vara bungas: Goda vīrs. Tas nekas, ka bija trampists.
Nesaistīti, bet Frīdmens (mērens trampferšteijers) runā par to pašu, dēļ kā Keins atkāpās no amata – politiķi ignorē izlūkošanas datus, jo dēļ slepenības plīvura par to var uzzināt tikai pēc skaļām demisijām, kuras notiek ārkārtīgi reti. Vai nu US izlūkošanas savienība kļūdījās par IR tautas gatavību atbalstīt US-IL koalīciju (maz ticams), vai nu POTUS savus izlūkus neklausīja (ticamāk), vai nu POTUS izlūkošanas analīzes par IR nelasīja vispār (mana versija), “zināšana vairo skumjas”(c). Tramps ir Danninga – Krigera efekta iemiesojums, bet diagnoze nemazina viņa atbildību. Frīdmens ex-post nonāk pie secinājumiem, kurus VB veica ex-ante.
vara bungas 
Nez vai USA tā uzreiz savāks mantiņas un atstās IL vienu pašu. Visas turbulencē ierautās puses ir iekarsušas.
Nav saprotams kā var ignorēt izlūkošanas datus. Tad jau dārgais izlūkošanas sektors “jāoptimizē”, ja tik niecīgs lietderības koeficients.
Parlamentārā kontrole. Kad, kas, kam, ko ziņoja, kādi lēmumi pieņemti. Post factum, protams, bez sensitīvām detaļām, pietiek ar fabulu. Bet ar secinājumiem nākotnei un kadru lēmumiem. Nebrīdināja, lai gan varēja, kļūdījās par kārtu, pielāgojās politikas vējiem – nesiet jaunu priekšnieku. Tas gandrīz nekad nenotiek, jo “ziņoja ne to – neziņoja” plāksteris ir politiski ļoti izdevīgs. Izlūkošanas komjuniti, kas ir mēma pēc definīcijas, bieži pabāž kā vainīgos – nepārliecinoši brīdināja (Staļins), kļūdījās (Bušs Jr.), nogulēja gatavošanos (Netanjahu),bet nianses nosedz ar slepenības vāku uz gadiem 50, ko var arī pagarināt.
IL mērķi ir sasniegti – visas imidža negācijas paņēma uz sevi US, IR efektīvi demilitarizēta uz gadiem 10, IR prokši autā, pārējo nopirksim. Spīdoša Mossada specoperācija.