vara bungas: Nu, aiziet… lasām
[..] Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar plānotajiem aizsardzības izdevumiem nākamgad, Aizsardzības ministrija publicē pārskatu par plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2025. gadā jeb “Balto grāmatu”.[..]
UPD1 Izpratnes trūkums par militāro plānošanu. Militārais budžets nedrīkst tikt pakārtots reagēšanai uz ģeopolitiskiem notikumiem. Tendences ir jāprognozē un AM ir visas iespējas, kā arī struktūrvienības ilgtermiņa analīzei. Protams, ja koalīcijā nav atbalsta, jāgaida 22.gads, kad sākt (!) rosīties jau ir daudz par vēlu.
[..] Gadu gaitā aizsardzības budžets ir mainījies, un ir bijuši gan strauja pieauguma, gan krituma periodi, tomēr pēdējos gados aizsardzības resora budžetam ir vērojams straujš pieaugums. Tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju un Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā [..]
UPD2 Ļoti diskutabli. Pirmo ielobēja Dpils mērs (AM lūkoja spridzināt ;), mērs stiprināt) , ar otro tiks kompensētas (!) aklās zona no vēja parkiem. Ieguvumi?
[..]
- Vienības tilta pārbūve Daugavpilī mobilitātes uzlabošanai;
- papildu radaru iegāde vēja parku attīstībai.
[..]
PS Turklāt pirms trim gadiem: “Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) teica: “Vienības tilts ir labā stāvoklī, mēs arī veicam vairākus uzlabojumus, arī plānotos restaurācijas un remontdarbus” avots
UPD3 It kā iespaidīgi , bet šeit sanāk tikai kādas 6 IRIS T vienības tā ap 2030.gadu.
[..] stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību kopumā tam atvēlot 1 miljardu EUR laika posmā no 2023. līdz 2027. gadam [..]
UPD4 R&D nepieklājīgi maz pret kopējo ciparu…
[..] Zinātniskā pētniecība aizsardzības nozarē, grantu un pētījumu programma aizsardzības jomā t.sk. iemaksas 6,8 milj euro. [..]
…
vara bungas 
Citāts no Baltās grāmatiņas (PS. šis nav rasistiski?): “Mans personīgais uzstādījums ir, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir jāstiprina arī Latvijā ražoti droni un citas tehnoloģijas.”
Savukārt mans personīgais uzstādījums ir, ka pirkt vairumā dronus ir neprāts un izšķērdība ņemot vērā cik ātri tie noveco un cik ātri ienāk jauni risinājumi un tehnoloģijas. Tā vietā mums vajadzētu R&D centrus un mobilos 3D printēšanas cehus lai paši NBS var montēt tādus dronus kādus nu uz to brīdi vajadzēs.
Dronus vajag pirkt, jo tie var ievajadzēties rīt. Un būs vajadzīgi vismaz pusgadu.
Par RND nepiekrītu, nav laika pētīt un domāt (ārpus plāna, kā ar pieejamajiem resursiem mērkaķa ātrumā saražot PK mīnas), ir jāpērk gatavs un pārbaudīts. Vienīgais, ko grūti no plakta paņemt, ir droni un EW lietas droniem, jo tur viss mainās pa dienām. Bet lidot ar to sū*u jāmācās jau tagad.
R&D Izraēla ieguldīja daudz jau tajā laikā, kad neražoja pat divriteņus.
Atkal, nesalīdzinām divas dažādas lietas, mums nav tādi resursi kā Izraēlai. Un, ja godīgi, arī intelektuālais kapitāls tur ir pavisam citā līmenī (ceru, ka kāds neapvainojās 😀 ). Mums vajag uzlabot VISU un vakar, tādēļ katram centam ir jāaiziet gatavās sistēmās. R&D negarantē rezultātus vispār, tie rodas tikai pēc laika un visi negludumi un trūkumi izlīdzinās ar laiku. Ir jāpērk max gatavs no plaukta ar pārliecību, ka atstrādāts risinājums. Ar labām iestrādēm un potenciālu izaugsmei “kaimiņu” neatsitīsim, vajag fiziskus dzelžus, un jau vakar.
”Atkal, nesalīdzinām divas dažādas lietas, mums nav tādi resursi kā Izraēlai.” – nu kas tad pa resursiem Isreālai ir?? Nekā viņiem nav, ne naftas ne zelta ne gāzes nekā. Mums ir vairāk dabas resursu nekā viņiem, nav tur attasinojumu. Un populācija ar starp citu Baltijā nav nemaz tik stipri mazāka kā Isreālā, 3B valstīm būtu jāvar nostādīt vismaz 50% no armijas ko var Ēbreji, bet mēs nevaram pat 10% nevienā kategorijā
gribasspēks/leadership arī ir resurss
Tāpēc arī es uzstāja, ka mans leadership saka – būs R&D. Daudz.
Vēlreiz. Izraēla sāka ieguldīt vēl pirms neatkarības pasludināšanas, brīdī kad tur neražoja pat divriteņus, bet Latvijā ražoja vilcienus, automašīnas un bija VEFs.
izraēlas vīzija ir nepieļaut holokausta atkārtošanos, kur visi kaimiņi to slēpti vai atklāti vēlas.
mums vīzija ir dziedāt un laimē diet.
priekš pēdējā kaujasspējas nevajag.
RD vajag, ja paši kaut ko grib ražot.
Izraēlai gandrīz neviens neko nepārdeva pirmos 10+ gadus. Hvz vai mums pārdos, neesam neko mēģinājuši pirkt
Mums līdz kādam 1994. gadam kaut ko bija gatava pārdot tikai Austrumeiropa. Pārējie negribēja kaitināt krieviju.
neesmu pārliecināts, ka mums jebkurš pārdotu piemēram 100+ tāldarbīgus MLRS
A mēs vēlamies? Ir piedāvāts valdībai Latvijā sākt ražot pamatā ukraiņu konstruētos Shared analogus ar 1000km rādiusu. Interese – nulle.
Tikmēr beidzot sāk sakustējies haubiču jautājumā. Tikai vai tad ir arī reāli kandidāti bez Franču cezar? Kautkā neliekas, ka čehu un slovāku varianti ir vienā klasē liekami.
https://www.sargs.lv/lv/latvija/2024-12-05/aizsardzibas-ministrija-notiek-jauna-pasgajejhaubicu-iepirkuma-izvertesana
Palabojiet, bet Cēzariem nebija tas stulbums, ka it kā standarta 155mm, bet realitātē der tikai pašu FR munis?
Un kas ar Dkorejas K9A1? Poļiem viņu modifikācijas pirkumi iet veiksmīgi, jau kurā kārta apstiprināta.
“Der” ir plašs jēdziens. Domāju šaut “svešus” 155 mm šāviņus Cezars var, bet maksimumu no tā advancētās uguns vadības sistēmas var izspiest tikai ar FR LU 211.
https://www.edrmagazine.eu/nexter-arrowtech-completing-the-155-mm-52-cal-ammunition-family
Click to access LU_211_Data_sheet.pdf
Te jau runa iet par haubici uz riteņu bāzes. Vai tad korejiešiem tāds variants arī pastāv?
Viens jautājums. Kur viņi ņems PD apkalpes un virsniekus uguns vadības speciālistus. VAD var sagatavot rezerves, bet modernās artilērijas sistēmas nav “es tik ielādē un šauj”. Kas tur ar kara katedrām augstkolās? Cušs.
tur pat kur citi ņem.
apmācība gan jau kādi 3-6 mēneši.
Cēzars ir ievērojami vieglāks , Čehu un slovāku Danas sver 10+ tonnas vairāk. Objetīvi grūti attaisnot pirkt 10 extra tonnas smagāku mašīnu , ja viņas dara vienu un to pašu darbu ar daudz maz līdzīgu efektivitāti
Varianti
Cēzara rāmis pēc 20 šāvieniem ir saliecies
Cēzars gatavots no eksotiskākiem/izturīgākiem/dārgākiem metāliem
čehslovāki uzlikuši stobru uz pārāk jaudīgas šasijas
ņemot vērā mašīnbūves tradīcijas CZ, pēdējais maz ticami
Pielietošanas doktrīna ir cita.
Play video on YouTube
Play video on YouTube
Svars Danai/Zuzanai lielāks, jo viņi kontruktīvi nebija domāti būt ”vieglā tehnika”, tas ir kārtīgs smagais SPG bet tikai uz riteņiem nevis ķēdēm. Franči tikmēr speciāli gribēja vieglāku un mobilāku, tapēc uz Cēzara piemēran nav automātiskās lādēšanas mehānisma (Zuzanai ir) un nabaga franču ekipāžai ir jāsēž ārā kad šauj (Zuzanā visi sēž zem bruņas). Kādā ir vajadzīga NBS? Nevar saprast jo NBS nav izklājusi kritērijus pēc kādiem viņi vērtē tehniku (atkal bļed).
Jāskatās kontekstā ar krievijas analogiem. Kuras no haubicēm ir pārākas par krievu visās punktos, primāri, kas spēj sašaut krievijas haubices no attālumā, kur tās mūs vispār sašaut nevar vai vismaz nespēj šaut kaut cik precīzi?
Ja godīgi, es ne visai saprotu, kā notiks Latvijas aizsardzība. Kastītes es lasīt māku, tā kā man interesē Latvijas militārā vēsture. Pirms ~100 gadiem bija vienkārši – 4 divīzijas, katrā pa 3 kājnieku pulkiem un 1 artilērijas pulks uz katru divīziju. Bez tam Jātnieku pulks, Bruņoto vilcienu pulks, un Bruņoto automobiļu pulks. Skaisti un saprotami.
Ok, mūsdienās divīziju/pulku struktūra ir novecojusi, un rullē kaujas grupas. Piemēram, mūsu ienaidnieki Brīvības cīņās jau izmaintoja bataljona un pat brigādes kaujas grupas (brīvkorpusi), kas ir autonoma kaujas vienība bez augstākas struktūras.
Gribētu saprast, kādas mums ir šādas kaujas grupas? (Jo divīziju un pulku noteikti nav.) Pilnīgi nopietni, neizprotu.
eksistē aizsardzības doktrīna(?), ar kuru reti kurš ir iepazīstināts. Es aptuveni “nojaušu” sava līmeņa darbošanos, bet nav nekādas pārliecības, ka tur ir kkas rakstīts par kaujas grupām… Ņemot vērā VB izglītību, viņš varētu pārējiem izstāstīt, vai atklātā ēterā ir labi iztirzāt šīs doktrīnas + un -, kā arī pārējās detaļas. ###😐###
p.s. Zemessardzei ir 4 brigādes…
Mūsdienu armijas visas izmanto brigādi kā tādu galveno ”lielo” formāciju. NBS šobrīd ir 1 kārtīga daudz maz pilna brigāde, PD mehanizētā brigāde kas bāzējas Ādažos (pēc NATO standartiem Brigādē būtu jābut vismaz 3 kartīgiem kajnieku bataljonu plus visi papildu elementi ķipa artilērija sakari pret-gaisa aizsardzībā utt, kopā ap 5000 karavīriem).
Papildus tam ir Zemmsardze, kurai arī ķipa ir savas ”brigādes” bet viņas ne velna nav salīdzināmas ar regulāro armiju un tām ”brigādem” nosaukums ir vairāk tāds simbolisks. Realitātē ZS brigādes ir tādi pašvaki bataljona izmēra vieglo kājnieku formējumi kuriem nav ne lāga smago ieroču ne pret-gaisa spēju ne artilērijas, plus zemmsargi kā tadi nav apmācīti karot liela izmēra vienības ietveros. Apjukums kas ir kas un ko kas nozīme ir saprotams, jo mūsu NBS un AM paši dažkārt liek nosaukumus kuri galīgi neatbilst vienību lielumam vai sandartiem.
Pievienojos viedoklim, bet mazliet papildināšu. KONVENCIONĀLA kara gadījumā ZS kopumā nevarēs pilnvērtīgi veikt maneva vienību uzdevumus. Labākā gadījumā no visas ZS salasīs labāko un labākos un izveidos 2-3 bataljonus, kas papildinās vai nu esošo PD brigādi, vai kļūs par kodolu vēl vienai REGULĀRĀ karaspēka brigādei. Problēma nav tik daudz ierindas personālā/bruņojumā/ekipējumā, bet virsniekos (štābos) un instruktoros, kuriem būtu 24/7 vairāku nedēļu garuma jānodrošina kvalitatīvu komandvadību KAUJAS apstākļos. ZS HQ morāli un fiziski sabruks nedēļas laikā, jo nav nokomplektēti pēc štata. Tas ir the key. Arī UA ir teritoriālais karaspēks, bet nekas labs nesanāk, ja to izmanto as it is frontē. ZS vai teritoriāļiem ir CITI uzdevumi – būt par rekrutēšanas un mobilizēto pamatapmācības centriem, nodrošināt aizmugures drošību, apsargāt objektus, cīnīties ar pretinieka DRG, gatavoties partizānu karam. Ceru tam viņiem C2 jaudas pietiks.
Savukārt HIBRĪDĀ iebrukuma gadījumā PD un ZS lomas mainās. ZS primāri nodrošinās aizmugures drošību, apsargās objektus, cīnīsies ar pretinieka DRG vai nemierniekiem visā valsts teritorijā. PD un regulārais karaspēks (mobilizētie rez.karavīri, instruktori un virsnieki) pa to laiku gatavosies konvencionālam karam un nodrošinās atbalstu pēc vajadzības.
Ja kāds grib līdzināt ZS ar PD uzdevumu sloga ziņā, tad: 1. jāsamazina ZS Bn HQ skaits koncentrējot virsnieku un instruktoru kodolu vienā TOE un komandējošā personāla ziņā pilnvērtīgā ZS Bn HQ uz ZS novadu – tagadējo “brigādi”(kopā pa LV būtu 4 Bn tas ir ~2K-3K) 2. Esošās BN dislokācijas vietas var palikt kā rotu atbalsta punkti un apmācības un admin.jautājumu habi 3. šajos 4 Bn tiktu iekļauti zs vecumā līdz 45, ar max apmācības līmeni un sieviešu % nepārsniegtu 10. 5. Jā, ZS štābs tiktu izformēts kā pārāk liela greznība un nē, tas nenozīmētu ZS izformēšanu, bet kvalificēta personāla pārdali atbilstoši kara draudu situācijas vajadzībām. 6. “Atlikušie” 7K zs intensīvi vingrotu aizmugurē gatavojoties kļut par aizstājējiem “laukuma spēlētājiem”.
es varu piebilst, ka mēs te runājam un spriežam kā apkarot kaitēkļus ābeļdārzā, kaut patiesībā ir sastādīti bumbieri. Skumīgākais ir tas, ka te daudzi ir iesaistītie, bet neviens viņiem nav izstāstījis līdz galam, kāds ir plāns un kam jāgatavojas. Jebkuram pirmais pārsteigums ir tas, ka kkāds plāns ir un otrs, kāds tas ir…
Apraksti lūdzu par to kā apkarot kaitēkļus bumbieru dārzā.
Jā, mūsdienu armijas izmanto brigādes kā bāzes kaujas vienības, bet mums tas nespīd. Ģenerāļiem nāksies operēt ar bataljoniem, nevis brigādēm. Pats par sevi tas vēl nav nekas briesmīgs – atgādināšu, ka Brīvības cīņās augstākā virspavēlniecība sākotnēji komandēja brīvprātīgo rotas, līdz bataljoniem, pulkiem un divīzijām bija oi, oi kā jāaug.
Kā es saprotu – mums ir 3 bataljonu kaujas grupas 1.brigādē, un 5 bataljonu kaujas grupas zemīšos (no katra novada pa vienai). Varam pieskaitīt 2 bataljonu kaujas grupas, ko varēs saformēt no brīvprātīgajiem karstgalvjiem. Kopā 10 bataljonu kaujas grupas. Vai es kļūdos?