asv šādi sagraus arī savu reputāciju ,tagad jau uzskata par papīra tīģeri maz ticams ka viss pagriezīsies pa 180 grādiem ,sen vajadzēja Eiropai veidot atsevišķu aliansi no ASV visu laika paļāvās, tagad sēž ar pusplikām pakaļām
varbūt ru gribētu, varbūt pat cilvēkus sagrabinātu iebrukumam, bet nespēs pietiekoši ieročus un munīciju uzkrāt, un personālu apmācīt. Būs tikpat bezjēdzīga noliešanās kā Ukrainā.
Konvenciālā desā jā, grūti tik lielu kustību nepamanīt. Lai gan arī tad, ~ nedēļu esam paši par sevi, man maz ticības, ka pie spēku koncentrācijas būtu strauja, atbilstoša reakcija. Hibrīddiskotēkā, kur nevis cenšas līdz Rīgai tikt, bet jau sen ir tur, neesmu drošs, cik veiksmīgi reaģētu.
Igauņu skatījums uz notiekošo vai drīzāk – uz ļoti iespejamiem nakotnes notikumiem. Domāju, ka uzdot jautājumu “Un kā ir pie mums?!” bungotaju vidū būtu netaktiski:
ko 27? Zinu pa 8 pārējās laikam tikai uz papīra ,ja kas pamanīju ka kaut kad nākotnē taisās modernizēt m109a50e ,norādīts bija šaušanas atālums līdz 40 km ,tādā gadījumā vis tornis jāmaina kopā ar lielgabalu,plānu daudz ,vai naudas pietiks jautājums
un paralēlajā pasaulē (Saeimā) vakar koalīcija atturējās balsojumā par atļauju NBS, ZS pārstāvjiem bez liekām formalitātēm privāti iegādāties un nēsāt īsos stobrus.
Vēl lielāku dinamiski sarkanu karogu tur izkārt laikam nav iespējams.
Jēga no 9mm pupu beramā? Pistoles jēga ir smagi nosacīta, komam ko “ieviest kārtību” vai kā smagi pēdējā brīža risinājums. Pilnīgi šķība prioritāte no nepareizā gala. Mērķim jābūt, ka Patria vadītājam tehnika stāv angārā blakus traktoram, kā Zviedrijā. Un “neizkastrēta”, ar pilnu kaujas komplektu. Par vieglāku bruņojumu pat nerunājot. Protams, var teikt, ka, ja pat no pistolēm bail, tad neaizsniedzami, bet es arī ar 9mm saskatu vairāk potenciālu sadzīves risku nekā ar bruņutransportieri, lai cik ironiski tas neskanētu.
līdz pilna mēroga konfliktam ar patrijām u.c. ir iespējamas 50 hibrīdas nokrāsas. Ja izdomās daudzās vietās vienlaicīgi sarīkot sprādzienus transformatorsacijās zemīši uz vietām ar jau īso pie rokas ļoti noderētu. Un šis ir tikai viens piemērs.
Zemītis vestē, ar G36, 8 pilniem ragiem un vēl ciņķeni rezervei noderētu vairāk (tātad KATRAM jābūt tam visam mājās) Ja ir formastērpā, lai skaidrs, kurš savs, kurš ne, vispār ideāli (ar domu, ka pretī arī nav zagtā NBS formā vai līdzīgā imitācijā). Ja pretī ir kas nopietnāks par savervētiem vietējiem vateņiem ar apsarga pistoli, ar 9mm būs par īsu, bet to var saprast tikai uz vietas, un tad jau ir par vēlu kaut ko domāt un pielāgoties. Atsauces uz rakstiem par GRU darbībām ar iefiltrēšanos pāri robežai slinkums meklēt, bet gan jau ir lasīts. Te atgriežamies pie jautājuma par kaujas gatavības pārbaudēm un reakcijas laiku. Tas ir jāpārbauda un jātrennē. Ja zvērests ir dots, ir pēdejais laiks sākt prasīt vairāk par ikgadējo tusiņu Namejā ar nakšņošanas elementiem.
Vai nu vajadzīga militāra reakcija no militāras struktūras, vai ar to tiek galā VP. Pistole nav militārā kontekstā vērā ņemams ierocis, pat ja tādu lieto potenciālais pretinieks. Atļaut pie paaugstināta draudu līmeņa ZS pilnu kaujas komplektu vadāt līdzi būs produktīvāk. Lai nav nekādi attāli seifi, bet viss ir 24/7 pa ķērienam.
Es bieži te esmu kaut ko iešņāpis par atpazīšanos, un darīšu to vēlreiz. Ja noteikt kaut kāda disene un dodos reaģēt, ieraugu tur Garāmgājēju ar stobru civilajās, minimus lieku gar zemi, ja ne divi masā + kontrolšāviens un tad uzdodu jautājumus. Tā nav bravūra, bet loģiska pieeja, kā pašam izdzīvot, jo neesam VP, mēs ar ieroci reaģējam militārā kontekstā t.i. močīt tā, ka zarnas un pipeļādas lido. Man ir jāzina, kas tu esi jau pa gabalu. Ne velti visa supermodernā kamuflāža, kas maskē pat no 10 metriem, UA ir noklāta ar neona spilgtām lentēm. Atpazīšanās ņem virsroku pat pār maskēšanos. Ja sākas dejas, jāzina, kurš ir savs un kurš nē. Visas pašbruņošanās, pašmācīšanās un citas h*iņas beidzot ir jāiznīdē saknē. NBS organizē, apmāca un bruņo visus, kas gatavi kauties. Punkts. Komats. Trīs izsaukuma zīmes. Ja kādam ir organiska vajadzība to nedarīt NBS struktūrā, tad vai nu ar galvu kkas nav un ieroci nemaz nedrīkst dot, vai esi vatņiks, kas gatavojas “atnākšani”. Kara laiki prasa bināru pieeju visam.
2.12.v.1 – Jūs kaut kā spītīgi atsakāties pieņemt, ka var būt arī draudi, kuri ir ZEM “visi ZS grābj no seifiem gaškas un izklīst uz visām pusēm” līmeņa.
Aizmirstam uz mirkli Ukrainu. Aizmirstam ZS, paaugstinātus defkonus un visu citu taktikūlo figņu.
Runa ir par to:
vai valstiskā līmenī atvieglot īso ieroču iegādes kārtību (uz zemes tas nozīmē, ka tie staigā pa ielām vairāk)
Vai atstāt esošo samērā piņķerīgo kārtību (pašaizsardzības ieroču skaits būtiski nemainās)
Pieņemu, ka katram šeit ir savs viedoklis.
Mans ir, ka tos vajag vairāk. Vācijā, UK un daudz kur citur ir pietiekoši daudz piemēri, kur woltboltam aizkrīt ciet, vai kāds lielāks iemesls un tīri publiskā vietā paņem un pārgriež, kādam bariņam ar baltajiem neticīgajiem kaklus.
Arguments, ka pie mums woltboltu ir maz īsti nestrādās, jo tendence ir, ka tie paliek ar vien vairāk. Un tikko izveidosies +- lielas, slēgtas kopienas, paterns atkārtosies 1:1, kā UK un citur. Vienmēr kādam fanātiķim aizkritīs ciet, vai arī atradīsies kāds, kas šos procesus noorganizēs.
Un tajā gadījumā, Lietuvēns, Pipars un co, kurš rātni pieturā gaida autobusu ar gloku kabatā atveras iespēja izglābt dažas dzīvības.
Policiju šeit piesaukt nav jēgas, jo dienestu reakcijas laiks vienmēr ir nepietiekošs.
Garāka. Medībās “kolēģis” lielā gudrībā pavērsa ieroci pret cilvēku un neizrādīja sparāta pazīmes. Par laimi, kad man pirksts jau ceļoja uz mēlīti, stobru nolaida. Īsāk, varēt varu, bet labprāt to nedarītu un ar to nemocītos sadzīvot.
Bet. Kā uz šo situāciju skatītos likumdošana? LV likumi šaujamieroču izmantošanai pašaizsardzības sakarā īsumā ir veidoti tikai ap ideju, ka pats ieroča klātbūtnes fakts visu deeskalēs, bet reāla izmantošana īsti nav pieļaujama. Jau novicināšana var novest pie ilgām problēmām. Vai manā piemērā, ja “kolēģis” nebūtu nācis pie prāta, es tiktu attaisnots un tas neatstātu sekas uz tālāko dzīvi? Tāpēc idejas, ka ļaus pirkt “īso”, lai varētu no kāda slimā vai radikālislāmista pasargāt tantes tirgū, neiet kopā ar visu pārējo likumdošanu. DIENESTA ieroci ZS ir atļaus lietot DIENESTA pienākumu izpildes laikā. Par privāto “īso” ārpus dienesta nekas nekur nav teikts (tas, ka dienests nekad tā pa īstam pēc zvēresta došanas nebeidzas ir cits stāsts). Kā minimums, ja reiz atvieglo pirkšanu, glabāšanu un arī potenciāli nēsāšanu (neticu), tad arī izmantošana būtu jāpārskata (neiespējami).
Par psiholoģiju “kā panākt, ka spēj izšaut” risinājumi ir divi. Viens ir medības, pirmie medījumi liek daudz ko pārvērtēt, staltbrieža arī ir žēl un pēcāk tas ir jāsagremo. Ja nespēj uz zīdītāju, arī uz cilvēku nespēsi. Un otrs, kā esmu redzējis no USMC, ir likt ne tikai aprast ar domu, ka slepkavosi, bet to padarīt par savu būtību un visdziļāko vēlmi, tam gan ir smagas sekas uz cilvēka spēju būt ārpus dienesta. Mums bieži tiek izmantota valoda, kas “izskaistina”, ar ko mācāmies nodarboties. “Neitralizēt naidīgos spēkus” nav tas pats, kas nogalināt cilvēkus tā, ka zarnas šķīst. Saprotams, ka NBS komunikācijai uz āru jābūt sterilizētai. Bet arī iekšienē, vismaz ZS, bieži esmu pamanījis centienus pietušēt, kā ko nosaucam. Un arī šeit tas lien uz āru – “Un tad Tu būsi tas šāvējs?” Ja nāksies, būšu, pie tādas domas sevi pieradinu, un ceru, ka arī Gvardes Leitnants liks divus masā bez vilcināšanās. Par to, kā ar to visu pēc tam sadzīvot, lai domā psihologi.
Armijas līmeņa organizācija nav spējīga reāģēt ”tikai bišķin” vai ”mērenā līmenī”……un tas no armijas arī nebūtu jāprasa. Ja ir konstatēta krīzes situācija, tad jāreāģē uzreiz pēc pilnas programmas un zemsargiem ir jābūt rokās normālai plintei ar visiem pribambasiem, pat ja potenciālais pretinieks ir ”tikai daži vatņiki ar sviesta nazi Vecpisānu pagastmājas pagrabā”. Kā Ukrainas karš pat 2014. gada notikumos parādija, šāda pieeja arī vislabāk stradā un tiek galā. Ja lietas ir nonākušas pie šaušanas, tad jāšauj uzreiz nopietni ar gašku un 8 magām , nevis jāmuļķojas ar kaut kādām pistolēm vai citām huiņām.
uz to var skatīties dažādi, bet jāņēm vērā 2 aspektus:1. izplatīt ieroču kultūru ir vieglāk, kad ir ieroči seifos. Ieroču kultūras izplatība nozīmēs vairāk saču, vairāk tiek runāts sabiedrībā, beigās vairāk cilvēku iesaistās un arī ja tāds atnāk uz ZS, ar priekšzināšanām vieglāk.2. ZS šaušanas ir tik cik ir, un visbiežāk pat ne tā ir problēma, bet ka munīcijas un laika sadalījums ne vienmēr ir perfekts. Ar gašku tu nevari tāpat vien aizbraukt uz šautuvi patrenēties, ar gloku vai citu privāto īsstobru ir krietni vienkāršāk.
Lietuvēns – “Ja kādam ir organiska vajadzība to nedarīt NBS struktūrā, tad vai nu ar galvu kkas nav un ieroci nemaz nedrīkst dot, vai esi vatņiks, kas gatavojas “atnākšani”. Kara laiki prasa bināru pieeju visam.” – zinu pietiekami daudz cilvēkus, kas ir vīlušies NBS sistēmā bet palika patrioti, tas ir neslikts uzdirsiens viņiem. Turklāt ir pretrunā ar piedāvājumu ieroču atļaujas kārtību vienkāršot tieši NBS personālam.
nu oke, te jau sākas cita tēma…….ja šaušanas bija maz, tad tas ir jālabo visas organizācijas līmenī. Nevis jādara kaut kādi izņēmumi atvevišķiem cilvēku grupām, atsevišķiem zemmesagiem vai kaut kā tamlīdzīgi. Standarti ir standarti, un tiem būtu jābūt vienotiem un obligātajiem, un ja vidējais šaušanas līmenis ir zems, tad vienīgais kas to tiešām spēs pacelt ir vairāk šaušanas visā orgnazīcijā (organizācijā kopumā, nevis tikai atsevišķiem indivīdiem kas privāti šaudās mājās).
Es saprotu ka ZS ir arī tāda vairāk ”brīvprātīga” un ”neatkarīga” cilvēku grupa nekā PD armijā , bet tomēr no valsts aizsardzības viedokļa, fokus ir jāliek uz organizāciju kopumā, nevis uz dažiem apvainotiem indivīdiem kuri grib lietas pa savam. Kara laikā tu tik un tā karosi organizācijas ietvaros, cik labi tavs ZS vads kopumā macēs šaut noteiks vairak nekā cik kāds atsevišķs indivīds mācēs vai nemācēs. Neviens ar savu personīgo pistoli vienatnē Rembo stilā nekaros
šī diskusija sākās par Saeimas lēmumu neatvieglot PRIVĀTĀ īsstobra ieroča iegādes noteikumus NBS personālam.
Nejaucam kopā privāto īsstobru MIERA laikā ar ZS vada varēšanu vai nevarēšanu karā.
Katrai situācijai savas zāles. ZS pirmssākumos de facto un de iure ZS nodrošināja valstī iekšējo kārtību. Daudzim brataniem vēl tagad sāp žoklis to atceroties. Jā. Daudz tika pāršauts pār strīpu, bet lielajā mērogā bandītus lika pie vietas arī tur, kur policisti baidījās vispār ierasties. Tas pats uz robežas. Valsts uzaudzēja muskuļus un šo praksi apturēja. Ieroči nost, tiesības nost.
Retorisks jautājums. Vispārējā drošības situācija, t.sk migrācija ir tiešām tik rožaina lai pat nevarētu sākt diskusiju par ZS nobīdi policejisku funkciju virzienā ? Bezgalīgās policijas reformas ir novedušas pie tā, ka palielā novada centrā ir divas policijas ekipāžas. Ja abas aizņemtas, sliktie var darīt to, kas ienāk prātā. Vietām situācija ir labāka, vietām sliktāka, bet kopējā temperatūra ar policijas varēšanu iet uz leju.
ZS ir militāra struktūra un veic militāras funkcijas. Visos operatīvajos dienestos ir problēmas ar personālu. Iekšlietu jautājumus risina iekšlietu struktūras. Mums arī operatīvā medicīnas personāla trūkst, varbūt ZS arī papildus šo funkciju uzticēt, PPP tak visiem tagad obligāta?
Jebkurā gadījumā, ja ir šaubas, ka pie esošā ekipējuma izvietojuma spēsi tūlītēji reaģēt, jāmaina ir ekipējuma izvietojums un arī ar to saistītā likumdošana. Būtu normāli, ka ZS savu “kitu” var pie vajadzības ņemt līdzi uz darbu. Seifu drošvien pērk pats, bet novietot darbavietā un izmantot ieroča glabāšanai jāļauj pēc likuma bez ierunām.
Es saprotu pieminētos iemeslus, bet problēmas jārisina saknē, nevis cīnoties ar sekām. Imigrācijai, it sevišķi no valstīm, kurās izplatītas radikālas ideoloģijas, jābūt stingri kontrolētai.
Pašlaik sanāktu, ka varu vienkāršāk nopirkt poistoli, bet ar nesāšanu un kur nu vēl pielietošanu viss paliek pa vecam. Tad kāda jēga? Vai nu ZS tiek dota papildus funkcija arī ārpus tiešu dienesta pienākumu veikšanas uzturēt kārtību, un tam attiecīgi izsniedz nepieciešamo ekipējumu (tātad – ir mērķis, pienākumi, tiesības un tehniskie līdzekļi), vai arī vienkārši ir ierocis, kas tāpat jāglabā seifā un, pat ja tas ir ērti pieejams krīzes situācijā, tā pielietošana LV likumdošanā ir smagi ierobežota par sliktu ieroča īpašniekam. Ja ir doti pienākumi un tiesības ar ieroci apieties, varam runāt par tiesībām nopirkt pašam savu. Glock 19 tiešām nav miera laikam piemērots stobrs, jo nav drošinātāja. Bet tas procesā ir pēdējais etaps, nevis pirmais.
Man atkal ieroču iegāde un nēsāšana privātpersonām (neskaitot medniekus, sportistus) vairāk asociējas ar dažu indivīdu fetišismu. Tam kā piemērs ir dalbojobs zikovs. Nav mums tāda kriminālā situācija valstī, lai visiem, kuriem sagribās, vajadzētu pirkt ieroci. Kā izņēmumi varētu būt situācijas ar vardarbību ģimenē un greizsirdīgajiem bijušajiem, kur vajadzētu aizstāvoties atšaut dažus deģenerātus. Bet arī tam primāri jābūt policijas preventīvajam darbam un nevis pašaizsardzībai galīgā bezizejā.
vara bungas 
Kā tu zināji?
Rakstīju, ka starplaiks starp POTUS vēlēšanam un inaugurāciju ir iespēju laiks VISIEM. Ļoti nedrošs periods.
Tusks arī tā domā.
https://x.com/donaldtusk/status/1858135219498258876
ko tad tik īsā laika posmā var izdarīt ?? 2 mēneši palikuši
Tie kuri negatavojās neko vērā ņemamu, tie kuri gatavojās visu, ko plānoja. Ja izlēms darīt.
asv šādi sagraus arī savu reputāciju ,tagad jau uzskata par papīra tīģeri maz ticams ka viss pagriezīsies pa 180 grādiem ,sen vajadzēja Eiropai veidot atsevišķu aliansi no ASV visu laika paļāvās, tagad sēž ar pusplikām pakaļām
tāds bija ASV uzstādījums pēc 2.p.k., kontrolēt Eiropu (īpaši Vāciju). Un šeit ir vietā “esi atbildīgs par to, ko pieradināji”…
Piekrītu, ka Eiropai sen jau vajadzētu kļūt pašpietiekamai militārajā (un ne tikai) ziņā. Tagad ir visas iespējas to realizēt.
”Tagad ir visas iespējas to realizēt.”
cik desmitgades prasa uzbūvēt spējīgus BS? Ja nu vienīgi kontraktēt kā atliktās piegādes, nouhau bāleliņiem ir, var konsultēt par brangu komisiju
Ušakovs arī mēģināja noskriet pusmaratonu, nedēļu patrenējoties
domāju, ka 10-20 gados Eiropa bez problēmām var uzbūvēt armiju, ar kuru aizsargāties no visiem pasaules ienaidniekiem.
Tātad RU jāuzbūk tuvāko 4-5 gadu laikā.
varbūt ru gribētu, varbūt pat cilvēkus sagrabinātu iebrukumam, bet nespēs pietiekoši ieročus un munīciju uzkrāt, un personālu apmācīt. Būs tikpat bezjēdzīga noliešanās kā Ukrainā.
Konvenciālā desā jā, grūti tik lielu kustību nepamanīt. Lai gan arī tad, ~ nedēļu esam paši par sevi, man maz ticības, ka pie spēku koncentrācijas būtu strauja, atbilstoša reakcija. Hibrīddiskotēkā, kur nevis cenšas līdz Rīgai tikt, bet jau sen ir tur, neesmu drošs, cik veiksmīgi reaģētu.
Bez problēmām varēja arī iepriekš…
Pagaidām neizsktās, ka ir kāda steiga. Polija, jā, Zviedrija un Somija arī jā, bet otrā ES pusē viss mierīgi.
Igauņu skatījums uz notiekošo vai drīzāk – uz ļoti iespejamiem nakotnes notikumiem. Domāju, ka uzdot jautājumu “Un kā ir pie mums?!” bungotaju vidū būtu netaktiski:
https://puaro.lv/kars/igaunijas-aizsardzibas-speki-karu-uzvares-tas-kura-sabiedriba-sapratis-nepieciesamibu-tam-gatavoties/
varētu uzskaitīt, cik NBS exKomi vispār māk rakstīt
“Sprūds pastāstīja, ka Latvijas aizsardzības jomā ir “kopumā 27 spējas, kas mums ir jāpiepilda””
27 viss čotka, kuri nav čotka…
Graubem bija apmēram tikpat.
ko 27? Zinu pa 8 pārējās laikam tikai uz papīra ,ja kas pamanīju ka kaut kad nākotnē taisās modernizēt m109a50e ,norādīts bija šaušanas atālums līdz 40 km ,tādā gadījumā vis tornis jāmaina kopā ar lielgabalu,plānu daudz ,vai naudas pietiks jautājums
un paralēlajā pasaulē (Saeimā) vakar koalīcija atturējās balsojumā par atļauju NBS, ZS pārstāvjiem bez liekām formalitātēm privāti iegādāties un nēsāt īsos stobrus.
Vēl lielāku dinamiski sarkanu karogu tur izkārt laikam nav iespējams.
Jēga no 9mm pupu beramā? Pistoles jēga ir smagi nosacīta, komam ko “ieviest kārtību” vai kā smagi pēdējā brīža risinājums. Pilnīgi šķība prioritāte no nepareizā gala. Mērķim jābūt, ka Patria vadītājam tehnika stāv angārā blakus traktoram, kā Zviedrijā. Un “neizkastrēta”, ar pilnu kaujas komplektu. Par vieglāku bruņojumu pat nerunājot. Protams, var teikt, ka, ja pat no pistolēm bail, tad neaizsniedzami, bet es arī ar 9mm saskatu vairāk potenciālu sadzīves risku nekā ar bruņutransportieri, lai cik ironiski tas neskanētu.
līdz pilna mēroga konfliktam ar patrijām u.c. ir iespējamas 50 hibrīdas nokrāsas. Ja izdomās daudzās vietās vienlaicīgi sarīkot sprādzienus transformatorsacijās zemīši uz vietām ar jau īso pie rokas ļoti noderētu. Un šis ir tikai viens piemērs.
kam Tev īsais? Pajautā komam un viņš Tev ar lielāko prieku piešķirs garo + seifu līdzi.
Zemītis vestē, ar G36, 8 pilniem ragiem un vēl ciņķeni rezervei noderētu vairāk (tātad KATRAM jābūt tam visam mājās) Ja ir formastērpā, lai skaidrs, kurš savs, kurš ne, vispār ideāli (ar domu, ka pretī arī nav zagtā NBS formā vai līdzīgā imitācijā). Ja pretī ir kas nopietnāks par savervētiem vietējiem vateņiem ar apsarga pistoli, ar 9mm būs par īsu, bet to var saprast tikai uz vietas, un tad jau ir par vēlu kaut ko domāt un pielāgoties. Atsauces uz rakstiem par GRU darbībām ar iefiltrēšanos pāri robežai slinkums meklēt, bet gan jau ir lasīts. Te atgriežamies pie jautājuma par kaujas gatavības pārbaudēm un reakcijas laiku. Tas ir jāpārbauda un jātrennē. Ja zvērests ir dots, ir pēdejais laiks sākt prasīt vairāk par ikgadējo tusiņu Namejā ar nakšņošanas elementiem.
++
Jūs kaut kā spītīgi atsakāties pieņemt, ka var būt arī draudi, kuri ir ZEM “visi ZS grābj no seifiem gaškas un izklīst uz visām pusēm” līmeņa.
Vai nu vajadzīga militāra reakcija no militāras struktūras, vai ar to tiek galā VP. Pistole nav militārā kontekstā vērā ņemams ierocis, pat ja tādu lieto potenciālais pretinieks. Atļaut pie paaugstināta draudu līmeņa ZS pilnu kaujas komplektu vadāt līdzi būs produktīvāk. Lai nav nekādi attāli seifi, bet viss ir 24/7 pa ķērienam.
Es bieži te esmu kaut ko iešņāpis par atpazīšanos, un darīšu to vēlreiz. Ja noteikt kaut kāda disene un dodos reaģēt, ieraugu tur Garāmgājēju ar stobru civilajās, minimus lieku gar zemi, ja ne divi masā + kontrolšāviens un tad uzdodu jautājumus. Tā nav bravūra, bet loģiska pieeja, kā pašam izdzīvot, jo neesam VP, mēs ar ieroci reaģējam militārā kontekstā t.i. močīt tā, ka zarnas un pipeļādas lido. Man ir jāzina, kas tu esi jau pa gabalu. Ne velti visa supermodernā kamuflāža, kas maskē pat no 10 metriem, UA ir noklāta ar neona spilgtām lentēm. Atpazīšanās ņem virsroku pat pār maskēšanos. Ja sākas dejas, jāzina, kurš ir savs un kurš nē. Visas pašbruņošanās, pašmācīšanās un citas h*iņas beidzot ir jāiznīdē saknē. NBS organizē, apmāca un bruņo visus, kas gatavi kauties. Punkts. Komats. Trīs izsaukuma zīmes. Ja kādam ir organiska vajadzība to nedarīt NBS struktūrā, tad vai nu ar galvu kkas nav un ieroci nemaz nedrīkst dot, vai esi vatņiks, kas gatavojas “atnākšani”. Kara laiki prasa bināru pieeju visam.
2.12.v.1 – Jūs kaut kā spītīgi atsakāties pieņemt, ka var būt arī draudi, kuri ir ZEM “visi ZS grābj no seifiem gaškas un izklīst uz visām pusēm” līmeņa.
Aizmirstam uz mirkli Ukrainu. Aizmirstam ZS, paaugstinātus defkonus un visu citu taktikūlo figņu.
Runa ir par to:
vai valstiskā līmenī atvieglot īso ieroču iegādes kārtību (uz zemes tas nozīmē, ka tie staigā pa ielām vairāk)
Vai atstāt esošo samērā piņķerīgo kārtību (pašaizsardzības ieroču skaits būtiski nemainās)
Pieņemu, ka katram šeit ir savs viedoklis.
Mans ir, ka tos vajag vairāk. Vācijā, UK un daudz kur citur ir pietiekoši daudz piemēri, kur woltboltam aizkrīt ciet, vai kāds lielāks iemesls un tīri publiskā vietā paņem un pārgriež, kādam bariņam ar baltajiem neticīgajiem kaklus.
Arguments, ka pie mums woltboltu ir maz īsti nestrādās, jo tendence ir, ka tie paliek ar vien vairāk. Un tikko izveidosies +- lielas, slēgtas kopienas, paterns atkārtosies 1:1, kā UK un citur. Vienmēr kādam fanātiķim aizkritīs ciet, vai arī atradīsies kāds, kas šos procesus noorganizēs.
Un tajā gadījumā, Lietuvēns, Pipars un co, kurš rātni pieturā gaida autobusu ar gloku kabatā atveras iespēja izglābt dažas dzīvības.
Policiju šeit piesaukt nav jēgas, jo dienestu reakcijas laiks vienmēr ir nepietiekošs.
Cik tieši daudziem esi ielicis divus “masā” un vienu kontrolšavienu galvā?
Vienkāršs jautājums. Uz kuru ir ne mazāk vienkārša atbilde Ja tiešām tā esi darījis.
šī ir nākamā problēma. Kuru neviens nezin, kā risināt.
Jo realitātē lielie masā licēji masā ielikt nemaz nevar. Psiholoģiju neapmānīsi. Militārie akadēmiķi šo problēmu pēta gadiem.
Atbildēšu abiem pie reizes.
Īsā atbilde, nē, paldies augstākajiem, neesmu.
Garāka. Medībās “kolēģis” lielā gudrībā pavērsa ieroci pret cilvēku un neizrādīja sparāta pazīmes. Par laimi, kad man pirksts jau ceļoja uz mēlīti, stobru nolaida. Īsāk, varēt varu, bet labprāt to nedarītu un ar to nemocītos sadzīvot.
Bet. Kā uz šo situāciju skatītos likumdošana? LV likumi šaujamieroču izmantošanai pašaizsardzības sakarā īsumā ir veidoti tikai ap ideju, ka pats ieroča klātbūtnes fakts visu deeskalēs, bet reāla izmantošana īsti nav pieļaujama. Jau novicināšana var novest pie ilgām problēmām. Vai manā piemērā, ja “kolēģis” nebūtu nācis pie prāta, es tiktu attaisnots un tas neatstātu sekas uz tālāko dzīvi? Tāpēc idejas, ka ļaus pirkt “īso”, lai varētu no kāda slimā vai radikālislāmista pasargāt tantes tirgū, neiet kopā ar visu pārējo likumdošanu. DIENESTA ieroci ZS ir atļaus lietot DIENESTA pienākumu izpildes laikā. Par privāto “īso” ārpus dienesta nekas nekur nav teikts (tas, ka dienests nekad tā pa īstam pēc zvēresta došanas nebeidzas ir cits stāsts). Kā minimums, ja reiz atvieglo pirkšanu, glabāšanu un arī potenciāli nēsāšanu (neticu), tad arī izmantošana būtu jāpārskata (neiespējami).
Par psiholoģiju “kā panākt, ka spēj izšaut” risinājumi ir divi. Viens ir medības, pirmie medījumi liek daudz ko pārvērtēt, staltbrieža arī ir žēl un pēcāk tas ir jāsagremo. Ja nespēj uz zīdītāju, arī uz cilvēku nespēsi. Un otrs, kā esmu redzējis no USMC, ir likt ne tikai aprast ar domu, ka slepkavosi, bet to padarīt par savu būtību un visdziļāko vēlmi, tam gan ir smagas sekas uz cilvēka spēju būt ārpus dienesta. Mums bieži tiek izmantota valoda, kas “izskaistina”, ar ko mācāmies nodarboties. “Neitralizēt naidīgos spēkus” nav tas pats, kas nogalināt cilvēkus tā, ka zarnas šķīst. Saprotams, ka NBS komunikācijai uz āru jābūt sterilizētai. Bet arī iekšienē, vismaz ZS, bieži esmu pamanījis centienus pietušēt, kā ko nosaucam. Un arī šeit tas lien uz āru – “Un tad Tu būsi tas šāvējs?” Ja nāksies, būšu, pie tādas domas sevi pieradinu, un ceru, ka arī Gvardes Leitnants liks divus masā bez vilcināšanās. Par to, kā ar to visu pēc tam sadzīvot, lai domā psihologi.
Armijas līmeņa organizācija nav spējīga reāģēt ”tikai bišķin” vai ”mērenā līmenī”……un tas no armijas arī nebūtu jāprasa. Ja ir konstatēta krīzes situācija, tad jāreāģē uzreiz pēc pilnas programmas un zemsargiem ir jābūt rokās normālai plintei ar visiem pribambasiem, pat ja potenciālais pretinieks ir ”tikai daži vatņiki ar sviesta nazi Vecpisānu pagastmājas pagrabā”. Kā Ukrainas karš pat 2014. gada notikumos parādija, šāda pieeja arī vislabāk stradā un tiek galā. Ja lietas ir nonākušas pie šaušanas, tad jāšauj uzreiz nopietni ar gašku un 8 magām , nevis jāmuļķojas ar kaut kādām pistolēm vai citām huiņām.
uz to var skatīties dažādi, bet jāņēm vērā 2 aspektus:1. izplatīt ieroču kultūru ir vieglāk, kad ir ieroči seifos. Ieroču kultūras izplatība nozīmēs vairāk saču, vairāk tiek runāts sabiedrībā, beigās vairāk cilvēku iesaistās un arī ja tāds atnāk uz ZS, ar priekšzināšanām vieglāk.2. ZS šaušanas ir tik cik ir, un visbiežāk pat ne tā ir problēma, bet ka munīcijas un laika sadalījums ne vienmēr ir perfekts. Ar gašku tu nevari tāpat vien aizbraukt uz šautuvi patrenēties, ar gloku vai citu privāto īsstobru ir krietni vienkāršāk.
Lietuvēns – “Ja kādam ir organiska vajadzība to nedarīt NBS struktūrā, tad vai nu ar galvu kkas nav un ieroci nemaz nedrīkst dot, vai esi vatņiks, kas gatavojas “atnākšani”. Kara laiki prasa bināru pieeju visam.” – zinu pietiekami daudz cilvēkus, kas ir vīlušies NBS sistēmā bet palika patrioti, tas ir neslikts uzdirsiens viņiem. Turklāt ir pretrunā ar piedāvājumu ieroču atļaujas kārtību vienkāršot tieši NBS personālam.
nu oke, te jau sākas cita tēma…….ja šaušanas bija maz, tad tas ir jālabo visas organizācijas līmenī. Nevis jādara kaut kādi izņēmumi atvevišķiem cilvēku grupām, atsevišķiem zemmesagiem vai kaut kā tamlīdzīgi. Standarti ir standarti, un tiem būtu jābūt vienotiem un obligātajiem, un ja vidējais šaušanas līmenis ir zems, tad vienīgais kas to tiešām spēs pacelt ir vairāk šaušanas visā orgnazīcijā (organizācijā kopumā, nevis tikai atsevišķiem indivīdiem kas privāti šaudās mājās).
Es saprotu ka ZS ir arī tāda vairāk ”brīvprātīga” un ”neatkarīga” cilvēku grupa nekā PD armijā , bet tomēr no valsts aizsardzības viedokļa, fokus ir jāliek uz organizāciju kopumā, nevis uz dažiem apvainotiem indivīdiem kuri grib lietas pa savam. Kara laikā tu tik un tā karosi organizācijas ietvaros, cik labi tavs ZS vads kopumā macēs šaut noteiks vairak nekā cik kāds atsevišķs indivīds mācēs vai nemācēs. Neviens ar savu personīgo pistoli vienatnē Rembo stilā nekaros
šī diskusija sākās par Saeimas lēmumu neatvieglot PRIVĀTĀ īsstobra ieroča iegādes noteikumus NBS personālam.
Nejaucam kopā privāto īsstobru MIERA laikā ar ZS vada varēšanu vai nevarēšanu karā.
Katrai situācijai savas zāles. ZS pirmssākumos de facto un de iure ZS nodrošināja valstī iekšējo kārtību. Daudzim brataniem vēl tagad sāp žoklis to atceroties. Jā. Daudz tika pāršauts pār strīpu, bet lielajā mērogā bandītus lika pie vietas arī tur, kur policisti baidījās vispār ierasties. Tas pats uz robežas. Valsts uzaudzēja muskuļus un šo praksi apturēja. Ieroči nost, tiesības nost.
Retorisks jautājums. Vispārējā drošības situācija, t.sk migrācija ir tiešām tik rožaina lai pat nevarētu sākt diskusiju par ZS nobīdi policejisku funkciju virzienā ? Bezgalīgās policijas reformas ir novedušas pie tā, ka palielā novada centrā ir divas policijas ekipāžas. Ja abas aizņemtas, sliktie var darīt to, kas ienāk prātā. Vietām situācija ir labāka, vietām sliktāka, bet kopējā temperatūra ar policijas varēšanu iet uz leju.
ZS ir militāra struktūra un veic militāras funkcijas. Visos operatīvajos dienestos ir problēmas ar personālu. Iekšlietu jautājumus risina iekšlietu struktūras. Mums arī operatīvā medicīnas personāla trūkst, varbūt ZS arī papildus šo funkciju uzticēt, PPP tak visiem tagad obligāta?
Jebkurā gadījumā, ja ir šaubas, ka pie esošā ekipējuma izvietojuma spēsi tūlītēji reaģēt, jāmaina ir ekipējuma izvietojums un arī ar to saistītā likumdošana. Būtu normāli, ka ZS savu “kitu” var pie vajadzības ņemt līdzi uz darbu. Seifu drošvien pērk pats, bet novietot darbavietā un izmantot ieroča glabāšanai jāļauj pēc likuma bez ierunām.
Es saprotu pieminētos iemeslus, bet problēmas jārisina saknē, nevis cīnoties ar sekām. Imigrācijai, it sevišķi no valstīm, kurās izplatītas radikālas ideoloģijas, jābūt stingri kontrolētai.
Pašlaik sanāktu, ka varu vienkāršāk nopirkt poistoli, bet ar nesāšanu un kur nu vēl pielietošanu viss paliek pa vecam. Tad kāda jēga? Vai nu ZS tiek dota papildus funkcija arī ārpus tiešu dienesta pienākumu veikšanas uzturēt kārtību, un tam attiecīgi izsniedz nepieciešamo ekipējumu (tātad – ir mērķis, pienākumi, tiesības un tehniskie līdzekļi), vai arī vienkārši ir ierocis, kas tāpat jāglabā seifā un, pat ja tas ir ērti pieejams krīzes situācijā, tā pielietošana LV likumdošanā ir smagi ierobežota par sliktu ieroča īpašniekam. Ja ir doti pienākumi un tiesības ar ieroci apieties, varam runāt par tiesībām nopirkt pašam savu. Glock 19 tiešām nav miera laikam piemērots stobrs, jo nav drošinātāja. Bet tas procesā ir pēdējais etaps, nevis pirmais.
Man atkal ieroču iegāde un nēsāšana privātpersonām (neskaitot medniekus, sportistus) vairāk asociējas ar dažu indivīdu fetišismu. Tam kā piemērs ir dalbojobs zikovs. Nav mums tāda kriminālā situācija valstī, lai visiem, kuriem sagribās, vajadzētu pirkt ieroci. Kā izņēmumi varētu būt situācijas ar vardarbību ģimenē un greizsirdīgajiem bijušajiem, kur vajadzētu aizstāvoties atšaut dažus deģenerātus. Bet arī tam primāri jābūt policijas preventīvajam darbam un nevis pašaizsardzībai galīgā bezizejā.