Stipro stiprināšana-2


vara bungas: Izvilkums no valdības vakardienas ziņojuma Saeimai. Ir daži interesanti fakti, brīžiem rodas retoriskie jautājumi, atbilžu trūkums vairo neizpratni. Kaut kur izpalikā informācija par Valsts aizsardzības mācības projekta sasniegumiem, kas pern izgāja uz pilnu jaudu. Tur gadā no valsts aizsardzības budžeta aiziet miljoniem eiro, ja kāds nezināja. Atdeve? Tāpat ar dažām citām lietām ( piemēram, prasību samazināšana ZS kandidātiem), kur detalizācijas trūkums ir zīmīgs pats par sevi.

Turpmāk visi izcēlumi VB.

[..] Ārējās drošības stiprināšana

2024.gadā ir paplašināta sabiedrības iesaiste valsts drošībā un aizsardzībā, īstenojot visaptverošas valsts aizsardzības (VVA) publisko pasākumu plānu, izplatot NBS attīstības plāna 2025.–2036. gadam kopsavilkumu (“Baltā grāmata”), kā arī veicot citus sabiedrības noturību veicinošus pasākumus. Lai informētu sabiedrību par rīcību krīzes vai kara gadījumā, Aizsardzības ministrija rīkoja trīs VVA reģionālos seminārus, vairāk nekā 270 lekcijas pamatskolām, publicēja skaidrojošus video portālā “Sargs.lv”, kā arī skaidroja aizsardzības un VVA jaunumus festivālā “Lampa”. Sabiedrības informētībai tika izstrādāti un izplatīti jauni materiāli, tostarp bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” papildinātā redakcija un rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”.
NBS karavīri un zemessargi, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri un rezerves karavīri, kā arī sabiedroto bruņoto spēku karavīri piedalījās visaptverošās valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2024”. Lai pilnveidotu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, mācības notika sadarbībā ar Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centru, kas ietver Valsts kanceleju, ministrijas un to padotības iestādes, valsts drošības iestādes, vairākas pašvaldības un komersantus, kopīgi atbalstot valsts aizsardzības vajadzības un stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS izstrādāja vadlīnijas par pašvaldību iesaisti, galvenajām funkcijām un pienākumiem kara gadījumā. 22 pašvaldības no visiem Latvijas reģioniem tika iesaistītas Zemessardzes un pašvaldību civilās aizsardzības komisiju mācībās “Pilskalns”, kuru mērķis bija uzlabot valsts un pašvaldības institūciju izpratni par atbildības sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Zemessardze 2024. gada septembrī rīkoja semināru “Rupors” Rīgas pašvaldības un tās kapitālsabiedrību komunikācijas speciālistiem un apkaimju pārstāvjiem.
Informācijas telpas aizsardzībā ir sasniegti vairāki valsts mēroga un reģionāli rezultāti. No 2024.gada 26. līdz 30. augustam NBS Jūras spēku Mācību centrā Liepājā norisinājās pirmais AiM rīkotais apmācību kurss plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ar mērķi sniegt zināšanas un prasmes darbam militāro operāciju rajonos, lai paaugstinātu izdzīvošanas iespējas, morālo un psiholoģisko sagatavotību, kā arī attīstītu prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas, rīkojoties ar pieejamiem resursiem militāras krīzes situācijās. Kursā piedalījās 14 pārstāvji no astoņiem lielākajiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem.
Lai stiprinātu Latgales informatīvo telpu, kā arī veicinātu pierobežā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju noturību pret Krievijas dezinformāciju un gatavību aizsargāt valsti, AiM sniedza finansiālu atbalstu 69 794,17 euro apmērā septiņiem projektiem konkursa “Atbalsts Latgales informatīvās telpas stiprināšanai” ietvaros. Īstenojot projektus, Latgales iedzīvotāji tika informēti par aizsardzības nozari, tostarp par valsts aizsardzības pasākumiem, iespējām iesaistīties visaptverošā valsts aizsardzībā, personisko atbildību valsts aizsardzības nodrošināšanā un citiem aizsardzības nozarei aktuāliem tematiem, lai stiprinātu Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas pierobežā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju noturību un gatavību aizsargāt Latviju.
Uzlabota arī kiberdrošība un kiberaizsardzība. Kopš 2024. gada 1. septembra ir izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs (NKDC), kas darbojas kā vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos un veic nacionālo kiberdrošības prasību ieviešanas pārraudzību, kā arī izstrādā nacionālās kiberdrošības rīcībpolitikas iniciatīvas. Nacionālās kiberdrošības likums (NKDL) paredz izmaiņas Latvijas kiberdrošības pārvaldības modelī, paplašina publiskā un privātā sektora organizāciju loku, uz kurām attiecas minimālās kiberdrošības prasības, kā arī nosaka uzraudzības pasākumus. 2024. gada 5. novembrī MK apstiprināja noteikumus par vienoto valsts interneta plūsmu apmaiņas punktu (GLV-IX). Uzsākts darbs arī pie NKDL
subjektu uzraudzības modeļa, kā arī vajadzību apzināšanas valsts informācijas sistēmas
uzraudzības darba veikšanai.
Pārskata periodā organizētas vairākas starptautiska līmeņa kiberdrošības konferences kā
“Kiberšahs 2024” un “CyberBazaar 2024”. Pieņemtais Aizsardzības industrijas likums nodrošina nozarei nepieciešamo industriālās un tehnoloģiskās bāzes noturību un attīstību, pirmo reizi publiskotās Vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā sniedz redzējumu par industrijas iesaistes iespējām turpmāko četru gadu laikā (2025–2028) spēju attīstības, uzturēšanas un
militārās infrastruktūras attīstības jomā saskaņā ar NBS ilgtermiņa attīstības plānu 2025.–2036.
gadam. Turpinās darbs pie Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas, kas noteiks
konkrētus mērķus reaģētspējīgas, konkurētspējīgas, inovētspējīgas un noturīgas aizsardzības
industrijas attīstībai.
EK ir izdevusi Eiropas aizsardzības industrijas stratēģiju, pastiprinot kopējos ES centienus nozares labā, bet NATO ir pieņēmusi Latvijai būtisku lēmumu par aizsardzības rūpniecības spēju celšanu, pastiprinot transatlantisko uzmanību šim jautājumam. Apstiprināts ES līdzfinansējums, kā arī nacionālais finansējums lādiņu artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta “ROLLO” īstenošanai, ko līdz 2027. gadam pabeigs SIA “Valsts aizsardzības korporācija”.
2024. gadā noslēdzās grantu konkursa uzsaukumi militāru vai divējāda lietojuma produktu un bezpilota lidaparātu attīstības atbalstam. AiM atbalstījusi un noslēgusi līgumus par 9 projektiem, kā arī sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti organizēts ideju hakatons “Droni Ukrainai”.
2024. gadā sniegts atbalsts vairāku inovatīvu produktu radīšanai. Atbalsts sniegts bezpilota lidaparātu sistēmu attīstībai Latvijā, nodrošinot iespēju testēt prototipus. Tāpat tika turpināts attīstības projekts jaunākās paaudzes sakaru tehnoloģiju jomā, tostarp trešo gadu pēc kārtas sadarbībā ar NATO organizējot digitālās savietojamības eksperimentu Latvijā, kura ietvaros testēti inovatīvi produkti, sniedzot atbalstu to tālākai attīstībai un savstarpējai savietojamībai ar citām tehnoloģijām. 2024. gada nogalē tika uzsākts darbs pie jaunu izpētes un attīstības projektu īstenošanas aizsardzībai pret bezpilota lidaparātu sistēmu.


Atbalsts inovatīvu produktu radīšanai tika nodrošināts, izmantojot arī Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) ietvaros pieejamos atbalsta mehānismus. 2024. gadā Latvijas uzņēmuma vadītā projekta rezultātā tika izstrādāta militārās medicīnas apmācību simulatora aplikācija diviem apmācību scenārijiem, ko šobrīd testē NBS. Tāpat 2024. gadā EK ir apstiprinājusi sešus jaunus EDF pētniecības un attīstības projektus ar Latvijas uzņēmumu dalību. Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvijas uzņēmumu līdzdalība 2024. gada uzsaukuma EDF projektu pieteikumos ir augusi par aptuveni 50 %, Latvijas uzņēmumiem piedaloties vismaz 13 jaunos EDF pētniecības un attīstības projektu pieteikumos.
Lai attīstītu NBS kaujas spējas, 2024. gadā tika atvērta bruņutransportieru “PATRIA” rūpnīca un uzsākta to piegāde NBS vajadzībām. Mūsu karavīru vajadzībām ir piegādātas vairāk nekā 1000 dažādu bezpilota lidaparātu sistēmas. NBS Gaisa spēku Mācību centra sastāvā izveidota Bezpilota lidaparātu apmācības un apkopes daļa, 2024. gadā apmācot vairāk nekā 80 bezpilota lidaparātu operatoru. Sadarbībā ar ASV NBS ir saņēmuši amfībiju tiltus. MK ir apstiprināta Latvijā ražoto apvidus automobiļu VR FOX iegāde, ir parakstīts līgums par komandvadības bruņutransportieru iegādi, kā arī uzsāktas sarunas ar vietējo industriju par pretdronu sistēmu izstrādi. Lai attīstītu NBS medicīniskā atbalsta spēju, ir izstrādāta medicīniskā atbalsta spēju apmācības koncepcija un sadarbībā ar Office of Defence Cooperation un Defense Institute for Medical Operation ir organizētas apmācības Latvijā. Tiek attīstīta civilmilitārā starpnozaru sadarbība medicīnas jomā, iesaistot apmācību Major Incident Medical Management and
Support kursos civilo ārstniecības iestāžu personālu. Rīgas Stradiņa universitātē pieejams militārās medicīnas pamatapmācības kurss studējošajiem, kas stiprina izpratni par militārās medicīnas principiem.
Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais
ienaidnieka atturēšanas instruments. NATO samitā Vašingtonā Latvija iestājās par gaisa telpas
un pretraķešu aizsardzību, reģionālo aizsardzības plānu īstenošanu un aizsardzības izdevumu
kāpināšanu. Atbildot uz apdraudējumu NATO valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai Baltijas jūrā,
2025. gada janvārī NATO uzsāka pastiprinātas modrības aktivitāti “Baltic Sentry” (“Baltijas sardze”). Kanādas vadītā NATO daudznacionālā kaujas grupa Latvijā ir palielināta līdz brigādes
līmenim – 3500 karavīriem, iesaistot 13 valstis
. 2024. gada novembrī brigāde sasniedza pilnu kaujas gatavību Alianses vadības plānoto uzdevumu izpildei. Savukārt 2025. gada februārī NATO spēkiem Latvijā pievienojās Zviedrijas mehanizētais bataljons. Brigādes spējas attīsta jauna ekipējuma izvietošana Latvijas teritorijā, piemēram, Slovākija ievedusi tālās distances aktīvos ķīmisko vielu detektorus, bet Kanāda – bruņutehniku, tai skaitā kaujas tankus.
Lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību NATO Austrumu flangā, papildus NATO daudznacionālās brigādes dalībvalstu klātbūtnei ļoti būtiska ir ASV militārā klātbūtne Latvijā, to turpinot nodrošināt arī turpmāk.
Latvija ir sniegusi ieguldījumu starptautiskajā drošībā gan Eiropas mērogā, gan ārpus tās.
Valdība turpina politisko un militāro atbalstu Ukrainai, pretojoties Krievijas pilna mēroga karam. Latvija sniedza militāro atbalstu Ukrainai vairāk nekā 0,25 % apmērā no IKP, izpildot starpvalstu drošības saistību vienošanos. Izveidojot Dronu koalīciju Ukrainas atbalstam, investēti 20 milj. euro Ukrainas kaujas spēju stiprināšanai. Latvijas ražotāji piegādājuši un saņēmuši pasūtījumus dronu piegādēm par 32 milj. euro. Vienlaikus Latvijas aizsardzības nozares pārstāvjiem ir nodrošinātas iespējas piedalīties Ukrainas aizsardzības iepirkumu aģentūras iepirkumu procesā. 2025. gadā Latvija turpinās sniegt militāru atbalstu vismaz 0,25% apmērā no IKP, tai skaitā turpinot nodrošināt Ukrainas bruņoto spēku apmācības, piegādājot Latvijā ražotus kaujas un izlūkošanas bezpilota lidaparātus, 42 “Patria” bruņutransportierus u.c. veida ekipējumu vai sniedzot finansiālu atbalstu. NBS turpina dalību starptautiskajās misijās un operācijās: divās ES misijās, divās NATO misijās, divās ANO misijās, kā arī papildus vienā koalīcijas operācijā. NATO misijas Irākā (NMI) nacionālais mandāts pagarināts līdz 2026. gada 1. novembrim. NBS turpina dalību Eiropas Savienības kaujas grupā (EUBG) un Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF). Sakarā ar
NATO Reaģēšanas spēku (NRF) pārveidošanu par Sabiedroto reaģēšanas spēkiem (ARF) 2024.
gada 1. jūlijā uzsākta dalība ARF.

Finansējums valsts aizsardzībai, ņemot vērā valsts aizsardzībai nepieciešamo spēju attīstību un NATO kolektīvas aizsardzības solidaritāti, 2024. gadā sasniedza 3,2 % no IKP un turpmāk tiks palielināts, lai izpildītu valsts aizsardzības vajadzības. Aizsardzības nozare ir ieviesusi iepirkumu kontroles sistēmu, noteikti nepieciešamie uzlabojumi, kā arī nodrošināta līdzekļu izlietojuma pārraudzība NBS ekipējuma iegādēm.

2024 gadā ir īpaši aktualizēta nepieciešamība būtiski kāpināt ES finansiālo ieguldījumu aizsardzībā un aizsardzības industrijas attīstībā. Tā būs viena no Latvijas prioritātēm arī 2025 gadā – panākt lielāku ES ieguldījumu, lai ciešā sadarbībā ar NATO stiprinātu mūsu spējas. NBS personāla resursi ir palielināti atbilstoši plānotajam. NBS profesionālā dienesta sastāvs 2024.gadā ir pieaudzis par 400 karavīriem (VB: nav skaidrs vai tas ir bilances atlikums pēc no dienesta aizgājušo atņemšanas) . Rezerves karavīru sistēma ir paplašināta, palielinot rezervistu vecuma slieksni un mācību regularitāti. Ir sasniegts patlaban nepieciešamais VAD iesaucamo skaits.

Jaunsardzē līdz 2024. gada 31. jūlijam nokomplektētas 308 jaunsargu instruktora amata vietas un līdz 31. decembrim sagatavoti 40 jaunsargu instruktoru palīgi. Jaunsargu interešu izglītības programmu apgūst 8981 jaunsargi. Sākot ar 2024. gadu, Jaunsardzes centrs īsteno valsts aizsardzības mācību visās vidusskolās un tehnikumos, stiprinot pilsoņu lojalitāti un visaptverošu valsts aizsardzību.
Latvijā ir izveidota jauna militārā infrastruktūra – Aizkraukles bataljona infrastruktūra un Jēkabpils Zemessardzes bataljona infrastruktūra, NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) projekti, tai skaitā Lielvārdes bāzes pasažieru terminālis, kā arī uzsākta Baltijas valstīs lielākā plānotā militārā poligona “Sēlija” 1. kārtas izveide. Poligons “Sēlija” spēs nodrošināt brigādes līmeņa mācības, testa vidi dronu un pretdronu sistēmām, kā arī nodrošinās VAD karavīru apmācību vajadzības. Turklāt Ādažu militārajā bāzē uzsākti būvdarbu iepirkumi jaunajai VAD infrastruktūrai un īstenoti vairāki ārvalstu finansētie projekti. Noslēgts būvdarbu līgums Zemessardzes infrastruktūrai Dobelē, izstrādāts būvprojekts Zemessardzes infrastruktūrai Lūznavā, kā arī uzsākti iepirkumi VAD infrastruktūras pielāgošanai Lūznavā.

Savukārt NATO spēku mobilitātes un loģistikas sistēmas stiprināšanai alianse ir apstiprinājusi 160 milj. euro finansējumu militārās ostas attīstībai Liepājā. 2025.gada janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi un pagājušā gada martā MK apstiprināja Ārējās austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ietver pretmobilitātes materiālu, sensoru, netiešās uguns sistēmas, sprāgstvielu un prettanku mīnu iegādes par 303 milj. euro. Valsts austrumu (ES ārējās) robežas stiprināšana šobrīd tiek īstenota ar vietējiem resursiem, bet tiek strādāts pie atbalsta saņemšanas no NATO sabiedrotajiem un ES kopīgā finansējuma avotiem.
Praktiskā pretmobilitātes šķēršļu izvietošana tika uzsākta 2024. gada otrajā pusē, iegādājoties pretmobilitātes materiālus, kuri šobrīd izvietoti 21 pagaidu inženiertehnisko resursu parkā. Tika
pārrakti arī vairāki ceļi, izveidojot prettanku grāvjus. Pabeigta žoga būvniecība ar Baltkrieviju, šogad plānota žoga būvniecības pabeigšana ar Krieviju. Ir uzlabota ES ārējās robežas uzraudzības sistēma. Tiek izbūvēta robežas tehnoloģiskā infrastruktūra, ļaujot ātrāk reaģēt uz mēģinājumiem iekļūt valstī un nelikumīgi ievest preces.
Apstiprinātais Valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2024.–2027. gadam paredz stiprināt drošību, kā arī atgriezt tādus trešo valstu piederīgos, kam nav tiesiska pamata uzturēties ES dalībvalstīs. [..]

avots

76 domas par “Stipro stiprināšana-2

    • Šie 80 dronu operatori dodas tālāk uz savām (apaš)vienībām un turpina savu kolēģu apmācību…. Vai arī neturpina- tas atkarīgs no batkoma un trīnieka ieinteresētības. Tā armijā iekārtota apmācības sistēma…

  1. Saprotu, ka te visi sauszemnieki. Bet uzdotiet sev jautājumu, kāpēc mums ir Air Baltic flote ar n-tajām nerentablām lidmašīnām, un nav nevienas reaktīvās militārās lidmašīnas? Nav neviena kaujas helikoptera, joprojām pildam SAR un ar kukuruzņiku trenējamies vai dies vien zina kādus sūdus vadājam. Nav nekādas platformas apgādei, pilotiem, bāzei, apkopei. Kāpēc? Liepnieks uzdeva Varabungām jautājumu kāda velna pēc nav? Ko tur darīja tie maisteri? Tagad uzbliezām patronu ražotni, lai it kā tuvāk frontes līnijai kaut ko ražotu? Un bāc, pulvera izrādās nav? Kurš par visu šo atbild? Geystar? Pornstar?

    • VB vienmer, kopš dzimšanas, bīdīja ideju par jet trainer 3B eskadriļu, kas a) ir finansiāli paceļama. b) dod pienesumu suverenitātes un gaisa telpas neaizskaramības nodrošināšanai pret iemaldījušos jebko c) kalpo par pieredzes bāzi kaut kam nopietnākam. Pat EE ir 2 x L-39C. Bet realitāte ir kuce, mūsu UH-60 pat nav raķešu pilonu, jo prioritāte ir serfotāju un sēņotāju glābšana, kas ir svarīga tēma, bet tā ir IEKŠLIETU tēma. Ja kāda atbildīgā institūcija pieļautu ķecerīgu domu, ka tiešām var notikties, ka būs jākaro,tad SAR un MEDEVAC prioritizēšana uz apbruņošanas rēķina nenotiktu, jo kaujas helis var veikt SAR, bet SAR helikopteris nevar iznīcināt tanku. Bet viņi gadu desmitiem šādu domu nepieļauj neatkarīgi no ministru partejiskās piederības. Mistika.

      • Tāpēc, ka ministrs spiests sekot noteiktam trendam, ja viņš grib būt ministrs neatkarīgi no partejiskās piederības. Vai arī par ministru netiks.

        • Trends acīmredzami ir tāds, kādu tu bieži piemini – “mēs nekas neesam un neko nevaram” + “apmācīt un bruņot pēc iespējas mazāk, citādi gaidi pārsteigumus agri vai vēlu” + “ko par mums izlems, tam būs jāpakļaujas, nav ko stresot”. Aizsardzība ir viena no nozarēm, kurā jākontrolē naudas plūsmas, tas ir svarīgākais. Kamēr vēl ļauj. Pēc tam – katrs pats par sevi. Plus visa sistēma uzliek administratīvo inerci un tukšdiršanas (komunikatīvo) elementu.

          • Ukrainā iespējams visu ZE-Putina darījumu sačakarēja nekontrolētas militārpersonas/atvaļinātās militārpersonas – gan Harkivu aizstāvēja, gan abus lidlaukus Kijivas lidlaukus sabojāja. Pasarg dievs pārāk daudz cilvēkus, kas zin, kas jādara x stundā.

        • Ja visas partijas ir vienādi sūdīgas, tātad dzīvojam matricā. USAID izbeidza, cerams kaut kas mainīsies

          • Nevis vienādi sūdīgas, bet tuvojas vidējam, lai nesēdētu vispār opozīcijā. Atkarībā no vēlēšanu rezultātiem arī trends mainās. T.i. uzvarētājs var sākt vilkt trendu uz savu pusi. Jāsaka, ka šī valdība ir sen neredzēts feodālisms ar iespēju ZZS zagt absolūti netraucēti un Progresīvajiem ārdīties savā lauciņā tikpat netraucēti.

      • Šādu ķecerīgo domu visi un sen sen jau teica no sabiedroto puses. Tāpēc arī VB tāda ir. Piloti nesēž uz sitiena blakus istabā tāpat kā munīcija. Ilgi, ilgi vajag mācīt. Sākumā atrast, tāpat kā munīciju, ar 5% uzreiz nenopirksi, bet 10 gadus rindā stāvēsi. Tāpēc VB pareizi teica, tagad un uzreiz, lai viss ekipējums atbrauc…

  2. izcēlumi ir tikai par dīvaino, vai visu ieērības cienīgo? Pārlasot pa diagonāli īsais kopsavilkums liekas papists gads.

  3. ”Ir sasniegts patlaban nepieciešamais VAD iesaucamo skaits.” – lol ok, kas tas par ”skaitu” tāds ir? Es gribu ciparu redzēt.

    • Tas ir akurāt tieši tik, cik spēj šobrīd pavilkt NBS štats, izkratot instruktorus-bikšu deldētājus no visiem iespējamajiem un neiespējamajiem amatiem un vienībām, jo citu, ko sūtīt apmācīt jaunkareivjus, nav.

  4. Arty Green par nesenajàm un senākām kadru izmaiņām UA BS vadībā. Cerams, viņš LV militāro vadību nepazīst tik pat labi kā savējās valsts:

     

  5. stiprināšanā darbībā:

    “Militārais poligons “Lāču sils”. Alūksnes meži. 95 topošie rezervisti apgūst iemaņas, lai iekļautos armijā. Starp tiem arī žurnālists Uģis Joksts, @NMPdienests ārsta palīgs Rafaels Ciekurs un kardiologs Andrejs Ērglis.”

    avots LTV twitteris

    vismaz 2% nelietderīgi iztērēta resursa. Mediķiem tikai un vienīgi kara medicīnu, vismaz kamēr rezervistu izgājušo skaits netuvojas 95% no teorētiski iespējamā. Tiešām nedomāju, ka ierindas mācība un ieroča salikšana-izjaukšana ir efektīvākais, uz ko tērēt viņu laiku.

    • kā reiz šis pamatapmācības kurss ir ļoti piemērots mediķiem u.c. speciālistiem. Šādā laika apjomā var apgūt tikai minimālas militārās prasmes un ne vairāk. Un neviens nevienam karavīram nav atcēlis izdzīvošanu apvidū un pašu ap/aizsardzību. Neviens nevar garantēt, ka mediķis veiks savus pienākumus labiekārtotā slimnīcā. Ļoti iespējams, ka viņam nāksies būt iekš rol1 vai rol2, varbūt medevacā…

        • ņemot vērā, ka mums nav kristāla bumba, mēs nevaram precīzi prognozēt, ko mums nāksies vai nenāksies darīt. Tāpēc minimālas militārās zināšanas arī mediķiem ir ļoti vēlamas.

      • Minētie mediķi Ērglis, Ciekurs un TV raidījumu vadītājs Joksts ir ētera personības, kurām uzdevums “gatavināt” sabiedrību neizbēgamai nākotnei. Es esmu tikai par sabiedrības remilitarizāciju, patriotisma un aizsardzībgatavības valstsgribīgas gatavībapziņas audzēšanu, bet neko citu, kā pagaidām vārīgu “PR stunt” nesaredzu. Nav nopietnības, nav patieso draudu apziņspējas. Nav šautuvju, likumprojekts par otravu ienāks nākamnedēļ. Zajebala, biedri.

  6. daļa no rekrutēšanas kampaņas – iestājies NBS, saindēšanās ar smagajiem metāliem bonusā?

    fascinē kēkss no vamoic – piekritām aizstāt šķembas(par ko būvnieks maksā) ar atkritumiem (par ko būvniekam maksā).

    tagad tas viss zaņķis sūcas zemē, labu apetīti apkārtējiem iedzīvotājiem. Dzirdēju, ka āboli iznākot spīdīgāki, jo hromēti kā nekā.

    https://nra.lv/latvija/486151-baltijas-valstis-tiek-ievesti-toksiski-terauda-izdedzi.htm

      • Labi, ka KNAB neko nekonstatēs, citādi pipara teorija par strikto kontroli no vīriem melnā sāktu šķobīties.

        tā ir klasika – uzvari konkursu, un tad piezīmē papildu darbus vai piedāvā labākus risinājumus kā kaut kāds lohs – projekta izstrādātājs.

        valsts vides dienestam jāpaņem paraugi un jāpiestāda sods + jāuzdod novērst.

  7. pipara versijā vīriem melnā ar knab nav nekāda saistība 😉😎

    tak poh kā sauc, šķembas vai atkritumi- gruntij jāatbilst visiem kritērijiem, lai to iestrādātu objektā… Tāpat ne vienmēr dolomītšķemba izstrādāta pēc fen šui no kāda random karjera atbildīs visām objekta prasībām. Tāpēc ir būvuzraugs ar sertifikātu, kurš puļķē būvfirmu, lai tā ievērotu visas prasības pēc līguma un normatīviem, jo pasūtītājs ne vienmēr būs tik gudrs, jo nav mācījies par “celtnieku”. Ja būvfirma ir nolaidusi ūdeņus ar kkādām neatbilstībām, tad lai pārtaisa; ja būvuzraugs nav kko izkontrolējis, tad jau tas var draudēt ar sertifikāta anulēšanu. Bet, ja kāds ir ļainprātīgi pārkāpis likumu, tad jāsēž cietumā.

    starp citu, kā runā, NBS ir ļoti piekasīgs klients… 🤷

    • “[..] VAMOIC piekrita ceļu būves firmas ierosinājumam nomainīt materiālu uz izdedžiem.[..] neatkarīgo testēšanas pārskatu iesniedza materiāla piegādātājs – Igaunijā reģistrēts uzņēmums “Ulysses Trading”, kas pieder Latvijas goda konsulam Šrilankā Arnim Ančupānam.[..]”

          • Būvnieka laboratorija hromu bija mērījusi litros uz kg.

            Vai nu žurnālisti nolaiduši lažu un kaut ko nav sapratuši, vai arī speciāli muļķības sarakstītas testēšanas atskaitē

            nebrīnīšos, ja citās čupās pārsniedz 10..100x, jo saindēšanās pazīmes pie robežvērtības nav ticamas.

              • VVD taču neko nebija darījis – tikai izlasīja testēšanas pārskatu un pateica, ka pārsniedz.

                Tikpat bezjēdzīga iestāde kā knab.

                • [..]Tērauda izdedžus Latvijā ieved kā blakusproduktus, nevis atkritumus, tāpēc arī Valsts vides dienests šī materiāla ievešanu neuzskaita un nekontrolē.[..] Ibid

                  • Viņi tur kosmoportu smagajiem zvezdoļotiem buvējuši?
                    [..] Izdedži bāzē izmantoti divos objektos kā ceļu būves materiāls dolomīta šķembu vietā. Izdedži izmantoti laukumu un pievedceļu būvniecībā. Laukumi ir paredzēti, lai novietotu militāro tehniku.[..]

                    [..] “Binders” vadība skaidrojusi, ka ar projektā paredzēto materiālu – dolomīta šķembām – būvnieks nevar nodrošināt pasūtītāja noteiktās objekta kvalitatīvās īpašības.[..]

                    • tak poh, vieskontingents nomainās reizi pusgadā un pēc tam atkopjas Kanādas svaigajā gaisā… 😎 Toties tagad nav pa dubļiem jāmīcās…

                    • dolomītšķembas ar laiku šķīst. Turklāt cietākais dolomīts Pierīgā nav palicis daudz, būs jāved no Jēkabpils puses, bet nezinu, cik tur daudz palicis… Var vest arī no Lietuvas…

                      Nākošā opcija ir granīta šķembas no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas.

                      Tākā diemžēl pie visiem mūsu lielajiem projektiem visdrīzāk grunti nāksies importēt lielos daudzumos.

                      Vēlviena opcija ir betonēšana. Kadagā nobetonēja un ir ok. Šķiet, arī pie Sēnītes betonēja… Neņemos spriest, cik katra opcija maksā, tāpēc sabiedrības nomierināšanai vajadzētu populārzinātniski izskaidrot mūsu ceļubūves perspektīvas. Labs temats tuvākajiem KNL raidījumiem…

                    • “Tak poh kādus saindētus sūdus Latvijā ieved būvnieku kartelis lai tikai nopelnītu saviem labuma guvējiem nākošo miljonu, es nodemonstrēšu jebkādu cinisma līmeni, lai to (nez kāpēc) attaisnotu”

                    • dolomīts neturēja īpatnējo naudas spiedienu.

                      dolomīts 10eur/t, bīstamie atkritumi par brīvu.

                      uz 5ha gan jau kādi 100k ietaupās uz šķembām

                    • Divkosība un cinisma līmenis ir vienā plauktā liekami. Braukt pa labiem ceļiem gribam, bet jāt ar zirgu pa zemes ceļu negribam un lejam toksisko dīzeli un benzīnu. Viss ir samērīgumā! ☝️

                      Nav taču problēma pajautāt nodokļu maksātājiem dubultu piķi par ekoloģisko granītu- lai tik maksā! Ja nē, tad jāmīcās pa dubļiem. A pa dubļiem mīcīties daudziem negribās, tāpēc vienkārši “pirž dīvānā” 🤷. Gribētu dzirdēt šeit saprātīgus priekšlikumus un nevis spriedelējumus, ka visi visapkārt ir “.idarasi”.

                    • 1.Priekšlikums: dienesta pārbaude.
                      2. Priekšlikums: MIDD iesaiste VAMOIC līgumu partneru/partneru apakšuzņēmēju due diligence pārbaudē. Jau otrais gadījums no zināmajiem (pirmais -pārtika), kad problēmu varēja nogriezt saknē.

                    • man sajūta, ka tas no ministrijas puses nav ļaunprātība, bet gan neķerlauks ( nezināšana) un neprofesionalitāte. Arī pārtikas iepirkumā, cik sapratu, nebija nodalīts iepirkums miera laikam un kara laikam. Loģiski, ka barot 10k karavīru miera laikā ir 5-10 reizes lētāk nekā 50k kara laikā, kur apgāde vairs nenotiek pie noasfaltēta angāra.

                      Arī NBS infras izbūvē jāstrādā nevis prastiem ierēdņiem un karavīriemi, bet gan sertificētiem un advancētiem būvuzraugiem, kuri aizstāv NBS intereses un izķer šādas lažas. Tas pats attiecas uz tehnikas iepirkumiem utt.

                    • perec – tev zināšanai. Vamoic būvniecības depā strādā būvinženieri un arhitekti, nevis apkopēji un pavāri.

                    • Ā, nu ja “nezināšana un neprofesionalitāte” un “ujova strādā”, tad viss ok. Labi vēl, ka paši nesaindējās vai neiekrita kanalizācijas akā. Tā pie mums debilo skolā gadās.

    • ja vamoic raustītos no vīriem melnā, tad nepiekristu dalībai šādās koruptīvās shēmās. Nesaku, ka vamoic ir daļā – iespējams viņiem vienkāši piezvanīja un stingri palūdza piekrist. Jebkurā gadījumā tas neatbilst likuma garam

  8. skopais maksā divreiz, bet valsts maksās trīsreiz – par atkritumu laukumā izbūvi, par demontāžu un bīstamo atkritumu utilizāciju, un tad par dolomīta šķembu laukumu izbūvi.

  9. Sveicināti,

    Atgriežoties pie mūsu gaisa spēku stiprināšanas jautājuma, es joprojām nesaprotu, kāpēc mūsu nākotnes attīstības stratēģijās mēs nevaram iekļaut F-16 iznīcinātāju iegādi (konkrēti jaunāko F-16V Block 70/72). Cik publiski atradu, tad vienas vienības cena ir ~ 63 000 000 $ (https://www.shephardmedia.com/news/air-warfare/what-you-need-to-know-about-the-f-16-fighter-jet/ )

    Okei noteikti klāt nāktu pilotu apmācības, simulatori, sauszemes tehniskais nodrošinājums u.t.t. Iespējams vienas lidmašīnas cena tad nostātos uz kādiem 100 000 000 $. Ņemot vērā, ka IRIS-T iepirkums ir uz 600 000 0000 EUR, iespējams, savu pretgaisa aizsardzību varam papildināt, teiksim, ar kādiem 6 jauniem iznīcinātājiem? Varbūt kļūdos un šāds neliels skaits ar lidmašīnām neko nedotu, bet Melnos Vanagus mēs vispār tikai 4 nopirkām………

    Cik sapratu šādus iznīcinātājus nesen sev pasūtīja arī Slovākija, kura pirmos divus saņēma 2024.gada janvārī.

    • Nopirkt var,bet ir 2 problēmas. 1.uzturēšana 2.izmantošana, kur 2.problēma padziļina 1.
      Līdz šim tika uzskatīts,ka KARA laika par gaisu parūpesies sabiedrotie,tad kam mums attīstīt pundurspējas gaisā ieguldot gandrīz visu AM budžetu? Savukārt MIERA laikā gaisa telpas kontrolei iznīcinātāji vārda pilnā nozīmē nav vajadzīgi, pietiktu ar mācību-kaujas džetu eskadriļu un pie tam 1 uz 3 Baltijas valstīm. Jebkurā gadījumā uz to vajadzību fona, kas viss tik nav nepieciešams NBS iznīcinātāji ir pēdējā prioritāte,kamēr esam “pasaulē specīgākā militārā bloka” dalībnieki.

      • Paldies par atbildi. Teorijā laikam skan loģiski 🙂 Bet tad sanāk, ka NBS Gaisa spēki paliek 4 Black Hawk sastāvā +, iespējams, mums vajadzētu iegādāties mācību-kaujas džetu eskadriļu?

        Bet kā paliek ar uzbrukuma helikopteriem? Nu laikam slavenākais un zināmākais modelis ir AH-64 Apache. Poļi laikam tādus 100 gabalus no ASV šobrīd pērk! Vai to ieviešana nepalīdzētu stiprināt mūsu Gaisa spēku ugunsjaudu un vispārējās spējas. Vai varbūt šādi “attack helicopters” bez iznīcinātāju un citu atbilstošu lidmašīnu atbalsta ir viegls mērķis notriekšanai?

        • Mūsu UH-60 ir SAR/transporta izpildījumā visi saprot, ka SAR ir IeM lauks, un ka kaujas helikopteriem jābūt un ka tiem ir pielietojums LV miera un kara laikā, jo īpaši pie nekonvencionāla scenārija a la “Doņecka 2014.” Plāni bruņot UH-60 ir, bet tā ir atkal nosacīti 10. prioritāte. Gatavoties karam LV sāka pavisam nesen, pirms dažiem mēnešiem.

        • Par helikopteriem runājot, visa veida helīši ir ļoti viegli notriecami un ja pavēro jebkādu karu kur helīši ir bijusi izmantoti karošanā (tajā pašā Ukrainā), helikopteri vienmēr ir cietuši lielus zaudējumus salīdzinot ar lidmašīnām. Tā kā nekādas Apaches neviens nepērk, ja pirms tam nav iegādāta kārtīga iznīcinātāju flote un SAM sistēmas lai varētu daudz maz garantēt ka tā Apache netiks notriekta pirmajās 5 minutēs………Polija arī, Apaches pasūtija tikai pēc Patriot un F-35 iegādes. Viss ko mūsu Blawk Hawk spētu izdarīt būtu aizgādāt kādu SUV vienību uz Latgali kara piermajās dienās kad Krievu gaisa spēki vēl nelido , ja sāks lidot tad ar to arī balle beidzas.

          • Tu neņem vērā ticamāko scenāriju “zemsliekšņa iebrukums” . Un arī konvecionālā kara apstākļos (bīstamākais scenārijs) UA ar savu vājo PGA helikopterus lieto kaut vai NURS palaišanai no kabrēšanas.

            • zaļo cilvēciņu versijā pilnīgi noteikti būs līdz arī kāds verķis, kas helīti smuki māk nosēdināt.

              Viss par prioritātēm. Neviens nesaka, ka helīšus nevajag. Bet..

              a) SARS ir IEM lauciņš

              b) arī nopakotā versijā par 4 helīšu budžetu var sapirkt ļoti daudz un ļoti efektīvas lietas, kas nodara sliktajiem lielāku skādi nekā 4 helīši varētu izdarīt pat teorijā.

      • Čehija apsver Ukrainai piegādāt savus L-159 ALCA vieglos uzbrukuma džetus. Tie palīdzetu cīņai ar droniem. Tiem ir radars, var apbruņot ar 20 mm lielgabaliem, gaiss- zeme, gaiss- gaiss raķetēm.

        Igaunijai jau ir vairāki L-39, ko izmanto pilotu apmācībai, mums ir Baltic Bees. Domāju, ka arī mums, kopā ar Igauniju un Lietuvu, šie L-159 būtu paceļami uzturēšanas un izmantošanas ziņā. Gaisa telpas patrulēšanai pietiekoši un var arī visādiem “ogļračiem” dzīvi sabojāt.

        • ukrainai ir stratēģiskais dziļums, kurā var lidināties ar visādu aviošrotu. mums gandrīz viss ir pietiekami tuvu, lai būtu apdraudējums no ru PGA

  10. pirms dažiem gadiem ziņoja, ka Latvija plāno iegādāties MD-530 vieglos helikopterus, bet kopš tā laika nekas vairs nav dzirdēts. Laikam pamainījās prioritātes.

  11. “Ja mēs būtu pieņēmuši lēmumu izstāties no Otawas konvencijas vienpusējā kārtā, tad mums nebūtu no kurienes šīs mīnas ņemt”- Sprūds turpina būt politkorekts (kas viņam izdodas. Gandrīz filigrāni.) . Un šis lemums nebūt nav pieņemts novēloti-kā un reiz tieši laikā paspējam:

  12. Stiprināšanas tēmā

    ”ZS 13. bataljons ir samēra jauns, jo tika atjaunots pirms pieciem gadiem, tādēļ materiāli tehniskais nodrošinājums, piemēram, automašīnas un kājnieku kaujas mašīnas nav tādā skaitā, kā mums gribētos. ”

    par KKM ir izsmalcināta ironija vai žurnālistu freestyle – KKM taču mums ir apaļa nulle, nesen līgums ar spāņiem noslēgts

    avots https://jauns.lv/raksts/zinas/647560-zemessardzes-bataljona-komandieris-visiem-nav-jabut-dronu-operatoriem?utm_term=Autofeed&utm_medium=Social&utm_source=Twitter#Echobox=1743395833

    • Pazīstot runātāju tā ir ironija, kuru Metuzāls visādi centās iestūrēt “draudu nav” diskursā. Vēršu uzmanību, ka “vieglā Zemessardze” bataljona griezumā ir pārdesmit cilvēki ar nosauktām specialitātēm, ja redzēsiet atskaites par tūkstošiem saprotiet ka tā ir karavīra aroda kārtējā profanācija.

      🙂 “Bataljona līmenī es tā īsti neizjūtu tādu izteiktu paātrinājumu, varbūt to jūt brigādes un apvienotā štāba līmenī.”

Leave a reply to Jānis Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.