vara bungas: Kā saka daži ukraiņi “Lai gan mūs visus aizrauj bezpilota lidaparāti, mēs nedrīkstam aizmirst, ka kājnieki ir visa pamatā. Nav svarīgi, cik daudz dronu ir debesīs – ja ierakumā nesēž kājnieks, pozīcija agri vai vēlu tiks zaudēta. Un būtu labi, ja tikai viena.” avots
To paturot prāta apskatīsimies, ko tie paši ukraiņi saka par izmaiņām kaujas lauka konfigurācijā, ko izraisīja visaptveroša karojošo pušu “dronizācija”. Ja vēl pirms dažiem gadiem kaujas lauka nāves vai kill zonu platumu definēja strēlnieku ieroču efektīvās šaušanas attālums (400m līdz 2 km), tad tagad, pateicoties droniem “cilvēku neapdzīvota” nāves zona paplašinājusies līdz 5-6 km un šis cipars turpina augt griezdamies līdzi FPV dronu optiskās šķiedras spolēm. Karavīram aizkavešanās šajā apvidū bez aizsega nozīmē drošu nāvi, ja vien konkrētajā laikā un vietā nav atrasts veids kā uz laiku neitralizēt pretinieka dronu spietus. Jo runa ir ne tikai par trieciena droniem, bet arī par izlūkošanas vai kaujas lauka novērošanas (surveilance) droniem, kas nodod informāciju par mērķa parādīšanos attiecīgajām uguns atbalsta ieroču sistēmām ( haubices, raķešartilērija), kas atrodas (pagaidām) drošā 40+ km attālumā . Dēļ nāves zonas izplešanās karš Ukrainā tagad vairāk atgādina tiešsaistes datorspēli, nevis kājnieku vai bruņutehnikas sadursmes offlainā.
Pateicoties vienību piesātinājumam ar droniem praktiski nav iespējama nekādu transporta līdzekļu izmantošana pārapgādei, tie momentā tiek sazīmēti un iznīcināti. Attiecīgi abu pušu karavīri, lai puslīdz droši nokļūtu savās pozīcijās ir spiesti mērot kājām līdz pat 20 km ar kaujas resursu krājumiem uz pleciem. Turklāt optiskās šķiedras dronu arvien plašāka izmantošana nu jau sāk pārvērst šos 20 km par 40 km. No klasiskās taktikas skata punkta tas ir kaut kas prātam neaptverams, kas prasa steidzamu risinājumu.
Bet arī 40 km plata nāves zona nav gala stāvoklis. Aerostatu vai dronu – radiosignāla retranslatoru izmantošana ļauj palielināt dronu masveida izmantošanas rādiusu un arī totālas nāves zonu līdz pat 60 km. Man personīgi grūti iztēloties tik pelēku pelēko zonu un, galvenais, ko ar to var iesākt aizsardzībā. Orku štābi izmanto problēmu meklējot vāji “cilvēkotus” posmus UA aizsardzībā, tas ir, meklē ukraiņu apakšvienības, kas ir sliktāk par pašiem orkiem adaptējušās jauniem kaujas apstākļiem un tādēļ ir mazskaitlīgas. Ukraiņi uz to atbild ar savu vājāko vai sliktāk sagatavoto vienību ad hoc pastiprināšanu ar piekomandētām dronu apakšvienībām, lai izlīdzinātu izredzes. Pagaidām gandrīz vienmēr tas viņiem izdodas, kad nezidodas palīgā sauc “Azovu”.
Visu to, ko tagad dara droni kādreiz veiksmīgi darīja artilērija un artilērijas izlūkošana. Cita lieta, ka artilērijas efektīva izmantošana ir sarežģītāka nekā dronu lidināšana, artilērija nav tik elastīga, tik viegli pārvietojama un mērogojama atbilstoši attiecīgās atbalstāmās vienības šībrīža vajadzībām. Tāpat kaujas lauka “caurspīdīgums” un dronu kameru piedāvātā izšķirtspēja ir novedusi pie tā, ka pelēkajā zonā praktiski nav iespējams izmantot strēlnieku atbalsta ieročus, kas prasa apkalpes – mīnmetējus, PTVRK, smagos ložmetējus utt, tas ir visu, ko fiziski nevar iebāzt alās un bunkuros paslēpjot no “Saurona acs”. Visas ieroču sistēmas un aprīkojums, kas rēgosies, karāsies, bāzīsies ārā no paslēptuves tiks momentāni sazīmēts no “tuvā gaisa” un iznīcināts ar “tuvā gaisa” droniem.
“Neapdzīvota” nāves zonas daļa nav simtprocentīgi sterila. Karadarbības pieredze rāda, ka gan ukraiņu, gan orku apakšvienības (grupas) te tomēr ir atrodamas. Tāpat arī civiliedzīvotāji. Cita lieta, ka dominējot droniem kājnieku loma aprobežojas ar maksimāli decentralizētu grupu vai pat vientuļu strēlnieku dirnēšanu savās pozīcijās nedēļām un dažreiz mēnešiem ilgi bez normālas pārapgādes, evakuācijas, rotācijas un kaujas atbalsta. Orkus laiku pa laikam gan dzen šķidros, seklos un ātros uzbrukumos, bet ukraiņu galvenais uzdevums ir no tiem atsisties, netapt pārsteigtiem un aplenktiem. Civiliedzīvotāji šajā zonā gribot negribot (bieži vien gribot) palīdz iebrucējiem, un arvien biežāki ir gadījumi, kad orki pārģērbjas par civilajiem un uzspļaut viņiem uz Ženēvas konvencijām ar visiem to pielikumiem. Tādēļ fantastikas filmās redzētas ainiņas, kad drons – policists autentificē pilsoni pirms lemt par viņa likteni, drīzumā var kļūt par kaujas lauka realitāti. Totāla civiliedzīvotāju evakuācija no kaujas zonas ir obligāta aizsardzības, nevis tikai humānu apsvērumu dēļ. Ja abus apsvērumus saliekam kopā, tiem-kam-tas-pienākas jāsāk divtik intensīvi gatavoties un domāt kā to paveikt.
Trieciena dronu tik straujā attīstība rada acīmredzamu un nepamatotu disbalansu, kas tuvākajos gados tiks labots. Jaunākie pret-dronu tehnoloģiskie risinājumi t.sk. droni pārtvērēji ieviesīs kārtību gaisa telpā un kļūs par pamatu specializētu pret-dronu apakšvienību izveidošanai, gluži kā 20.gs sākumā kaujas aviācijas attīstība radīja nepieciešamību pēc apdraudējumam adekvātas PGA, kas nenovērsa pašu apdraudējumu pilnībā, bet samazināja to līdz pieņemamam vai menedžējamam līmenim. Vienlaicīgi attīstīsies pret-dronu (force protection) taktikas un pasīvās aizsardzības līdzekļi (visa veida un spektra maskēšanās un pretinieka maldināšanas paņēmieni).
Tā kā, ja dzirdēsiet no poilitiķiem, ka “kājnieks kaujas laukam vairs nav vajadzīgs. Mūsu robodronu siena ir gatava pirms pabeigta un stipra kā koalīcija”, atcerieties to, ko šodien dronu pārņemtā pelēkajā zonā saka ukraiņu karavīri – visam pamatā ir kājnieks.
1. Smagi drūma aina, ja nav pārspīlēts. Tātad pašlaik var nolikt, ka NBS nav kaujasspējīgs? Mums nav ne dronu/pretdronu spēju, ne jebkādu taktikas izmaiņu un jaunu SOPu.
2.Vēl pirms RU iebrukuma UA atceros, ka lasīju teorijas, ka nākotnē karš varētu samērā strauji pārcelties pazemē, tad vēl pie mavika m. Vairākās situācijās bija atklāti RU mēģinājumi 1.p.k stilā rakties vai izmantot cauruļvadus kustībai/apgādei, tas pagaidām izskatās pilnīgi nereāli? Saprotams, ka par UA pazemes apgādes tīkliem neviens neko neteiks, bet RU pusē ir novērojama darbība?
3. Ko LV izcilā likumdošana krīzes gadījumiem pašlaik saka par piespiedu evakuāciju kara apstākļos? To vispār varam darīt, nerunājot par praktisko pusi, loģistiku utt.
4. Pilna spektra maskēšanās arī pie lieliem ieguldījumiem ir tikai nosacīti iespējama. Var noslēpt visu, bet ne kustību. Maldināšanai parasti īss mūžš un taktikas nepārtraukti novecos, te no katra attapības un radošuma atkarīgs.
Pazemi neizgudroja ru, bet talibi, isils un hamas. Bet tur viņiem zeme cita, maigi izsakoties. Pie mums viss noslīks un sabruks. Nav pārspīlēts aizej pie butusova, ja uztver ua valodu daudz interesanta ierindas personāls stāsta. Pga ir komplekss pasākums, neviens paņēmiens per se nav problēmas atrisinājums, visi kopā tikai samazina skādi, bet negribētos būt par tās daļu tāpēc ka nezin kāpēc kkas nav kam jābūt.
Mošķis jautā?
Pēdējā laikā daudz kritikas var dzirdēt, kapēc NBS pērk vai nepērk šo un to un kāpēc foto no NBS mācībām neatgādina Ukrainas kaujas lauku utt. Vai atbilde uz šo īstenībā nav primitīvi vienkārša – NATO gluži vienkārši negrasās šādi karot vai nepieļauj šāda veida situāciju kā Ukrainā un attiecīgi Latvijas NBS iepērk tehniku un trenē to, kā to plāno darīt NATO (beigu beigās AM un NBS pat neslēpj to, ka tehnika tiek iepirkta saskaņā ar Latvijai paredzētajiem spēju attistības plāniem, ne jau uz savām iegribām).
Ja mēs pieņemam, ka hipotētiskajā karā karotu NATO vai vismaz daļa tās lielvalstu, konvencionālās spējas it īpaši attiecibā uz tāldarbības raķetēm, aviāciju utt būtu tādas, kādas UA pat pārdrošākajos sapņos nerādās. Līdz ar to, nonākšana līdz situācijai, kādā aprakstīta augstākminētajā rakstā, manuprāt, jau būtu uzskatāma par NATO pilnīgu sakāvi pēc būtības, neatkarīgi kurš no tajās lapsu alās beigās ilgāk nosēdēs.
Šeit piemēram, interesants viedoklis no autoritatīva avota, ka dronu (kā uzbrukuma ieroču) prioritizēšana NATO pusē ir tieši tas, ko RUS gribētu, jo tad NATO aiziet karadarbībā, kur RU ir un būs acīmredzamas priekšrocības, kamēr NATO būtu drīzāj jākoncentrējas uz to ko ISR paveica pret Irānu.
https://www.rusi.org/explore-our-research/publications/rusi-defence-systems/nato-should-not-replace-traditional-firepower-drones
“Dari, ko pienākas un kas būs tas būs” tādam ir jābūt motto. NATO var grasīties vai negrasīties karot “kā UA”, MUMS par to nav jāuztraucās, jo MUMS nav izvēles brīvības karot Area Defence, AirLand Battle vai kaut ko modernāku, ja NATO kļūdīsies savos aprēķinos. Mūsu militārais budžets ir pietiekami niecīgs, lai tā novirzīšana uz “UA kaujas pieredze” kaut ko mainītu NATO lielajās koncepcijās kā mūs aizstāvēt. Toties, ja mums nāktos aizstāvēties bez vai ar ierobežotu NATO atbalstu, tad iepriekšējā orientācija uz nosacīto “F-35” vai kodolieroču džokera pieejamību padarīs mūs kaujai negatavus. Maz ticams, ka US vai citi lielie spēletāji, kas tikai tagad padziļināti pēta UA pieredzi, butu jau ķērušies pie jauna koncepta izstrādes un ne tikai to paveica, bet arī paspēja iekļaut savos plānos attiecībā uz mums. Kas attiecas uz “autoritatīviem autoriem” tiem iespejams ir taisnība, bet tam MUMS ir jābūt pie kājas, jo nav mūsu spēkos atdarināt IL-US taktikas. Nekritiski cerot uz tām vai pilnībā ieguldoties tajās mēs riskējam 50/50. Ejot savu ceļu, kas tieši pielāgots sliktākajam scenārijam mēs apkopjam riskus neko nezaudējot.
A ko mēs reāli varam darīt citādi (ko nedara NATO), izņemot meklēt pret – UAS līdzekļus (kas jau tiek meklēti) – sazāģēt Patrias metāllūžņos un pārsēdināt NBS uz mopēdiem? Bet tad arī būs sūdīgi, jo baikera vējjaka visticamāk neaizsargās no kasešmunīcijas. Šeit daži saka, ka Patriā nevajag kāpt iekšā vispār. Bet LV nosūta 40 Patrias uz UA un UA tās nodod savai kaujasspējīgākajai vienībai – 3.triecienabrigādei….
1.Kustēties (pārnemot UA kaujas pieredzi) vidēji ātrāk par pārējiem 2. Nejaukt pirkstu ar pimpi – Patrijām ir pielietojums aizsardzības 2.-3.ešelonā, bet tas neatceļ pasīvās aizsardzības un maskēšanas vajadzību 3. Baiki ir tik lēti salīdzinot ar to dotajām priekšrocībām, ka var noriskēt un tiešām pārsēdināt, kamēr kāds sameklēs c-UAS sudraba lodi.Jo ekipējuma svars, ko mūsdienās jānes kājniekam jau tālu pārsniedz vidējā pelmeņa celtspēju (abu dzimumu). Exoskeletus nedod, tad dodiet baikus uz tiem talibi karu pret US vinnēja.
Bet tas tomēr dikti fiziski sāpīgi, ja drons baikerim uzkrīt uz galvas.
Ne mazāk sāpīgi nekā ja ielido pa patrijas lūku. Fpv droniem redze ir brīžiem čābīga, mērķa ātrumam ir nozīme.
Un finālā nonākam pie situācijas, ka cvrt un sixvīleri ir ļoti piemērotas platformas šādiem manevriem. Vēl pieplusotu šim pārim vbl- salīdzinoši mazi uz riteņiem un ar bruņu. Ja gribat biznesa ideju, tad perspektīvs virziens būtu vairākas reizes lietojamie maskēšanās tīkli ar karkasiem visiem NBS transportiem, kuru uzstādīsana prasītu max 5-15 min. Nekustīgu cilvēku zem neregulāras formas lietussarga grūti pamanīt ar dronu, tas pats varētu būt arī ar transportu. A kustīgam transportam mežā grūtāk trāpīt ar dronu, jo drons mežā samazina lidošanas ātrumu, tāpēc to vieglāk būtu notriekt ar bisi vai triecienšauteni.
Fpv dronam mežā video kvalitāte kā jau mežā. Bet bomberis+ termokamera ir problēma.
es tak saku, ka neregulāras formas lietussargs cilvēku maskē no termokameras. kkas jau tur atšķiras, bet precīzi noteikt, ka tur apakšā ir cilvēks, nevar. Taisam viltus mērķus maldināšanai, jo visu nenobombardēs.
P.s.šis nav tieši mans profils, bet šis tas dzirdēts/redzēts garāmejot…
nogriez CVRT jumtu un bortus, tad parunāsim.
nedomāju, ka jumta un borta nogriešana būtu pareizākais risinājums. Visdrīzāk, vajadzētu strādāt pa tehnikas pāriem vai mazās grupās- vieni sedz zemi, vieni gaisu. Tie, kuri gaisu, tie strādā no lūkām vai ar pretgaisa torņiem (ja tādi būs).
Risinājums nav pareizākais, bet noteikti šobrīd ejošākais.
Tā gan gluži nav ka netiek izmantoti atbalsta ieroči, netiešai ugunij kā artilērija, mīnmetēji, granātmetēji joprojām Ukrainā ir gans liela loma kājinieku atbalstā. Protams izmantojot dronus koriģēšanai. Galvenās grūtības un zaudējumus tuvākam atbalstam rada tieši loģistika nevis tiešie trāpījumi, ko protams arī var risināt sauszemes un lidojošie droni. Protams tiešā tēmējumā neviens praktiski nešauj, ar ložmetējiem pretinieku kalnus negāž, bet arī šeit nākotne ir automatizētām attālināti vadāmām sistēmām
Pretiniekam zaudējumus par70-90% nodrošina ua droni. Te var rasties slinkums izmantot kko citu pat tad, ja kkas no klasiskā atbalsta ir pa rokai. Kad attīstīsies c-uas ieroči FS atkal būs pieprasīts.