls fīrers nebūs un nav drauds Putinam. Tikai tāpēc viņš arī tur ir, ka nav un nebūs drauds. Tā kā Kaļiņins Staļina laikā. Viņu augšā var ielikt, ja pēc Putina nāves (paša vai ar palīdzību) varas torņi vienosies par viņu kā kompromisa personu.
Ja dimons būtu turējis Nadeždina maigo pretkara līniju, rietumu un oligarhu ieskatā būtu saprātīgā izvēle un jau sen būtu koncertā pie kobzona.
Tagad reizi divās nedēļās nofilmējas ādas mētelī runājot huiņu, un pārējā laikā bauda multimiljonāra vai miljardiera rūgto rutīnu
Jeļcinu vienīgo reizi ievēlēja 90. vai 91. gadā, kad šamais vēl normāli varēja turēt, vai arī vēl nebija klīnisks alkoholiķis. Pēc tam vēlēšanas bija aizvienlielāka un lielāka specoperācija
Jeļcinu pārvēlēja 1996. gada vēlēšanās.
Tās jau bija “vēlēšanas” – no katra gludekļa runāja jeļcins un visus šausmināja par komunistu zjuganovu.
Kandidēt vēl varēja brīvi, un balsis skaitīja +- pareizi, bet pārējās polittehnoloģijas ar miljonu budžetiem griezās uz pilnu jaudu.
Krievijā vēlēšanas notiek ik pa 100 gadiem, nākamās ap gadsimtu miju
Vienkārši kādam vajadzēja ieņemt galma āksta – žirika vietu, kopš šis pie kobzona… Dimonam vēl pašvaki sanāk, bet cenšās
Arī variants. Putins sevi pasniedz kā sakarīgākais no apkārtnes.
sākotnēji ticama versija, ka Medvedevs tēlo trako, lai diskvalificētos Rietumu acīs kā potenciāla alternatīva, jo alternatīvas Putins likvidē.
Pieļauju (ja pareizi saprotu VB prognozi), ka 2. risks tomēr tuprināsies ilgāk par 2024. gadu. UA nav, kur atkāpties, viņi izsludinās mobilizāciju. EU un USA, par spīti visam tā saucamajam “nogurumam”, nevarēs nepalīdzēt ar mobilizēto apgādi un apbruņošanu, kā arī UA civilo vajadzību finansēšanu (EU) vismaz pamata līmenī. RU pusē nozombētā populācija (sk. Volodimira Zolkina intervijas ar gūstekņiem) turpinās mobilizēties. Plašsaziņas līdzekļi pārraidīs aizvien lielāku “matriksu”, izzudīs jebkura saikne ar realitāti, nebūs nekā cita kā vien “alternatīvie fakti”. Karš ar dažādu intensitāti diemžēl varētu turpināties līdz pat 2025. gada beigam vai pat ilgāk.
Tā nav prognoze vnk šāda varbūība ir lielāka. 2024. būs nervozs, nenoteikts un kopumā pazaudēts gads visiem izņemot RU, kas štancēs munīciju. Pozitīvākiem sižetiem nu jau noteikti nepieciešami melnie gulbji, diemžēl.
Interesanta domāšana – pazaudēts gads visiem, bet tikai ne Ru, kas štancēs munīciju. Sanāk, ka štancējot munīciju Tu esi ieguvējs. Ieguvējs, jo varēs turpināt karu. Turpināt karu, lai vēl vairāk pastiprinātu sankcijas un gremdētu savu ekonomiku, vēl vairāk savilktu žņaugu pār vergu dvēselēm, jo bailes zaudēt kontroli pār pūli. Zaudēts gads būs pilnīgi visiem, visvairāk tieši RU.
Arī RU ir savi stratēģiskie mērķi (nesasniegti), kuru sasniegšanai nepieciešama pauze, lai sagatavotos turpinājumam, jo karš neparedzēti ievilcies. Ukrainas tas nāk tikai par sliktu, jo jebkurš pašu resurss ir īsāks par RU.Savukārt Rietumiem netrūkst munīcijas un bruņojuma, kuru būtu steidzami būtu jāsaražo (kā RU), trūkst kaut kā cita, kas gada laikā neizaugs. Sankcijas? Ekonomika? Es pieredzēju Auksto karu, kad PSRS ekonomika bija pilnīgās lupatās, toties tolaik saražotais bruņojums un munīcija karo vēl šobaltdien. Neļaujot UA uzvarēt TAGAD, mēs garantēti iebrauksim jaunajā garajā Aukstajā karā, kurā atkal uzvarēsim, bet par kādu cenu?
Kāds ir aprēķinājis vai vismaz mēģinājis saprast, cik daudz ”Bahmutu” un Avdiivkas” veidu uzbrukumus Rus armija spēj izturēt ilgtermiņā? 20k casualties in 400 pazaudēti tanki lai ieņemtu kaut kadu sūda mazu pilsētu nekurienes vidū pēc kuras sekos vel 15 tādas pašas pilsētiņas neliekas paceļams plāns pat Krievijai ar visiem viņu resuriem.
Te, manuprāt, jāskatās savādāk. Krievijai resursi daudzām pilsētiņām nav, bet vēl dažām tādām pilsētiņām ir, un var gadīties tā, ka Ukrainai vairs nav resursu tajās dažās pilsētiņās tādā pat līmenī pretoties, un pēc pāris pilsētiņām Ukraina vienkārši pajūk, jo resursi un morāle izbeidzas.
Lai saprastu, kur atrodas morāles līmenis palasiet UA diskusijas par mobilizācijas likumu. Pasionārie patrioti izkauti vai izdeguši, jaunie mobilizējamie (daudzi) neredz US atbalstu, tas ir neredz cerību un visticamāk būtu gatavi atbalstīt jebkādu kara atrisinājumu izņemot kapitulāciju.
1) kādus zaudējumus cieta UA? laikam atkal pārvilka par ilgu kā Bahmutā un beigās zaudēja daudz – ja jau lv karavīri no 3 triecienbrigàdes meklē ziedojumos zābakus, plate carriers utt.
2) zeki vispār nav resurss, ko taupīt, izdevīgāk viņus nevis barot un apsargāt kolonijās, bet lai ukraiņi iztērē lādiņus un patronas
3) tāpat kā kaut kad bija cerība, ka rusņa sagāzīsies pēc harkovas un hersonas pretuzbrukumiem, tāpat rusņai ir cerība, ka ua sagāzīsies – rietumu palīdzība mazinās, lādiņu un naudas trūkst. Patieso ainu nezinam
Tātad, ja pieņemam , ka RU karaspēka profesionālā daļa – ieroču sistēmu operātori utml piloti uzbrukumos neskraida un lielus zaudējumus necieš, tad mobilizētais/rekrutētais RU orks pēc 2-3 nedēļām apmācības ( gandrīz rez.kar kurss Alūksnē) ir RU galvenais triecienspēks. Motivācija kā nu kuram, apmācība zema, bet šādu mobilizācijai derīgu orku RU ir ap 30 miljoniem. Divu gadu laikā mobilizēti (daļa vēl dzīvi un veseli) mazāk par 1 miljonu (drošu datu nav). Tā kā iztērējot 20K uz 1 nosacītu “bahmutu” TEORĒTISKI RU var iet virsū 1500 bahmutām.
Nevar gan. Jau tagad ru ekonomikai trūkst darbaroku. Tas samazina ikp, kas samazina iespējas lipināt raķetes, tankus, lidmašīnas utt.
Arī es esmu dzīvojis 80-jos un atceros, ka rūpnīcas un strādnieki bija, bet veikalos ņi.uja nebija… Un tas viss nevis tāpēc ka kāds psrs bumbotu, bet gan tāpēc ka zināms resursiņš tika ieguldīts afganistānas karā un naftai cena nokritās. Rezultējās viss ar sabrukumu.
Un pienāks brīdis, kad arī ru sievišķis pateiks, ka manam vīram dzērājam būs sēdēt mājās, jo pārējo vientuļo sievu liktenis viņu vairs kkā nevilina.
No sievām RU pagaidam veiksmīgi atpērkas ar kompensācijām, par kurām tās gatavas pārdot savu vīru dzērājiņu valstij. Roku trūkumu daļēji kompensē džamšuti. Neaizmisti, ka PSRS bija plānu ekonomika, kamēr tagad RU kāds nekāds kapitālisms, kas spēj pielāgoties daudz labāk par PSRS gosplanu. Vienkaršojot var teikt , ka Afganistānas karš protams savu paņēma no PSRS budžeta, bet tomēr galvenais rijējs bija PSRS MRK, kurš štancēja ieročus ne pa jokam, karam gatavojās vai? Tādēļ arī LPSR veikalos bija trīs olas piecās rindās, toties kremļa arsenālos kodolagalviņu vairāk nekā USA. īstajā brīdī Reigans mākslīgi nobrucināja naftas cenu un PSRS pienāca pižiks. Tagad arī šāds triks var izdoties, bet ne 2024.gadā un ne 2025. RU šis tas vēl ir iekrāts un Globālie dienvidi nav noskaņoti palīdzēt US.
24-jā būs stagnācija, jo Eiropa vēl tikai būvēs papildus rūpnīcas, bet 25-jā visdrīzāk jau būs redzami augļi- vairāk munīcijas un ieroči. Ukraiņiem pašiem pa šo laiku tikai jānotur perimetrs un jātiek galā ar savām mobilizācijas peripētijām…
Da viss viņiem ir, jo īpaši rūpnīcas. Viss ko vajag ir ilgtermiņa kontrakti ar komersiem. Bet, lai tos noslēgtu vajag politisko gribu un skaidrību uz kuru pusi stūrēs US.
Tieši tā, ieroču rūpnieki negrib taisīt ieroču līnijas vaļā uz gadu-diviem bez ilgtermiņa pasūtījumiem, jo tas viņiem milzīgs zāģis būs. Ieroču ražošana (tāpat kā jebkura ražošana), uz gadu-diviem ir absolūti neizdevīga pasākums. Par to kā reiz pirms kāda laika bija raksts WallStreetJournal.
Ukraiņiem pašiem arī būtu jābūvē vairāk ieroču rūpnīcas, kā arī lielāka daļa ekonomikas jāpārliek kara vajadzībām, bet Zeļenska administrācija nez kādēļ to nodrošināt nespej vai negrib. Nespēj vai negrib arī tikt galā ar korumpantiem. Nespēj arī piepiest pašvaldības iesaistīties, tās bieži atsaka līdzekļu veltīšanu frontei un tehnikas (traktori, ekskavatori, smagie) sūtīšanu uz fronti aizsardzības līniju veidošanai, jo tehnika varot ciest. Arī muitā vilcina no Baltijas un citurienes saziedotās tehnikas un militāro mantu nogādāšanu uz fronti, liek uz robežas marinēties vairākas dienas. Izskatās, ka Ukrainā uzvarēt karu ir gatavi tikai tie, kas karo un viņu radinieki, pārējai sabiedrībai pofig un arī ātrāk drīzāk grib lai viss beidzas un paliek iestrēdzis tur, kur šobrīd ir. Tur vairs galīgi nav tās vienotības, kas bija pirmajā gadā. Tādā veidā kaut ko atgūt un kur nu vēl iziet uz 1991. gada robežām diez vai var cerēt.
Diez no kurienes šāds info? Cik zinu, no UA valsts budžetā iegūtajiem nodokļiem 100% aiziet aizsardzības budžetā. Arī no pašvaldību budžetiem daļa aiziet aizsardzībai. Tāpat Ukrainā tiek celtas rūpnīcas militārajām vajadzībām. Cik lasīju, tur ir ~500 militārās rūpnīcas (100 valsts un 400 privātās).
Tāpat kkāda tukša pļāpāšana par korupcijas neapkarošanu, jo tur ķer visus, neskatoties uz amatiem. Cita lieta, ka tur gandrīz visi iepriekš ir ņēmuši kukuļus un savādāk dzīvot viņi nav pratuši, tāpēc korupcijas izskaušana prasīs ilgus gadus.
Nu ekonomikas mobilizāciju Ukrainā galīgi nemana. Mobilizācija nozīmē pirmās nepieciešamības patēriņa normēšanu un visa pārējā patēriņa būtisku ierobežošanu, resursu pārdali par labu militārai ražošanai, ilgākas darba stundas un cita veida nodarbinātības regulējums utt. Skat. ASV 2. PK piemēru https://www.youtube.com/watch?v=ZPP0ae2zrXY&t=2138s
Psrs laikā militārie tēriņi bija 30%ikp vai kas tml fantastisks cipars – 60, 70 un 80 gados saražoja un nolika ilgstošā glabāšanā visus tos kvadrātkilometrus tehniku un megatonnas lādiņu, no kā tagad Ru ņem rezerves. Civilajā tirdzniecībā tika trešās šķiras prece, ko brāķēja armija
cilvēki tātad vismaz teorētiski pietiek……kā ar tankiem un BMP? Jo vairāk mēneši iet uz priekšu, jo vairāk Redditā redzami vecie BMP-1 un pat T-55 sāk rādīties frontes uzbrukumos. Vismaz loģiski domājot, jo vairāk viņi zaudē labos tankus, jo vājākas paliek vienības kurām jāpārsēžas uz vecākiem un vecākiem lūzņiem? Lidz Slovjanskai aizbraukt varēs pat ar T-55?
Tādai taktikai, kādu pielieto RU nav vaadzības pēc T-90, jā, modernie un modernizētie tanki pa pusei (no 3K) iznīcināti, savukārt T-54, T-55, T-62 dažādā stāvoklī kopumā ir vēl ap 8K. Ok, atmetīsim pusi no tiem kanibalizācijai, vienalga 4K vecie modeļi + 1,5K nosaciti modernie tanki ļauj karot vēl ilgus gadus. Pie nosacījuma, ka UA nesaņems rietumu jjaunākos PTRK pietiekamā daudzumā.
Kungi,visu cieņu,tak mostaties vismaz jūs šeit!
Ja vajadzēs,izvilks arī visus pēdējos T-34.Un,kas par furoru rusņā tad būs!Pēdējais gan ir visizplatītākais līdzeklis-uzasinātas sapieru lāpstiņas.
Nekas(pa lielam)attiecībā uz prognozēm,pareģojumiem,pravietojumiem utt. rusņas sakarā nav piepildījies.
Arī VB citētie un priekšā liktie “guru” eksperti,komentē tikai pēc fakta.Nu,tā sanāca,a,kā būs tālāk,hvz.
Kā jau VB šeit rakstīja,jo tālāk no UA,jo mazāka par to bēda.Intereresanti mēs būsim viens otram vistuvākie-3B,FIN,SWE,NOR un protams potenciālais reģ. smagsvars POL,un visbeidzot UK.
T-34 rezervēs nav.
RU atpirka ap simtu T-34 no Vjetnamas/Laosas nesen. Vēsturiski patriotiskā nolūkā.
https://www.twz.com/25886/russia-just-imported-more-world-war-ii-era-t-34-tanks-than-they-will-buy-new-t-14s-this-year
pie tam var čmobilizēt gatavas apkalpes – 60gadniekus uz T55, un tā uz priekšu
Es par UPD1 rakstu ar infografikām. Mani interesē, kādēļ jautājumos par atbalstu Ukrainai, par to, ko Eiropai būtu jādara un par visticamāko kara iznākumu Portugāle ir vienā bariņā ar Poliju un Zviedriju, bet nevis tālo rietumu un dienvidu Eiropu? Kas Portugālē ir atšķirīgs, ka tā domā kā mūsu kaimiņi, nevis no Krievijas tālu esošās valstis?
Cik es saprotu portugāļus viņi ir tādi kontinentālie briti, kas runā gandrīz spāniski. 🙂 Viņi paši vēsturiski bija visu laiku adraudēti no spāņu puses, tādēļ aktīvi draudzējās ar UK pretī saņemot drošības garantijas, tādēļ labi izprot ukraiņus, baltiešus uc zviedrus.
Manas domas, ka 2024.gadā nekas būtiski kartē nemainīsies. Okupētās teritorijas ir nocietinātas un tiešā uzbrukumā ļoti grūti ieņemamas, ko parādīja Ukrainas pretuzbrukums. Krievi turpinās ņemt uz masu, Ukraina atbildēs. Faktori, kas varētu ietekmēt kara gaitu – Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās (sankcijas tomēr strādā), ASV bruņojuma piegādes atjaunošana, Eiropas valstu militārā kompleksa atdzīvošanās, savu lomu spēlēs arī F16 piegādes, bet tās nebūs izšķirošas teritorijas atgūšanā. Baidens visticamāk tiks pārvēlēts, par pamatu tam būs Trampa tiesvedību pozitīvais iznākums.
Par sankcijām. 2023.gadā RU ieņemūmi tikai no naftas/gāzes bija ap 100 miljardiem USD, karam RU tērē pēc dažiem aprēķiniem ap 140 miljardiem USD gadā. It kā deficīts ap 40 miljardiem, ja vērtējam optimistiski, bet nafta/gāze nav vienīgie RU ieņēmumu avoti, tie veido tikai ap 15-20% no IKP. Vēl ir industrija un zemkopība, izrakteņi utml Jā, kara un sankciju ietekmē sociālā joma cietīs, bet ilgcietības rezerves RU populācijā ir aptuveni kā ziemeļkorejiešiem, padomijā dzīvojušie apstiprinās. RU ekonomiskais noriets notiks vēlāk nekā UA ekonomiskais noriets, tādēļ es neliktu pārāk lielas cerības uz sankcijām, kas nav patiesi kropļojošas. Esmu diezgan pārliecināts, ka UA saņems US Kongresā ilgi mocītu palīdzības paketi šogad. Bet arī šie 60 miljardi USD no US nesedz UA karošanas izdevumus (pārējo jāpieliek EU), bet galvenais nav pārliecības, ka Rietumi turpinās UA dotācijas vismaz 100+ miljardi USD gadā līmenī, lai gan uzvarai par RU vajag krietni vairāk, divreiz pa 100 jardiem vai vairāk.
Nav ne jausmas, par to kas un kā tuvākā nākotnē. Es vairāk par vēsturi, kas starp citu iet ļoti kopā ar upd2 rakstu. Remarka darbus lasiju sen, bet uzreiz ienāca prātā, ka viņs ar vairākos darbos atspūguļoja, ka karavīri un civilie, vairs viens otru nepazīst un negrib redzēt, un dzīvo citās realitatēs. Vēl kas no vēstures palicis atmiņā, ja sliktie/labie nonāk pie kaut kāda mierizlīguma, tāpat karš atgriežas. Tad no vēstures atkal, lai sakautu krieviju, vai nu jaieņem maskava, vai pilsoņu karš iekšienē, neredzu tuvākā nākotnē nevienu. Redzu tikai paralēlas ar vēsturi, un to ka mums jāgatavojas, vēl nežēlīgākam karam, tas var būt pēc gada, desmit, vai divdesmit, bet būs, vismaz pēc pašreizējām tendencēm. To vajadzētu stāstīt cilvēkiem, un būs drausmīgi slikts iznākums, neatkarīgi no kara iznākuma, ja pēc tā mēs atslābināsimies, jo kā jau minēju, diez vai šai karā tiks ieņemta maskava, vai iekšējs sabrukums krievijā.
+
Piekrītu. Kāds nekāds miers no Krievijas tuvajiem kaimiņiem būs tikai ja piepildīsies scenārijs ar RU sadalīšanos mazvalstiņās. Citādi vājuma-spēka cikli turpināsies un turpināsies.
Plika retorika vai iespējama eskalācija? https://www.politico.eu/article/emmanuel-macron-doesnt-rule-out-sending-troops-to-ukraine-ammo/
Jo sarežģītāka tehnika tiks piegādāta jo vairāk vajag speciālistu, kurus UA mēneša laikā un bez franču valodas zināšanām nesagatavosi, tsk tīri tehniskais personāls, instruktori, operatori utml. Var jau apbērt specus ar naudu, atvaļināt no aktīvā dienesta un aizsūtīt kā tūristus, bet visam ir robežas.
Tur paceļās jautājumu gūzma, gan kā to traktē kremtlis, gan kas notiek, ja personāls aiziet pie dieviem. Kā eskalāciju to tad jāsauc viennozīgi, es apšaubu, ka citu valstu karavīru oficiāla klātbūtne var dzīvot kaut kādā pelēkā zonā. Tieša iesaistīšanās karadarbībā, kaut bez letāla spēka pielietošanas, principā ir kara pieteikums, no teksta var noprast, ka ne tikai Francija atbalsta ideju.
Makrons tekstā runā par abstraktiem rietumu spēkiem, kuru ievešanu ukrainā nevajag izslēgt. Tā kā ES armijas nav, makrons var komandēt tikai francijas armiju.
Manuprāt tukša runāšana