vara bungas: Nesaprotu, ko visi cepas par “Stoltenberga nodevību” viņa paša memuāros. NATO savu pilnvaru ietvaros izvietoja 3B Enhanced Forward Presence (eFP) vieskaravaīru vienības, lai kaut kā balansētu RU uz Rietumiem izvirzītās vienības (Pleskavas divīzija, specnaza brigāde, armijas aviācijas bāze ar kaujas helikopteriem uc sīkumi). Disbalanss par labu RU vienalga palika, bet ne tik kliedzošs. Tripwire is tripwire.
Tad kaut kādā brīdī NATO un Stoltenbergs piedāvāja RU izveidot buferzonu atvelkot no tās spēkus. Acīmredzami, ka publika nesaprot, ka atvilkšana domāta abpusēja, abos virzienos, tas ir, NATO atvelk eFP uz pastāvīgās dislokācijas vietām, bet RU atvelk piemēram Pleskavas divīziju tuvāk Urālu kalnu grēdai. 3B enbeesi un RU robežsargi paliek uz vietas, jo sīkas vienības. Attiecīgi beigās mums paliktu tie paši NBS, kādi nu ir, bet Pleskavas divīzija pārceltos piemēram 1000 km RU dziļumā. Skaidrs, ka RU tas nelikās kārdinoši (RU zina, ka NATO pašreizējā konfigurācijā nevienam nespēj uzbrukt), tādēļ dīls nenotika, bet ja notiktu, tas būtu mums pat izdevīgs, jo ne no kā, no runām vien, rastos papildu laika rezerve NATO militāri-politiskai reaģēšanai krīzes gadījumā (laiks, kas nepieciešams, lai RU vienības atgrieztos buferzonā), tieši tas, par ko tagad būs jākaujas.
SHTF pirmavots un strīda abols:
UPD1 Buferzonas nekur tekstā netiek pieminētas. Iespējams “it was allways possible to negotiate on the deployment of forces and weapons systems” tiešām var saprast kā “buferzonas”veidošanu, bet tas notiktu tikai, ja RU “willing to enter into balanced and verifiable agreements“. Tātad karaspēka izvietošanas izmaiņas neattiektos vienpusēji tikai uz NATO.
Atgādināšu, ka ilgus gadus bija spēkā t.s. Vīnes dokuments (EDSO vienošanās ar RU) kas, nebija izdevīgs tam, kurš plāno agresiju, jo nodrošināja iespēju līgumslēdzējiem veikt inspekcijas NATO un RU karaspēka dislokācijas vietās, lai konstatētu atkāpes no status quo un laikus pamanītu gatavošanos karam. Pirms 15 gadiem satelītattēli nebija tik lēti un tik kvalitatīvi, tādēļ vienošanās par deklarēto spēku verifikāciju darbojās labi un simetriski. Nokāva to RU, kad iebruka UA. Atjaunot nav vērts, jo viss ir redzams satelītattēlos, kas ir pieejami ikvienam interesentam..
vara bungas 
Vispār jau strīdus avots ir citviet grāmatā (cerams, attēls pievienosies) un buferzonas viņš raksturo kā krievu priekšlikumu
Kur tieši citviet? Atsūti bildi pls uz varabungas@yahoo.com . Jebkurā gadījumā buferzonas izplatās abos virzienos.
Nepiekrītu izdevīgumam mums. RU vienmēr var saglabāt bāzes Pleskavā un ātri pārvietot spēkus, bet NATO tās ir ilgas konsultācijas, lēmumi, robežas, birokrātija, loģistika utt.
“Ātri pārvietot spēkus” nevar neviens, tāpat nevar to izdarīt nemanāmi (lielā apjomā). NATO pašorganizētos mobilitātes šķēršļus ir iespējams novērst ar org.pasākumiem, tad pie vienādām starta pozīcijām agresoram vienošanās kļūst neizdevīga, jo zūd pārsteiguma moments. No Pleskavas džampu var izdarīt dažās stundās, bez būtiskām izmaniņām sakaru rutīnā. Turklāt pašu NBS attīstība un izaugsme šajā kontekstā nav diskutējama,jo mums nav uzbrukuma potenciāla. Tātad mūsu teorētiskās diskusijas priekšmets ir: A)”vai nu eFP šeit un Pleskavas divīzija Pleskavā” vai arĪ B)”eFP Polijā, Pleskavas divīzija Tverā” abiem variantiem ir + un – , neiestājos ne par vienu, bet piekrītu, ka tas var būt leģitīms diskusijas priekšmets.
“Turklāt pašu NBS attīstība un izaugsme šajā kontekstā nav diskutējama,jo mums nav uzbrukuma potenciāla.” A jābūt. Jābūt spējai noslaucīt pleskavu un Ostrovu no zemes virsas.
Tvera ir 700km līdz Rīgai, Polija – 300 km. Ja krievija noliks kaut kur 300 km attālumā, tad mums vienalga ir tikai reakcija, kas būs lēnāka par pašu darbību. Tāpēc esmu par to, ka eFP ir šeit. Jo krievija tāpat nekādas vienošanās nepilda.
Līdz Varšavai no Rģas 500 km , uz vienu vai otru pusi jāmēra no robežas. Bet tas tā, detaļas. Uzbrukuma potenciāla (stratēģiskā līmenī) pret RU mums nebūs nekad (IKP absolūtajos skaitļos un demogrāfija nesalīdzināmi), jo pēc definīcijas Offensive capability refers to the ability of a military to carry out attacks against an adversary. It encompasses the resources, technology, tactics, and overall strategy that can be employed to inflict damage, disrupt operations, or achieve strategic objectives against targets.
Nav jāskaidro mūsu strtēģiskā dziļuma seklumu, tā padziļināšana ar diplomātiskiem paņēmieniem “is not a bad thing”(c). Protams, ka RU nepilda vienošanās, bet, ja tās trieciena karaspēka elites vienības fiziski atrastos ~1000 km attālumā no robežas līguma pārkāpšana pati no sevis būtu savlaicīgs trigeris NRF VJTF, saīsinājuma atšifrējumu un uzdevumus tu zini. A pašiem mums jāvar “dzemdēt” divas regulārā karaspēka brigādes un 200K mobilizācijas rezervi (katrs 5. kā FI)
Cepiens jau nav par to konkrēto politiķi, bet slēpjas tur, ka “pantu tulkotāji” ir sākuši apjaust starpību starp drošības spēlētājiem un pantu tulkotājiem. Arī “kravas kults” – uztaisīt maketus un butique BS sāk izskatīties pēc tā, kas tas ir. Par to arī cepiens. Sieviete jau netaisa skandālu, par to, ka vīrs ierāvis mājās pārvilcies, tas ir tikai katalizators, patiesie iemesli ir daudz eksistenciālāki. Redzēsim, vai vēlētājiem patiks šāds kurss un perspektīvas oktobrī. Pantu tulkotājs un kravas kultnieks ir diezgan acīmredzami redzams un PR tur var plīst vai pušu, bet īlenu maisā nenoslēpsi. Kravas kults un pantu tulkotājs var dabūt pa biksēm demokrātiski. Jebkura plaša apjoma pārdale paver iespējas tiem, kas skatijās no malas pašiem nonākt centrā. LV sabiedrība ir sašķelta.
Bet ies vaļā skaļi, jo, manuprāt, etiķete “neizliet aristokrātu” asinis ir beigusies. Visas puses izmantos iestādes, lai … pakutinātu tā vai citādi konkurentus cīnoties pret korupciju. Tas, kas šodien sēž RB vai AB kabinetā, var nonākt Matīsa ielas noslēgumā. Ciltkovskis bija bajāru kārtas un nonācis Olimpā, ārpus mirstīgo ranga(vismaz pats tā domāja). Norakstīja. Tas to visu kopā ar kravas kultu padara šo pasākumu diezgan aizraujošu.
Man šķiet oktobrī viss būs pa vecam. Šlesers “uzvarēs”, bet valdību neveidos. K-kults ir ērts, tautai patīk un auguriskā pantu ķidu interpretācijas māksla ir labi apgūta. Situāciju var mainīt tikai reāla drošības krīze, t.sk., Trampa “izgājieni no NATO”. UA gan pierāda, ka kardinālas pārmaiņas dažkārt neinicē pat teritorijas zaudēšana (Krima).
Te tiek skandināts no dažādām malām, ka “esam pragmatiska varas partija” – lasi – sarkano līniju nav daudziem. Visu nosaka apjoms pie valsts pasūtijumiem, pie kuriem varēs pozicionēties. Pamatīga zoļļu vingrošana vasaras noslēgumā pie robežas un elektorāta prasības pēc “sūdīga, bet miera”, skandāli “Cepļa” stilā par plaukstoša aviācijas uzņēmuma kraha, var novest pie interesantas gruzinlandizēšanās. Kamēr nepastāv reāli draudi, ir viena lieta, bet kaut kādā momentā Slaidiņš un Sārts var nonākt tautas acīs “bagdādes boba” kategorijā. Un kāds to visu var vēl apspēlēt pareizi. Tik pat ātri cik prokuratūra Rosļikova blici aplaimoja ar “parunāšanos”, tikpat ātri var visādas esošas lietas izčākstēt sastāva trūkuma dēļ un tie paši prokurori var sākt zāģēt krēslu tiem, kas tagad diriģē. Materiālu pietiks visiem – airbaltiki, railbaltiki un kas tik vēl ne. Vajag tikai vēlmi. Puikas maskās pārējo izdarīs. Prokuratūras svārstīšanās pēdējā laikā pēc esošās konjunktūras norādēm ir interesanti izteiktas. Ja svārstās vienā virzienā, var sākt svārstīties otrā. Ierēdnis ir apolitisks, bet grib saglabāt vietu pie visiem kungiem. Es nesaku, ka nebūs “viss pa vecam”, bet ir manāmas novirzes no klasiskajiem spēles noteikumiem, kas var pastiprināties ar zoļļu vingrošanu un to, ka “arī šoreiz viņiem nebija slikti nodomu”, kad tie tiks nofilmēti galīgi šajā robežas pusē.
Šobrīd populārākie ir Buldozers un Progresīvie. Buldozers sola sarunāt, būtībā Latvijas gruzinizācija/organizācija. Progresīvo vēlētājiem svarīgāk ir “fri fri palestain, neesi krāns esi par trans, klaimate/džender čeindž, neviens nav nelegāls, mēs arī bēgtu utt.” (saukļi no pārbarotas Rietumeiropas/ASV, kur divus gadu desmitus reālo problēmu nebija).
Nedomāju, ka Trampa izgājieni kaut ko būtiski mainīs, kamēr vēlētājs šos izgājienus nejutīs uz savas ādas vai vismaz ļoti tuvu. Piem. dronu uzbrukumi no RU, bandu darbība pierobežā, teroristu uzbrukumi pamatpakalpojumiem utt. krietni vairāk var izmainīt vēlētāju prioritātes. Atkārtošos, ka lēnu eskalāciju uzskatu par labāko iespējamo konflikta attīstības scenāriju, jo tā liek gatavoties. Uz priekšu domāt mūsējie nespēj.
Citkovski norakstīja, jo vajadzēja glābt Kariņu.
Ar “Sabiedrība ir sašķelta” argumentu, kas tik bieži tiek minēts, ir divas problēmas:
Tad, kad mēs to atzīsim, pavērsies iespējas strādāt ar to, kas ir un ar tiem cilvēkiem, kādi nu LV ir, negaidot brīnumus un panaivu Tautas Frontes stila vaibu. To rezervēsim īpašām situācijām, kad tas būs nepieciešams;)
Ne gluži. Ir sašķeltākas un vienotākas sabiedrības. Vienotākas sabiedrības parasti ir valstīs ar viendabīgu etnisku, reliģisko, vēsturisko, vērtību pieredzi. Piem. tradicionāli tā tāda bija Skandināvijā. Tur ļoti augsts sociāls kapitāls – cilvēku ticība viens otram. Šobrīd, līdz ar masu migrāciju, galēji kreiso popularitāti šīs viendabīgums un uzticība sāk mazināties.
Klasiskie piemēri – ASV atbrīvošanas karš. 3 milj. iedz. no kuriem pēc kara aizbēga vai tika izdzīti 0,5 milj. lojālistu. Sabiedrība nevar būt vienota, ja tajā ir lielas grupas, kurām ir fundamentāli atšķirīga izpratne par pamatvērtībām. Piem. ja liela daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka Latvijas jābūt krievijas satelītvalstij, citi uzskata, ka jābūt apvienotās Eiropas štatam un atvērtai visas Pasaules sērdieņiem, tad tāda sabiedrība zaudē iespēju par kaut ko vienoties. Var puslīdz veģetēt. Piem. Polijā demokrātija labi strādā, jo tauta ir viendabīga un spējīga vienoties. Tikai nestāstiet, ka var vienoties par desu. Desu grib visi visā Pasaulē, vairāk un treknāku. Vienošanās ir nepieciešama vēl par veselu virkni citu jautājumu, tai skaitā par desas iegūšanas stratēģiju un taktiku. Ja vieni domā pārdoties krieviem, citi cer uz ES fondiem un krēsliem, vēl citi ievest kebabus, lai pa lēto strādā, tad atkal nekāda vienošanās nesanāks. Piem. Izraēlā ir diezgan sašķelta sabiedrība, bet, pateicoties milzu apdraudējumam, spiesta turēties kopā. Singapūra arī bija ļoti sašķelta un tika savākta kopā ar dzelzs dūri. Ķīnieši (ar lielu daļu, kas simpatizē komunistiem), malajieši, indieši un baltie 60-to gadu Singapūrā demokrātiski ne par ko nebūtu spējīgi vienoties. Pārāk atšķirīgi uzskati.
Polija kā reiz, manuprāt, nu galīgi nav viendabīga. Jā, tā ir monoetniska valsts, taču uzskatu ziņā dalās apmēram uz pusēm tajos, kas atbalsta Eiropeisku, vairāk liberālu kursu (dzīvo lielākoties pilsētās) un tajos, kas atbalsta vairāk konservatīvu kursu ar, diemžēl, šleseriski populistisku piesitienu. Pēdējās prezidenta vēlēšanas to parādīja. Vai Polijas sabiedrība ir vai nav “ sašķelta”?
Līdz ar to atkal ir jājautā – kāds saturs ir terminam “sašķelts”? Kā to mērīt, pēc kādiem kritērijiem? Ja kritērijs ir, ka cilvēkiem nevar būt dažādi viedokļi un visiem jādomā vienādi, tad vienīgā “nesasķeltā” valsts uz pasaules ir varbūt Ziemeļkoreja. Visur citur – vairāk vai mazāk – cilvēku domas atšķirsies visdažādāko jautājumu ziņā. Tas, protams, nenozīmē, ka valstij nebūtu tiesību un vajadzības īstenot politiku, kas, neraugoties uz indivīda personiskajiem uzskatiem, tomēr tam liek darboties noteiktā veidā (normatīvo aktu ievērošana, nodokļu maksāšana, OMD u.c.). Taču, ārpus valsts noteiktā, cilvēka pārliecība un rīcība var būt dažāda, un tas ir normāls stāvoklis, nevis kāds īpašs indikators, ka ar sabiedrību kaut kas nav kārtībā.
Vēsturiski, ar tādu sašķeltības līmeni kā Latvijā, valsts/sabiedrība tika savākta ar dūri (ar vai bez krīzes). Pēc Kromvela reformām pagāja kāds laiciņš, lai Lielbritānija stabilizētos un paliktu Pasaules lielvara. Francijā pirms Napoleona bija haoss. Es ceru līdz vēlēšanām sagatavot pat atsevišķu plašu rakstu par šo tēmu.
Kaut kādā brīdī kaimiņi var rosināt izvēli starp Šleser-Lembergu-Pīlēn-NA visādās kombenēs un gaspaģin Mamikins ar kaut kādiem adjutantiem no Maskavas, kas sevī ietver esošo konjuktūru piemaskavas pagrabos. Un baķku kā ASV apstiprinātu vidutāju. Šo izvēli var piedāvāt ar pamatīgu vingrošanu, šādiem tādiem incidentiem, ka visiem viss taps skaidrs. No EU puses nekas vairāk par bažām un rūpēm nenāks. Es tā īsti nesaskatu racionālu plānu, ka pie robežas sēdēs mella masa un te tā pa vieglo ar hibrīdu kāds cīnīsies. Tā dziesma par “hibrīdu” ir kaut kāda vēlmju domāšana, kas var ātri pagaist. Kā pirmais labas gribas solis tiks sakārtots atpakaļ Maskavas nams. Mums ir tikai atsevišķi scenāriji, kurus var pavilkt, un pārāk tiek stiepts deķis, ka tieši šie scenāriji notiks. Pretējās puses štābā labi zina to, kas kam ir gatavs. Un kam nav gatavs. Man viens zināms cilvēks ir starp tiem, kam tā kā jāzina kas un kā. Nu tad jau dzelžaini kopš 2022.gada man stāsta ka nu mums laiks vēl 2 gadi. Katru gadu. Pats nesaskata pretrunu. Viņam 2 gadi būs arī tad, kad pie robežas 100K vingros pa naktīm, bet ZS pierobežā ik pa laikam ielidos vējstiklā droni bez sprāgstvielām.
Hibrīds ir labs tādā ziņā, ka var izraisīt destabilizāciju bez būtiskiem tēriņiem un eskalācijas.
Hibrīds ir labs. jo tas ir vienīgais, ko AM resors var pavilkt. Tad var paziņot, ka “drošības pakalpojums” tādā un tādā apgabalā ir ierobežots objektīvu apstākļu dēļ. Un turpināt lēnā tempā darboties. Alga nāk, darbs notiek. Es gan nezinu, vai tā pa smuko sanāks. Var sanākt, ka viegla iesildīšanās sparinga vietā atnāk Taisons spēka gados un viss beidzās sekundēs. Vai arī tauta nolemj nomest cimdus un mest mieru vēl pirms cīņas.
Ja nebūs kādu ārkārtējo notikumu, vēlētājiem šīs spēku pārbīdes būs 101. arguments vēlēšanās.
Man ir tādas aizdomas, ka kāreiz kaut kas ārkārtējs arī var notikt un standarta frāzes tad vairs cauri neies. Tad arī publika redzēs to, ka karalis ir pliks. Un būs jāsāk domāt. Suwalki būs ciet, karot īsti negribēsies, nāksies pārdomāt izvēles. Hipotētiskais hibrīdkarš mājo tikai apvienotā štāba galvās, jo bez nopietnas masas robežas otrā pusē nekas īsti nenotiks. Neņems nopietni un stāstīs, ka tā ir informācijas kampaņa. Bet mella masa, kuru sviedrus varēs pāri robeža žogam burtiski saost, būs cits līmenis. Cilvēki nav idioti. A ko darīt? A es jau sen domāju, ka vairs neko.
Neredzu pamatu tādam stresam vai pesimismam. Jāskatās ar vēsu prātu kā mūsu kaimiņi to dara
“Analizējot Krievijas iespējamos plānus tuvākajā laikā iebrukt Baltijas valstīs, igauņu pārskatā norādīts: “Tomēr nav pamata panikai.” Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta vērtējumā, Krievijai nav nodoma 2026. gadā militāri uzbrukt Igaunijai vai kādai citai NATO dalībvalstij: “Visticamāk, nākamgad nonāksim pie līdzīga vērtējuma, jo Igaunija un Eiropa ir spērušas soļus, kas liek Kremlim ļoti rūpīgi aprēķināt, ko tas, ja vispār, var riskēt uzsākt.”
Avots: https://www.delfi.lv/898102/versijas/120112393/andis-kudors-igaunijas-izluki-verte-krievijas-draudus
Panikai nekad nav pamata.
Liela mēroga iebrukums mazāk ticams, bet hibrīduzbrukums ir krietni reālāks.
Protams, vieglāk ir dzīvot ar šādu paradigmu. Taču kā rāda vēsture, ik pa laikam notiek “kas gan būtu to gaidījis”. Ir jānodala realitāte no PR, kuru veido ar nolūku. Par hibrīdu vēl lētāk ir savākt vingrotājus tādā skaitā, ka nekāds hibrīds nebūs vajadzīgs, lai panāktu politiskos mērķus. Jo kaut kādā brīdī var sanākt, ka izvēles iespēju vairs īsti nav, savukārt pretinieks nevēlas spēlēt pēc noteikumiem, kas mums ir pieņemami – lasi – taisīt “hibrīdu”. Tas paņems iniciatīvu un spēlēs pēc saviem. Mana kopējā doma šeitan ir tāda, ka mūs bīdīs uz grizinlandēšanos kā vienīgo alternatīvu. LV terotorija ir kā 1 UA apgabals, krievu mērogos tas nav “pilna mēroga iebrukums”, bet taktiska operācija. Cilvēks jau to saprot. Un to arī izmantos. Un tie, kas pie varas jau to saprot. Un tie kremlī saprot, ka tie saprot. Visi visu saprot.
Kā būtu, ja Lembi un Šloseru (vai to aliases) sāktu atklāti un brutāli (kā Orbānu) atbalstīt Trampa adminstrācija? Vienam otram,… nē, tūkstošiem te būtu koma no kognitivās disonances. Un nekādu krīzi/karu nevajag. iekšējo politisko kompasu krīze.
Tāds ir mans vangojums, ka kaut kas tāds var sanākt. Es gan vēl ieslēgtu baķku kā vietējo lomas spēlētāju – vidutāju – labo kolhoznieku. Kaut kā ļoti ar amerikāņiem sadziedājies. Es nesaku, ka tā būs, bet tā ir iespēja, kas, manuprāt, tiek pārāk maz diskutēta. Jo gala beigās elektorāts negrib karu. Un iedomājies, ka ne tikai ASV sāk stutēt Šlesi, bet, arī – Kremlis caur Minsku. Vienā brīdī var sākties grūstīšanās, kurš no 3B pirmais sāks spēlēt to meldiņu. Primais brauks un savāks labumus.
nu, tad mēs būtu vieni no pēdējiem, kuri trampu atklāti pasūtītu nah…
Vispār publiski par hibrīdkaru es esmu runājis, pirms par to sāka runāt Apvienotais štābs. Un tas var sanākt bez masas pierobežā.
Visas pazīmes liecina, ka laiks lasīt un/vai pārlasīt, piemēram, šo rakstu:
https://www.sciencespo.fr/recherche/en/news/what-war-for-what-peace-by-julie-saada/
Izvilkums:
“War in Europe, or the Yarvin plan
A month before the invasion of Ukraine in 2022, Curtis Yarvin, co-founder with Nick Land of the Dark Enlightenment movement, wrote that it behove Russia not only to restore order in Europe – with Trump’s permission (if he returned to power) since the US is the greatest power – but also to take possession of it, so that ‘the Anschluss of Ukraine is a great idea.’ By ending US support for NATO and Europe more generally, Trump could encourage the development of authoritarian regimes within Europe. The war in Ukraine would become the matrix of this new order – paradoxically new and reactionary at the same time – in which nations, and certainly not confederations or unions like the European Union (EU), would form the only units of political communities. The political reversal would also, and primarily, be cultural. According to Yarvin, the first advantage of invading Ukraine would be to bolster Putin’s image as the restorer of Greater Russia, thereby consolidating his power internally. The second advantage would be to allow Putin to govern a Ukraine that would then become post-European and post-liberal, ‘with traditional clothes, modern means of transport and an internet optimised with fibre-optic cables, but without porn, K-pop or gays’. Ideally, Russia would exert its power over Europe as far as the English Channel, in order to free it from liberalism and turn it into a ‘reactionary laboratory’ where lasting autocratic regimes would be established. For Trump, this would be a way of further increasing his power by weakening the State Department and the Pentagon, in a world where ‘there is no such thing as too much power.’
What is particularly striking in reading Yarvin and Thiel is their tendency to think of politics in terms of war. Yarvin calls for seizing power and victories that ‘must crush the deepest beliefs and presumptions of one’s enemies’, including those from within, particularly those of the administrative state. Meanwhile, Vance was in line with Thiel when he declared, at the Munich Security Conference in February 2025, that in the name of freedom of expression, regulations on platforms, artificial intelligence and data protection would need to be lifted. He argues that war would be waged in the digital world – a war in which not a single bullet is fired, but in which the damage can be colossal. The goal would be to destroy media organisations, bureaucracies, universities and state humanitarian aid, replacing them with a techno-oligarchy in the hands of billionaires driven by this neo-reactionary political imagination. Thiel went on to say that ‘Trump’s return to the White House heralds the apokálypsis of the ancien regime’s secrets’ and announced, as a warning of sorts, a future of ‘fresh and strange ideas’.”
Tāpēc arī tik liela uzmanība tiek veltīta Ungārijai (un Slovākijai) – reakcionārā revolūcija Eiropā nedrīkst izgāzties, jau tā viss iekavējies.
Tas viss būtu baisi un draudīgi, ja nebūtu Tramps spēlē. Nav viņš ļaunais ģēnijs, vnk vecs, slims cilvēks ar Dr.Evil ambīcijām, kuram komandā klauni un dirsālīdēji. Tur pēc definīcijas nekāda plāna īstenošana nevar sanākt. Katastrofa sev un sabiedrotajiem, sašautas kājas tas gan var izdoties, bet tas nav Yarvina plāns.
Uzmet aci.
Ko no tā mēs vai igauņi nezinām? Nezinām “kad?”, bet to arī Apostols nezina. Zāles pret šādu scenāriju ir vienkāršas: apdraudētās apdzīvotās vietas un objekti tiek ieņemti PIRMS tajos ienāk pretinieks. Nevis mēs lēnām dodamies atbrīvot savas pilsētas, bet mūs no tām kādam vispirms jāizsit. Tādēļ reakcijas laiks (kaujas gatavība) ir svarīgs, tādēļ militārā un civilo drošības dienestu izlūkošanai ir jābūt labā līmenī. Vai tie ir līmenī to mēs redzēsim un izjutīsim uz savas ādas. Par nato pie šāda scenārija var neuztraukties, vismaz sākumā notikumi ir “zem sliekšņa”, ko sauc par karu – internal security issues 5.pants nesedz. Ko UA darīja 2014.gadā? Nesekmīgi centās nogriezt insurgentus no robežas caur kuru notika visa apgāde. Tas neizdevās UA, bet mums ir laiks un resursi sagatavoties tā, lai LV izdotos. Mežā sēdošie un pārapgādi pa gaisu saņemošie girkinieši ir ņemami ar pašu spēkiem.
Cik mums ir laiks, lai sagatavotos? Visas ekspertu prognozes ir pirms nesenā ASV iebrukuma Irānā. Ja Ukraina pirms ziemas noslēdz pamieru, ko viņi pilnīgi iespējams arī darīs, ja nebūs vairs Patriot raķešu.
+Vai varabungas nav uzrunāts piedalīties Saeimas vēlēšanās? Būtu labi nomainīt Sprudu ar kādu, kas vairāk iespringst un saprot, ko dara.
Laiks ir beidzies vakar. Armiju būvẽ gadu desmitiem. Ja ņem par atskaites punktu 2022. gadu… pats saproti. Bez EU un NATO (-)izredżu nav. VB ir karavīru būšana, mums perimetru jāsragå ar visu to politikumu kãds nu ir. Bez horizontālās visu partiju (izņemot dažas) izpratnes par stāvokli un konsensa par to ko ir jãdara nevienai atsevišķai koalīcijas partijai nekas nesanăks.
Ja laika nav, kam mes būvējam jaunu poligonu Sēlijā, labojam ceļus un vispār ieguldamies ilgtermiņā? Tā vietā, lai par to naudu pirktu munīciju, dronus, izsludinātu masveida mobilizācijas mācības.
Pietrūkst nauda algām, kompensācijām, var aizņemties kaut vai SVF. Ja zaudēsim, nebūs jāatdod.
Poligons vieskaravīriem, būs būs, nebūs pašiem noderēs, turklāt vieta ir stratēģiski pareiza = apdraudējuma gadīumā tur notiek plānveida mācības, nekādas eskalācijas.
Asinsriti nevar apturēt – biznesam vajag lielus valsts iepirkumus, biznesam vienalga ko buvēt.
Es ieguldītos personāla apmācībā un pretmobilitātē, bet lietas jāsakārto tā, lai dzežus un munīciju mums iedod nevis pārdod.
Visticamāk jau esam vismaz mēģinājuši runāt, ka mums dod gan dzelžus, gan munīciju, bet neizskatās, ka būtu lieli panākumi. Ja laiks ir beidzies un neviens joprojām neko nedod, vai tas nozīmē, ka tā arī paliks un esam norakstīti?
Lai arī Ukrainā notiekošo vērojam visu laiku, nekur nemanu, ka dronu koalīcijas vadība paši savām vajadzībām būtu uzražojuši vai iepirkuši vismas pāris desmitus tūkstošus dažāda veida dronus. Lētākie, kuriem var pielikt prettanku mīnu maksā 300 -500 dolārus. Jā, visu laiku attīstība notiek, bet tāpat krājumi jāveido.
Paralēli Krievijas domē 1. lasījumā aizgāja likumprojekts, ka krievi var iebrukt citā valstī, ja viņējos liek cietumā vai apbižo. Provizoriski 2 – 4 nedēļu laikā šādus likumprojektus izdzen cauri 3. lasījumam un tad Putins sev ir uzcepis juridisku pamatojumu turpmākām darbībām.
Par pirmo daļu tas ir un paliek pieņēmums, ticams, bet pieņēmums, kamēr nav pierādīts viens vai otrs skaidrojums.
Tiešām, arī man nav izskaidrojum kāpēc vispirms UA, jo UA mūsu pienesumi daudz ko nemainīs, bet mums tie bija, ir un būs svarīgi. Labi, pagaidām norakstīsim uz slepenību.
Trešā daļa neuztrauc nemaz (ja nu vienīgi infokara vai militārā spiediena kontekstā), jo RU ne agrāk, ne tagad nevajag nekādu likumu vai parlamenta atļauju vai juridisku pamatojumu, lai iebruktu. Tad būtu jāatzīst, ka RU ir tiesiska, demokrātiska valsts. Tas likumprojekts ir cirks priekš skatītājiem, lai uzturētu spriedzi.
Faktiski krieviem likumu nevajag, bet viņi tēlo it kā deokrātisku un tiesisku valsti, un formālās lietas vienmēr cenšas salikt pa plauktiņiem. Arī tādēļ, lai ja nu kas, nākotnē var vienā vai otrā veidā, kaut vai formāli, pakaļu piesegt. Turklāt, iepriekš līdzīgi likumprojekti ir bijuši divos analoģiskos gadījumos pieņemti – neatceros vairs, vai pirms abām Ukrainas eskalācijām (2014. un 2022.), vai arī viens bija Ukrainas gadījumā, bet otrs kaut kādā citā. Nevaru atcerēties, kur tikko lasīju to. Bija apraksts kā reiz tieši sakarā ar šo jauno likumu.
Tiesības izmantot armiju, lai atbrīvotu RU pilsoņus no ieslodzījuma ārzemēs vairāk vērsts pret arestu piemērošanu kā drošības lidzekli RU pilsoņiem, kas iekļauti sankciju sarakstos un tie nav vienkāršie RU pilsoņi. Kā casus belli graždaņina Pupkina atbrīvošana no cietuma Amsterdamā būtu par traku pat RU. Iedomātie UA droni 3B gaisa telpā pa ceļam uz RU ir nopietnāka problēma.
Cik viegli Ukrainai būtu trāpīt ar tālās darbības droniem pa RU uzkrātajiem spēkiem Baltijas robežu tuvumā (RU un BLR) vai jau invāzijas laikā mūsu teritorijā? Jautājuma konteksts – UK līdz gada beigām nodod Ukrainai 120`000 dronus, no kuriem liela daļa ir tālās darbības.
Tur jau tā lieta, ka “tālās darbības” vēl nenozīmē “precīzas trāpīšanas” un arī RU savus taktiskos secinājumus sen izdarīja. Karspēks kā mērķis 1. nav stacionārs 2.neizceļas ar augsti paceltām konstrukcijām 3. izkliedēts 4. pamatā nav sprādzienbīstams (izņemot munīcijas un degvielas krājumus) 5. aprīkots ar PGA.
Un galvenais: Kādu operatīvo vai stratēģisko uzdevumu UA trieciens pa RU karaspēku pie 3B robežām pildītu? Tas kaut ko būtiski mainītu UA frontē? Nē. Tas novirzītu RU karaspēku prom no UA? Ne tīlītēji, jo sākumā RU izmantos speciāli 3B atvēlētu grupējumu, bet kara darbībai 3B ievelkoties UA gan varētu izjust spriedzes atvieglojumu savās frontēs. UA ir daudz ZSU operācijām npepiesaistītas tāldarbīgas munīcijas? Nē, nav.
Tātad UA iesaiste kara darbībā 3B ir iespējama, bet ne uzreizi, tikai, ja mēs izrādīsim ar UA salīdzināmu pretošanos.
Laba ziņa! Mums būs sava partija – armijnieku/drošībnieku partija.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.03.2026-bijusie-drosibas-iestazu-darbinieki-plano-dibinat-partiju-alternativa-latvijai.a638888/
Domāju, ka VB komūnai būtu vērts uzņemt sakarus ar jaundibināmo spēku un mēģināt sadarboties (raksīt aizsardzības programmu). Unikāla iespēja
Nebūtu Rublovskim politiskās pagātnes varbūt varētu runāt. A, un nosaukums partijai maksimāli tizls vai arī ģeniāls signāls vēlētājiem kurā virzienā viņi peld. VB ir cits kurss nosprausts, tā kā stājies sakaros pats gan jau novērtēs tavu entuziasmu.
Šī valsts ir Latvija. Ja kāds savu partiju nosauc par alternatīvu Latvijai, tātad alternatīvu šai valstij, un partijas vadoņi ir tie personāži, kas tur ir, tad ko ar viņiem runāt?
varētu man (ka nezinātājam) paskaidrot kāta tieši Rublovskim ir politiskā pagātne??
Saskaņa, LPV!