vara bungas: Nē, tas nav teikts par LV, bet par pavisam citu valsti. Uz mums tas kā izskatās neattiecas. Mūsu dienas kārtībā svētki (apsveicu), Antoņinas izrunāšānās, policmeistara Ruka pārdomas un SK “problēma”.
Ģenerālim Voiceham Kukulam, PL BS štāba priekšniekam tika jautāts, par ko liecina virkne kiberuzbrukumu un diversiju pret PL infrastruktūru.
“Pretinieks ir sācis gatavoties karam. Viņš šeit veido noteiktu vidi, kas ir paredzēta, lai apdraudētu sabiedrības uzticību valdībai, tādiem pamatinstitūtiem kā bruņotie spēki, policija, un radītu apstākļus, kas būtu piemēroti potenciālas agresijas veikšanai Polijas teritorijā” [..] Tas ir tipiski 1939. gadam, bet būtībā šāda rīcība bija daudzu bruņotu konfliktu priekšvēstnesis, kā arī notika laikā, kad šie bruņotie konflikti nenotika. Es vēlreiz uzsveru: šodien vissvarīgākā ir mūsu attieksme, mūsu reakcija“.
VB: Novēlu arī mums pārsteigt pretinieku ar negaidītu reakciju uz pretinieka un tā ietekmes aģentu provokācijām. Lauzīsim šablonus un paternus. Pārsteigsim ne tikai kremli, bet arī paši sevi! Būs jautri.
vara bungas 
Bet vai ir kādi varianti? T.i. vismaz 3 lietas, kas šobrīd būtu REĀLI iespējamas, obligāti realizējamas, bet netiek darītas?
IMHO tie trūkumi uz kuriem visbiežāk norāda nemaz nav uzreiz novēršami un daudzi ieteikumi der ASV, Krievijai, Vācijai u.c. lielvalstīm, bet mūsu situācijā būtu demogrāfiskā, vai ekonomiskā pašnāvība.
Cik iepriekš lasīts, tas varētu būt:
Jeb ir būtiskākas, labākas lietas?
Manuprāt sabiedrotie varētu dot daudz lielāku iespaidu veicot dažādus taktiskus gājienus – piemēram pārvietojot aviācijas bāzes grupu Kamčatkas tuvumā, kas Krievijai liktu piesaistīt tur liekus spēkus, tērēt aviācijas resursus novērošanai utml.
Ārpolitiski: diplomātija strādā, lai panāktu mehanizācijas, bruņojuma un ekipējuma bataljonu komplektu aizlienēšanu.
Iekšpolitiski: runāt ar sabiedrību tieši un nepārprotami: vairumam aizbēgt neizdosies, sabiedrotie palīdzēs, bet neaizstās vietējo karaspēku, gatavība karam attur karu nevis to veicina.
Militāri: Pretmobilitātes šķēršļu būvniecība nevis materiālu kraušana kaudzēs. Visa NBS personāla dzīšana cauri kursiem ar mērķi apmācīt lietot aizlienēto bruņojumu, PTVRK, PZRK, ložmetējus, granātšāvējus utml atbilstoši piegādātai nomenklatūrai (lai nav jāmācās pēc youtube). Rezervistu apmācības mērogošana piesaistot ārvalstu PMK instruktorus. Neieciklēties uz infrastruktūras būvniecību, visur kur var izmantot pārvietojamo ēku moduļus. Dronu operatoru sagatavošana kursos tūkstošos gadā piesaistot ārvalstu instruktorus.
CA jomā: brīvprātīgo ugunsdzēsēju-glābēju vienību apmācība, visu mediķa izglītību apguvušo ņemšana uzskaitē, lai sagatavotu tos mobilizācijai.
Tas tāds īstermiņa minimums.
Kura valsts mums butu gatava tādā apjomā aizlienēt? ASV tagad tikai pārdod. Somi?
Spānija kaut ko runāja, ka viņiem nemaz nevajagot tik lielu armiju un kaut kā tā.. varbūt varam kaut ko sabīdīt 😉
Zviedrija ir lielākais bruņojuma ražotājs no “kaimiņiem”, CV90 lai dod (lai gan visi grib), kaut vai lai ir 2 KM platformas, bet lai ir pēc iespējas vairāk, Saab daudz noderīgu lietu ražo. Principā lielākā daļā tālā rietumeiropas gala var atļauties, jo tāpat pašlaik ir jāpārbruņojas un veco, bet kaujai derīgo tehniku lai atdod uz “solījuma”.
Zviedru konveijers tak jau ir aizsists uz tuvākajiem 5-10 gadiem. Nav tur jaudu.
Zviedrija jau ražo uz tuvu pie 100% lai apgādātu Ukrainu, viņu CV90 ražošanas kapacitāte ir izsmelta un ir garas rindas pat lai nopirktu (kur nu vēl aizņemtos jau uzražotos) , vairs īsti nav arī nekādas rezerves tehnikas , pēdējos vecos Pbv 302 viņi pagājušajā gadā uzdāvināja Ukrainai.
Mums paliek pāri tās firmas un valstis kurās nav vēl tik lieli pasūtijumi……teorētiski tie paši Spāņi ar ASCOD (jo neviens baigi tās spāņu mašīnas negrib un pasūtijumus neliek), Itāļi kuru IFV/APC ar nav tik pieprasīti, Turcija kurai ir liela kapacitāte bet viņi gan nav EU un arī īsti nav uzticami.
Godīgi sakot, esam vilcienu jau noikavējusi, šis jautājums bija jābīda pirms 10 gadiem kad ASV bija draudzīgāks prezidents un lielai daļai Eiropas IFV un APC nevajadzēja un tie sēdeja par svietmaizes cenu nopērkāmi.
Groziņvakars, no visiem pa artavai. Mums nemaz tik daudz pagaidām nevajag max 10 brigādes (+- 40 bataljonu komplekti). Pie reizes pārbaudīsm sabiedrotos uz utainību, jo kara gadījumā tāpat to visu dotu, vai ne?
Krievi mūs vērtē pēc 1940 gada. Pārsteigt mēs viņus varētu, ja šoreiz rīkotos kā somi, nevis “paliktu savās vietās”