Dienas grauds


vara bungas: Rezervisti, beidziet nekritiski jūsmot par 15 apmācības dienām (nomināli 21) Alūksnē. Tas viss ir sākuma sākums. Ja neturpināsiet attīstību (ZS) arī tas, kas apgūts Alūksnē jau pēc gada lielā mērā būs vējā, pēc četriem visu var sākt no sākuma. Ukraiņi sāk ar 5 nedēļām, briti uzskata, ka pusgads ir minimums.

[..] “When we train Ukrainian soldiers, they go into the field with five weeks of training. Now that is more than the Russian soldiers receive. But consider that when the troops hit the beach on D-Day in June 1944 every soldier had at least 22 weeks of training under their belts.” Given the complexities of today’s weapons systems, five weeks of training is not nearly enough, in Sanders’ estimation as well as others.[..]

avots

20 domas par “Dienas grauds

  1. Cik pazīstami gājuši, tie ir cilvēki kuriem nav laika, vai iespēju ņemties pa zemessardzi, bet tomēr vēlme sniegt kādu ieguldījumu. T.i. vajag alternatīvu, jo viņi iet tādā, vai nekur. Var atcelt, vienkāršot, kā teorētisku iepazīšanās kursu, jeb papildināt līdzīgā formātā.

    IMHO trūkst attālināti kursi, vai materiāli un ieskaites, ko rezervisti var pildīt sev piemērotā veidā – atkārtojot zināšanas, vai audzējot kvalifikāciju jomās kur šāds formāts ir atbilstošs. Varētu sākt ar tādu, kā armijas ABC. Principā viss, ko jau var atrast internetā un youtube konspektēts latviskotā materiālā ar uzsvaru uz mūsu aktualitātēm. Ideāls darbiņš AI.

    Noderētu arī tiem, kas pat kursu neiet. Citādi ja sāktos sūdi civilie pat nevarēs pateikt, ko redzējis, vai kas noticis – visur brauks “tanki”, šaus “bazukas” un staigās “zaldātu bariņi”.

    • Te ir tāda dillemā……. proti : kā tieši mums kā Latvijas valstij labāk tērēt savus resursus iespējamo karavīru/militāro personu apmācībai.

      It kā jau labi ja mēs varam iedot cilvēkam ”kuram nav laika un vaļas” iet kārtīgā dienastā (piemēŗam ZS vai OMD) kaut ko kas ir ”alternatīva” un ”labāk nekā nekas”……..bet tajā pašā laikā, ja tas cilvēks tur knapi kaut ko iemācās un pēc tam vēl gadus neko nedara , tad reāli praktiskas jēgas no viņa apmācības (un armijas resursu un budžeta naudas tērēšanas) būs ļoti mazs. Nauda tiek tērēta, instruktoru darba stundas patērētas, kazarmas telpas aizņemtas, un ko mēs tieši kā armija no tā dabūjam apmaiņā?? Slikti apmācītu pus-civilo karavīru kurš knapi kaut ko māk?? Tas nav resursu tēriņiem attaisnojums lēmums. Ne Somija ne Igaunija neko tādu arī nedara. Vai nu esi īsts karavīrs (Izej obligāto dienestu, vai klūsti par Zemessargu), vai neesi nekāds un paliecs civilais. Pusfabrikāts nav derīgs nekam , un armijai arī īstā karā diez vai būs laiks ar šādiem pusfabrikāta cilvēkiem auklēties un viņus tur vēl apmacīt

      • Tā pa lielam arī domāju – ja esošais nederīgs, likvidēt taupībai.

        Bet ja noder, tikai par īsu, kādēļ nevar paplašīnāt šādā pašā formātā? – 3 nedēļas gadā, bet kā turpinājums. Ja cilvēkiem šāds der vienreiz, gan jau nāktu vēl. Cilvēkam jau ir papīri, pamati, ekips. Nedēļu atsvaidzina iepriekšējo, jaunumus un tad krāme klāt tālāku apmācību.

        Nedomāju, ka ar mūsu skaitlisko sastāvu ir reālistiski savākt desmitiem tūkstošu pilna laika brīvprātīgo rezerves profesionālo kareivju, vai kāda būtu tā utopija, kas būtu “pareizi”.

        Jāstrādā ar to, kas ir, jeb kā tajā teicienā par zīli rokā. Un jādomā vēl varianti – noteikti trūkst ne-fiskālie burkāni un pātagas no valsts, ko spēj tikai likums un nevar ar naudu. Papildus brīvdienas, kā donoriem, priekšrocības univeristātēs un valsts darbos, vai pat liegumi un ierobežojumi kādos amatos bez ZS utml – tā, lai šīs jautājums kļūtu gan respektabls, gan sajūtams ikdienas dzīvē.

        • “21” dienas rezervistu kurss, kur kļūst par rezerves karavīru, noteikti nav nekas slikts. Slikti ir tikai tas, ka jaunizceptais rezerves karavīrs kļūst par slikti apmācītu karavīru, kuru piekomandēs random vienībai bez iespējas atteikties. Savas primārās individuālās iemaņas (higiēna, apiešanās ar ieroci utt) šāds karavīrs ātri atcerēsies, bet kkam vairāk būs nepieciešama papildus apmācība.

          Ja pilsonis gadā nespēj atrast 20 (nedēļas nogales)+5 (Namejs) dienas ZS apmācībai, tad visdrīzāk viņš negrib un nevis nespēj veltīt laiku ZS. Valsts burkānus ir jau atradusi- naudiska kompensācija par katru nodienēto dienu. Un, šķiet, ka ir arī tiesisks pamats, lai darba devējs katru gadu pēc ZS pieprasījuma zemessargu atbrīvotu no darba uz Nameja mācībām. Neesmu dzirdējis, ka kādam atteiktu, ja ir bijis oficiāls pieprasījums. Es gan ieteiktu, lai ZS kļūtu profesionālāka, Namejs pakāpeniski jāpagarina no 4-5 dienām līdz 2-4 nedēļām. Ja US vai Šveices darba devēji ar kko tādu var sadzīvot, tad mūsējie arī varēs.

          Par attālinātu mācīšanos atļaušos pasmīnēt.

          • Viss jau pareizi, bet bieži tas arī nozīmē, ka nebūs atvaļinājums. Darba vietas ir visādas. Tur, kur ir maiņu darbs, grūti. Protams, ka priekšnieks varbūt arī acīs neteiks nē, ja nāktos izlaist maiņas, ņemt brīvu, taču ar karjeru sāksies problēmas.

            Ar to gribu teikt, ka augsti novērtēju un cienu ikvienu, kas ir Zemessardzē un aktīvi tur piedalās, taču nepārmetu, ja tas tiešām ir grūti iespējams. Katra situācija ir individuāla.

            • ja ir maiņu darbs, tad no 10 nedēļas nogalēm uz 4-5-ām gan jau zemessargs tiks un parējās dienas aizpildīs ar citiem dienesta uzdevumiem. Namejs neieskaitās atvaļinājumā. Tur valsts darba devējam kko kompensē, ja nemaldos. Turklāt šādi darba devējs krāj bonusa punktus valsts acīs. Pagaidām pieredze rāda, ka sliktākais darba devējs, kurš nedod brīvu, ir NBS- speciālisti joprojām sēž savos posteņos un nevis atstrādā savas specifiskās iemaņas…

    • Lai paksi skaitītu kā rezerves karavīru, tomēr viņam ir jaatbilst minimālām prasībām. Man nav zināmi veidi kā to izdarīt attālināti. Jebkas zem minimuma ir kautkas cits, bet ne rezerves gatavošana

    • ne tas pārsteidz, ka izved(-īs), bet tas, ka bez situācijai adekvāta pārejas perioda. Interesanti vai kāda valsts izņemot UK un AU tuvākajos 100 gados iesaistīsies palīdzēt US viņu (!) karos (ārpus 5.panta).

  2. Cik ietekmīgs un pietuvināts ir tā raksta par ASV spēku izvešanu – https://www.foreignaffairs.com/united-states/how-us-forces-should-leave-europe autors? Uzskata, ka Krievijas iebrukuma riski Baltijā ir mazinājušies, jo Krievija pat Ukrainā netiek tālāk un Baltija ir drošībā vismaz dažus gadus. Tajā pašā laikā 2015. gadā aģitēja par ASV spēku palielināšanu Baltijā – https://www.foreignaffairs.com/articles/baltics/2015-07-01/baltic-balance (jālasa caur archive.is)

  3. Būtiski paaugstināta lidojumu aktivitāte Kaļiņingrādā. Boeing 777 un līdzīgas ietilpības lidmašīnas nolaižas 60-80 reizes dienā, vismaz 2x biežāk kā parasti. Lido no dažādiem Krievijas reģioniem, t.sk. bieži no Tālajiem Austrumiem.

    Par lidojumu aktivitāti sākas ap 41:10 vai 43:00. Var klausīties uz paātrinājuma. Links – https://rumble.com/v6wmfv2-live-with-jeff-johnny-and-lee.html?e9s=src_v1_cbl%2Csrc_v1_ucp_a

    Baltkrievijā arī lielāka aktivitāte, bet ne tuvu kā Kaļiņigradā, kas formāli nepiedalās Zapad mācībās.

  4. Ja Zapads šoreiz nebūs tikai Zapads, kur mūsu papildus bruņojums un sabiedroto spēki? Uz Ukrainu Eiropa un pat mēs paši sūtam regulāri, t.sk. dronus un Patrias no Latvijas. Vai AM un NBS šo uzskata par nebūtisku draudu?

    • Dronus. Jo šosejas ir izmantojamas kā orientieris vizuālai pilotēšanai, kad GPS navigācija atslēgta vai traucēta. RU ieskatā pretinieka dronu kāši pieturēsies pie maģistrālēm.

    • Detektēšana notiek ar mašīnās esošajiem telefoniem – tie kas lieto navigācijas aplikācijas tie arī sūta statistiku prom. Starptautiskie sēņotāji ir pamaz.

Leave a reply to BSO Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.