Atskats nākotnē (papildināts 23.12.)


vara bungas: Ja tiešām šie šobrīd labākie US OSINTeri (Kofmans jau nu noteikti) nekļūdās un US kā minimums nepalielinās savu lomu Eiropas drošībā, bet kā maksimums to samazinās, tad jāsecina, ka ES jāpārstāj būt par tīri politiski-ekonomisko savienību un ar steigu jāaudzē pautus militāros ilkņus un nagus, kas būtu pietiekami gari un spēcīgi, lai aizstavētos pret RU neatskatoties uz Onkuļa Sema grimasēm no aiz okeāna. Tāpat arī US būtu jāaizmirst par ES valstu dalību klatienē jebkādos US nākotnes karos. NATO ar limitētu US dalību tik tiešām kļūs par “obsolete” veidojumu, kas domats tikai hipotētiska globālā kara gadījumam, bet reģionālos konfliktus nerisinās. Visas tendences un Trampa retorika norāda uz to, ka Ziemeļamērikas (CA, US) un AU drošības fokuss turpinās “peldēt” CN virzienā, kā jau tika neskaitāmas reizes prognozēts. CA, protams, ir forši džeki, bet viņiem tagad pašiem jādomā kā nekļūt par “51. štatu“, tā kā lielu lomu Eiropas drošībā nespēlēs un, būsim godīgi, viņi to arī nealkst. Savukārt “NATO bez US vai ar limitētu US dalību” formāts arī nevar nodrošināt visas Eiropas drošības vajadzības, kaut vai tādēļ, ka US šobrīd nodrošina alianses komandvadības mugurkaulu, ko tad loģiski būtu jāaizstāj ar ES+ pašas štābiem un virsniekiem. Tādā gadījumā kārtējo reizi velkama āra ideja par vienotu (tiešā un nepārnestā nozimē) Eiropas armiju. Nevis kaut kadu tur suverēno armiju apvienību, kur nu vēl deleģēto vienību “zooparku”, bet par pilnvērtīgu hierarhiski vertikali organizētu militāro spēku, kas plāno, attīsta un izmanto visu ES+ dalībvalstu militāros resursus ES BS virspavēlnieka vadībā, kurš uztver ES+ teritoriju kā vienotu savas atbildības rajonu, kas viņam piešķirts, lai nodrošinātu kopīgu mērķi: ES+ teritorijas neaizskaramību un nedalāmību. Tas, savukārt, nozīmē, ka valstīm būs jāatsakās no daļas savas suverenitātes (valsts aizsardzības pienākums) par labu Eiropas Komisijai un Eiropas armijas Lielštābam vai kā tur viņu nosauks… Jau dzirdu politisko oponentu protestus, ka tas būtu pret jebkuras valsts konstitūciju tās pašreizējā redakcijā, bet, lai atbild uz vienu jautājumu: vai un kā viņi nodrošinās savas valsts suverenitāti ar NATO (- US) vraku 27 ES valstīm mēģinot kaut ko sarunāt dažas dienas/stundas pirms RU iebrukuma? Nedalīsies ar suverenitāti savā starpā – dalīs to ar RU, ja vispār izdzīvos. Pārpakļaušana Eiropas vienotai armijai NBS nāktu tikai par labu, jo pavēļu izpildes čakluma ziņā mums nav konkurentu, bet ko pirkt, kur būvēt, cik glabāt un kā karot, lai domā Eiropas līmenī, mēs iedalām tam savu daļu no budžeta un sagaidām, ka tiksim aizsargāti līdzvērtīgi citiem ar visu ES+ militāro resursu spēku pārdalot to pēc militārās vajadzības un netiksim turēti par 2. aizsardzības prioritātes tehnoloģiski atpalikušiem aborigēniem, jo visas jaunākās militārās fīčas nopirkt kā lielie nevaram. Pretējā gadījumā gaidiet pie politiskā apvāršņa populistus, kuri solīs drošību uz neuzbrukšanas līgumu ar RU pamata un tautu draudzības vārdā. Jau bija… Labi, es šeit aizmuldējos, lasiet labāk US ekspertu prognozes par to, kas sagaidāms no RU Jaunajā 2025. gadā un esiet veseli, kā arī iespēju robežās bagāti un laimīgi.

Tēžu veidā (pilns raksts šeit):

Andrea Kendall-Taylor* un Michael Kofman** žurnālam Foreign Affairs:

Putina stratēģijas neatgriešanās punkts. Nebūdama ierobežota Krievija metīs izaicinājumu Rietumiem.

  • Lai gan karš Ukrainā galvenokārt ir imperisks centiens izbeigt Ukrainas neatkarību, Putina patiesie mērķi ir: pārveidot pēckara kārtību Eiropā, vājināt Amerikas Savienotās Valstis un izveidot jaunu starptautisku sistēmu, kas Krievijai piešķirtu tādu statusu un ietekmi, kādu, pēc Putina domām, tā ir pelnījusi.
  • Karā Ukrainai nesekmējas pārāk labi. Tā rezultātā Krievija, visticamāk, no kara izkļūs iedrošināta un, atjaunojusi savas militārās spējas, atkal būs gatava bruņotai cīņai, lai noteiktu jaunu drošības kārtību Eiropā.
  • Jautājums nav par to, vai Krievija radīs draudus ASV un tās sabiedrotajiem, bet gan par to, kā novērtēt šo draudu apmērus un nepieciešamos centienus to ierobežošanai.
  • Tāpēc ASV un Eiropai ir jāveic investīcijas drošībā, lai stātos pretī Krievijai tagad, vai arī vēlāk par to būs jāmaksā daudz augstāka cena.
  • Amerikas Savienotās Valstis dara pareizi, ka par prioritāti izvirza Ķīnu, taču, lai efektīvi konkurētu ar Pekinu, ASV vispirms ir pareizi jāievirza Eiropas drošība. Veicot nepieciešamos pasākumus, lai stātos pretī Krievijai šodien, ASV un Eiropa var nodrošināt, ka draudi, ar kuriem tās saskarsies rīt, būs kontrolējami.
  • Pēc tam, kad Putina režīms ir pārdzīvojis sāpīgo pāreju uz kara ekonomiku un izjutis jaunās kara elites savtīgo interešu spiedienu, ir maz ticams, ka kādam būtu pa spēkam ātri atcelt šīs pārmaiņas. Kad kaujas Ukrainā būs beigušās, visticamāk, tiks meklēts attaisnojums kara laika ekonomikas turpināšanai.
  • Krievijas militārais apdraudējums nepazudīs. Jautājums par Krievijas armijas atjaunošanu ir nevis “vai”, bet “kad”. Pat ja Krievija nespēs saglabāt pašreizējos kara laika izdevumus, aizsardzības budžets vēl kādu laiku saglabāsies krietni virs pirmskara līmeņa. Tāpat ir maz ticams, ka Krievijas bruņotie spēki tiks samazināti līdz salīdzinoši nelielai sauszemes armijai, kāda tā bija pirms kara.
  • Pašreizējās tendences liecina, ka, lai gan aizsardzības izdevumi Eiropā palielināsies, ar šo pieaugumu var nepietikt, lai ievērojami paplašinātu tās militārās spējas.
  • Izdevumus aizsardzībai nav tik viegli pārvērst spējā veikt militārās operacijas plašā mērogā. Mūsdienu kaujas operācijas ir sarežģītas, un Eiropas valstis kā likums nevar tās veikt bez ASV atbalsta. Lielākā daļa bruņoto spēku kontinentā attīstījās, lai papildinātu ASV bruņotos spēkus, nevis lai darbotos patstāvīgi.
  • Daži analītiķi apgalvo, ka veids, kā Ukrainā tiek karots pašlaik, nav veids, kā NATO cīnītos potenciālā nākotnes karā ar Krieviju.Viņi apgalvo, ka NATO ātri iegūtu un saglabātu pārsvaru gaisā, tādējādi mainot konflikta raksturu. Lai gan tas varētu būt taisnība, gaisa spēki neatrisinās visas problēmas, ar kurām NATO varētu saskarties kaujas laukā. Turklāt lielākajai daļai Eiropas gaisa spēku trūkst munīcijas ilgstošam konvencionālajam karam. Laiks, kas būtu nepieciešams, lai izsmeltu to arsenālus mērāms nedēļās un daudzos gadījumos dienās.
  • Visā Eiropā aizsardzības nozares ražošanu ierobežo rūpnieciskās jaudas, lēnais līgumu noslēgšanas temps un konkurējošie budžeta ierobežojumi. Visas šīs problēmas var atrisināt ar pietiekamu politisko gribu, taču Eiropas līderiem vispirms ir skaidri jānovērtē drošības vide. Amerikas Savienotās Valstis negrasās ievērojami paplašināt savu klātbūtni Eiropā; labākajā gadījumā Vašingtonas saistības Eiropas drošības jomā paliks nemainīgas, vienlaicigi spiežot Eiropu darīt vairāk, un pastāv reāls risks, ka tā pievērsīs lielāku uzmanību citiem jautājumiem, kas nav saistīti ar Eiropu. Eiropai ir jāsagatavojas segt lielāko rēķina daļu, lai nodrošinātu, ka Ukraina ir spējīga sevi aizsargāt un atturēt Krieviju no turpmākas agresijas gan pret Ukrainu, gan pret Eiropu kopumā.
  • Eiropas armijas un NATO ir panākušas zināmu progresu, saskaņojot savus ieguldījumus aizsardzībā ar reģionālo aizsardzības plānu prasībām. Tomēr Eiropas armijas nav spējīgas patstāvīgi izturēt plaša mēroga karu.
  • Eiropas militārie spēki bez ASV palīdzības nespētu aizsargāt nedz NATO dalībvalsti , nedz Ukrainu, jo šo spēju atkarību Vašingtona zināmā mērā pati ir atbalstijusi un nostiprinājusi. Tādējādi, lai gan ASV būtu jāturpina izdarīt spiedienu uz saviem Eiropas sabiedrotajiem, lai tie uzņemtos lielāku drošības slogu, Vašingtonai ir jāsaprot, ka Eiropai būs nepieciešams ilgs laiks, lai to panāktu.
  • Krievija jau gatavo augsni nākotnes karam Eiropā, veicot sabotāžu un citas speciālās operācijas sadarbojoties ar Eiropas nelabvēļiem.
  • Ja Kremlis izrēķinās, ka Vašingtona nevēlēsies vai nespēs iestāties Eiropas aizsardzībā un ka Eiropa viena pati nespēs uzvarēt, tad Maskava varētu vērsties pret kādu valsti NATO austrumu flangā, izaicinot NATO uz to reaģēt.
  • Ķīna, tāpat kā novērotāji visā pasaulē, ņem vērā notiekošo. Iespējamie Rietumu pretinieki novērtē agresijas cenu un apsver sekas, ko viņi varētu sagaidīt, ja sāktu līdzīgu avantūru. Neadekvātā reakcija uz Krievijas sabotāžas aktiem Eiropā varētu mudināt citus potenciālos Eiropas ienaidniekus iesaistīties šajā spēlē.
  • Krievija ir lejupslīdoša lielvara, taču tās potenciāls izraisīt konfliktus joprojām ir ievērojams. Tādējādi atturēšanas un aizsardzības slogs pret to tuvākajā laikā nekļūs vieglāks. Un, tā kā izmaiņām aizsardzības izdevumos, iepirkumos un spēku izvietojumā ir nepieciešams ievērojams sagatavošanās laiks, Vašingtonai un tās sabiedrotajiem ir jādomā tālāk par pašreizējo karu Ukrainā un jāsāk investēt nākotnē jau tagad, lai novērstu Krievijas oportūnistisku agresiju vēlāk.
  • Eiropai jānovirza pieaugošie aizsardzības izdevumi organizatorisko spēju un loģistikas atbalsta paplašināšanai, kas nepieciešams, lai nodrošinātu no ASV neatkarīgu rīcību, ja ASV militārie spēki nebūs pieejami. Piekāpšanās Krievijas prasībām nepadarīs Eiropas aizsardzību ne vieglāku, ne lētāku – pietiek paskatīties uz pēdējo divdesmit gadu notikumiem. Ik uz soļa – karš Gruzijā 2008. gadā, Krievijas pirmais iebrukums Ukrainā 2014. gadā un Krievijas karaspēka izvietošana Sīrijā 2015. gadā – Putins laika gaitā ir kļuvis gatavāks riskēt, jo ir noticējis, ka šāda rīcība atmaksājas.

*Andrea Kendall-Taylor ir Transatlantiskās drošības programmas direktore Centrā par jaunu Amerikas drošību. No 2015. līdz 2018. gadam viņa bija Nacionālās izlūkošanas padomes Nacionālās izlūkošanas direktora vietniece Krievijas un Eirāzijas jautājumos.

**Maikls Kofmans (Michael Kofman) ir Carnegie Endowment for International Peace vecākais pētnieks.

UPD1 Kallasai kaut kas padomā, lai gan “vairāk tērēšana” nav tieši proporcionāla “vairāk varēšanai”:

{..] Attiecībā uz drošību mēs visi vienojāmies, ka Eiropai ir jādara vairāk, lai sevi aizsargātu. Lai novērstu karu, mums ir jātērē vairāk līdzekļu. Nākamajā gadā Eiropas Savienības līmenī mēs ierosināsim idejas, kā uzlabot sadarbību aizsardzības jomā, stiprināt spējas un nodrošināt finansējumu,” viņa sacīja.[..]

avots

UPD2 VB: PL dēļ sava aizsardzības budžeta jau nonāca ragos ar EK

[..] Poland’s defence budget, which is NATO’s highest as a percentage of GDP, has diverted resources from social programs. It is one of the countries that the European Commission has launched a deficit infringement procedure against.[..]

avots

[..] “If EU member states do not radically rationalize how they cooperate on capability development and procurement, they will simply reinforce the structural defects of the European defence market,” says Fiott. [..]

avots

VB: Citiem vārdiem sakot: nav jēgas no KKM, kuras sev iepērk, piemēram, SP, ja operacionāli KKM ir visvairāk vajadzīgas LV, bet tā tās neiepērk, jo naudas nav. Savukārt pat tad, jā SP KKM tiktu nodotas LV tās būtu ne tās optimālākās LV apstākļiem, jo specifikāciju iepirkumam rakstīja spāņi. Ja būtu vienota ES AM, kas saņemtu iemaksas no visiem un operētu ar kopīgu aizsardzības budžetu, tā tad arī plānotu ko, kam un kur visvairāk vajag, lai atturētu vai atvairītu. Utopija, protams. Nacionālā skaudība, aizdomas, neuzticēšanās, opozīcijas spekulācijas u.t.t., lai gan US to pie sevis (starp štatiem) kaut kā pārvarēja. Man nākotne zīmējas kā “ES federālā armija” EK pakļautībā un “nacionālās zemessardzes” ar ko spēlēties valdībām.

37 domas par “Atskats nākotnē (papildināts 23.12.)

  1. nevaru iztēloties vienotu armiju bez vienotas valsts.

    nodot vairāk naudas un lēmumpieņemšanas uz briseli nozīmē mazāks pīrāgs nacionālajiem politiķiem. Un arī mazāk ģenerāļu krēslu- resoram nepatiks.

    portugāļiem Krievija ir neaktuāla, bet somiem nav vēlmes ar saviem resursiem aizstāvēt mazos un profesionālos dolbajobus.

    no otras puses – pēc us iziešanas ar NATO biroju māju kaut kas būs jādara…

    • A ko darīt? Kādi būs konstruktīvie priekšlikumi? Intermarium ir tas pats, tikai ES (-) + UA. Var neko nedarīt, tad NATO turpinās komandēt US štābi un generāļi, tikai bez US tankiem, lidmašīnām un kontingentiem agrākā apjomā. Tas vispār nekādos rāmjos nelien.

        • Kremļa bota repertuāra cienīgi 👏

          Eiropieši jau ir izdarījuši kko. ES virza ideju par ES armiju, bet kamēr Nato ir rīcībspējīga, tikmēr dublēt štābus daudzas valstis uzskata par nevajadzīgu opciju. Tāpat ES darīšanā var ieskaitīt Somijas un Zviedrijas iestāšanos Nato. Arī daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” izveide ir solis pareizajā virzienā.

          Nevajag sacerēties, ka Eiropas dienvidos mūsu problēmas būs tikpat aktuālas kā mums pašiem, tāpēc arī jākoncentrējas uz sabiedrotajiem mūsu reģionā (DE, PL, NL, Ziemeļvalstis, 3B, UK). Pārējo Eiropu varam uzskatīt par dziļo aizmuguri.

          Ja trampisti pilnīgi saies sviestā, tad Nato štābos amerikāņus aizvietos eiropieši. ES cilvēku un militārās industrijas resursi noteikti ir daudz lielāki nekā ru, tāpēc panikā plēst matus nevajag. Vajag tik salikt pareizajās vietās punktiņus uz i.

          • Viegli aizvietot cilvēkus štābos, grūtāk aizvietot US kā standing army ar kuras spējām rēķinājāmies. Katrā gadījumā kā bija vairs nebūs. NBSam, kad nebija nekādu NATO plānu par reģiona aizsardzību faktiski bija jānodrošina tikai host nation support, tagad (ar plāniem) pilnu spēju spektru, to var redzēt pēc iependeļošanas virzieniem. Vispār loģiski būtu noteikt US pienākumus pārejas periodā un pēc eventuālas iziešanas no NATO reformēt atlikušo daļu (apvienojot bruņotos spēkus un ieviešot vienvadību) un pārsaukt par Intermariumu.

            • lielākais eiropiešu izaicinājums būs pieņemt, ka Eiropai jāsāk izstrādāt savi kodolieroči lielos kvantumos. Resursi ir, jātiek galā tikai mentāli. Prātā nāk 90-to gadu masu psihoze, kad boikotējām franču preces, jo Francija izmēģināja savus kodolieročus… Sevis attaisnošanai varu teikt, ka tad vēl biju nepilngadīgs… 😎

      • intermārim ir kopīga izpratne par apdraudējumu iz raškas – tas ir ļoti daudz. Britus arī var intermārīt, kamēr ar ES viņi otrreiz nesasiesies.

        • Ar izpratni par maz, vajadzīgs, lai lielvalstu konsīlijs nolemj kancelēt ES. Tad ar US vai UK atbalstu var tapt Intermariums. No “apakšas” to principā nevar panākt, jo likmes ir pārāk augstas. Risks: RU būtu ieinteresēta sagraut ES no iekšpuses un nepieļaut neko jēdzīgu tās vietā.
          Man šķiet, ka ES objektīvu iemeslu dēļ kļūs par brīvdabas demokrātijas muzeju, kas nespēlēs nekādu svarīgu lomu nākotnes ģeopolitikā, ne tai kodolieroču, ne armijas, ne izrakteņu, ne zinātnes, ne demogrāfijas, ne finanšu, ne koloniju, ne efektīvas pārvaldes. AUKUS par kaut ko vienosies ar CN un ar to balle būs beigta.

  2. Eiropas armija var tikt organizēta dažādos izpildījumos.

    1. Kā politiska butaforija, lai apmierinātu FR ne ar ko nepamatotās mesiāniskās ambīcijas un ļautu Makronam un viņa pēctečiem pozēt parādēs, bet vakarā turpināt dzert Chateau Yquem ar diktatoriem. Šāda armija būtu pilnīgi nogriezta no US, ar FR šķietami dominējošā lomā, GER, kā vienmēr, pretīgi pasīvu un liekulīgi gaudulīgu par savu “lomu 2. pasaules karā” un visu Eiropas valstu, t.sk Fico un Orbānveidīgu tipu, konsensusa nepieciešamību kopējai rīcībai. Lieki teikt, ka šāda “armija” ir traģēdija un mūsu reģionam nav nepieciešama.
    2. Kā VB aprakstīta reāla no konkrētu valstu kaprīzēm neatkarīga armija ar patstāvīgu mandātu aizsargāt visu un jebkuru ES (vai ES+) daļu un daļēji autonomu virspavēlnieku. Pilnīga autonomija droši vien nebūs iespējama, jo minētais virspavēlnieks kaut kam un kaut kā būs jāieceļ; beigās, lai kādu lēmumu ķēdi arī neizdomā, tāpat būs politisks lēmums.

    Liekas, ka, ja arī humānie ES Rietumi sajutīs sviluma smaku, maksimālais, uz ko varam cerēt, ir kāda vidēja varianta izveide. Liels panākums jau būtu tas, ja nevienai valstij nebūtu veto tiesības apturēt jebkādas šādas armijas darbības, bet gan tikai atsaukt savu kontingentu. Uz kaut ko vairāk, vismaz pagaidām izskatās, ka cerēt ir grūti.

  3. es domāju, ka ir jēga katrai valstij iepirkt savus kkm, bet to bāzēm ar bruņojumu un karavīriem gan jābūt izvietotām pēc operacionālās vajadzības, t.i. tuvāk krievijas robežām. Tas var nozīmēt, ka bez Sēlijas poligona/bāzes mums vajadzētu priekš sabiedrotajiem būvēt vēl bāzi, piem., Valmierā, Jelgavā un Liepājā.

    “ES federālā armija” vai visu ES valstu armiju centralizēta komandvadība ir mērķis, uz ko jātiecas.

    • Lai nepārprastu- ne jau dēļ Trampa paziņojuma vai bailēm no ASV Dānija palielināja Grenlandes aizsardzības izdevumus. Notiek ietekmes palielināšana Arktikā, kur Dānija un ASV ir vienā frontes pusē.

      • Var arī tā to pasniegt. Bet Tramps par Grenlandes “nopirkšanu” runāja jau savā iepriekšejā kadencē un pat atcēla vizīti DK, kad dāņi atteica.

        • tramps var pļāpāt niekus, cik vien grib, tas neko nemainīs. Ja US grib uztaisīt vēl vienu bāzi Grenlandē, laipni lūgti!- priecāsies visi. Diemžēl trampam jāsamierinās, ka viņam ar Grenlandi un Dāniju ir un būs attiecības kā ar māsīcu- dāvanas dāvināt un maigi apgrābstīt slepus drīkst, bet izkniebt ir tabu, lai kā arī gribētos…

            • mēs neesam gatavi aizstāvēties, ru nav gatavi uzbrukt. Rakstā drīzāk aicina VISĀM Rietumvalstīm palielināt tēriņus aizsardzībai, jo, kamēr mūsu reģions mēģina ieguldīties un turēt perimetru, tikmēr tālāk Eiropā daudzas valstis “sit dūrītē”. Sanāk mazliet negodīgi…

              • Tēriņus palielināt? To mēs protam. Mērķi sasniegt? Retu reizi. “kamēr mūsu reģions mēģina ieguldīties un turēt perimetru, tikmēr tālāk Eiropā daudzas valstis “sit dūrītē” tur jau ir tā multinacionālo apvienību specifika. Tā nav iznīdējama ar pierunāšanu tikai ar piespiešanu. US varētu piespiest, mēs paši sevi nē.

              • vienmēr būs negodīgi, ja vien tu zini kādu paņēmienu kā tālos spāņus vai portugāļus ar spēku piespiest rūpāties par kaut kādu tur Austrum-Eiropu. Brīvprātigi viņi negribēs, jo saprotams kapēc viņiem vajadzētu, viņi otrā kontinenta galā dzivo.

                Mēs jau arī neesam labāki…..cik daudz latviešiem vai leišiem rūpēja kas tur kaut kādā Spānijā darās ar Āfrikas imigrantiem vai Gaddafi 🙂 ? Mūsējiem bija diezgan pajāt ka tik mūs neskar , tas būtu jaatdzīst. Vot tev ”godīgi”

                • nu, lai būtu “godīgi”, mēs ar lielu skandālu tos ciktur 120(?) migrantus godīgi sadalījām un paņēmām… Lai arī kādi mēs ūberpatrioti nebūtu, Eiropai jākļūst par “konfederāciju” drošības un ekonomikas jomā, jo tikai tā sadrumstalotā Eiropa spēs nodrošināt savu vietu zem saules starp Asv, ķīnu un indiju. Ja Eiropas valstis nespēs par to vienoties, tad Spānija un Portugāle atgriezīsies 30-40 gadus vecā pagātnē kā galīgākā province un Eiropas nomale. Politiķiem jāsaprot, ka neko nedarot, par pierobežas valstīm var kļūt Vācija, Austrija un pat Itālija. Reku motivācija.

                  • godīgi būtu arī atzīt, ka migrantu krīzi kurināja biedrene merkele, kas vienpersoniski plaši atvēra Vācijas durvis migrantiem, bet pēc tam pārdomāja un sadalīja pa visām ES valstīm

                  • Jūs saprotat atšķirību starp bēgļiem, kurus var izmest atpakaļ un bruņotiem krievu karavīriem, kurus tik viegli atpakaļ aizdzīt nevar.

                • dēļ savas negatavības un neatturēšanās ru tagad tupa nolejās Ukrainā… ru resursi nav bezgalīgi.

                  • Zaudēja kauju, bet ne karu. Vēlreiz, kas viņiem traucē ieņemt Baltiju un tad ilgi stīvēties par to?

            • a ko darīt, ja sajūties pubertātes gados kā alfa tēviņš?! 🤷

              p.s. bet stāsts nav par mani, jo man nācās iztikt ar kaimiņieni… 😎

  4. Tomēr derētu konkretizēt, kas īsti būtu “jaunā drošības kārtība Eiropā”, ko Krievija vēloties radīt? Kā to īstenot? 3B vai vismaz Latvijas militāra okupācija? Ar sekojošu aneksiju vai ar formālu neatkarību vietējā kartupeļfīrera vadībā? Uzbrukums visām valstīm, kuras iestājušās NATO pēc 1997. g? Diskreditēt NATO, uzšaujot ar taktisko kodolieroci – ne pa Berlīni, pat ne pa Rīgu, bet, piem., pa Sēlijas poligonu (brīdī, kad tur neatrodas amīši), sak’ “ko jūs mums tagad padarīsit”? Vēl kādi varianti?

    • To gan var vienkārši aprakstīt. RU tiecas iegūt pārvaldes un militāro kontroli par buferzonu, kas ietver UA, Balkānus un visu Baltijas jūras austrumu piekrasti. Kontroles formas citur varētu atšķirties (spektrā no finlandizetām līdz inkorporētām vai “neatzītām valstīm”), bet 3B beigs pastāvēt, labi, ja toponīmi saglabāsies. Attiecīgi RU pirmais solis ir demontēt drošības apvienības, savienības vai alianses Eiropā, kas spētu saturēt kopā vienotu pret-RU bloku tāpat kā mēs salaužam rieksta čaulu, lai tiktu pie satura. Fico-Orbanveidīgie politiķi vairosies arī pie mums un tiks finansiāli+ atbalstīti no RU puses. Kad tas izdarīts, tad var arī uzšaut ar ņukiem pa kādu jūras poligonu, ja vēl vajadzēs, jo šobrīd un pagaidām Rietumos ir konsens par ne-kodola atbildi uz sauszemes ņukošanu. Man šķiet jagaida drīzāk RU kodolizmēģinajumu atsākšanu kaut kur RU ziemeļos, IPSO vajadzībām ar to pietiek.

      • es noteikti neaicinu uz vardarbību, bet man ir tāda sajūta, ka pie mums fico-orbanveidīgie kara pirmajās dienās pie pirmajiem simptomiem tiks ātri atšauti, ja viņi nepaspēs paslēpties. Cimperlēšanās tad vairs nebūs.

        un vēl es neredzu ru spējas un resursus, lai viņi varētu atgūt psrs ietekmi. Kamēr ru nav pārtraukuši karu Ukrainā, tikmēr citam toč spēka nepietiks. Jau tagad ru zaudējusi ietekmi AZ, AM, SY. Arī āfrikā iet grūti. Rumānijā tiek veikta ru atbalstītāju pakošana. MD notiek kkas līdzīgs, turklāt tā iespiesta starp divām ru nedraudzīgām valstīm. Vidusāzija arī nav vairs īsti ru ietekmes zonā, jo uz to aci uzlikusi ķīna. Vēl nav zināms iznākums ar Gruziju, bet ne jau viena pati valdība ar miličiem spēs noturēt uzticību krievijai. Tātad paliek ru savienība ar by, ziemeļkoreju un irānu, kur pēdējai pašai sāk rasties problēmas ar ietekmi reģionā. Ķīna?- domāju, ka ķīnai īstā krīze sāksies 26-jā gadā, kad tai vajadzēs izdarīt galīgo izvēli starp sadarbību ar ru vai mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Rietumiem (Eiropu). Lai ru spētu palielināt savu ietekmi uz rietumiem, viņiem papildus jādabon lielos kvantumos “gaļa”, kura aizstās utilizētos orkus. Domāju, ka pārsimt tūkstošiem ziemeļkorejiešu būs krietni par maz.

        • Brīnos to dzirdot no vērtībās rūdīta demokrāta. AZ un AM RU zaudējusi daļu ietekmes, nebūt ne visu un to var drīzāk saukt par korekciju. GE, MD un RO nekas nav beidzies, SY 1-2 bāzes paliks, LV ieperinās šleserveidīgos un karš nebūs vajadzīgs (attiecīgi arī galīgie risinājumi). Tāds ir nākotnes plāns, nevis pašreizējais stāvoklis.

          • Varētu likt likmes par ru bāžu saglabāšanu Sīrijā. Tas būtu labs “čujņika” pārbaudījums katram.

            Es pieņemu otras puses argumentus, ka ru māk pārmaksāt, lai noturētu savas intereses. Bet es lieku uz to, ka ru bāzes tiks nahrenizētas no Sīrijas, jo viens no argumentiem ir Rietumu nauda. Kallasa pateica, ja SY grib sadarbību ar ES, tad ru bāzēm no SY teritorijas ir jāpazūd…

            • ES naudas nāk ar visādiem nosacījumiem, pārbaudēm un geju praidiem. Krievu nauda nāk skaidrā miskastes maisos, kas ir daudz parocīgāk.

              piekraste ir alavītu apdzīvota, kuriem pret rašku varētu būt neitrāli-pozitīva attieksme. Pilsoņu kara scenārijā vietējiem līderiem varētu būt izdevīga ru klātbūtne

              • Ir vēl argumenti: TR reali komandē HTS un SY valdību, kā teiks tā būs. TR ir īpatnējas attiecības ar RU un iespējas kaulēties bezgalīgas. RU ir ko piedāvāt SY un SY vajag visu ko. RU ja kko izved no SY izved cita starpā uz Lībiju nostiprinot tur pro-RU Haftara spēkus ar kuriem karo pro-TR spēki, vairāk paliks SY- mazāk tiks Haftaram. IL varetu būt ieinteresēta līdzsvarot TR ietekmi SY ar RU, jo TR vs IL sauszemes sadursme vairs nav teorētiska varbūtība.

                tas ko šobrīd RU izved ir tās bāzes kas bija ārpus Tartusa un Hmeimimas.

              • Kā man stāstīja viens izdomas bagāts indivīds, tad dolārus no tā reģiona var dabūt paletēm jebkurš, kurš pusi no tā spēj uzlikt jebkyrā Rietumvalsts bankā uz konta. Otrs indivīds apstiprināja, ka no krievijas nākušie dolāri arī kļuvuši nevērtīgi. Tāpēc daudzi tagad sapratuši, ka saieties ar “Eiropas gejiem” ir daudz izdevīgāk nekā dīlot ar kkādiem pi.arasiem…

  5. Stratēģiskās analīzes atšķaidīšanai ieskats taktiskajā situācijā: https://www.youtube.com/watch?v=ld9IhIUDgYA&ab_channel=Task%26Purpose

    Kas iekrita acīs:

    22 magas esot normāls loudouts. 22. Tātad kaujinieki uguns jaudu vērtē augstāk par spēju caursist.

    Droni pilnībā diktē dienaskārtību. Pilnībā. Jebkuras militāras mācības bez dronu klātbūtnes pašlaik jau varam pielidzināt onanācijai. Kaut vai mācāmies ar DJI, bet droniem ir jābūt, gan kā rīkam, gan kā kaujas vides faktoram.

    “Pēdējā kilometra” apgādei ZS ŠARi ar savu senioru dienascentra pamatfunkciju ir gatavi?

    Starlink ir dronu operāciju alfa un omega. Tas nozīmē, ka viens Dienvidāfrikas pajols var pilnībā fronti sagraut dienas laikā…

    Pašsaglabāšanās instinkts tomēr ir individuāla, nevis universāla cilvēciska īpašība, arī frontē, kādu neviens nav redzējis kopš 2.p.k., ir civilie idioti, kas braukā ar ieslēgtiem tālajiem. Uz kurieni brauca, kāda sūda pēc, varam tikai minēt. Civilie kaut kur pa vidu būs pat drupās, lai cik idiotiski neliktos.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.