Tikai mieru – 217


vara bungas: kopš februāra beigām bijām spiesti pārslēgt uzmanību no UA uz Tuvajiem Austrumiem, kur trampuška rāda klasi ģeopolitikā. Nu ir laiks “atgriezties” no MAGA cirka uz Ukrainas kara teātri.

Tēžu veidā:

  • UA šķīdoņa sezona beigusies, veģetācija sākusies. Tas nozīmē lielākas iespējas riteņu tehnikas izmantošanai un manevram, kā arī samazinātu dronu efektivitāti dāļā, kas saistīta ar maskētu mērķu atklāšanu un nepastāvīgiem laika apstāķļiem (migla, lietus, vējš).
  • Pokrovska un Mirnohrada par kuru aizsardzību daudz putojām pērn, nu jau ir dziļā RU aizmugurē (bez atrunām).
  • RU vasaras ofensīva pagaidām izpaužas kā uzbrukumi no diviem virzieniem Kostjantinivkai (un tālāk Družkivkai), kas tuvākajās dienās, nedēļās un mēnešos kļūs par tēmu Nr.1
  • UA ir taktiskie panākumi Zaporižjas un Limanas frontes sektoros, bet kopējais zaudēto/atgūto teritoriju saldo joprojām ir negatīvs. Orku ganāmpulka samazināšana turpinās veiksmīgi (RU kontingents UA 680K pret 700K pirms dažiem mēnešiem , bet kopējo tendenci tas nav mainījis – UA lēnām atkāpjas.

  • RU minimālais uzdevums šim gadam ir skaidrs un saprotams – Doņeckas apgabala okupācija 100% apmērā, šobrīd 75%
  • Sasniegt iepriekš minēto uzdevumu RU palīdz Trampa administrācija: sankciju atvieglojumi RU pagarināti, RU naftas eksporta ienākumi dubultojušies Trampa “uzvaru” rezultātā, tiešā militārā palīdzība UA izbeigta (US viceprezidents ar to lepojas), bet US ieroču sistēmu pārdošana eiropiešiem (nodošanai UA) sāk kavēties. Rezultātā UA Patriot, Himars uc US izcelsmes ieroču sistēmas banāli paliks bez munīcijas un ar droniem šo iztrūkumu aizstāt nevar.
  • Gan RU, gan UA sāk veidot štata dronu apakšvienības sauszemes spēku vienību sastāvā. Nevis eksperimentālos centrus, nevis izcilības perēkļus, bet standarta uguns atbalsta apakšvienības, blakus artilērijai, PT, PGA utt kaujas atbalstam. Ko mēs gaidām?
  • Blakus “nezibēgamajam uzbrukumam 3B” UA sāk brīdināt par BY atgriešanos pie aktīvākas RU placdarna lomas – BY teritorijā tiek iekārtotas artilērijas pozīcijas un uzlaboti ceļi UA virzienā. Ņemot vērā īpaši draudzīgas Backas attiecības ar Trampu, ticami, ka RU varētu atkal izmantot BY teritoriju operatīvajam manevram. Joprojom maz ticami, ka BY armija būtu karotāja pret UA. 3-4 SOS brigādes BY sīm mērķim spētu sagrabināt, bet tas ir piliens jurā. P.S. Ja uzbrukums pret 3B tiešām notiktu, tad gan BY karaspēks visticamāk tiktu izmantots lielākā apmērā, vismaz kā 2.ešelona spēki. Atšķirībā no ukraiņiem mēs viņiem esam fašisti bez p­ediņām.
  • Kamēr UAS jomā pastāv UA paritāte ar RU, bet USV jomā UA ir līderis, UA izaicina pretinieku UGV jomā. Pieteikta UA 1. vēsturiskā uzbrukuma taktiskā operācija, kuras laikā gandrīz 90% darba izdarīja sauszemes roboti. Pat, ja tas būtu pārspīlējums, tendence ir daudzsološa un kopējama, kopējama, kopējama pat tādām dronu lielvalstīm kā LV.
  • ņemot vērā visus par un pret, var prognozēt, ka ja RU neliks lietā rezerves vai neizsludinās masu mobilizāciju tā joprojām spēs turpināt pakāpenisku UA teritorijas okupāciju iepriekšējā tempā, bet ZSU ir spējīgi uz negaidītiem pretuzbrukiem izmantojot RU karaspēka organizācijas trūkumus un savas kaujas inovācijas. RU vasaras ofensīva tiks vērsta Slovjanskas, Kramatorskas, Jampiļas virzienā, spiediens citos frontes sektoros samazināsies ( ja nebūs mobilizācijas). RU aktīvāk izmantos balistisko un spārnoto raķešu uzbrukumus UA civilai infrastruktūrai, jo US un UA Eiropas partneri nesp­ej vai nev­ēlās apgādāt to ar pretraķetēm vismaz iepriekšējā daudzumā. Jāturpina novērot BY virzienu, iespējami pārsteigumi.

89 domas par “Tikai mieru – 217

  1. Vai ru mobilizācijas gadījumā varam pieņemt, ka viņiem būs pietiekami lieli spēki, lai sāktu pilna mēroga uzbrukumu LV vai visām 3 B.v. reizē?

    Iepriekš rakstīji, ka kamēr Ukrainā nav vismaz pamiers, mums draud tikai hibrīds.

    Cik lirlā mērā apdraudējumu palielina bruņojuma piegāžu kavēšana no ASV Eiropai un mums tai skaitā.

    • Tā kā mobilizācijas iespējamība, apjomi un termiņi ir nezināmi var tikai minēt, ka RU konvencionālam iebrukumam pret NATO valstīm (3B) būtu jāsavāc proporcionālu spēku tam, kas šobrīd karo UA = 700K uz 1000+km frontes. Tas ir daudz līdz mazticami pašreizējos apstākļos. Protams, ja RU prognozē vieglu pastaigu, tad var rēķināt mazāk, bet tas ir riskanti. Šāda mēroga operācijas reti sākas vienlaicīgi visā frontes garumā, vispirms notiek izlaušanās vienā sektorā, tad ofensīva tiek paplašināta un attīstīta. Baltijas reģionu ne tikai mēs uzskatām par vienotu operacionālo telpu, tā kā nospraust tālāko mērķi, kas būtu mazāks par visu Baltiju neatmaksājas. US piegāžu kavēšanās ne tik daudz pasliktina mūsu esošo stāvokli, cik liek aizdomāties par US piegādēm ekstremālos kara apstākļos. Tas ir nevis vai mums ir kaujas komplekts pirmajai kara nedēļai, cik vai mums būs pārapgādes iespējas pirmajā kara mēnesī un pēc tam. Šogad, varbūt vēl nākamgad mums draud hibrīds, tālāk atkarīgs no UA noturības un RU mobilizācijas. RU ražo T-80 tankus ap 300 gadā, kas UA frontē neparādās, to laikam visi būs jau pamanījuši.

      • Neesmu nedz liberasts, nedz frīpaļestains, bet man akurāt NA akstivitāte apkarot “iebraucēju noziedzības anklavus” liek ķiķināt kā mazai meitenei – krievu aprdaudējums viņiem liekas šāds: 1) izdarīt tā pat neko nevaram; 2) kacināt krievus – negatīvi var ietekmēt veselību lēmumu pieņēmējiem nākotnē – pagrabs, cietums, atentāts; 3) pavisam negatīvi ietekmēt pašu un sponsoru ekon. stāvokli, jo ārpus LV neko viņi nevienam nevar pārdot. Attiecīgi tagad ķersimies klāt piparkūku vīriņu apdraudējumam ar visu bardzību. Kaut kāda komēdija.

  2. Ko saki par versiju, ka RU varētu uzbrukt sākumā tikai LV? BLR tikmēr savācas pie PL/LT robežas un piesaista to spēkus tur.

    Igauņi un leiši nāk mums palīgā, bet ļoti ierobežotā apjomā, jo paši sevi arī sargā.

    Ja ru tiešām izdotos šogad iekarot Doneckas apgabslu pilnā apmērā, kas pēc ukraiņu prognozēm ir maz ticams, kas vēl kavētu pamiera noslēgšanu? Bez Patriotiem Kijivā un daudzās citās pilsētās elektrība var izbeigties pavisam.

    RU medijos masveidā uzsāktā blogeru žēlošanās par progresa trūkumu Ukrainā izskatās kā gatavināšana pamieram un spēku pārsviešanai mūsu virzienā. Bez atļaujas tā būtu diskreditācija.

    • LV BS var karot ar Igaunijas BS un mēs varam tad analizēt iznākumu, nevis ar Krieviju, kur iznākums ir diezgan skaidrs visiem, izņemot tiem, kam tas nesaskan ar ideoloģisko pārliecību. LV BS vai ārpolitika nav faktors. Pārējais ir lirika. Ja viss reducējas uz to, kas ir citiem prezidents, tad, skaidrs, ka no neirozes neizbēgt.

      • Cik atceros tikai 90-s bija runas par karošanu vienatnē, kas ātri izbeidzās. Vēlāk apspriestas tikai sabiedroto koalīcijas. Ja LV, LT un EE veidotu militāro konfederāciju, tad mums tautas bāze būtu tik pat liela cik FI. Pārējo varēja darīt pēc somu parauga, ja būtu vienota izpratne par nākotnes tendencēm, politiski matojama apņēmība un laika resurss. Pirmie divi faktori tika atmesti, trešo padirsām.

        • Finlandizēšanās ārpolitiski un finlandizēšanās militāri + krievu uz gāzes adatas kapitālas varētu mieru nodrošināt vilkpaēdis režīmā ar kaut kādu stabilu vektoru. Tagad esam Jackass filmas repertuārā – šļūcam pieaugušo pamperos iepirkumu ratiņos no jumta un visiem intriga – a kas būs. Varbūt spranda pušu, bet varbūt tikai mugura uzplēsta. Citi cer uz smadzņtrīci. Piemēram, Prisoners of Geography grāmatā tā mūsu drošība tiek garantēta ar to, ka krieviem ir iespēja piegriezt gāzi vai elektrību. Tagad tās sviras nav, var nākties Girkinu laist ārā ar biļeti uz D-pili. UA nav labs piemērs mums – viņi ir masīvi, ar industriālo bāzi un mežoņi labā nozīmē.

    • Vērot krievu blogerus ir tik pat efektīvi kā kafijas biezumus. Un nē, klausoties Youtube un citu miskasti, nebūsi tajos, kas sapratīs ātrāk, ka stunda X tuvojas. Visi sēdēs sastrēgumos uz Suwalkiem vienā laikā. Ja doma ir laisties, tad labāk to darīt jau tagad.

      • Mēs jau te par laika ietvariem runājam. Tas, ka uzbruks par to šķiet te neviens nešaubas. Ārpus šīs lapas daudzi saka, ka nekas nebūs un viss būs labi.
        Blogeri ir marķieris tendcei.

        • Nav jau teikts, ka 100% uzbruks, saurona acs var pagriezties citā virzienā. Uz to arī cer. Tas jau cilvēkiem dabīgi. Blogeri ir izklaidētāji, kas pelna naudu stāstot savai auditorijai tieši to, ko auditorija grib dzirdēt. Saturs tur ir 0. Var paklausīties viādas USA lielās domnīcas tikai tāpēc, ka caur tām tiek doti mājieni par to, ko domā tie, kas ir pie varas. Var paklausīties RU čiekurus – lielākoties, kā pēdējo gadu pieredze rāda, viņi visu varbūt nedastāsta, bet iedod vēsmas par to, kas tiek plānots. Tas pats Putins rastīja savulaik visādus referātus un cilvēki domāja, ka uz vecumu sagājis sviestā. Tagad to referātu saturs izspēlējas acu priekšā. Ja ievelk elpu un paskatās bez rozā brillēm, daudzas lietas paliek skaidrākas.

    • Kā opcija, viena no, why not? Kustību var sākt sperot soli ar kreiso kāju, var ar labo, vai lecot reizē ar abām. Reģiona ietvaros tas neko nemaina. Es tomēr būtu izbrīnīts, ja sāktu ar Pl, SE, NO vai FI.

      • Es domāju mums vienkārši pietrūka prāta mārketinga tekstus politkorektos, kurus runā protokola pēc, nošķirt no tā, kas rakstīts uz papīra, kaut vai palasot vēsturi 5.pantam un atrunas. Nu bet aizbrauca kā Kaupo uz Romu(Briseli, Vašigtonu) un uz acīm klapes – vēstures beigas, liberālisma uzvara, EU naudas apguve un aizjāj lāčplēsis pretī saulrietam.

        • Nav ko fantazēt, šķēlēm, lembergiem, šleseriem un citiem solncevas un citu bandītu grupējumu sadarbniekiem visam pietika prāta, ko arī nočukstēja tālāk uz leju. Te visiem sakrita intereses – krieviem demilitarizētā zona, oligarhātam un krievu aģentūrai mazāk galvassāpju par nevajadzīgu politisku spriedzi un konkurenci, kuru neizbēgami radītu (kvalitatīva) OMD izmācīti un organizēties gatavi pilsoņi, selekcionētai virsniecībai un nozares ierēdniecībai mazāk darba par to pašu algu, vidusmēra slinkajam un nihilistiskajam iedzīvotājam atbrīvojums no liekas piepūles, pacifistiskajiem progresīvi liberālajiem grantu apguvējiem pareizs, vēsturiski pamatots valsts attīstības virziens un vērtības tālāk no maskulīnās patriarhālās agresivitātes uz iekļaušanu un cieņpilnību. Nevienam no iepriekšminētajiem nekādus latviski nacionālistiski noskaņotus apmācītus un bruņotus labi organizētus ļaudis te nevajadzēja, lai arī no Igaunijas piemēra redzam, ka nebija aizliegts – vismaz apmācīt. To arī varam redzēt no igauņu salīdzinoši labākajiem panākumiem visās jomās – kaut kāda savstarpēji papildinoša ietekme visiem šiem procesiem ir, gan elites apņēmībai, gan tautas caurmēra gatavībai piedalīties, gan rezultātu ietekmei uz saimniecisko un kulturālo stāvokli valstī. Starp citu, arī leišu ekonomiskais un attīstības uzrāviens kaut kā sakrita ar OMD atjaunošanu.

          • Es, protams, negribu izbojāt jauko “viss ir slikti” vakara noskaņu, bet igauņiem nav nekādu “salīdzinoši labāku panākumu VISĀS jomās”. Piemēram, ekonomikā (pēc noteiktiem rādītājiem) Latvija ir tuvāk Igaunijai nekā 1991. gadā.

            Vēlreiz atvainojos par tik nepatīkamām ziņām; ceru, ka vilšanās nav pārāk liela.

            • Mēs jau nesakam “viss ir slikti”, tā ir piekarināta birka, kas pēc tam tiek “atspēkota”. Ir konkrētas sfēras, kur viss ir sadirsts lielākoties kulturālu un vēsturisku apstākļu dēļ. Tālāk katrs iet pēc savas patikas – var klausīties, vai stastīt citiem, ka RU ir sabrukuma priekšā, bet tanki un balistika tiek ražotas, lai apspiestu bagātos reģionus, kas kratīs važas nost no Maskavas – teju drīz sāksies impērijas sadalīšanās process. Drošivien ir pulka Youtube izklaidētāju, kas to stāsta katru dienu. Ir arī citas klases izklaidētāji – Sārts, Slaidiņš. Tikai nevajag aizmirst, ka tie ir izklaidētāji. Viss nav slikti, ir sfēras, kur ir problēmas. Piekam šīs problēmas ir gadu simtiem vecas un nezvai tiks atrisinātas drīz. Tagad ir saasinājums. Būs kā parasti, kāds tiks jaunā amatā, kāds tiks kapu kalniņā, kāds pagrabā, kāds beigs, kāds bagāts. Piemēram, man pazīstamie nekustamo īpašumu batoni berzē rokas, jo Maskavas sakari nekur nav pazuduši, nauda tur ir liela un, ja kas, cenas tikai krievu ienākšana pacels, jo būs pieprsījums. Citi problēmas neredz.

              • “man pazīstamie nekustamo īpašumu batoni berzē rokas” – batoni droši zina, ka nenonāks grāvī ar caurumu galvā? Uz ko tādi paļaujas?

                • Tak visi ir studējuši vēsturi. Torgaši lielākā daļa ir labi dzīvojuši pie visiem. Tas grupējums procentuāli ir palicis pie labas dzīves allaž. Tie, kas laicīgi nepaspēja noķert īsto brīdi pārslēgties, tiem olas uz bluķa. Bet tā ir mazākā daļa. Galva nost parasti ir karakalpiem, tiem, kas apdrauda jauno varu – visādiem tiem, kam ir bijusi ieoloģiska ievirze un/vai ieroči. Ar caurumu galvā nonāks tie, kas jaunajiem liksies bīstami, kategorijas ir labi zināmas un NĪ andelmaņi vai apolitiski ražotāji nav starp tiem. Par tiem neuztraucies, viņiem ir mājas un īpašumi pa visu eiropu, viņi kāreiz ir nopakoti sēdēt Spānijā un sakārtot sakarus ar Maskavu, tad vēl nopelnīt. Viņi stunu X neplāno sagaidīt Mārupē. Ar ko jūrai pāri pārbraukt arī ir. Viņi esošajā situācijas scenārijos saskata iespēju nopelnīt un man īsti nav ko oponēt.

                  • Visādiem torgašiem te labi var klāties tikai “Gruzijas scenārija” gadījumā. Ja eskalēs līdz karstajam, kaut vai caur kaut kādiem piektās kolonnas nemieriem un tālāk jau ar īstu iebrukumu, nekādiem vietējiem (kas bez FSB apliecības) nekas nepaliks. Var gadīties, ka nepaliks arī tādā gadījumā, ja krieviem sanāks zaudēt. Ļoti slikta situācija priekš torgašiem var izveidoties.

                    • Tik traki jau nav. Skat. Krimu un Donbasu. No Maskavas čaļi, krējumu nosmēla labi, bet ar torgašiem tika galā civilizēti – atpirka mantas pa 20% no tirgus cenas, tas arī viss. Nācās pārdot. Torgaši palika nabagāki, bet tāpat šlaku tirgoja krievu mazākajiem investoriem un plebejiem. Naudu jau zaudēs, bet ne galvu. Par to stāsts. Totāla ekspropriācija ne Krimā, ne Donbasā nebija, atspieda ejošākās lietas un paspieda roku. To jau visu sen izošņājuši un zina tie, kam interesē. Tā kā tas ir risks, nevis totāla zaude. Piekam ar iespēju atsist atpakaļ pazaudēto, kad RU visusslānis sāks izpirkt īpašumus, kuriem treknie atspiedēja pagāja garām.

            • Kāda nu tur bojāšana, turklāt par “viss ir slikti” salīdzinājumā ar Igauniju nebija runas, te nu tu liec man vārdus mutē. Pēc noteiktajiem rādītājiem esam tuvāk, bet kurā pusē – priekšā vai pakaļā? Man ir nācies saskarties ar to, kā Igaunijā ir noorganizētas lietas saistībā ar manu darbības jomu, un tajā nevienā punktā nevaru atrast jelko, kas nebūtu sistēmas līmenī noorganizēts labāk, nekā pie mums, bet galvenais – vairumā gadījumu šī sistēma nodrošina godīgu konkurenci, un vispārīgā prakse ir izvēlēties un realizēt labāko piedāvājumu. Pēdējā laika IT iepirkumu skandāls ir Latvijai ārkārtīgi apkaunojošs; mūsu būvnieku kartelis ir baisa lieta, kas reāli čakarē ne tikai dzīves un iztiku tūkstošiem ģimeņu, bet arī ražo viduvējas kvalitātes valsts un pašvaldību objektus par saskrūvētām cenām, un tie nav vienīgie. Cik un kas latviešu uzņēmējiem pieder Igaunijā un Lietuvā, un cik no Latvijas uzņēmumiem pieder igauņiem un leišiem? Kāda kārtība ir Rīgā, un kā izskatās un darbojas Viļņa un Tallina? Es nemaz netaisos runāt par Varšavu. Un paskaties uz Ainažu robežpārejas punktu, untad uz to, kas ir igauņu pusē. Šīs problēmas sakārtošanai vajadzīga tikai politiskā griba, nevis tukša muldēšana par “valsts tēlu”. Tur tas valsts tēls ir visā krāšņumā. Lai lietas uzlabotu pēc būtības, nelīdzēs ne “viss ir slikti”, ne “Latvija ir tuvāk Igaunijai nekā 1913. gadā”. https://likumi.lv/ta/id/187255-par-valsts-nekustamas-mantas-pardosanu

              • Nu redz šitas mūsu sovdeps var nostrādāt pozitīvi. Kad krievi izdomās “kuzjas māti” demonstrēt, tad slānīs Igauņus, a kopā ar mūsu NA ar Šleseru, apkaros liberastismu un etniskos anklāvus, kuros kultivē kristietibai pretēja vērtības un gejropu. Es te nedzenu tagad jokus. Uz to manliekas viss sāk šļūkt. Slaisti mēdz nodzīvot ilgāk.

                  • Tā tak noderīgā muļķe, tāpat kā citi. Nostums ātri no skatuves, vietā ieliks kādu, kurš valodas vietā par balto rasi, eiropas perversiju un kristietību trakos. Taisīs video pierīgas mežos, ka mellie latvju zeltenēm neķītrus skatus vērš, fonā kāds krievvalodīgs patriots parādīsies un lieta aizies. Tak nacionāļi ap pirmo pasaules karu par ļaunajiem vācus zīmēja, krievi bija draugi. Tad izdomāja, ka krievi nedraugi. Tur viss plūst un mainās, tikai rūpe par tautu ne. Es jau sen esu apolitisks, man vienkārši liekas dažreiz amizanti uz to visu skatīties.

                    • Nu labi, laikam jāparāda uz pirkstiem scenārijs.

                      Langai pateiks aizvērt pāksti, tālāk 2 varianti: 1) pāksti aizver un pēc laika Dombrava kameru priekšā iedod puķes, sabučo un pastāsta runu par lieliem nopelniem un pelnītu atpūtu; 2) pāksti neaizver. Top jauns neatkarīgais deputāts, kuram “nav saskanējuši viedokļi”. Lato Lapsa sāk rakstu sēriju par Liānas Langas izblēdīto servitūtu, blēdīšanos ar norakstītiem izdevumiem Rīgas domē, citi amata brāļi dzeltenākā krāsā apraksta Langas problēmas ar pārāk dziļu ielūkošanos pudelē. Tiktokā apkaimes sabiedriskie aktīvisti stāsta ka Langas suņi skraidelē un baida cilvēkus, Pēterītim, kam otrais skolas gads iet, esot pat ieķēruši biksēs. Nu, kaut kā tā. Langa lēnām aiziet aizmirtsībā kā ekscentriska, blēdīga alkoholiķe, kurai venalga uz līdzcilvēkiem. Vai tas viss atbilst patiesībai, nav svarīgi.

                      Tikmēr jauni, atlētiski puiši – NA jaunā paaudze sāk tiktokā un visur kur citur pievērst sabiedrības problēmu imigrantu problēmām. Šeku reku aiziet stāsts, ka Annu no Jauncekules esot iebiedējuši divi indusi, kas zem svārkiem esot telefonu pabīdījuši un nepiedienīgu vietu nofočējuši. Tālāk stāts tiek kārtīgi tiražēts un atlētiskie jaunieši ar Jāni priekšgalā ar dusmīgām sejām pie Saeimas prasa atbildību, bariņā arī patioti, kuriem dzimtā valoda krievu. Dažos tiktokos arī kopā ar Šleseru tiek apspriests eiropas liberastisms, ekeltromobīļi un mellie, kas nu jau sākot uz ielas lūgsnas skaitīt pa 10, 20.

                      Jāņa seja visur. Jaunā paaudze un Langas aizvietotājs ir dzimis. Paaudžu maiņa. Progress. Par Langu google atrod tikai Lato Lapsas rakstus.

                    • Jā, scenāriji labi; gan jau vajadzības gadījumā GRU/SVR/FSB varēs kādu izvarotāju bandu saorganizēt, gan kādu video, gan varbūt pat krievvalodīgus bogatierus, kas glābj latvju zeltenes. Mūsdienās arī AI dīpfeikus nevar smādēt. Lato veco labo saukli “kad nāks mellie, krievi būs mums draugi” ir aprobējis (nesen kādā tautas kanālā atkārtoja lai).

                    • Viens mīnuss gan tiem scenārijiem ir – līdzšinējā pieredze rāda, ka tā īsti līdz galam jau neizdodas, kas tik viss nav mēģināts. Cīnās kā spēdami, konferenci Demos pārņēma un nolaida uz grunti, partijiņu TZV nodibināja un nolaida uz grunti, tagad tie paši Hermaņa ratos sakāpuši, tūlīt arī to nolaidīs, ja trakais līderis neieraus grāvī pirmais. NA cik reizes nav ar krieviem mēģinājuši sadraudzēt, neizdodas. Neizdosies arī tagad. Visa tā draudzēšanās “ar krieviem pret neiģeriem” ir tāds gobzemju un šleserītu variants, visas tās alternatīvas, ko te būvē, kā tajā anekdotē par šujmašīnas konstruēšanu – beigās tāpat sanāk ložmetējs. Vai otrādi. bet nekad īsti tas, kas viņiem vajadzīgs. Tāpat viņiem tā iks stunda nedarbosies tā, kā iecerēts, un torgašiem, kas gaida te “maskavas vidusslāni”, kad “labi zināmo kategoriju” tautieši būs samesti svaigi raktos grāvjos un īpašumi brīvi, viss var pagriezties pavisam citā virzienā. Kaut kā tā, ja.

              • Paredzēju, ka sekos šāda atbilde, proti, ka tomēr “viss ir sliktāk”. Centīšos argumentēt, kā es redzu situāciju:

                1. Varu komentēt par savu darba jomu – tur Lietuva ir nedaudz priekšā, ar Igauniju esam aptuveni līdzīgi;
                2. Tallinā sen neesmu bijis, Viļņā gan, un varu droši teikt, ka Rīga ir daudz skaistāka, grandiozāka un iespaidīgāka par Viļņu (ceru, ka lasītājiem mājās ir validols; zinu, ka šādas herēzes LV gaudu vidē var izraisīt spēcīgas reakcijas;)). Tas nav tikai mans viedoklis, to ir teikuši daudzi ārzemju paziņas un kolēģi, kas ir bijusi Rīgā un Viļņā. Jā, Viļņā labi attīstās biroju centri un Rīgu ļoti kavēja Ušarika sovoku laiks, un diemžēl ir tā, ka tas ir, tā sakot, krusts, kas mums ir lielākoties nepelnīti jānes. Tomēr tagad Rīga attīstās ļoti labi, un ar katru gadu kļūst arvien skaistāka un sakārtotāka (man jāatvainojas vēlreiz par tik skandaloziem un nepatīkamiem apgalvojumiem;))
                3. Būvnieku kartelis un IT lieta tiešām ir ļoti slikti. Taču no Tava argumenta netieši izriet, ka LT un EE šādi vai cita veida līdzvērtīgi skandāli vispār nav. Jāatzīst, neesmu dzirdējis un sekojis līdzi, bet pieļauju, ka arī tur ir zināmas līdzīgas problēmas.
                4. Par uzņēmumiem – nekustamo īpašumu sektorā dominē EE un LT, tas tiesa. Citādi – aina ir raiba: ir LT un EE uzņēmumi, kas ir LV, ir LV uzņēmumi, kas ir LT un EE tirgū.
                5. LV ir kopumā labāka ceļu kvalitāte nekā LT (to saku, atceroties, cik bezgalīgi ilgi “viss ir slikti” gaudu un satiksmes noteiktu pārkāpēju koris vaimanāja un ārdījās par “LV sliktajiem ceļiem”)

                Līdz ar to – situācija ir diezgan raiba, un LV nav pamata izjust kompleksus (ja vien, protams, tas nebūtu nacionālais hobijs un sporta veids). Noslēdzot ar varbūt nedaudz provokatīvu un tendenciozu argumentu;) – jā, Tallinā un Viļņā vidējā alga varbūt ir par 20% lielāka nekā Rīgā. Toties nekustamais īpašums ir 2x dārgāks. Kura situācija ir labāka nākotnes perspektīvu kontekstā, sevišķi no jaunas ģimenes viedokļa, kas vēlas atrast sev dzīvesvietu?

                • Tad kur esam, priekšā vai pakaļā? 🙂

                  A: mana jomā esam ievērojami sliktākā pozīcijā, tik sliktākā, ka daudzi nozares uzņēmumi izmēģina un turpmāk orientējas uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem Igaunijā (var to arī nosaukt par pozitīvu efektu – eksports un tā, bet nu…);

                  B: Rīgas iespaidīgums un tās metropoles raksturs ir mūsu iepriekšējo paaudžu dārgs mantojums, kuru tiešām saskaņas krievi nolaida līdz kliņķim, bet kā viņiem atdeva Rīgas atslēgas, es labi atceros. To es Vienotībai nepiedošu: mērkaķi gatavie; tā bija “sarunāta spēle”. Krusts mums šajā ziņā jānes pavisam pelnīti, jo mūsu “elite” acīmredzami pakļāvās tajā laikā visur kur atskaņotajiem aicinājumiem “dalīties ar atbildību” un “iekļaut krievvalodīgos”.

                  C: es pieļauju, ka viņiem nav šādu problēmu. Ja vari atrast pierādījumus, ka ir, liec galdā. Igaunija savu digitālās lielvalsts koncepciju ir īstenojusi pa īstam, nevis muldēšanas līmenī.

                  D: latviešu kapitāls Lietuvā un Igaunijā pārstāvēts neproporcionāli maz, tas bija tas, ko apgalvoju, un ko tu nevari noliegt.

                  E: ceļu kvalitāte beidzot Latvijā uzlabojas, kamēr mūsu kaimiņi jau teju 20 gadus bauda daudz augstākas kvalitātes ceļus, kuriem nu likumsakarīgi pienācis remontu un rekonstrukcijas laiks.

                  Nesaprotu, kāds sakars objektīvi pastāvošas atpalicības un klaju koruptīvu cūcību un nelietību (RailBaltic vispār neesam pieskārušies, par noziedzīgo OMD/VAD novilcināšanu te bungots līdz apnikumam) kritikai ar kaut kādiem “kompleksiem”. Mums ir bariem talantīgu, izcilu speciālistu, kuriem pastāvošajā sistēmā nav pielietojuma, jo viņu amata vietas aizņem praktiskās dzīves gudrībās labi trenēti šoferu dēli, kuri nodrošina naudas plūsmas. Mēs esam lētticīgi un kautrīgi, tāpēc mūs apmauj.

                  • B: + bija sarunāts, ka Ušakovs netraucē Vienotībai ievest euro, Vienotība netraucē Ušakovam valdīt Rīgā.

                    • Jā, pareizi, bija tāda lieta. Bet nu arī tādi kadri kā Kažociņš (SAB priekšnieks) tajā laikā intensīvi bīdīja saskaņas “pielabināšanas” idejas. Visai tai Latvijas “gruzijizācijai” jau sen bija jābūt paveiktai, tā tas acīmredzami bija iecerēts.

                    • Un tas sāktos 2014. gadā, ja nesāktos konflikts Ukrainā. Tas visu izjauca. Ušakovs par to dikti dusmīgs bija.

                    • Kažociņš atskaņoja Rietumu velmi (ne ļoti izteiktu, bet tomēr), ka “ja šeit pie varas būs arī krievi, tad attiecības būs labākas”.

                  • Kā nu kurš uzskata – pakaļā būšana, manuprāt, ir saistīta ar dzīves uztveri, un tā nu ir katram sava – kuram tur patīk būt, tas tur arī ir. Objektīvāks skatījums ievēro nianses. Kopumā ir jomas, kur LV ir priekšā LV un EE (atvainojos, zinu, ka neiederos kopējā mugurliecēju – gaudotāju naratīvā. Bet man nekad nav gribējies tur iederēties;)). Un ir jomas, kur, nenoliedzami, EE un LT ir priekšā LV.

                    Bet par argumentiem. Sākumā tu liec noprast, ka Viļņa un Tallina esot priekšā Rīgai. Pēc tam, kad tiek izteikts pretējs viedoklis, norādi, ka Rīgas skaistums esot “iepriekšējo paaudžu nopelns” (tātad tomēr Rīga nav sliktāka par Viļnu un Tallinu?). Nebrīnies, ja tas izskatās pēc “viss ir slikti” jeb, kā teikt, viedoklis ir, bet argumentus piemeklēsim pēc nepieciešamības.

                    Tālāk – par korupcijas problēmu likšanu galdā. Man nav intereses līst kaimiņvalstu netīrajā veļā, jo mana pašapziņa un pašvērtējums nav atkarīgs no tā, cik labi vai slikti iet LT un EE. Taču, ja nu tu jautā – dažas saites uz sabiedrisko mediju rakstiem par korupcijas lietām, piemēram, LT:

                    Un nu – Dievs, piedod man, grēciniekam – no pašas paradīzes, “digitālās lielvalsts” EE:

                    Ko nu? Viss ir slikti LT/EE?;)

                    Par ceļiem – pēc tava argumenta sanāk, ka tas, ka tagad mums ir labāki ceļi, nekā LT, tāpat ir slikti, jo LT “ilgāk baudīja labus ceļus”. Tad ko darīt – pakārties, vai? Sanāk, ka, ja mums ceļi būtu sliktāki nekā LT, tas būtu slikti. Tagad ir labāki, nekā LT – joprojām slikti. Un šāda argumentācija ir konstruktīva kritika?

                    Par kritiku – tai pašai par sevi ir maz vērtības bez rīcības (pat ja sērijveida “Igaunijā viss ir labāk” disklaimeri mēs nosaucam par “kritiku”). Ja esi neapmierināts ar kādā jomā notiekošo, uzdod jautājumu – ko esi darījis, lai lietas uzlabotos? Joprojām “slikti ceļi” – esi rakstījis vēstuli LVC? Par maz cilvēku dienestā – vai esi pats pieteicies? Problēmas ar iepirkumiem – vai esi vērsis uz to uzmanību, centies panākt kaut kādas pārmaiņas? Ja jā, visu cieņu, un Tev ir tiesības arī uz (pamatotu, fokusētu un konstruktīvu) kritiku. Ja nē – tad žēl.

                    Uz beigām jānocitē kādreizējais premjers A. Kalvītis, kurš savulaik prātoja – kā gan tas nākas, ka tik spoža un talantīga tauta ir ievēlējusi tādu draņki kā mani? Tas pats attiecas uz tevis minētajiem talantīgajiem speciālistiem, kurus nez kā un kāpēc apjājot ļaunā sistēma. Varbūt tomēr viss nav tik vienkārši?;)

                    • Par daudz ad hominem un vārdu likšanas manā mutē. Paturi prātā, ka esam šeit anonīmi, un personu apspriešana, savu nopelnu un personīgo īpašību uzteikšana, izsakot “rektālus” mājienus par nepazīstamu diskusijas oponentu, kurš pret tevi izturas maksimāli korekti un ar šai vietnei pienācīgu cieņu, vismaz senākos laikos tika vispārīgi uzskatīta par neadekvātu uzvedību. Tas pats attiecas uz pamācībām, kādai būtu jābūt oponenta rīcībai dažādās dzīves situācijās, neko par šo oponentu nezinot.

                      Tad par pāris racionālajiem graudiem (“bet par argumentiem”, kā pats gluži saprātīgi izsakies) tavā sūdu čupā:

                      • paskaidroju, ka Rīgas iepriekšējo paaudžu mantojums ir kā tas “talants, kuru nevar nodzert” – Rīga vienmēr saglabās tās atrašanos dižupes Daugavas krastos, tās 700 gadus veidoto siluetu, bijušā cietokšņa vaļņu un esplanādes vietā izveidoto bulvāru loku ar parkiem un iespaidīgajām sabiedriskajām celtnēm, vēsturisko eklektisma un jūgendstila ēku centru. Tallina un Viļņa ir daudz mazākas pilsētas ar ierobežotāku vēsturisko potenciālu un jo sevišķi nenozīmīgāku 20. gadsimta sākuma apbūvi, bet mēs runājam par šodienas attīstību un vispārīgu sakoptību, komerciālo rosību, un šajā ziņā Rīga atpaliek. Cenas ir zemākas, bet zemāki arī ienākumi un švakāka infrastruktūras kvalitāte.
                      • Saites varam meklēt un sacensties, kuram vairāk, bet skandāls, kura rezultātā nākošās vēlēšanās biļetenus apstrādāsim un balsis skaitīsim manuāli, runā pats par sevi.
                      • Nē, pēc mana argumenta sanāk, ka kaimiņos kaut kas bija sakārtots daudz labāk, nekā pie mums jau sen, kas viņiem deva konkurences priekšrocības visus šos gadus. Varam tikai cerēt, ka tādas priekšrocības tagad būs mums.
                      • Var būt, ka Kalvītis šādā garā par saviem vēlētājiem tiešām izteicies, nebūtu brīnums. Viss kas ir dzirdēts par Šķēles, Lemberga un visādu citu “darītāju” patiesajiem uzskatiem par tautu, kurai viņi bija (un faktiski joprojām ir) uzmetušies par valdītājiem. Vairākums tik tiešām šo un līdzīgu sarkano direktoru un žuļiku gudrības ņem nopietni, balso par viņiem un pēc tam pieprasa no citiem pozitīvu attieksmi pret viņu darba rezultātiem. Neesmu viņu elektorāts. Kā apjāj un čakarē labus speciālistus, vai vismaz ignorē viņu ekspertīzi, redzam daudzos, tai skaitā šīs vietnes veidotāja un citu karavīru gadījumos.

                      Noslēgumā – doma, ka darbs nav jādara tiem, kas par to saņem algu, bet visādiem aktīvistiem, bez kuru vēstulēm tad visa veida joreni liopas aiziet neceļos un salaiž dēlī lietas, ir vienkārši debila. Ar to tad arī noslēgšu šo saraksti.

                  • Rīgas atslēgas ušakovam atdeva birks&co un nevis Vienotība. Tieši nacionāļi sashēmoja, lai Vienotību izstumtu no Rīgas vadības. Bet šos batonus droši varat turpināt bāzt ausīs lumpeņiem ar īsu atmiņu.

                    p.s. zemeņu sargam: un ar eiro ieviešanu tur vispār nebija nekāda sakara, jo nacionāļi bik patēloja nacionāļus, bet finālā piekrita eiro ieviešanai.

                    • Pēterim:

                      Šoreiz tu esi tas, kas piedēvē man to, ko neesmu teicis. Proti, nezinu, kur tu saskati “rektālus ad hominem argumentus”. Pirmkārt, vārdu, kas tevi škiet esam tā aizskāris, pirmais lietoji tu pats, jautādams, “vai esam priekšā vai pakaļā”. Kā tad sanāk – kad tu to lieto, tas ir pārnestā nozīmē un pieklājīgi, bet kad es – tad rupji, neatbilstoši portālā pieņemtajiem diskusijas noteikumiem un ne veco laiku stilā? Otrkārt, tas ko gribēju atbildot norādīt ir, ka viss ir atkarīgs no uztveres – atkarībā no tā, kā skatāmies, redzam, ka glāze ir vai nu pa pusei tukša ( “esam pakaļā”) vai pa pusei pilna (“esam priekšā”). Manuprāt, ir pārspīlēti visur redzēt tikai pustukšo glāzi, un pret to arī argumentēju. Negribu x stundā ierakumos sēdēt blakus ar kādu, kas nemitīgi stāstīs, cik viss kaimiņvalstīs ir labāk (lai gan, ja nāksies, neko darīt;)).

                      Tāpat neredzu neko nepieklājīgu norādot, ka izšķirīga ir rīcība, nevis tikai viedoklis. Vai to norādu otrajā personā “tu”, vai pirmajā personā “es”, tam nav nozīmes. Tas, ka kritika bez rīcības nav daudz vērta, ir krietni sens ētikas princips, un tas nav mans izdomājums. Tāpat palieku pie domas – lai cik “debila” tā tev liktos – ka nepietiek tikai ar to, ka nobalsojam reizi četros gados. Lai lietas mainītos uz labu, vajadzīga aktīva rīcība ikdienā. Atkritumi no tuvējā meža nepazudīs paši, lai kā mēs arī atsauktos uz Igaunijas piemēru vai pieprasītu to no “sistēmas”. Liopas sakarā, arī man viss lietas sižets liekas dziļi pretīgs, un ceru, ka tiesībsargājošās iestādes tiks ar to visu galā. Vēlos tikai piezīmēt, ka tajā, ka viņš, kā noprotams, varēja ilgi, būdams valsts iestādes vadītājs, vērpt dažādas interesantas sarunas kafejnīcā, ir ne tikai “riebīgās sistēmas” vaina – gan jau bija arī kāds labās tautas pārstāvis jeb “krietns speciālists”, kurš to zināja un tomēr piecieta. Ar to gribu teikt tikai to, ka dihotomija “labā tauta – sliktā valsts” vai arī “šofera dēlu sistēma – krietnie speciālisti” ir naiva un neatbilst patiesībai.

                      Visbeidzot, ir savādi nosaukt oponenta viedokli par “sūdu čupu” un vienlaikus apelēt pie bruņnieciskiem veco laiku dialoga principiem. Bet tas lai paliek uz tavas sirdsapziņas.

                      Tas arī viss, ko vēlējos teikt (papildus tam, ka ievietoju saites, kuras man pats prasīji). Katrā ziņā nevēlējos būt personīgi aizskarošs. Lai veicas!

                    • Kā Birks varēja atdot vai neatdot, ja 2009. gadā nemaz netika ievēlēts?
                      NA pirms balsojuma par euro, bija iekšējā diskusija. Nekādas tēlošanas tur nebija (tas bija 2012. gada nogalē). Ja pareizi atceries, toreiz Kabanovs plānoja referendumu. Un jāsaka, bez problēmām līdz tam arī nonāktu. Bet Dombrovskis aizgāja pie Ušakova un vienojās, ka 2013. gadā Vienotība netraucēs Ušakovas turpināt valdīt, bet Ušakovs netraucēs ieviest euro. Kabanovs uzreiz aizvērās.

                    • Zemeņu sargam:

                      ar tēvzemiešu palīdzību 2007.gadā tika gāzts Aksenoks un par mēru ievēlēja Birku. Daudzi no labējā spārna elektorāta to uzskatīja par nodevību un iespējams tāpēc Birks nākamajās vēlēšanās dabūja fiasko. Varas pārņemšanā Birks Rīgas atslēgas pameta uz galda ušakovam.

                    • Pipar, tu tagad jebkuru politisko manevru gribi piespēlēt par labu Ušakovam. Cik reizes Rīgā mainījās galvas? Un? Tas Ušakova labā?Cita starpā Birks atstāja 60 milj. rezervi domes budžetā.

        • Atkārtošos, ka no pietiekami drošiem avotiem zinu, ka līdz 1994. gadam gan ES, gan ASV uzskatīja, ka krievijai ir jābūt drošības garantam postpadomju telpā un jo mazākas pārējiem armijas, jo labāk, lai nesāk taisīt kādus kariņus. Viņiem bija bail no Kaukāza un Dienvidslāvijas tipa kariem.
          Robežšķirtne bija bruņotais dumpis krievijā 1993. gadā un krievijas iebrukums Čečenijā. Bet tik un tā baidījās jebkā palīdzēt, lai nebojātu attiecības.

  3. var fantazēt daudz ko, piem., ka ru visu pametīs Ukrainā un ies iekarot Daugavpili, bet tas izklausās pēc fufeļa. ru nevar noslēgt mieru ar UA un savus spēkus pārmest uz 3B, jo tad UA atkaros savas okupētās teritorijas. Uzvilkt sev uz kakla ~6-10 (trūkstošās mūsējie uzceps) svaigas brigādes nav nekāda militārā viltība, lai uz to vieglprātīgi pavilktos.

    ru primārais šī gada mērķis ir nebankrotēt. Kko iekarot viņi var tikai aiz inerces.

    ja ru gadā uztaisa 300 tankus, tad karā Ukrainā viņi nodedzina vismaz trīs reizes vairāk.

    p.s. brīnos, ka Zintnieks vēl nav emigrējis (kaut varbūt kļūdos🙄), ja jau viņam iepriekš zināms, ka visu pazaudēsim😀

    • Kāpēc visu pametīs? Var noslēgt pamieru, pagaidīt kamēr UA lielu daļu savējo demobilizēs un tad nākt 3B.

      Ne jau obligāti vajag par 6-10 tūkst. pietiek uztaisīt nelielu provokāciju, lai sagrautu Baltiju ekonomiski.

    • Ukrainas armijas offensiju potenciāls ir daudz maz izmelts……diez vai ukraiņi momentā mestos plaša mēroga uzbrukumā ja Krievija no viņu frontes atvilktu piemēram 30% vienību kas tur ir šobrīd, 70% var palikt tur un turēt fronti pret ukraiņiem.

      Un pat ar tiem 30% būtu pietiekami lai uztaisītu Baltijai nopietnu problēmu, mums nav gatava armija lai pat šādu ”mazāku” spēku atvairītu. Šobrīd Rus ir apmēram 700k karavīru kas reāli karo Ukrainā, Baltija uz kājām var nostādit cik daudz?? Latvija pat 20k nevar.

      • katram sava matemātika- es uzskatu, ka Latvija ar 1,5 miljoniem pilsoņu var pret ru orkiem bez lielām problēmām nostādīt 50-100k karotāju. Tie nebūs labi apmācīti karavīri, bet, ja ar pirkstu viņiem parādīs, tad savu sektoru turēt varēs.

        lai ru orki nopietni domātu konvenciāli iebrukt 3B, tad viņiem būtu jāveic plaša mobilizācija (vismaz 0,5-1 miljons). Tas tad būtu īstais brīdis arī mums veikt mobilizāciju un apmācību.

          • esi kko dzirdējis par mobilizācijas likumu? Ar tā palīdzību iesauks visus, kam bijusi kaut mazākā saistība ar armiju un ieročiem (sākot no psrs armijā dienējušajiem un beidzot ar pilngadīgajiem jaunsargiem). Pieskaiti vēl klāt robežsardzi, policiju un medniekus…

              • apsiesies ar zilu lenti un izsniegs AK4… Kā reiz AK4 ir parocīgs ierocis, lai bez liekām kustībām segtu savu sektoru…

                    • Un lente nepateizā krāsā toties daudz. Ja nopietni minimālisms kara lietās attaisnojams tikai ja pretī tādi paši. Opolčenci. Pret regulāro līdz tikai regulārais karaspēks.

                    • Kijivas virzienā uzbruka aptuveni 30 tūkst. krievu karavīru. Pretī bija ap 40 tūkst. regulārās Ukrainas armijas, Nacionālās gvardes, policijas, robežsardzes utt. Līdz 2. aprīlim pievienojās vēl ap 40 tūkst. brīvprātīgo. Tas ir uz ~4 milj. Kijivu ar aglomerāciju. Liela daļa 40 tūkst. tiešām bija ar zilo lentu un AK-74 ar divām magazīnām. Daļa bija pat ļoti labi ekipēti, piem. Labējam sektoram (ar visiem atzarojumiem) bija gan droni, gan nakts optika, gan privātie AR-15. Pietiekami daudzi no šiem 40 tūkst. bija pirmā kara 2014.-2015. veterāni (pavisam karu izgāja ap 400 tūkst. t.sk. ap 50 tūks. brīvprātīgo bataljonos). Tātad Tu gribi teikt, ka no <2 milj. Latvijas mēs 2 mēn. laikā savāksim +30 tūkst. klāt jau esošajiem NBS, ZS, policijai, robežsardzei utt. bez pietiekami lielas cilvēku masas, kas jau karu ir redzējusi? Kijivā 2014.-2015. kara veterāni bieži bija labāk ekipēti un vadīja vadus/nodaļas no tādiem, kam zilā lenta un AK-74 ar divām magazīnām.

                • Paga, kā viņus baros? Kā pārvietos no punkta A uz punktu B. Kur viņiem būs komandieri? Mums tiešām ir tikai daudz AK4?

                  • baros lauku virtuvēs, brauks ar privātajiem auto un komandēs vecie perdeļi ar kādreiz armijā iegūtajām zināšanām. Tāpec es vēlreiz uzsveru, ka mums vajag kaudzi ar instruktoriem, kurus jau tagad biezā slānī jāselekcionē no zemessargiem un VADistiem. Protams, noderētu arī Tev līdzīgie jaunākie virsnieki.

                    nu, par ieročiem nekomentēšu.

        • Nebūs laika nevienu tur apmācīt, tāpat kā Ukrainai 2022. gada februāri nebija. Kad karš sākas viss tas kas tev ir tas arī ir, it īpaši ņemot verā ka neviens Latvijā nemaz nav pat tā kārtīgi mēģinājis mobilizet tos ”mistiskos” ekseļa tabulu rezervistus lai redzētu ir viņi tur vai nav.

          Es personīgi pazīstu vairākus bijušos zemmsargus kuri pirms vairākiem gadiem aizgāja no dienasta, un neviens nekad nav pat mēģinājis viņus saukt uz nekādām mācībam vai parbāudīt kur šie cilvēki ir un ko viņi dara. Pati armija vizdrīzak pat nezin kur tad tie dārgie ”rezervisti” ir un kā viņus dabūt rokā, ja vien paši ar savu mašīnu un iniciatīvu neatbrauc uz savu vienību.

          • Tur tā lieta, ka ticēšu ātrai mobilizācijai tikai tad, kad tas viss mācībās tiks atstrādāts.
            Līdz tam būtu labi, ja eskalācija būtu lēna un pakāpeniska, lai pagūst mobilizēt, ekipēt, apmācīt utt.

          • lielākā daļa pati atnāks uz patriotisma viļņa un arī mukt jau nebūs kur. Pārējos “saķers”.

            • Kā mēs redzejām Ukrainā, realajā dzīvē tā tas nenotiek, tāpēc nevajadzētu naivi ticēt pasakām un cerībām ka ”viss būs labi” tikai tāpēc ka tu tā gribi.

              Čipa man mājās nav ugunsdzēšamā aparāta un dūmu detektora, bet ja nakts vidū kad es guļu sāksies ugunsgrēks ”gan jau viss būs labi” un ”gan jau viss kaut kā nokartosies laimīgi” 🙂 . Gan jau mistiski kaut kā tas ugunsgrēks tiks pamanīts un apkarots , kaut kā nezin kā

              • man sajūta, ka jūs sēžat un piržat dīvānā, un stumdat vēl lielākus exceļus nekā Aizsardzības ministrijā. Kas tur kara laikā varētu vispār būt labs?

                Tikai matemātika saka, ka slikti apmācīti (bet piešauti) orki nepietiekamā daudzumā nespēs nospiest mūsu armiju, Zemessardzi un paramilitāros grupējumus. Jā, un karot dabūs lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, jo mums tas ir eksistenciāli. Arī tu, Limpene, dabūsi karot, ja vien neesi kroplis vai neatrodies ārzemēs.

                a parējiem iesaku jau tagad stāties Zemessardzē, lai būtu lielākas spējas izdzīvot.

                • Ukrainas BS (visi formējumi) bija lielāki par uzbrūkošiem krievijas spēkiem + ātrāka un lielāka mobilizācija. Ukrainas armijai bija salīdzinošs bruņojums un ekipējums. Primāri artilērija. Latvijas NBS skaitliski un ugunsjaudā nav salīdzināms ar krievijas spēkiem.
                  P.S. Zemessardzē esmu no 18 gadu vecuma.

                  • krievija ugunsjaudā 26.-jā nav vairs kā 22.-jā- psrs krājumi ir izsīkuši un ar ugunsvalni uz priekšu vairs nepavirzīsies. Es arī neparedzu, ka Latvija 1:1 cīnīsies pret visu ru armiju. Mēs ar sabiedrotajiem varētu cīnīties pret limitētu skaitu ru armijas karavīru, piem., 300-500k. Vairāk arī viņiem būs grūti pavilkt.

                  1. Es kā reiz aicinu neko nestumt excelī, bet pārbaudīt mācībās. T.i. ja mācībās ir izmēģināta 50 tūks. mobilizācija ar zilām lentām un AK4, tad ir cerība, ka arī kara laikā nostrādās.
                  2. Lūdzu izklāsti savu matemātiku.
                  3. Lielākā daļa nekur nav karojusi. Pat Somijā 2. pk gados armijā bija 16-18% populācijas (ne vienlaicīgi). Izraēlā maksimums vienlaicīgi bija ap 13%, bet karos kopumā ir maks. bija ap 45%. (tas no 1949.-1973. gadam uzkrājās, tagad jau mazāk).
                  • A. Es tak ceļā nestājos- ņem un stādi!

                    B.-C. ir 1,5miljoni Latvijas pilsoņu, no kuriem noteikti atradīsies 100k (stipri zem 10% no kopējā), kuri ir kādreiz “turējuši rokās ieroci”. Tos arī iesauks vai viņi paši pieteiksies. Vecums no 18-65 gadiem.

                • šķiet, otrs koments neaizgāja, bet gribētu, lai jūs šo jautājumu uzdotu ukraiņiem- esat optimisti vai muļķi, ka esat ierindā?! Neizdevās izvairīties, mierīgi pārlaist, aizmukt utt?

                  P. S. es sevi uzskatu par reālistu…

                  • Katrs mēs savās acīs varam sevi uzskatīt, par ko vien vēlamies. Jautājums paliek – vai citu acīs arī esam tādi. Un ne jau kuru katru “citu” viedoklim ir nozīme – tikai to “citu”, kuri ir iesaistīti attiecīgajā tēmā kā “pieaugušie”. Un nozīme ir tam, kāds ir mūsu pienesums “tēmai” – gan kā “reālistiem” gan kā “optimistiem”. Galvenais, lai mūsu pārliecības (reālisma, optimisma) materializēšanas procesā VELTĪGI nepaliekam zem sitiena puišus/ meitas, kuri savas dzīvības varētu atdot jēgpilni ( nepieciešamības gadījumā), nevis bez 4 līmeņa bruņuvestēm, bez nakts un termālās redzamības iespējām, bez izlūkošanas/ trieciena dronu/ pret dronu apmācības un atbilstoša ekipējuma mest pret pretinieka izlūk-diversiju grupām (un arī pret vietejiem “Daugavpils Tautas Republikas” opolčenciem ne – arī tos stūrēs “bumbieri” (grušņiki) – to garantēju kā “padzerties iedot”), attiecīgi ekipētām. Es savu vienību nevestu tādā kaujā -manā skatījumā- bez tā minimālā ekipējuma un apmācības, ko uzskaitīju šeit augstāk. Jo tā būtu savējo VELTĪGA un NOZIEDZĪGA “utilizēšana”, par ko lēmumu pieņēmējiem pienāktos augstākais soda mērs. Ar ko ko, bet ar cilvēkiem MĒS mētāties nedrīkstam.

                    Es sevi savukārt uzskatu par salīdzinoši “labi informētu optimistu” – skatos uz lietām bez rozā brillēm un saprotu mūsu mūsu ĪSTĀS izredzes dažādos scenārijos PAŠREIZĒJĀ situācijā, nepretendējot uz patiesību pēdējā instancē. Uzsveru atkārtoti -PAŠREIZĒJĀ situācijā. Un pie visiem iespējamajiem scenārijiem,sākot no “zemsliekšņa -hibrīda” beidzot ar pilna mēroga militāro iebrukumu – neesam gatavi efektīvi tiem stāties pretī. Neesam. Uz DOTO brīdi mūsu izredzes ir, maigi izsakoties, skumjas – ar dažādu smaguma pakāpi, bet skumjas. Laiku atgūt nevaram. Tas ir pazaudēts. Nav iespējams 4-5 gados saglabāt to, ko var izdarīt ne mazākā laika.posmā.ka 10-15 gadi.

                    Pirmais “sarkanais zvans” mums bija 2008. gada augustā. Otrais -2014.gadā. Trešais – 2022. gada 24 februārī. Kā uz šiem “zvaniem” reaģēja MŪSU lēmumu pieņēmēji ( NE ES, NE NATO, bet Latvijas) un vai reaģēja pietiekoši un atbilstoši – lai paliek šo rindu lasošo pašu ziņā.

Leave a reply to varabungas Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.