vara bungas: Nav labākais moments aukstai dušai, bet varbūt ir. Citādi vēstījumu nepamanīs tāpat kā to nepamanīja X publika.
Džordžs Fridmens par turpmāko US ārpolitiku Eiropas virzienā. Stratfor un GPF dibinātājs ir tādā vecumā, kad vairs daudz nekļūdās, nemelo un neliekuļo.
Galvenā doma tāda, ka US sabiedrība (un attiecīgi politiķi) velās tādu aliansi (NATO), kurā katrai dalībvalstij ir savas risināmās problēmas, kuras iespēju robežās palīdz risināt citi. Ir – ir, nav – nav. Nekas nav garantēts un nekas nav akmenī cirsts, tam valstiskam izstrādājumam, kas sevi nejēdz aizstāvēt pats jāmirst, ja tā aizsardzība neietilpst tūlītējās US interesēs, bet Eiropas sabiedrotie nevar/negrib palīdzēt. Teiksiet, ko tas vecais krabis tur murgo? Vēroju GF vairāk kā 20 gadus, līdz šim viņš nekad nav kļūdījies pamatlietās. Un šī ir tā.
“[as a russian] I would be at least thinking “if this is a moment””
apkopojums saprotāmā valodā
PRIECĪGUS VALSTS SVĒTKUS ! PAR TIESĪBĀM TOS SVINĒT NĀKSIES PACĪNĪTIES PAŠIEM.
vara bungas 
Viss loģiski, US palīdzēs tiem, kas grib palīdzēt paši sev un risināt savas problēmas, nevis nodot tās ārpakalpojumā. Jautājums par 3B un atbilde kā ķirsītis uz svētku kūkas. Lai nu kā, priecīgus svētkus!
US tur ir vēl viens kritērijs: ” mums to vaig vai Eiropai?”
Par Eiropu interesants retorisks paņēmiens – Eiropas NAV, ir atsevišķas valstis ar savām interesēm un bez kaut kā kopīga.
un gan jau ka ASV visādi piebremzēja iniciatīvas kaut kam veidoties, jo vienota ES būtu ģeopolitisks konkurents un zustu ASV kontrole – diezgan ērti pēc tam uz Eiropu novelt visu vainu.
Realitātē ES ietvarā mums ir pohuj par spāņiem, un spāņiem ir pohuj par mums, un kopīgi pohuj par aizsardzības spējām – tas arī viss, kas mums kopīgs.
ja Meksika iebruktu Kalifornijā, ziemeļdakotā un ņūhempšīrā stāvētu brīvprātīgo rindas par iespēju cīnīties par zvaigžņoto karogu. Par eiropas karogu Spānijā pret Marokas iebrukumu (vai inuitu invāziju Īrijā) Rīgā būtu 0 brīvprātīgo
Tas ir fakts, ka ES ir tirdzniecības savienība bez nekādas jebkādas aizsardzības politikas. Viss uzkrauts Nato, kur dominē/dominēja US. Un tad atnāk Tramps tāds cēls kā Doma baznīca un māca ka vajadzēja EU armiju veidot uzreiz pēc 2PK. Zvaigznes šokā.
tajā pašā laikā tikai 4 ES valstis nav Nato- kkāds marasms, ja tas traucē ES realizēt savu militāro aizsardzību caur Nato…
Nav jau runa par nosaukumu uz kastītes, bet saturu. lasi NATO, domā ASV. Ja nr2 iekš NATO ir Turcija, tas par kaut ko liecina
ES valstu armijās kopā ņemot, aktīvajā dienestā ir krietni virs miljona karavīru. Tas ir neskaitot UK un NO. Arī mobilizējamo rezerve ir 3x lielāka nekā ru. Tāpēc lielākā problēma varētu būt sadrumstalotībā un pārvaldībā, nevis armiju lielumā.
pozitīvi, ka mūsu reģionā ir izveidots štābs “Ziemeļi”, kas šo kolhozu komandēs.
Rietumeiropas savienība pašlikvidējās (liekas, ka ar ASV svētību), bet ir jau vēl “EU battlegroup”. Tai laikam būtu pienākums doties atsist marokāņus. Vai tomēr nē?
un ļoti grūti atbildēt, ka vajag abiem…
primārais ir ASV interese.
Poļi jau sen to saprata un rīkojās- daļa jaunās smagās tehnikas jau stāv pie žoga. mums ir plāni (ā lauztais vai parastais – pēc lasītāja ieskatiem).
Mainīšu domas par Trampu, ja viņš mums iedos, nevis pārdos divīzijas tehnikas komplektu. Pirksim mēs dikti, bet ilgi.
Hvz kā poļi to finansē – tāpat kā viņi pērk 1000 MLRS, 3B varēja atļauties 100 MLRS, 10x mazāk iedzīvotāju un salīdzināms IKP
Varbūt vista vs cālis – varbūt iedotu, ja varētu nostādīt uz plača kaklus, kas to visu operētu?
Kāda jēga kko dot aborigēniem, kas murgo par sieviešu īpatsvara palielināšanu un investē pabriku u.c. pensionāru apmācīšanā par rezerves karavīriem. Nākamajam ASV aizsardzības ministram ir īpaši izteikts viedoklis šādos jautājumos
Frīdmens par to arī saka, tikai FR kontekstā. Kaklus vajag, draivu, izdzīvošanas instinktu. Tad var arī iedot, ja korelēs ar US nacionālajām interesēm. Man to pirmajā ievadlekcijā amerikāņu pulkvedis teica 199spalvainajā gadā: “Jūs esat šeit, tikai tādēļ, ka tas atbilst US nacionālajām interesēm”. A mēs tādi… kopīgas vērtības, demokrātijas lāpa utt
Pa to laiku Tramps klusē par Baidena atļauju ATACMS lietošanai Kurskas apgabalā. Svīta gan pauž neapmierinātību. Kas gan kaiš? Vēlēšanas uzvarētas.
https://www.bbc.com/news/articles/cdrdmkxy7xmo
Hronoloģija:
10 novembrī Tramps piezvana Putinam un lūdz neeskalēt situāciju Ukrainā.
Kremlis noliedz tādu zvanu. Dažas dienas vēlāk Šolcs pēc stundu ilgas sarunas ar Putinu paziņo, ka Putina nodomi attiecībā uz Ukrainu nav mainījušies. Nevar izslēgt, ka Putins tādu vēstījumu pauda arī Trampam.
Ap to laiku Erdogans ir sagatavojis miera plānu un dažas dienas vēlā par to paziņo. Tātad, pauž vēstījumu arī Putinam, ka rietumvalstis ir gatavas censties pierunāt Zeļenski piekāpties.
13 novembrī Trumps runā ar Baidenu.
17 novembrī Krievija vērš masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas objektiem (kara noziegums) visā Ukrainas teritorijā.
Tikpat kā tūlīt pat Baidens atļauj Ukrainai ar ASV ieročiem dot triecienus Krievijā.
Turpmākajās dienās Tramps klusē par Baidena šo atļauju. Domāju, to var izskaidrot tā, ka Trampam ir laba atmiņa, turklāt viņš ir narciss. Viņš apvainojās par to, ka Putins neieklausījās viņa aicinājumā neeskalēt situāciju. Jo Tramps agrāk ir paziņojis, ka varēs ātri apturēt šo karu. Tagad viņš saprot, ka tas neizdosies ar sarunām, jo Putins nepiekrīt.
Kas tālāk? Nevar izslēgt, ka Tramps var izdomāt palīdzēt Ukrainai, lai tā ar militāru spēku ātri izbeidz to karu…
Edvarda Lukasa jaunākais raksts, kura tēzēm esmu spiests piekrist- Rietumi savu neizlemību/ personisko ieinteresētību attiecibās ar RU ir nodemonstrējuši uzskatāmi, tajā skaitā US (nav zināms, ko un kā konkrēti darīs Tramps, bet Kongress un Baidena administrācija savu attieksmi demonstrē neatslābstoši kopš 2022. gada 24. februāra – manuprāt, “создавать вид бурной деятельности” palīdzot tikai tādos apmēros, lai UA neizbeidzas pārāk ātri. Un pagaidām ne apstiprina ne noliedz, ka ļāva UA ar ATACAMs bliezt pa RU teritorijas militārajiem mērķiem, un arī tad tikai ierobežotā attālumā (lai gan gan jau est dzirdejuši, ka ukraiņi uzblieza ar tām pa artilerijas/ raķešu noliktavu Brajnskā). Paldies, protams, par to pašu. Bet kaut kā pasaules 1. Kontrab… atvainojiet- Vijoles necienīgi )).
Bet tas ir mans, atklatajos avotos balstīta viedoklis.
Ar vārdu sakot, p.g. 30- to gados Minhenes konferencē uzsāktā”apeasement” pieeja attiecībās ar agresoru tiek turpināta cerot, ka šoreiz jau vai nu “proņesjot”, vai ” rassosjotsja sam”. Lai gan mani tas neizbrīna- mīzejs ir mīzejs vienmēr, jo raustās par savu pakaļu un komfortu cerībā, ka lai tagad citi atraujas no gopņika, es paiešu garām un cerēšu, ka ar mani nekas tāds nu nekad neatgadīsies.
Urkas saprot spēku, nevis vārdus. Vai saprot arī vārdus, bet pastiprinatus ar dūri/ kāju, citu sitamo jnstrumentu ( pēc gaumes) klātesamibu un pielietošanas perspektīvām.
Ar stipro sarunājas, bet vājajam uzspiež savu gribu. Džungļu likumus neviens nav atcēlis. Jonīpaši starptautiskajā politikā. Un ne tikai tajā.
https://cepa.org/article/game-plan-after-ukraine/
Edvarda Lukasa jaunākais raksts, kura tēzēm esmu spiests piekrist- Rietumi savu neizlemību/ personisko ieinteresētību attiecibās ar RU ir nodemonstrējuši uzskatāmi, tajā skaitā US (nav zināms, ko un kā konkrēti darīs Tramps, bet Kongress un Baidena administrācija savu attieksmi demonstrē neatslābstoši kopš 2022. gada 24. februāra – manuprāt, “создавать вид бурной деятельности” palīdzot tikai tādos apmēros, lai UA neizbeidzas pārāk ātri. Un pagaidām ne apstiprina ne noliedz, ka ļāva UA ar ATACAMs bliezt pa RU teritorijas militārajiem mērķiem, un arī tad tikai ierobežotā attālumā (lai gan gan jau est dzirdejuši, ka ukraiņi uzblieza ar tām pa artilerijas/ raķešu noliktavu Brajnskā). Paldies, protams, par to pašu. Bet kaut kā pasaules 1. Kontrab… atvainojiet- Vijoles necienīgi )).
Bet tas ir mans, atklatajos avotos balstīta viedoklis.
Ar vārdu sakot, p.g. 30- to gados Minhenes konferencē uzsāktā”apeasement” pieeja attiecībās ar agresoru tiek turpināta cerot, ka šoreiz jau vai nu “proņesjot”, vai ” rassosjotsja sam”. Lai gan mani tas neizbrīna- mīzejs ir mīzejs vienmēr, jo raustās par savu pakaļu un komfortu cerībā, ka lai tagad citi atraujas no gopņika, es paiešu garām un cerēšu, ka ar mani nekas tāds nu nekad neatgadīsies.
Urkas saprot spēku, nevis vārdus. Vai saprot arī vārdus, bet pastiprinatus ar dūri/ kāju, citu sitamo jnstrumentu ( pēc gaumes) klātesamibu un pielietošanas perspektīvām.
Ar stipro sarunājas, bet vājajam uzspiež savu gribu. Džungļu likumus neviens nav atcēlis. Jonīpaši starptautiskajā politikā. Un ne tikai tajā.
https://cepa.org/article/game-plan-after-ukraine/
Nezinu, vai mans iepriekšējais koments pievienojās (te neizrādās apariprinajums manā ierīcē), bet liedavaju Esvarda Lukasa jaunāko rakstu, kura tēzēm wsmu spiests piekrist:
https://cepa.org/article/game-plan-after-ukraine/
Aha, parādījās gan- atvainošanu.
Es tiku izbrāķēts zemesargos dēļ tā, ka dzeru antidepresantus. (Interesanti, ka auto vadīt varu, bet ieroci nest nevaru.) Bet nekur mukt netaisos, iešu kā brīvprātīgais palīgā ugunsdzēsējiem-glābējiem, vākšu nost gruvešus, nesīšu hum-palīdzību, līdz pēdējam. Bet mums ir jāgatavojas, drūmi laiki stāv priekšā.
Pa lielam, mukt nekur ari nepaspēsi, ja vien nesaņemsi savlaicigu infu, kura būs ierobežotas pieejamības un domāta to divu Air Baltic lidaparātu pasažieriem, kuras tiek turētas ( vai vismaz tika turētas 17+ gadus atpakaļ) 24/7/365 režīmā un par kuram sprieda valdības slegtajā sēdē gadu pusotru atpakaļ. Pārējiem, mums, mirstīgajiem, nāksies darboties uz vietas.
Nu, par tiem depresantiem: tici man, kad ceptais gailis ieknābs pakaļā valsts eksistencialā mērogā: spēkā stāsies Krietnā Kareivja Šveika tiektais, ka ķeizaram karā katrs “kroplis” būs vajadzīgs- lūdzu neuztver šo personīgi, jo kropļu ierindās es pats soļoju pirmajā rindā- 54, gadi, ar mugursomu un uzkabi (30-40kg kopā) tālākais noiešu pāris km pirms muguras lejas daļa atteiks. Jā, 3km noskriet varu zem 22 minūtēm patrennējoties, bet tas manā vecuma nav vairs izšķirošs faktors. Tā ka pie visas savas diezgan “High Speed” agrakās, jaunibas un brieduma gadu pieredzes agrāk sparotu, ka tagad deru tikai pie klints pieķēdēta japāņu ložmetējnieka lomai – 2 PK laikā piekoptai praksei 🙂
Turklāt, pēc personiskās pieredzes, kā ari sekojot līdzi UA un RU rekrutēšanas oeincipiem, varam redzēt, ka ja cilveki vajadzigi un to akūti pietrūkst, tad prasības kvalitatei tiek pazeminatas par labu kvantitātei. To pašu redzēju FRONTEX atlases procesā, kur es, vairs nebūdams jaunulis, visas fizo prasības izpildīju pāri sava vecuma grupas prasībām, bet citi atspiešanās vietā “pi.a” stadiona asfaltu, un atspoles skrējienu nepabeidza, bet guess what- “everybody passed!”.
Arī Tev, visticamāk, “sūdu” gadījumā vēl var- nē- NĀKSIES lietot ieroci, jo, citējot Sema Eliotta varoni, vada vai rotas seržantu Vjetnamas karā, kurš pats bija izgājis Korejas karu, uz Mela Gibsona varoņa – kombata ieteikumu arī sev paņmet vienu tiko bruņojumā ieviesto M-16 triecienšauteni, teica: ” Sir, I do not need one now. When time comes, there will be plenty laying around”. Žēl, filmas nosaukumu neatceros, bet ļoti laba. Ta bija par pirmo helikopteru desanta pielietošanas operāciju Vjetnamas karā. Ja nekļūdos,. pār 1st Cavalry Division. Pagūglē- atradīsi.
Ber ari pēc ugunsdzesējiem pieprasījums ir un būs vēl lielāks. Un viens jau otru neizslēdz- ugunsdzējs var but ari aizstavis ar ieroci rokās. Un but zemessargam šeit nav obligātais nosacījums- lai kā daudziem zemessargiem šis uzstādijums nepatiktu. Turklāt, zinot pēc pieredzes no 1991. gada un vēlākiem notikumiem, būs vērā ņemams ( cermas, neliels) skaits zemessargu kuri izsniegto formu neuzvilks un uz “pasākumu” neieradīsies, bet būs arī tādi, kuri ieroci rokās nebūs turējuši, ber kuri būs gatavi kauties. Un šie kadri ir kā reiz mans kontingents- es viņiem varu uzticēties. Atšķiribā no tiem, kuri tika apmacīti, kuriem.tika uzticēts ierocis un kuri neatnāca. inu, ko runāju, jo esmu ar tadiem stradajis/ dienējis/ trennējis un vadījis. Taktiku, šaut un medicīnu var iemācīt, bet lojalitāti un uzticamību ne. To var iegūt no šaubigajiem, kuri ir gatavi kauties, vadot viņus ar personisku piemēru. Un nekā savādāk.
Te būs Kurnosova/ Kurnusova viedoklis.
Kā teica bandas vadonis Gorbatijs Šarapovam filmā “Tikšanas vietu mainīt nedrīkst”: “Sklasno sočiņajes, frajierok!”
Protams, uzprasās jautājums, kur viņš bija agrāk, ka tādas atklāsmes tikai tagad. Protams, ka jautajums retorisks, jo mēs ZINĀA ko viņs darija un kur bija ” pagajušajā vasarā” – sekretārēja AM- jā.
https://m.pietiek.com/raksti/ja_mes_nopietni_domajam_par_amerikas_atbalsta_nodrosinasanu,_mums_ir_stipri_japiedoma_pie_aizsaktas_koketesanas_ar_izraelai_nedraudzigiem_spekiem_izbeigsanu/