vara bungas: HU rezerves pulkvežleitnants Šandors Fabians, kuru VB citēju ne pirmo reizi, turpina sist pa naglu galvām. Konvencionālās armijas uzbūvi un doktrīnas ir jāpārizgudro no jauna, ātrāk nekā to būs izdarījis pretinieks. No šādas atziņas, protams, nekas nemainīsies un mazās, piefrontes NATO valstis turpinās atdarināt US, UK, DE vtml lielarmiju XX gs uzbūvi un komandvadības procedūras, jo “tā ir mācīts”, “tādi ir NATO standarti”. Lai gan mazām un tāpat no ārējās palīdzības 100% atkarīgām valstim būtu iespējams (nav bīstami) paeksperimentēt meklējot nestandarta ceļus kā noteiktos apstākļos un vidē nodarīt pretiniekam negaidītus zaudējumus veidos, kas vēl nav aprakstīti visās mācību grāmatās un lauka reglamentos. Idejas var smelties no speciālo operāciju spēkiem, karojošo valstu armijām un nemierniekiem visā pasaulē. Galvenais nosacījums, eksperimentiem jābūt profesionāli organizētiem un izpildītiem (pretstatā ar volontieru/entuziastu pašdarbību).
Protams, tā ir tīrā teoretizēšana, bet vēlāk nesakiet virsnieku kungi, ka netikāt brīdināti. Kad RU armijā ģenerāļu amatus sasniegs tagadējie UA izdzīvojušie pulkveži, viņi būs atvērti pārmaiņām, tieši tāpat kā tas notika ar US un PSRS militāro doktrīnu pēc 2.PK. Piemēru tālu nav jāmeklē, tā ir PMK Vagner, kuru organizēja, vadīja un izmantoja atmetot vai pārmontējot visus, morālos, ētiskos, ekonomiskos, tiesiskos, dogmatiskos un tradicionālos rāmjus, pakļaujot procesu tikai vienam vērtēšanas kritērijam – nospraustā mērķa sasniegšana. Es nesaku, ka mums ir jādara to pašu, es saku, ka ar tādiem ir jākaro citādi nekā mums to mācīja lielarmiju mācību centros.
[..] This approach cannot be ad hoc or haphazard, based on loosely defined amateur homeland defense forces. It demands state-owned, purpose-built, professional military organizations and tailored hardware to succeed. Just like prior paradigms, this transformation requires military formations, rank systems, career paths, training and education pipelines, and weapon systems built for a specific type of war. While some foundations will survive, most solutions should radically depart from current approaches. Universally accepted principles that have long shaped conventional militaries should be fundamentally reimagined, if not abandoned entirely. Previously sacred elements of modern military culture should become relics. The time for cautious steps that do nothing to break down orthodox concepts is over. If small NATO states want to ensure their survival they must start harvesting from the edges of strategic thinking instead of blindly emulating Western military conventions. They must develop asymmetric approaches based on systems that are small, numerous, smart, stealthy, fast, mobile, low-cost, survivable, effective, easy to develop, maintain and preserve, and difficult to detect and counter. [..]
vara bungas 