vara bungas: Kurš pabija JIK vai līdzīgā kursā var salīdzināt. Man patika skolmeistara doma, ka ne ameriķāņu/britu/vācu, ne padomju taktiskie reglamenti austrumeiropiešu kājniekiem neder. Vienā gadījuma ne tā apgāde, otrā gadījumā ne tā mentalitāte un cilvēkresursi. Jabūt savai skolai. Acīmredzot ukraiņi šobrīd liek tai pamatus.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Papriekšu izdomā, kas ir Tavs pretinieks
Kā Tu ar to karosi, ilgāk par 1 mēnesi
Kas ir Tavā rīcībā un ko Tu varētu diezgan ticami iegūt.
Nedaudz subjektīvs viedoklis….. Censtos īpaši atlasīt vadītājus no civilās dzīves un apmācīt rezerves komandierus.
Īpaši uzsvaru liktu uz celtnieku Meistariem. Tehniski, radoši, daudz nestandarta situāciju. Pārsvarā laba fiziskā formā.
Laba doma.
par šo runājot, ļoti prasītos no NBS četrniekiem izdzēst visus PD karavīrus un aizvietot ar loģistikas spečukiem no biznesa.
Pilnīgi noteikti, ka sistēma sāktu darboties daudzkārt efektīgāk.
Savā ziņā problēma tik veca cik zeme……starp-kara periodā arī visas Eiropas jaunās mazās valstiņas, kuras radās no veco impēriju sabrukuma, sēdeja nakamos 20 gadus un štukoja kā tieši viņas varēs karot ja ciemos atnāks Hitlera vai Staļina onkulis. Katram bija sava nacionālā garšviela, un rezultāti arī bija kā nu kurai. Somijai piemēram sanāca izveidot veiksmīgu savu skolu, un arī tādu kas tiešām piemērota Somijas vajadzībam un nacionālajam īpatnībam……..otrā grāvi piemērs ar starp-kara perioda Dienvidslāviju, kura pilnībā nofailoja un brīvprātīgi devās karot atklātās kaujas ar pārāku pretinieku kas viņus vienā nedēļa nokāva (kaut gan Dievdislāvijai bija milzīgs Šveicei-līdzīgs kalnu cietoksņu potenciāls). Baltija tikmēr nekad netika pārbaudīt savu ”skolu” realā praksē, un kā redzam no Ukrainas tagad, reali domāsim laikam tikai kad būs reāls karš.
Tas nāk vai nu no reālas klopes, vai ļoti mērķtiecīga darba mācībās nevis atstrādāt kaut kādu scenāriju,lai var paziņot, ka viss ir bumbās, un piekārt kārtējo štruntu par izcilu ieguldījumu stiprināšanas pētīšanā, bet pedantisku robu izgaismošanu un risinājumu meklēšanu. Varam un vajag zināt NATO sopus, bet vērtīgāk būtu zināt, kas mums nāks pretī. Un sākt rēķināt. Tā pagaidām pietrūkst arī lejasgalā.
Par to, ka ukraiņiem neder tīra Rietumu skola, ir konkrēta viņu atruna un padomju skolas atrauga. Šis kurss visdrīzāk ir knk un vada komandiera kursa atvasinājums, ko pasniedzēji apguvuši Nato poligonos. Ja UA instruktors būtu cītīgāk mācījies, tad ielāgotu, ka biežie lamuvārdi instruktoram godu nedara un nevis to noveltu uz mentalitāti.
Jebkurā gadījumā UA armija ir uz pareizā ceļa un prieks par to, ka viņi ir paši spējīgi veidot šāda līmeņa apmācības. Viesinstruktori arī ir pluss…
Reālas kaujas pieredze tikai papildina viņu profesionalitāti, induviduālās iemaņas, bet nez vai ievieš ļoti būtiskas atšķirības no Nato taktikas. Es sagaidu, ka lielākā būtiskā izmaiņa šodienas taktikā būs tā, ka nodaļā pievienosies karavīrs ar antidronu ieroci, kurš patstāvīgi vēros debesis.