vara bungas: Īstermiņa nākotnes prognoze Baltijai no trim savā starpā nesaistītiem skata punktiem. Pirmais no Krimas tatāra (pieredze, empātija), otrais no Zviedrijas latvieša (atv.ģenerāļa zināšanas), trešais no jums pašiem (insaids). Kā ir? Korelē?
[..] Here is an executive summary of the key findings and recommendations:
- Reduced US Engagement: The report is based on the assumption that the United States may reduce its military commitment to Europe, which would significantly impact the security of the Nordic-Baltic region. This is due to the US reorienting towards Asia to counter the growing Chinese threat, and also potentially due to a shift in US political priorities.
- Russian Threat: A key conclusion is that Russia remains a significant threat with imperial ambitions. The report suggests that a Russian victory in Ukraine would considerably bolster Russia’s military capabilities, due to the additional resources and industrial capacity they would gain. The report presents two scenarios, one where Russia attacks the Baltic region in 2028 following a short period to recover from the war in Ukraine and another where Russia launches a simultaneous attack in the High North and Baltic regions in 2032 after a thorough military reorganization.
- Time Sensitivity: There is a critical time gap in the next five years. This is due to a potential decrease in US support and before European countries, such as Germany, Sweden and Norway, can substantially improve their war fighting capabilities. This makes the next five years particularly dangerous, and constitutes a window of opportunity for Russia.
- Nordic-Baltic Vulnerability: A review of the military capabilities of the Nordic and Baltic countries shows that US support is crucial for both regions. In the north, this support is needed for sustainability, while in the Baltics, it’s vital to prevent rapid occupation [9, 10]. The report stresses that without American support, it will be necessary to trade land, to a large extent, for time if attacked by Russia [14]. The Baltic states do not have the capacity to defend against a Russian attack without substantial help, primarily from the US.
- NATO Under-Resourced: The armed forces of European NATO members are significantly under-resourced to fulfill their obligations to the alliance, even if the US maintains its current level of support.
- Urgent Need for European Action: The report underscores that Sweden and most European NATO members have for too long delayed necessary military investments. It is imperative to take immediate action to bolster their defense capabilities.
- Potential European Defence: The report suggests that a credible European deterrence capability in the Nordic and Baltic regions, could be achieved if member states increase their defense spending to around 3.5% of their GDP. Increased UK and French capabilities to intervene in the Nordic-Baltic area, especially with ground forces, would be a crucial factor.
- Key Recommendations for Sweden: The report recommends that Sweden should supplement its 2024 defense resolution by establishing two division commands (one for the Nordic region and one for the Baltics), increase the army by two light brigades, double the number of combat units on Gotland , expand the navy, and improve air defense and long-range combat capabilities. Furthermore, the report proposes that officer training should be shortened and to a much larger extent focus on combat training and education, this to allow for immediate assignment to positions in the war time organization. It also states that larger investments in equipment and infrastructure should be detached from a gradually increasing defense budget and should be allocated through an immediately tangible “defense investment fund”.
- Gotland’s Importance: The report highlights the strategic significance of Gotland, which it identifies as a potential target in the event of conflict. It stresses the need to increase the number of combat units on the island.
- Scenarios and Implications: The report presents two scenarios, one focusing on a Russian attack on the Baltics and Gotland in 2028 and another a broader attack on both the High North and Baltic regions in 2032. The scenarios show that Russia may launch an attack before the European nations’ military rearmament plans have been fully implemented.
- US Strategic Interests: The report states that the US is unlikely to completely withdraw from Europe due to its strategic interests, such as monitoring Russian strategic nuclear submarines and maintaining bases for operations in the Middle East and Africa.
- Need for a European Solution: The report suggests the need for a common European defense solution or regional solutions to compensate for potential reductions in US presence. It proposes that Europe should develop the ability to protect transport routes, especially across the seas.
- Nordic Cooperation: In a situation with reduced US engagement, a close Nordic cooperation is vital and a joint Nordic command should be considered as an alternative or a complement to parts of today’s command structure in the alliance.
- Importance of early action : The report highlights that the earlier Russia attacks, the greater the chances of success. This increases the urgency for the European countries to increase their defense capabilities.
In conclusion, this report stresses the urgent need for European nations, Sweden among others, to strengthen their defense capabilities, enhance cooperation, and adapt to a changing security landscape where the US may reduce its military involvement in Europe.[..]
No savas puses es varu raksturot pašreizējo noskaņojumu sabiedrībā kā “trusīša sastingšanu pitona priekšā”. Visi visu saprot, bet darīšana kā miera laikos. Iespējams tā ir dabas dota izdzīvošanas strātēģija, iespējams, liktenīga kļūda.
PS Paldies Gvardes leitnantam par mērķnorādi.
vara bungas 
Manī svārstās pretējas izjūtas – viena ir, ka paraška drīz sabruks, otra, ka tā kļūs tikai aktīvāka un piepildīsies scenārijs par iebrukumu 3B, iespejams, ar BY atbalstu. Cerībā uz labāko ir noteikti jāgatavojas sliktākajam.
Nedomāju, ka LV ir kā trusītis pitona priekšā – par brismām daudziem ir daudzmaz skaidrs, varbūt par maz tiek novērtēta risku iestāšanās iespējamība. Šajā ziņā piekrītu Zintniekam, ka tas, ko LV vajadzētu darīt, ir iesaukt kungus uz masveida 2-4 nedēļu pamatapmācību, iemācot apieties ar ieroci, sakaru un blokposteņu organizācijas pamatus. Šādi īsā laikā mēs sagatavotu lielu vismaz elementāras iemaņas apguvušu apbruņotu pešmergu/aizsargu/zemessargu skaitu, kas varētu kalpot gan kā atturošs elements, gan nodrošināt otrā/trešā ešelona funkcijas, ja mēsli tiek ventilatorā. Turklāt tas būtu arī labs veids, kā mobilizēt un aktivizēt lielu daļu sabiedrības un nodot tai pareizos vēstījumus.
Pakši jāiesauc, jāapmāca ne tikai ar g36 apieties, bet arī ar PT mīnām (nebūs inženieru rotas pieejamas, pašiem ir jāmācās), “trubām” un droniem (viena daļa ZS pašlaik netiek uz to apmācīti). Nav jēgas ražot plikus streļķu batus, ko mehanizētas vienības samals, ir jādod vismaz cīņas iespēja, ir jāmāca un jādod lietot krietni smagāks bruņojums. Par instruktoru un tālāk spējīgu nodaļas un vada komu trūkumu jau ir runāts, tas pats ar jaunākajiem virsniekiem. Visam NBS vienībām steidzami jānodrošina mehanizācija, ne tikai NBS. Artas ir par maz. PGA nestrāda pienācīgā līmenī. Turpināt? Nav mums vienas problēmas, ko varam aši atrisināt, un jārisina ir viss.
Somijā pirms sarkano iebrukuma viņu zemessardze pati gatavoja pozīcijas, raka mīnas un plānoja aizsardzību, jo komi gulēja un politizeja sūdu par šokolādi. Mums ir jāsāk saprast, ka, ja taisāmies klopēties, ir jābūt plānam arī esošajos apstākļos. AKA politiķi ar un bez uzplečiem pļūtīs biksēs, bet aizsardzībai jābūt. Ja iepriekš minēju, pašiem jādomā, kā no granātas PK mīnu uztaisīt, tikai kā piemērs. Tikšanās vietas un procedūru atrunāt neviens neliedz arī tagad, nolikt plānu, kā noliktavu sūdu gadījumā izvest no sen koordinātās iesistās noliktavas, var arī tagad. Paši nopērkam lēto ķīniešu drona izstrādājumu, mācamies lidot, izdomājam, kā bumbiņu nomest. Nav ko mīzt, neticu, ka mūs kāds žēlos, ja paspēs okupēt. Pret to, kas sagaida, jebkuras problēmas ar komiem nobāl. Ar gustavu šaut pats neiemācīsies, bet…
Šobrīd Ukrainā šāds minimāli apmācīts elements kā reiz tiek sūtīts priekšā. Mazās grupās pa 2-4 cilvēki – ieņem pozīciju, rocies iekšā, sargā, atšaudies. Dažreiz ilgāk pa mēnesi, jo visbīstamāka ir rotācija un pārapgāde.
Tas strādā “caurās” frontes daļās, kur nekāda kustība nenotiek un kontaktus +/- veido kājnieks pret kājnieku, tehnikas vienību skaitu RU ierobežo pieejamība un zaudējumi citos frontes segmentos. LV un visa 3B robeža ir krietni īsāka, koncentrēt būs vieglāk. Un mēs visupirmkārt rēķinām, kā atsist pirmo vilni, kas noteikti būs mehanizēts ar gana lielu uguns jaudu. Un tiem minimāli apmācītajiem tāpat ir kāda truba rezervē un kāds prot arī apieties vismaz teorētiskā līmenī, piesaistīta dronu vienība un apkārt ir kaut kādā daudzumā kombinētie mīnu lauki. Manis pēc kaut Gustavs + kvadra, bet ir jābūt iespējai pret mehanizētām vienībām cīnīties, mest principjāli gaļu uz utilizāciju nav jēgas, citādi posteni var pat ar vienu BTR-2 ieņemt. Vienīgais pluss mums ir austrumu meži (tikai viena daļa ir krietni plānāki kā liekas, jo tiek apsaimniekoti efektīvai koksnes ieguvei, nav tur vairs simtgadīgas priedes) un purvainība (ko, manuprāt, vajag stratēģiski paplašināt).
Nē, tieši tāda kustība arī notiek iecirkņos, kur krievi iet uz priekšu. Posteni arī ieņem tie paši 2-4 cilvēki. Dauza ar artilēriju, droniem un KABiem. Tad pirmie lien uz priekšu. Tiek nošauti. Tad lien nākamie 2-4 un nākamie. Līdz brīdim, kad ukraiņi aizmigs, aizbēgs vai tiks nogalināti. Tad orki pavirzās tuvāk un ierokas. No pakaļas nāk kārtējās mazās grupas, kas turpina virzīties uz priekšu. Kāpēc BTR neieņem? Tāpēc, ka liels mērķis, pa kuru uzreiz lido lādiņi un droni.Ja mēs noturēsim pirmo mehanizēto vilni (maz ticams, jo dronu un artilērijas maz, vienīgā cerība uz sabiedroto aviāciju), tad mūsu purvos un mežos var būt līdzīgi.
Mazliet nesapratāmies, domāju, ka saki, ka tā ir UA pieeja. Ar RU viss skaidrs, dzen neapmācītu, sazāļotu gaļu, kuras pienesums pirms nāves ir trīs lāpstas cirtieni un līķis papildus aizsegam, tas jau kopš Bahmutas viņiem ir standarts. Arguments paliek – nebūtu UA spējas likvidēt tehniku, RU izmantotu tehniku. Tātad katram, ko metam uz līnijas, ir jābūt spējām cīnīties pret mehanizētām vienībām, vai tās ir PT mīnas, trubas, droni, artas atbalsts utt. Nedēļu apmācīti mobiki to nevarēs, var burtiski braukāt pāri un aprakt pozīcijā. Lai gan bez nodrošinājuma arī aktīvajiem ZS tāds pats liktenis, uguns jaudas trūkst. Ierakušies streļķi bez atbalsta ir bezjēdzīgi, šīs idejas ir jāmet mierā.
Igauņi un leiši šobrīd plēš matus un pērk tehniku miljardu vērtībā, lēiši pat Leopard 2 tankus un CV90 (kaut gan tas baigi sarezģīs viniem loģistiku)…….skaidrs ka tapat vien viņi to nedarītu. Mums steidzība un kustība ar notiek, bet redzami mazākā intensitātē. Kāpēc? Kā lai to maina? Es nezinu
Steidzība mums ir mazāka arī citās jomās. Mentalitāte tāda.
Neticu, ka LV augstākie virsnieki nesaprastu, kas nepieciešams, lai veidotu nopietnu, reālistisku valsts aizsardzības plānu, ar OMD pakāpenisku palielināšanu, tehnikas iepirkumiem, kājnieku mīnām – visu, kas šeit tiek apspriests, un lielā mērā visu bundzinieku atbalstīts. Pretējā gadījumā – kāda vispār tad jēga no NAA, stažēšanās US, utt. Un neticu arī, ka pastāvētu visaptveroša korupcija un nodevība.
Mans viedoklis ir, ka sabiedrība kopumā, it īpaši sekojot līdzi karam UA, nav gatava atzīt, ka pie mums kaut kas tāds varētu notikt, un pat domu par to nepieļauj. Tā ir psiholoģiska aizsardzība, kuru meistarīgi uztver politiķi (un tāds ir viņu darbs, tas ir pilnīgi ok). Vidusmēra pilsonis vienkārši principiāli atsakās pieņem domu, ka, piemēram, Jelgava varētu tikt atkal nolīdzināta līdz ar zemi, vai ka Siguldā uz ielām varētu mētāties līķi līdzīgi kā Bučā.
Cita lieta, ka, ja kas tāds notiks, tad reālā atbildība tiks prasīta nevis no politiķiem (kuri tikai stūrēja uz to pusi, no kuras pūš tautas noskaņojums un var uzņemties tikai politisko atbildību), bet no augstākajiem virsniekiem, kuriem rūpes par valsts aizsardzību ir ne tikai goda lieta, bet arī darbs, par kuru tiek maksāta alga. Man viņu vietā būtu bail teikt, ka “draudu nav”, ja reāli zinu, ka tie pastāv.
Augstākie virsnieki varbūt arī saprot, bet ir ļoti liela daļa karjeristu, kam galvenais ir klusi, mierīgi, ar darbības imitāciju un ar labu algu, komandējumiem un pačotiem novilkt līdz izdienas pensijai. Pilns NBS tādu karjeristu, tāpēc arī daudzas labas iniciatīvas no apakšas tiek nogrieztas. Izvirzās tie, kas neko nedara. Darītāji neizbēgami kļūdīsies vai arī uzņemsies atbildību par sava personāla kļūdām, līdz ar to izvirzīties ir krietni mazāka varbūtība.
Augstākajai vadībai tas ir jāzina un attiecīgi jāpiekoriģē motivācijas. Visi ļoti labi zina, ka ir pilns ar karjeras stūmējiem, kas sev roku nograuzīs, lai nebūtu par kaut ko atbildīgi, attiecīgi tādi nekur netiek virzīt un punkts. Es gan arī nesaprotu, kā var uzdienēties, nekādu reālu darbību neparādot…
Uzdienēties var, jo mums tā armija ir diezgan maziņa un vecie virsnieki iet pensijā, vajag vietā jaunos……opciju jau nav nemaz tik daudz , tapēc ņems tos kas tuvāk un vieglāk pakļaujas politiskajam cirkam. Lai reāli motivētu virsniekus darīt lietas nevis atsēdēt, būtu jādod vairāk ko darīt un kur var nomērīt rezultātus no malas, ilgu laiku tas pat nebija īsti iespējams jo mums armijai nebija naudas un iespēju dot viņiem reālu darbu. Jaunas vienības ilgi neviens lāga neformēja (pamainija ekseļa tabulas nosaukums tikai), jaunus objektus arī nē, jaunas ieroču sistēmas arī bija liels retums. Tas viss virza sistēmu uz slinkumu
Es pats personīgi saskāros ar vienu tiešām labu virsnieku kurš mazu laiku bija mans bata komandieris, viņam tika tiešām īsts taustāms uzdevums kura izpilde vai neizpilde bija konkrēti nomerāma un nenoliedzama , virsnieks uzdevumu 2 gadu laikā godam paveica līdz ar to tika paaugstināts nākamajā amatā. Kad parunājos ar vecajiem krabjiem no bataljona, sapratu ka konkrētajam virsniekam arī paveicas jo šādi lieli projekti kur jaunam virsniekam pierādīt sevi un reali kaut ko objektīvi izdarīt ir reta parādība.
Zivis sak pūt no galvas, armijas no virspavēlniekiem. Kādu uzvedības modeli izvēlēsies “augtākais” hierarhijā tāds izplatīsies uz leju. Ja vadībai “draudu nav”, “host nation support” un “5.pants” vien prātā, tad pīpējam un gaidam pensiju. Pēc graubēšanas un brežņevisma desmitgadēm sistēmai vajag lāčplēša cienīgu spērienu pa daudzām pakaļām, lai atgrieztos uz sliedēm kur kaujas gatavība un kaujas spējas ir visu procesu un sasniegumu mēraukla.
Spēriens nāk no kurienes? No iekšas, saprotams, nav iespējams. Tātad politiskā griba? Tikai te atkal jautājums, vai nesāksies īdēšana par pretrunu, ka politiķi māca komus karot? Lieku, kā gribu, bet sanāk apburts loks.
No iekšas, ja profesionālā sirdsapziņa nav galīgi atrofējusies/izoperēta. Politiķi nevar iebilst pret kaujas spējām un kaujas gatavību. Traucēt var, bet mūsējie arī to lāgā neprot.
Pavisam noteikti būs ne tikai īdēšana, bet bļaušana. Jo jebkāda sistēmas laušana būs sāpīga sistēmai.
Man viņu vietā būtu bail teikt, ka “draudu nav”, ja reāli zinu, ka tie pastāv.
ticams negatīvā selekcija-uz augšu izvirzās tie, kas saka to, ko grib dzirdēt priekšniecība, virsnieka gods ir vien stendā pulvertornī.
Piemēram tas gaisa spēku mudaks no preses konferences – nevis atteicās, saslima vai nekomentēja, bet pļūtīja ēterī, un viss OK, padotie salutē, nevis nomet cimdu
Tak uz augšu izvirzās nevis tie, kuri stāstā kā reāli, bet stāsta to, ko priekšnieks grib dzirdēt. Arī politiķi tiek ievēlēti tie, kuri stāsta vēlētājam to, ko tas vēlās dzirdēt.
Ukrainā arī kara laikā augstākie virsnieki vairāk domā par karjeru un savu labumu nekā par karu.
kāpēc lai karš mainītu korporatīvo kultūru?
Teiksim tā – karš paātrina daudzus procesus un atsedz vājās vietas.
karš iedod vadītājam vairāk rīcības brīvības sasniegt savus mēķus. Galīgi neesmu pārliecināts, vai ZE un UA armijas vadībai ir mērķis uzvarēt, vai tomēr pievilcīgāk vilkt garumā.
Par mērķiem runājot… Par ko bija Eiromaidans, kur jau lija asinis? Par UA tiesībām izvēlēties kursu uz dalību ES un NATO. Kam par godu UA abus šos mērķus ierakstīja Konstitūcijā? Lai neviens prezis tos nevarētu iztirgot bez parlamenta konstitucionālā vairākuma atbalsta. Kāda izmēra kurvīti beigu beigās UA ir saņēmusi no ES un NATO? Lielo kurvīti attiecībā uz NATO, mazo attiecībā uz ES. Ko šādā situācijā darīt UA? Grozīt Konstitūciju (atkal) vai vilkt garumā cerot uz brīnumu/melno gulbi. Domāju pēdējā opcija vispirms. Turklāt šobrīd ES/NATO kursa svītrošana izskatīsies kā piekāpšanās RU, bet tas pats solis var tikt “pārdots”sarunās iegūstot kaut ko pretī. Nudien “dalība NATO” UA ilgu laiku nebūs aktuāla, jo hvz kas būs ar pašu NATO.
un nav arī skaidrs, vai cermoniālās NATO karogu grupas, kaut ko dižu var izmainīt frontē. Ko darīs vai nedarīs USA armija, šķiet, nezin neviens, arī Tramps.
ZE vēlēšanu platforma bija par mieru ar putinu, eiromaidans ar porošenko termiņa beigām beidzās.
ES un NATO iebakstīšana konstitūcijā bija mazākais dīvaina – gan dēļ organizāciju nenoteiktā dzīves ilguma, gan UA iekšējās sašķeltības(vate vs nacionālisti ir 50/50)
Vēlēšanu platforma neskaitās, skaitās konkrētie soļi – juridiskie fakti. Maidans IMHO beidzās krietni ātrāk, ar janukoviča aizlidošanu un Krimas aneksiju. Zeļenska pilnvaru laikā tika pieņemts aizliegums iesaistīties sarunās ar RU. Kuru tagad nāksies speciāli atcelt.
Ja skatās pēc reālās procesu norises, Maidanam ukraiņu prātos ar ES un NATO saistība bija tikai nosacīti. Īsa versija – studenti un vidusskolnieki izgāja kaut ko paprotestēt, bezsakarīgi tika piekauti, uz to arī bija lielā reakcija. Tālāk sekoja dažādi idiotiski ierobežojumi un mēģinājumi pievilkt skrūves paralēli ar, acīmredzami, pašas policijas organizētām provakācijām, uz to saņēma vēl lielāku pretestību. Ja Janukovičš būtu atvainojies un pāris berkutiešus simboliski atlaidis, tas viss būtu beidzies jau tad. Par Eiromaidanu to nokristīja atsevišķi vietējie aktīvisti un mūsu masmēdiji to par tādu nokristīja, atrodot miljonu pūlī vienu ES karogu, patiesībā tas bija protests pret policijas patvaļu.
Nedomāju, ka atmiņa mani viļ. Granītā izliets, ka :
“The protests were sparked by President Viktor Yanukovych’s sudden decision not to sign the European Union–Ukraine Association Agreement”
https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/analyses/2013-11-27/ukraine-withdraws-signing-association-agreement-vilnius-motives-and
Tiesa, NATO naratīvs pikabinājies vēlāk, un bija arī pamats, ko deva UA NATO Buharestes samitā 2008.gadā.
Studentu/bērnu protests bija dēļ ES, bet tas bija mazskaitlīgs un absolūti mazsvarīgs, tāpēc arī nav saprotams, kādēļ rezultējās ar tik brutālu slānīšanu. Viss pārējais jau bija reakcija uz notikušo.
Tieši tā. Janukuvičs varēja vienkārši vēl dažas dienas pagaidīt un jaunieši izklīstu.
Es teiktu, ka vate vs nacionālisti ir 50/50 ir nepareiza pieeja. Līdz 2014. gadam iestāju NATO atbalstīja 30%, pēc krievu iebrukuma – 70%. Vates bija 30%, nacionālistu 5%. Nacionālistu 2022. gada Ukrainā bija tie paši 5%, vates ap 30%. Pēc iebrukuma vates daudzums nokrita līdz 5%. Tātad pēc pirmā iebrukuma lielā masa pa vidu pavirzījās par labu NATO un ES. Vates daudzums nesamazinājās. Pēc lielā iebrukuma vates daudzums samazinājās būtiski.
ZE dabuja vairākumu, jo tēloja prezidentu seriālā. Varbūt nav 50/50 vate vs nacionālisti, bet 50+% ir idioti aristoteliskā izpratnē, un tad ir vates un nacionālistu minoritātes
Jā, Zeļenski ievēlēja “pa prikolu”, pilnīgi bez politiskās platformas. Neslikti sanāca, diez vai kaut kur to izdosies atkārtot. Lai gan tagad politisko platformu nevajag, vajag Meta, Tiktok un X algoritmus pareizi saregulēt.
Jā, unikāls politiskās kampaņas piemērs. Sekmīgi nospēlēja uz velmes sodīt sliktos, pret vecajiem, aizsargāt parasto cilvēku un uzburt Ukrainu, kur kara nav. Emocionālais protesta elektorāts Ukrainā ir 2x lielāks nekā Latvijā, t.i. ap 40%. Es teiktu, ka Ukrainā ideoloģiskie ir neliela minoritāte tāpat kā Latvijā. 5% varētu būt nacionālisti, 5% liberāļi, 5% komunisti. Atlikušie balsoja par personībām vai par to, ka “savējais” (novadnieks), par to, ka griķus uzdāvināja.
Ideoloģiskā un politiskās programmas puse Ukrainā ir ļoti neattīstīta. Vēlēšanās līdz Jusčenko vispār visa vēlēšanu formula bija atbilde uz 3 jautājumiem: cik maksās maize, cik maksās šņabis, cik maksās apkure (gāze/ogles), nedaudz turīgākiem un biznesam arī 4. jautājums- cik maksās degviela . Maizes un šņabja izmaksas atkarīgas no naftas cenas. Gāzi un naftu piegādā krievija. Līdz ar to visa politiskā retorika bija par tēmu kurš krievijai dziļāk pakaļā ielīdīs, lai dabūtu lētāku energoresursu cenu. Savukārt ogles nozare tika labi dotēta, kas nogūlās Ukrainas austrumu promaskavisko oligarhu kabatās un villās. Ja kāds kaut iepīkstētos par to – dabūtu ekonomikas grāvēja slavu un par balsīm austrumos varētu aizmirst. Bez griķu dalīšanas laukos arī uzvarēt nebija iespējams. Zīgeristu un kaimiņu paradīze, bet parasti uzvarēja trubasgali, mākoņtēvi un buldozeri.
mums ar visu laiku deva kurvīšus gan EU, gan Nato, bet tas jau mūs neatturēja iet uz mērķi. Tieši to pašu novēlu UA, jo labvēlīgais laika logs var parādīties pēkšņi un uz īsu mirkli- galvenais ir viņiem pašiem būt gataviem tajā mirklī lēkt iekšā. Un vēl ukraiņiem būt gataviem, ka dēļ lielās korupcijas Ukrainā Eiropas birokrāti viņus puļķēs visos caurumos ar un bez vazilīna.
Kādi tur kurvīši? RAND atļāva mums stāties NATO jau 1996.gadā
https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00396339608442849
RAND ir kkāda saistība ar atļaušanu?
vēl 2000-šo gadu sākumā bija runa par to, ka Lietuva varētu būt nosacīti gatava iestāties Nato, Igaunija EU, bet Latvijai nāktos vēl bišķi pagaidīt. Tad pavērās logs un ieleca gandrīz visi, kam gribējās.
pieļauju, ka kādā brīdī tuvākos 15-20 gados, notiks nakošais EU paplašināšanās vilnis ar Serbiju, Maķedoniju, Melnkalni, Albāniju, Moldovu, Ukrainu un varbūt arī ar Armēniju un Gruziju (ja gruzīni nepagulsies zem kremļa)…
Protams, “deep state” rupors. Nezināji? 15-20 gadi? Tu kļūsti reālists, tas ir labi.
10-15gadus es-nato var arī nepārdzīvot, par paplašināšanos neviens nopietni nerunā
protams, ka 10-15 gadus EU un Nato var hipotētiski nepārdzīvot- Zemē var ietriekties meteorīts, US vēlēšanās uzvar ķīnietis, Ziemeļu puslodē iestājas mūžīgais sasalums utt. Arī dolārs var devalvēties tiktāl, ka valstis priekšroku dod bitcoinam, juaņai un rublim. Viss ir hipotētiski iespējams. Ukrainas iestāšanās Nato un EU tuvāko 10-15 gadu ir daudz reālāka par visu iepriekš nosaukto… izņemot bitcoina mass adoption visā pasaulē.
“15-20”, citādi var nodomāt, ka tu esi halucinējošs Chat GPT.
“10-15” bija atbilde iepriekšējam komentētājam kā reālākā iespēja no visām viņa un manis piesauktajām. Kaut arī ņemam vērā to, ka mēs iestājāmies “10-15” gadu laikā. Ukraina ir lielāka un bardaks tur arī lielāks, tāpēc tas varētu aizņemt ilgāku laiku. Rozā flamingo un melnie gulbji arī reizēm atlido, tapēc precīzu laiku tagad nepateiks neviens. Var nosaukt arī līdz desmit gadiem, ja karš beidzas šogad, krievijā tiek gāzts režīms, Ukrainā tiek realizētas radikālas reformas Eiropas ierēdņu stingrā uzraudzībā. Vai es tam ticu?- gribētos, bet nē…
Lūk uz augšu tiek tie, kuri gatavi teikt to, kas politiskajai vadībai vajadzīgs. Tai skaitā “draudu nav”.
Lecam pa vecam- ne jā ne nē, ne silts, ne auksts, ne melns ne balts:
https://puaro.lv/kars/spruds-izvairas-no-konkretas-atbildes-vai-latvija-sekos-lietuvas-piemeram-un-izstasies-no-otavas-konvencijas/
Jātvieglo cilvim dilemmu. No Otavas ārā pirmie neskrienam, bet attīstam/iepērkam PT mīnas ar REGULĒJAMU magnētisko sensoru, kuras var noregulēt uz metāla masu, ko nes kājnieks. Piemērs Visus juridiskos šķēršļus var apiet, būtu tik vēlēšanās kko darīt lietas labā.
Diemžēl mūsu sabiedrība ir tik trula, kūtra, baidās pat domāt par to, ka arī pie mums var atnākt karš (strausa politika), ka ir smagi to apzināties. Pie vainas ir mīkstie politiķi, arī NBS un AM vadība, kas visu parāda rožainās krāsās vai atklāti melo (geraņ incidents). Tāpēc, tie kuriem ir zināšanas, lai maksimāli dalās ar tām (tiem, kuri vēlas zināt un iemācīties). Pārējiem, kuri vēl joprojām uzskata, ka varēs sarunāt, aizbēgt vai nedarīt neko, nenovēlu neko. Lai nemaisās pa kājām tiem, kas būs gatavi aizstāvēt valsti (naivā cerība). un smelties zināšanas no ukraiņiem (ja kādam ir pazīstami), viņu pieredze ir nenovērtējama! Слава Україні! Dievs svētī Latviju!
Viena no primitīvās sabiedrības pazīmes – “bailes nosaukt draudus vārdā” (nepiesauc nelaimi). Līdz ar to riskus nevērtējam. Tas ne tikai uz militāro jomu attiecas. RailBaltici, AirBaltici utt. no tās pašas operas. Cilvēku, kurš mēģina aprakstīt slikto scenāriju, noēd kā sabotieri un smukas bildes kritiķi.
Turpinājums stāstam par to, ka Eiropai mav nekadu 5 gadu un ka RU nu nebūt netaisās uzbrukt Lietuvai (3B):
Pieļauju, ka tikšu “leibelēts” kā alarmists, viļņa dzinējs, bet- kā saka mūsu pretinieki/ ienaidnieki : ” Лучше перебздить, чем недобздить” (apzinos,ka Vienotibas jebkuros tās formātos ( ,”Jaunā”, “Apdeitotā”, “Progresīvā” utt ) priekšsaatos tikšu apzīmētspar valsts/”tautas” ienaidnieku, bet vārdus – padsmit gadus lēmumu pieņemāsanas un īstenošanas garumā no dziesmas neizmest), bet vismaz būšu brīdinājis un neviens savas konjuktūras dēļ nevarēs vaidēt, ka nav bijis informēts:
https://youtu.be/69Ii-DByv1Q?feature=shared
Man, kā cilvēkam,.kurš ir bijis atbildigs par padotajiem, ir ie tikai viens jautājums:” Kurš atbildēs, ja puišus/ meitenes noliks?!”
Ne jau Vienotība. Un vel mazāk- tā saucamā NA. Tas tā- mana emocionālā ” erekcija” uz LV politisko establismentu un viņu BEZatbildību. Tajā skaitā.( Un jo īpaši) Par mūsu aizsardzību.
Jo-mūs te gatavo vadit no trimdas. Tā teikt-“Valdība izdzinumā”. No droša un savai un savu tuvinieku dzīvībai un veselībai droša attāluma.
Bet mīļie tautieši- kā jūs varat būt droši, ka.esot trimdā um tēlojot “attālināto” valsts “vadīšanu” (baudot privilēģijas un tiesības, vienlaicīgi tēlojot pienākuma pildīšanu- kā tas bija ar LCP un pārējām “trimdas” organizacijām,.kurās iefiltrējās PSRS NKVD/MGB), jūs neneitralizēs jums nezināmi, bet visnotaļ spējīgi un sagatavoti spēki?! Tipa- “ne”izraēliešu Mossad?! Jums ir tāda 100-īga pārliecība, balstīta ne mazāk 100-īgā garantijā?! Man, piemēram, nav.
Atvainojos par emocionali-profesionālu reakciju. Be tas nemazina realitāti.
Pirmkārt, atbildīgi esam mēs visi. Jo Vienotība, NA un citas partijas ir tikai mūsu sabiedrības produkti.
Otrkārt, priekš kam krievijai likvidēt emigrācijas valdību ar AM Sprūdu priekšgalā, ja viņš krievijai netraucēs tāpat kā nekā. Apmeklēs pasākumus, runās gudrās runas, paudīs bažas un mēģinās uzminēt ko teikt, lai sabiedrotajiem iepatiktos.
Trimdas organizācijās tika sekmīgi likvidēti tie reti cilvēki, kuri tiešām varētu būt bīstami. Atstāti tādi, kuri gudri runāja un rīkoja dziesmu svētkus.
Precizēšu savu tekstu. Es nedomāju Krievijas dienestu iesaisti mūsu aizbēgušās tā saucamās “elites” “likvidācijā”. Bet gan nepieciešamibu pašiem.organizētTF (Task Force) pēc Mosada parauga visu ( vai vismaz puses- lielākas daļas) mūsu attālināti/ distancēti “vadīt ” valsti gribētāju no droša attāluma- “Valdības izdzinumā” kandidātu un tiem pietuvināto apzināšanai, attrašanas vietas noteikšanai, viņu īpašumu un finasiālo resursu fiksēšanai ar meeķi saukšanai pie reālas atbildības- nevis viņiem tik mīļās “politiskās”. Kura, kā redzam nu jau 30+ gadus- ne vella nedarbojas.
Kamēr pret visiem šiem politikāņiem ( jo viņi nekvalificējas politiķa apzīmējumam) netiks piemērota atbildība ar savu mantu, veselību un pat dzīvību- nekas nemainīsies, jo pa 30 plus gadiem “Checks and Balance” sistēma tā ari nav tikusi ieviesta, jo baudīt tiesības un privilēģijas šie mērgļi ir kāri, bet no atbildības meistarīgi vairās visu šo laiku.
Un tas ir nepareizi.
Un netaisnīgi.
Bez komentāriem.Bet uz lietu attiecas pilnībā.
“No savas puses es varu raksturot pašreizējo noskaņojumu šabiedrībā kā “trusīša sastingšanu pitona priekšā”. Visi visu saprot, bet darīšana kā miera laikos. Iespējams tā ir dabas dota izdzīvošanas strātēģija, iespējams, liktenīga kļūda.” Latviešiem sastingšana un pielāgošanās bija izdzīvošanas stratēģija 700 gadus.
“No savas puses es varu raksturot pašreizējo noskaņojumu šabiedrībā kā “trusīša sastingšanu pitona priekšā”. Visi visu saprot, bet darīšana kā miera laikos. Iespējams tā ir dabas dota izdzīvošanas strātēģija, iespējams, liktenīga kļūda.” Latviešiem sastingšana un pielāgošanās bija izdzīvošanas stratēģija 700 gadus.
Garisons par PK mīnām.
Tam vairs nav nozīmes. Pilsoņa Garisona viedoklis debesīs nekāps.
varbūt Zemessarga Garisona? Šis laikam ir bijis vairāk kā uz vienu PR nodarbību
Garisons arī būdams VS bija ZS. Tobrīd zemessargs viņā klusēja, tagad iekšējais zemessargs publiski runā pretī NBS un AM vadībai, ko var skaidrot ar pilsoniska pienākuma apziņas pamošanos, ko AM laikā slāpēja bailes uzrauties uz dienesta pārbaudi par jebko un pazaudēt pielaidi. Secinājums: pilsonis mūsos pamostas pēdējais, tad, kad vairs nav ko zaudēt.
Manuprāt te vairāk būtu jautājums kā pilsoņa/zs Garisona zināšanas par to kā lietas notiek iekšienē un kādi vēji tur pūš varētu izmantot lai lietas potenciāli pavērstu vajadzgajā virzienā. Un kurš būtu tas līderis (vai organizācija), kas to varētu paveikt.
kaut kādā treknā padomē šis vēl ir/nesen bija
Tikko ( šorīt)vienā no tīkliem, kur šād tad ieskatos šādu tādu kremļa insightu ( ta vismaz autors apgalvo un lidz šim ir bijis gana precīzs) apskatei un analizei/ salīdzināšanai, ieraudzīju ziņu, kuru gan vēl gaidu apstiprināmies pa citiem kanāliem – vienkārši dalos “Heads-Up” līmenī, ja nu kads no jums tai attod citu apstiprinājumu, bet nu manu izmanību pievērsa:
Kremlis, aktīvi gatavojoties sarunām ar tramu par ugunspartraukšanu UA, savu apaurdo prasibu sarakstā ir iekļavis pretenzijas “vēsrurisko krievu pilsētu” Narvu.
“Дорогие подписчики и гости канала! Подготовка к прямым переговорам “Путина” с президентом США Дональдом Трампом о возможном перемирии в войне между Россией и Украиной, это единственная тема обсуждения в рамках политбюро. Остальных тем нет не то что на повестке дня, их как будто и не существует вовсе. В процессе формирования условий окончания войны, с российской стороны есть и первые абсурдные претензии. Так в повестку переговоров, часть российского руководства, выставило претензию на “русский город Нарву”. Именно с такой формулировкой и странным обоснованием наполненным нелепыми историческими аллюзиями, это притязание было передано представителям Трампа на одной из переговорных площадок. Со стороны команды американского президента постепенно формируется список предупреждений для российского руководства. Так, вчера представителям политбюро передали, что Трамп намерен заблокировать все возможности для России обходить санкции и “покончить с серым флотом”, который транспортирует российские нефтепродукты. Более того, уже к середине года американский президент планирует обрушить цены на нефть ниже 50 долларов и удерживать их на этом уровне. Тем временем, телефонный разговор между “Путиным” и Трампом может состояться уже в ближайшие три дня, при условии, что российская сторона согласует пять основных пунктов условий, переданных американцами для начала контактов на уровне президентов.”
Ja atrodat šai ziņai apstiprinājumu vai “apgāzienu” – dodiet zināt.
Absurdi sarunu priekšnoteikumi, tāpat kā pretrunīgi signāli, var būt taktiskie soļi,kas kalpo stratēģiskam nodomam – muģīties līdz kaut kas jēdzīgs sanāks. Narvas piederības apšaubīšana pat mums šķiet absurda, kur nu vēl amerikāņiem. Trampam vnk nav viedokļa, gosģeps tagad drudžaini šķirsta Vikipēdiju. Bet Borisogļebskai gatavoties
Nedomāju, ka kāds atdos Narvu vai citas teritorijas, drīzāk tā ir cenas uzsišana, lai pēc tam demonstrētu piekāpību un labo gribu. Bet, nevajag pārlieku priecāties – miers Ukrainā un daļas teritoriju atbrīvošana var ietvert Baltijai un citiem sabiedrotajiem neizdevīgas saistības. Jau minēju piemērus, bet atkārtošos:
1) NATO valstu karaspēka neesamība NATO un krievijas robežvalstīs (t.i. pašas valsts spēki var būt, bet ne citu valstu).
2) NATO paplašināšanas moratorijs krievijas virzienā (bez saskaņojuma ar krieviju nevienu klāt neņem).
3) Krievu valodas oficiālais status Latvijā un Igaunijā.
4) Nulles pilsonības variants visiem Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem.
5) Valdība Latvijā ar osļikova dalību.
6) Autonomijas statuss apvidos, kur cittautiešu ir vairākums.
7) Bruņojuma un karaspēka skaita ierobežojums, kas var būt pierobežas valstīm. Piem. ne vairāk kā bija 2021. gadā.
Par bruņojuma un karaspēka ierobežojumiem var vienoties no abām pusēm- ja 3B ir ~30k karavīru (neskaitot Kasp, ZS un Kaitseliit), tad ļeņingradas un maskavas apkārtnē, kas līdzinās 3B teritorijām, arī drīkst izvietot ne vairāk kā 30k ru karavīru (neskaitot rosgvardiju). Nu, ja puses nespēj vienoties, tad nespēj…
tas pats attiecas uz valodu jautājumu- jāpieņem latviešu un igauņu oficiālais statuss krievijā, kara murzas piedalīšanās ru valdībā un Abrenes atdošanu Latvijai un arī teritorijas atdošanu Igaunijai. Kā pretimnākšanu varam nepieprasīt ru pilsonību iebraucējiem no vidusāzijas. Lai domā!..
izvirzīt prasības raškai var, ja ir spējas ko ielikt daudzpunktā “ja ne, tad …”
Sūdzēsimies ANO un EDSO Vovanam nebūs arguments, nekā cita mums nav.
pretkuģu raķetes un daaaudz neprecīzas vietējā ražojuma raķetes ar 500 km rādiusu Maskavas bumbošanai būtu. Bet pie valdīšanas visādu krāsu lupatiņi, ne vastsvīri/sievas
Precīzi teikts. Par tirgu un (pret)uzbraucienu ir jāspēj atbildēt – vārdus apstiprināt ar darbiem. Un jademoantrē gataviba to darit pat tad, ja gatavība arī iepaliek.Tas nenozīmē, ka agresīvā , spēcīgākā un nekaunīgā kaimiņa, (nosacītā “bijušā boksera/ specnazieša”, kuram turklāt jumts ir aizbraucis) ultimāti un pretenzijas un pastāvigais terors ir jāpacieš- nebūt nē!
Ir jāsamazina reālās gatavības atpalikšanas no demonstrētās -ir regulāri jāiet uz nosacīto “kačalku”, jātrenējas, lai sasniegtu iespējami labāko līmeni. Un tad, mūsu situācijā, kad nav mums US kapacitāte (pat ne UA), jābūt gataviem gan garīgi, gan fiziski, gan materiāli dot pretī agresoram ar visu, kas mums ir, apzinoties, ka varam paši atrauties un ka atpakaļceļa nav. Tas pats princips ir uz ielas, it sevišķi, ja nakas sisties pret pārspeku- nesmi nekāds krutais, ber man to ir nācies kā minimums divas reizes darīt. Apzinoties, ka spēka proporcijas mana manā pusē, bet bēgšana nebija opcija – vienreiz pildot dienesta pienākumus, otrreiz- aizstāvot savu bernu māti un jaindzimušo dēlu pret marokāņu bidlām. Jā, lai gan biju neslikti sagatavots un regulāri trenējos (un citus trenēju) tajā laikā, nevaru teikt, ka baiļu nebija. Bija, jo bija daudzi nezinamie un neskaidrs iznākums. Bet nebija variantu. Kā mācīja vectēvs – leģionārs ( pārdzīvojis arī Sibīriju): ” Dēls, ja jāaiziet- tad ar mūziku”. Jā, izgāju sausā abām siracijām, ne tikai pateicoties rūdijumam un iemaņām/ prasmēm, bet arī lielā mērā veiksmei.
Bet mūsu “vadoņi”, ja zāli (“kačalku”) arī apmeklē, tad tikai, lai spogulī tīksminātos par bicepsa apmēru, kas pildīts ar ūdeni. Un arī to viņi dara tikai apstākļu spiesti, jo savādāk “lielie bračkas” ( sabiedrotie) necienīs. Bet tas nekādā gadijumā neglābj viņus no atraušanās uz ielas. Sevišķi tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ var sanākt sisties pastāvīgi/ vienatā, jo “lielais bračka” “pēkšņi” ir saslimis vai aizraucis krustmātei uz mītnes zemi palīdzēt kartupeļus norakt. Aprīlī, piemēram.
Man personīgi tas atgādina arī dažu mūsu ZS batiņu “komus”, kuru vienīgā sāpe ir – lai viņu karjeras gaitā nesākas karš un nepārplīst ūdens pildījuma bicepsi un lai viņi var mierigi sagaidīt savu izdienas pensiju bez ČP batiņā, ko var radīt pārak entuziastiski S-3nieki un citi zemessargi, kuri ir gatavi iet to ekstra kilometru, lai mācību procesu padarītu REĀLISTSKU un maksimāli pietuvinātu kaujas apstākļiem,kas ir saistīta ar zināmiem riskiem. Ja visu prātīgi izdomā, tad riski ir tuvu nullei. Zinu, ko runāju. Bet toties karaviri/ zemessargi ir tiešām gatavi reālajai laujai, cik varbūt pirms iesaistīšanās tādā. Zinu ne pēc nostāstiem, bet pēc tiem arī – to cilvēku, kuriem pēc apmācības nācās tādās piedalīties. Un te mērķis ir nevis lielities ar super-super kaujas apmācību, bet part tādas nozīmi un ietekmi uz kaujas uzdevuma izpildīšanu, ko nodrošina IZDZĪVOŠANA augsta riska apstākļos.
In bēdīgi ir tas, ka lemumu pieņemeji atbildibu par tiem neuzņemas- sevišķi augatajos varas ešelonos- jau 30 plus gadus. Viņi savlaicigi notīsies “emigrācijā”, la no droša attaluma turpinātu darīt to, ko prot viskonsekventāk- “rīt”, tēlot vadīšanu un imitēt vētrainu darbošanos. Bet šeit paliks nelaimīgie, kuriem neizdevās/ nebija, kur mukt un tie, kuri būs gatavi kauties. Un tā ka viņi būs mazākumā, tad pa lielam aizies bojā ( ja sabiedrotie palīdzēs pēc palīdzibas UA formāta). Un atkal mūsu tautu sitīs negatīvā ģenētiskā atlase- tiks iznicinata labāko/ kvalitatīvāko cilvēku genofonds, kamēr parazīti turpinās vairoties drošā attālumā, siltumnīcas apstākļos. Jo- cilveks spēj radit un vairot tikai sev līdzīgus…
+Tur tā lieta, ka mēs nebūsim sarunu dalībnieks. Mēs būsim objekts par ko vienosies tie, kam raķetes ir. Mūsu izvēle ir cīnīties pretī vai visu/lielu daļu pieņemt. Par bruņojuma mazināšanu esošā koalīcija varētu būt pat klusi priecīga. Varēs novirzīt AirBaltic un bolt kurjeru pētījumiem.
Nevajag apvainoties uz visu pasauli, ja NA nav koalīcijā. Diemžēl NA pati izvēlejās būt kopā ar AS un Stabilitāti (jauka kompānija!), lai nodarbotos ar sev ierasto neko.
Un kas būs tie, kuri vienosies par mūsu nākotni?- tikai US un ru? Es tā nedomāju. Raķetes ir arī UK, FR, DE.
NA ievēlējās nebūt ar regresīvajiem, nevis būt kopā ar AS un Stabilitāti. Jā, neko, šobrīd valdība dara tādas cūcības, kas ar NA dalību nebūtu iespējamas.
“Raķetes ir arī UK, FR, DE.” no šeit pieminētajiem, tikai UK varētu uztraukt Baltijas liktenis. DE svarīgāka draudzība ar krieivju, FR diez vai tāda Baltija vispār interesē.
Mazliet vajag padomāt, ko tieši “varam pieprasīt/nepieprasīt”. Mēs varam palūgt sprāgušu kaķi aizvākt no durvjupriekšas, bez garantijām par rezultātu. Pēc Trampa vempelēšanas par citu valstu teritorijām es vairs neesmu drošs ne par ko. Pastāv iespēja, ka sarunu rezultātā radīsies jauns Molotova/Ribentropa pakts (slepenos protokolus var arī nedrukāt uz papīra). Visādas cerības par ASV aparāta to un šo ir jāizmet, jo sarunas būs starp 2 personām, kas tad arī izlems, ko darīt. Pārējie klātesošie būs max uzticami. Ne sekundi nevajag domāt, ka mūs nepametīs zem tanka, jo tā ir izdevīgāk. Un realizācija nenotiks ar oficiāliem paziņojumiem. Vienkārši būs pāris zvani frakcijas partijām no ASV vēstniecības, parādīsies pāris “spilgtas personības”, LTV 24/7 kruķīs sižetus, cik necilvēcīgi ir mudakam, kas tā arī ne vārda nezina latviski un pie sienas tur Putlera bildi, nedot tiesības balsot. Tas jau n reizes ir redzēts, šoreiz tikai lielākā mērogā. Īsāk sakot, somai jābūt kārtībā un maskēšanās krēmu var arī nemazgāt…
vēl daži gadi šāda trampa ampelēšanās un Eiropai būs dziļi violets par viņa izdarībām, jo Eiropa pati spēs nodrošināt sevi ar ieročiem, munīciju un karavīriem, lai aizstāvētu savu perimetru. Nevajag domāt, ka es te kādu nomētāju ar cepurēm, bet katru mīļu brīdi sev iegalvot, ka esam pilnīgi nespējīgi, es netaisos. Lēnām, bet ārzemju bataljoni plūst uz LV un 3B kopumā…
Mēs (tas ir, ES kopā) neesam nespējīgi pēc būtības, bet rīcība to noteikti nepierāda. Reālu kaujasspēju uzlabošana prasīs vairākus gadus, kuru jau pašlaik nav, un tas ir ar norunu, ka rīcība sekos tūlītēji, nekas par to pagaidām neliecina. Visādas deķu vilkšanas, problēmas ar enerģētiku (vismaz par zaļajām idejām nupat sāk runāt, ka jābūt reālistiem), ļoti liela migrācija, kamēr pašu demogrāfija podā. Tas viss kopā ir radījis gana izplatītu vēlmi pēc straujām pārmaiņām, ko sola visādi sūdmuguras, kas putleram bez ziepēm ielīdīs. Vieni mēs nebūsim, bet, kā jau kaut kur rakstīju, jāsāk domāt par alternatīvu, piemēram JEF, stiprināšanu kā reālai organizācijai, kas atbildēs uzreiz.
nu, Rheinmetall tuvākos gadus noteikti strādās vaiga sviedros, lai saražotu pasūtītos tankus Bundesvēram, zviedriem, čehiem, leišiem utt. Munīcijas rūpnīcas arī ceļās visā EU. F-35 tiek iepirkti. Pat mēs esam tuvākajos gados gatavi saņemt savus himarsus, pretkuģu un pretgaisa raķetes.
Mani visvairāk uztrauc pāris sūdabrāļi, kuri ar savu balsi varētu bloķēt visas Eiropas vēlmi aizstāvēties. Tāpēc Ziemeļu štābam jābūt patstāvīgai iespējai reaģēt uz iebrukumu neatkarīgi no kāda politiķa bailēm vai “miera saglabāšanu”.
Apnika citēt Donaldu Fredoviču, bet viņš uzskata, ka Zeļenskim nevajadzēja “novest situāciju līdz karam”. Tas ir, UA bija jāpiekrīt RU ultimātam. Tā kā bažas par sūdabrāļiem ir pamatotas un apgriezti proporcionālas pašu kaujas spējām.
ES “Ārzemju bataljonu” nepietiek nekur un nekam pēc definīcijas, lai kurā virzienā tie plūstu. Viss kas EU ir vajadzīgs ir pāris desmitgades laika drošības sistēmas pārbūvei.
cik bataljonus/karavīru EU vajag, lai pietiktu? 2, 3, vai 5 milj pax? Domāju, ka 1 miljonu sagrabinātu uz sitienu, neveicot vispārēju mobilizāciju, ja būtu politisks lēmums karot. Tas nozīmē, ka pretiniekam jāmobilizē papildus vēl 3 milj. Situācija šobrīd ir saspringta, bet nav kritiska, lai EU visu izrullētu sev labvēlīgi.
RU bez mobilizācijas 2026.gadā jābūt 1,5 miljonu lielai standing army. EU var savākt skaitliski tikpat un pat nedaudz vairāk, bet par struktūru, morāli un kaujas spējām jārunā atsevišķi.
https://www.worldatlas.com/society/the-largest-standing-armies-of-the-european-union.html
ru ir piešauti, bet slikti apmācīti karavīri, Eiropiešiem ir nepiešauti, bet labi apmācīti karavīri. Turklāt ru krietni iztrūkst jaunākie virsnieki un visa veida instruktori, kurus ātri nesagatavos. Mums arī nav rožaini, bet tomēr vairāk, jo nav apšauti.
Domāju pēc kara UA visiem Rietumu armiju virsniekiem un instruktoriem jāiziet pārkvalifikāciju UA karaskolās. Jau tagad visus galvenos US Army FM reglamentus var nodot makulatūrā.
Ne RU,ne UA, ne NATO reglamentos nav paredzēts, ka mazo apakšvienību operācijas būs galvenais kaujas veids reģionālā kara gadījumā. RU-UA karā šis know how ir kaujas lauka caurspīdīguma sekas, jo nepārtrauktas izlūkošanas UAS novērošanas dēļ vairumā gadījumu nav iespējams uzkrāt spēkus lielākus par vadu, tie tiks iznīcināti ar artilērijas/dronu triecieniem pirms paspēs izkustēties no vietas. Tāpēc šis fenomens tagad tiks izķidāts doktrinālajā līmenī visās armijās (izņemot varu nojaust kuru), lai veiktu izmaiņas karavīru apmācībā un taktiskajā izmantošanā.
UA karaskolās šobrīd pa 90% pasniedz PSRS laika produkti 😀 Kaujas laukā ir cita bilde.
Kur viņi visi (kara meistari) liksies pēc kara? Pensionēsies tajās pašās skolās. Bet var aicināt pie mums kā profesorus. LV var dabūt izlasi, ja paspēs noreaģēt ar līgumiem un likumiem.
LV pat uz aktuālo situāciju ne pārāk reaģē un pat ne sevišķi cenšas ikdienā uz vietas sekot. Es jau kuru gadu braucu ar 100 jautājumiem katru reizi un mani UA uzskata par kādu Latvijas MIDD/J-2 čiekuru. Kad es viņiem saku, ka esmu zemessargs un ar to visu nodarbojos no pamatdarba brīvajā laikā blakus palīdzības sūtījumiem, tad jautri smīn ūsās “nu jā, paldies Latvijai par palīdzību un mums nav žēl ar pieredzi padalīties, mēs visu saprotam, ka Tu nevari oficiāli teikt kas esi”.Dabūt ukraiņus NBS esmu piedāvājis jau 2015. gadā. Intereses nebija.
Ko arī vajadzēja pierādīt- vēl viena nagla zārkā. Žēl…
kuras valsts doktrīnās jau ierakstīta karošana mazās apakšvienībās, mēs zinām. A tas ir labi vai slikti?
mēs no ukraiņiem šo to varam pamācīties, jo viņiem ir svaiga pieredze, bet par kkādu pārkvalifikāciju UA skolās pat nevajag domāt. Viens tāds no UA skolas mums šonedēļ jau demobilizējās… Pieļauju, ka daudziem galvās ir kkāds mīts par UA karavīru pārāko karotprasmi. Diemžēl reizēm tas ir ļoti tālu no realitātes. Ne jau velti mēs viņus mācām.
Palasi, ko US West Point par to domā
“Training programs must “Ukrainify” by integrating Ukrainian battlefield innovations.”
https://mwi.westpoint.edu/its-time-to-ukrainify-us-military-assistance/
Rietumi var iemacīt kā ekspluatēt un remontēt Rietumos ražotu kara tehniku, bet itin neko kā karot konvencionālu karu pret RU uz sauszemes ar tiem lidzekļiem kas ir/būs/nebūs mūsu rīcībā.
[..] “A NATO infantryman knows he’s supported and can advance with the confidence that there’s a high likelihood that he won’t be killed or maimed,” NATO’s way of war calls for massive preparatory airstrikes, artillery barrages and demining before the infantry advances, and, of course, Ukraine’s military — without the modern warplanes, long-range missiles and demining equipment they requested — has had to fight in a very different way than what standard NATO doctrine dictates. [..]
Iesaku lasamvielu visiem izņemot piparu, kurš aizņemts mežā mācot vilkiem medīt.
The Russia-Ukraine War foreshadows the challenges the United States will face in future conflict and highlights the keys to adapting to modern warfare.
https://press.armywarcollege.edu/monographs/968/
kad kādreiz VB būs mūsu pusē, varēsim patrīt mēles par to, kas rakstīts uz papīra un kas notiek mežā…
Kas esat tie “mūs”?
Būšu jūsu pusē, ja rakstītais nekonfliktēs ar darīto un runāto.
Mēs viņiem mācam pamatus. Mēs nevaram viņiem iemācīt to, kas tiek apgūts vairāku mēnešu garumā frontē. Principā pašā Ukrainā šī pieredze mācību programmās pamatā nav integrēta. Kvalifikācijas celšana pēc pamatapmācības pirms frontes kā sistēma ir dažu elitāro vienību sasniegums, piem. Azova un viņu atzarojumi.
Pirmkārt lielai daļai Eiropas NEMAZ NAV AMBĪCIJU spēkoties ar krieviju.
+
Viena vai cita vienošanās var būt arī oficiāla un publiski nofiksēta. Domāju publiskās varētu būt lietas, kas tieši neskar valstu iekšpolitiku. Piem. būs oficiāli nofiksēts, ka krievijas pierobežas NATO valstīs drīkst atrasties tikai konkrētās valsts militārie spēki (kā varianti uz mācībām ne vairāk par X dienām un ne vairāk par Y cilvēkiem/pastāvīgs ārzemju kontingents ne vairāk par W). Vai arī NATO paplašināšanā krievijas pierobežā var notikt tikai ar krievijas akceptu.
ASV vēstniecība diskrētās velmes parasti nodod personiski vēstniecības sevišķi aizsargātās telpās, pirms tam ciemiņus (ieskaitot prezidentus) pārbaudot uz jebkādas ierakstošās aparatūras esamību.
Problēma tāda, ka mūs neklausīsies. Vienosies bez mums un mums paziņos lēmumu. Cita starpā par 80% esmu pārliecināts, ka esošā koalīcija pieņems lielu daļu no tā ko minēju kā piemērus, jo tas neprasa piepūli no viņu puses.
Problēma tāda, ka mūs neklausīsies. Vienosies bez mums un mums paziņos lēmumu. Cita starpā par 80% esmu pārliecināts, ka esošā koalīcija pieņems lielu daļu no tā ko minēju kā piemērus, jo tas neprasa piepūli no viņu puses.
Kritizēt to ukraiņu karavīru militārās prasmes, kuri atrodas kādā no NATO dalībvalstīm ir viegli, it sevišķi ja neņem vērā to ka pārsvarā sūta uz apmācībām tos kuriem nav kaujas pieredzes, un viņi ir izgājuši pamatapmācības kursu savā valstī. Tie kuri ir ar pieredzi ir nepieciešami uz vietas, un ir aizņemti karojot.
Problema vispār nav kursantos, bet instruktoros un programmās, kas radītas citam karam un citai armijai, kas nekorelē ar nepieciešamo apmācību un neņem vērā objektīvās atšķirības. Piemēram, kāda jēga macīt jungle warfare tuaregiem vai vācu ģenerālštāba plānosanas procedūras Bn štābam, kurā ir 1 (viens) virsnieks un 70% personāla nekomplekts.
es piekrītu tam, ka mēs ukraiņus neiemācīsim operacionālajā līmenī, kā karot stepēs, bet taktiskais līmenis no tā daudz nemainīsies. Tāpēc, ja mēs spēsim apmācīt kaudzi ar UA instruktoriem pēc mūsu mācību programmām, tas būs ļoti liels ieguldījums ukraiņu spējās.
Es to vairāk biju domājis kā atbildi PIPARS komentāriem. Citādi var padomāt ka NATO izmantotais ir atbilde uz visu un “know how”.
Es neesmu bijis īstā karā, tapēc arī sevi neuzskatu par pašu gudrāko, veiksmīgāko un stiprāko. Es arī nezinu, kā uzvestos mana vienība apšaudē. Es tikai redzu to, ko redzu un vaikstos par to, kas nenotiek pēc man mācītā. Tapēc mans viedoklis ir tāds, ka mūsu taktika un mācību programmas ir ļoti ok, bet jāpaņem arī labākais no ukraiņu pieredzes ((anti)dronu taktika un cīņa pret visa veida bruņutehniku).
+ Kā karot apstākļos, kur nav gaisa un artas pārākuma, jo NATO doktrīnas ir balstītas idejā, ka debesis ir mūsu un stobri spļauj tālāk. PSRS laika komus nevajag, bet jaunos virsniekus, kas paši laukā ir bijuši spiesti domāt pieeju un ar savas eksistences turpināšanu pierādījuši, ka kaut ko izdomāt ir arī spējīgi, mums vajag pēc kara mērkaķa tempā pie sevis, un nevajag domāt, ka būsim vienīgie gribētāji. Reāla kaujas pieredze ar reālo pretinieku ir neatsverama. Varam izpļakarēt gadus un miljonus kaut kādiem pētījumiem, attīstīšanām, plānošanām, vai paņemt cilvēkus, kas tiešām ir darījuši un ar asinīm pierakstījuši, kas strādā, kas nē. Vienīgais šķērslis te ir vietējo uzpleču izstrādājumu ego trauslums.
+ pofigisms. Jo izmaiņas prasa piepūli.
Mēs te pieņemam, ka karš Ukrainā beigsies, un tad mēs turpināsim visādi gatavoties un mācīties, bet nekas tur var nebeigties, procesam plūstoši pārejot iebrukumā pie mums.
Jā, iespējams scenārijs.
kaut nu būtu tik rožaini par jaunajiem karā rūdītajiem ukraiņu virsniekiem!..
es varu tikai nojaust, kapēc veido no jauna vienības un neaizpilda vecās. Kā viens no iemesliem varētu būt tas, ka jaunie nesaprastu, ka viņu veco vienību komandieri liek iet triecienā bez kaujas pavēles/plāna. Pavisam nesen tika aizturēti UA komandieri (šķiet, brigādes līmenī?), jo komandēšana līdzinājās psrs/ru laikiem. Lai kā gribētos, UA komandējošo sastāvu nevar apmācīt vai pārapmācīt visu uzreiz. Un kā es nojaušu (😎), lielu daļu šos jaunos ukraiņu (topošos) virsniekus apmāca un pārapmāca Nato pasniedzēji.
Bet vēlreiz, tas naizliedz rīkot kursus, seminārus un apmācības mūsu instruktoriem un virsniekiem, ko vada UA pasniedzēji. Talāk jau mēs izlemsim, ka mums derīgs un kas nē.
Ne gluži off- topiks, bet ( ņemot personisko pieredzi šajā ziņā) uzskatu par gana svarigi lai dalītos. Pats šadās situācijās biju divas reizes, un otro piedzīvoju ( citā statuša ar citu outcomu) pateicoties tam,.ka pirmajā mūs tikai “pabaidīja”- uztaisija ” mock execution”, mums liekot domāt savādāk.
Kāpēc to šeit publicēju- lai katrs aizdomātos par to, ka ne jau vienmēr Visaugstākais jums garantēs scenāriju “Ar mani jau nu TAS noteikti nenotiks!”…diemžēl. un yad ir vērts padomāt:” ko es varētu darīt, JA …?” Sāmumā video: 🔴На видео – очередной расстрел русскими пленных безоружных украинцев.
Единственное завоевание русских в этой войне -огромное клеймо садистов, дегенератов и врагов цивилизации.Клеймо нью-гитлеровцев ярко и велико.РФ не «постояло за ценой» и получило его -«одно на всех».Кровавая тень Бучи, Мариуполя, массовых убийств, расстрела пленных и геноцида соседей накрыла всех, без исключения.Бутафорская позолота «пушкиными-ху#юшкиными» облезла без следа и забылась.Небольшой кремлевский чемоданчик ухитрился провонять 17 млн.кв километров.Впрочем, сами русские легко простились с фальшивым имиджем «просветленных» и теперь упиваются славой питекантропов XXI века и угрозы человечеству.Невзоров@nevzorovtv
Un tagad O.A.- intervia gara, pari par 2h, bet uz dodto tematu atyiecas nogrieznis no 4.5 min līdz apruveni 10. minūtei…
Atbaonojiet, oriģinalais video no Ņevzorova kanala neielādējās. Mēģonu vēlreiz: https://www.youtube.com/live/50PF3XHqZ_8?si=Vgckfw4Y718HYl7h
https://photos.app.goo.gl/KxhF63wFNr9GFyCbA
Tas, ka ru orki ir morāli kropļi, to ir sapratuši lielāka daļa, bet… arī man ir uznākušas domas par to, kapēc ukraiņi vel joprojām lolo kkādas ilūzijas un padodas gūstā. Jā, ir ru orku pārspēks, jā, beidzās munīcija, bet vai nevarēja darīt kko savādāk?
Ir daudzi video, kuros orki apšauj UA karavīrus, kuri nav ievainoti, tāpēc ir jautājumi, kas ir izdarīts ne tā?
Es nevienu te negribu mācīt vai kādam kko pārmest, tās drīzāk ir atbildes man pašam:
1. Jā, nepārtrauktās intensīvās kaujas karavīru nogurdina, bet vai nu pozīcijas ir nepareizi izvietotas, kas nesedz 360, vai arī pozīcijās nespēj nodrošināt normālas maiņas 24/7. Tā ir tīri nodaļas/vada/rotas komandiera atbildība.
2. Ir iespēja, ka beidzās munīcija, tad atbildība var būt pa seržantu līniju, kuri nespēj nodrosināt pārapgadi.
Vēl kādu gadu atpakaļ amerikāņi mācīja ukraiņus lietderīgāk tērēt munīciju. Ja saproti, ka pārapgādes tik drīz nebūs, tad nevajag vairs pielietot nemērķetu uguni, šaujot no gurniņa vai paceltām rokām.
Un, ja es saprastu, ka papildus munīcija vairs nebūs, tad ziņotu uz augšu par atkāpšanos no pozīcijām- labāk man tribunāls nekā es bezjedzīgi noguldītu savu vienību…
Un pēdējai tuvcīņai es pedējās 30 patronas pietaupītu. No tāda attāluma garām es neaizšautu.
3. Vēl ļoti iespējams, ka komandieris tika nogalināts un vienība (disciplīna) pajuka… Tāpēc katram karavīram jāatceras, ka nekad, nekad nevar būt situācija, ka vienībai nav komandieris!- ja nošauj vecāko, viņa vietā nāk nākamais pēc amata, pakāpes, izdienas, nozīmēšanas utt. Ja ir kāds sa.isies meistarībā, kāds vienalga uzņemas atbildību.
Kāpēc padodas ir īzi, tāpēc ka gūstekņus nošauj nevis kā likums, bet dažreiz. Attiecīgi padodoties izglābties vienalga ir lielākas izredzes nekā iet bojā kaujā. Šādu kalkulēšanu var izkaust ar pamatīgu indoktrināciju vai biedēšanu UN ciešamu apstākļu radīšanu (apgāde, vadība, evakuācija, rotācija, pozīcijas, uguns atbalsts utt).
Pie noteikta noguruma pakāpes karavīram kļūst absolūti vienalga par to, kas būs tālāk. Kāds iet uz ienaidnieku pilnā augumā, kāds nošaujas, kāds stuporā.
ne jau velti ir padaudz video ar ru gūstekņiem, kur čaļi ir totālā šokā, ka gūstā nesit, dod ēst un tīras drēbes. Jo uzzinot, ka trāpījušies pie Azov, 100% gaidīja, ka izgriezīs un pārdos nieres, kā minimums.
Tur ir normāli piestrādājuši pie pretinieka demonizēšanas.
UA pusē tā būtu jadara 2x aktīvāk.
Ir arī daudz piemēri, kur daži ukraiņi paņem gūstā būtisku kaudzi ar ru zaldātiem.
Faktori ļoti daudz, bet, kā biežāko varētu izcelt vienību kopējo (ne) sagatavotību un pieredzes trūkumu. Ja 15 ukraiņu vienībā, kuru 5 ru sagūstīja būtu gadījusies 5 veterāni, mēs runātu par 5 ru līķiem nevis UA gūstekņiem.
Tāpat arī no UA puses. Nodaļa ar SOF čaļiem aizstaigā un paņem gūsta vadu ar RU obligātā dienesta zaldātiem, kuru leitnants aizmucis.
Nevajag diži cerēt, ka mobilizēti, vāji apmācīti un demoralizēti onkas izdarīs to pašu ko džeki, kas turēja Doņeckas lidostu.
Izdzīvošanas instinkts,vājāks vai stiprāks,bet dzīvotgriba ir pāri visam.Un pats jau atzini,ka bez kaujas pieredzes,viegli pirst dīvānā,tomēr “uz vietas” ir savādāk(tas tā maigi teikts).
jā, viegli pirst dīvānā, bet 360 aizsardzība, pareiza šaušana un komandvadības ķēde ir paši pamati, ko māca pamatapmācībā un kas ļauj izdzīvot. Kā redzams, tur nav smagi ievainoto, kas traucētu un kā dēļ nevarētu atkāpties.
dzirdētas versijas par melošanu ua komandķēdē – attiecīgi štābi pa karti bīda neeksistējošas kastītes un uzdod neadekvātus uzdevumus. Apgādei tad gan vajadzēja daudzkārt pārsniegt normu.
ja kaut kas notiek pietiekami bieži, tas nav iesaistīto stulbums, bet apzināti pieņemts lēmums. Tajos 30sek Drona video diez vai var redzēt visus faktorus, kas ietekmējuši lēmumus.
2. Pirmajās līnijās apgāde un spēku nomaiņa ir milzīga problēma, jo pa visiem strādā droni un artilērija.
3. Ukraiņu mentalitāte ir tāda, ka iniciatīvas nav pārāk daudz. Vairāk nekā krieviem, bez mazāk nekā mums. Viņiem arī trenēts tas netiek tā kā pie mums.
smuki sarakstīji vainīgos un atbildīgos, tikai sūdzību vēstules varēsi izsūtīt vai nu no RU cietuma (ja nenošaus pie sētas) vai kaut kur Pētera kancelejā.
+ ar jaunā mobilizācijas likuma iesaukums arī esot pabriesmīgs. Milzīgs motivācijas trūkums un pohoisma procents valda jaunajos iesaukumos un tādi viņi nokļūst 1. līnijās.
Epopeja ap 155. brigādes formēšanu vien ir ko vērta un kārtējā mācība stunda arī priekš mums.
Motivācijas trūkums un pohuisms ir pielīdzināms pašsaglabāšanās instinktu iztrūkumam. Tas arī ir mans skepticisms par “jaunajiem karā rūdītajiem ukraiņu komandieriem”, no kuriem mums būtu jāmācās. Nenoliedzot, ka ir arī labie piemēri, man šķiet, ka šādās situācijās ukraiņi varētu pamācīties no tikko Dobeli izgājuša zemessarga.
ieliec to dobeles absolventu tieši tajos apstākļos, kuros dzīvo konkrētie UA soldžeri un pavēro rezultātu. Visu cieņu Dobelei, bet neviens tos absolventus nav pārbaudījis kaujā. Un neba visi tajā ierakumā ir instruktori 🙂
kad pienāks brīdis, ieliks. Kad ieliks, tad arī “piešaus”.
Es atkārtošos- mums no paša sākuma katrs karavīrs un zemessargs “kā mātes pienu iezīž” pamatlietas (360, aizsegs utt). Vai to joprojām zin katrs UA seržants, virseržants vai leitnants, man nav pārliecības. Ja tajā ierakumā nebija instruktori, tad vienalga tur bija jābūt grupas komandierim jeb vecākajam, kurš organizē un izrīko vienību. Es nerunāju par kkādu mērīšanos, bet par elementārākajām zināšanām- ir vai nav. Tāpat es pieļauju, ka arī ukraiņiem iztrūkst jaunākais komandējošais sastāvs pietiekošā daudzumā.