2012.gada maijā AM sagatavoja un MK 19.jūnijā akceptēja NBS attīstības plānu 2012.-2024.gadam. Lai arī plāna saturs ir VNO, galvenie investīciju projekti ir nosaukti publiski.
|
Projekts |
Īstenošanas periods |
Investīcijas |
|
SUV attīstības projekts |
2014.-2017. |
5,43 miljoni latu |
|
Kaujas inženieru spēju attīstības projekts |
2014.-2019. |
89,82 miljoni latu |
|
NBS Mehanizācijas projekts |
2014.-2020. |
168,44 miljoni latu |
|
NBS transporta helikopteru nomaiņa |
2015.-2018. |
24,62 miljoni latu |
|
Netiešās uguns atbalsta spējas attīstības projekts |
2015.-2018. |
24,62 miljoni latu |
|
Brigādes līmeņa izlūkošanas spējas attīstības projekts |
2015.-2018. |
51,90 miljoni latu |
Atliek vien cerēt, ka valdība nenobīsies pati no saviem plāniem un neizgāzīsies kā veca sēta iepirkumu konkursos, kurus plāno uzsākt jau šogad.
To, ka zināmas bažas par izgāšanos pastāv, apliecina AM VS intervija TVNETam. «Es ar nolūku neļauju mūsu speciālistiem ļaut prezentēt šīs lietas, lai turētu galvu tīru no dažādiem kārdinājumiem,» sacīja Sārts.
Kā nu ne. Ar tādu laimi un brīvībā. 🙂
Vēl interesantāku šo situāciju padara apstāklis, ka iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā ir specāla normatīvā bāze, ko nosaka Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (spēkā no 2011.gada novembra). Līdz ar to vairāk vai mazāk aprobētais Publisko iepirkumu likums uz AM iepirkumiem neattieksies, bet pieredze Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanā vēl nav uzkrāta. Zinot AM spējas un kapacitāti, tā var viegli „aizrīties” jau ar pirmā iepirkuma kumosu. Ja neveiksmi ar elektrovilcienu iegādi var samērā viegli pārdzīvot, tad izgāšanās ar KKM iegādi ir reāls drauds NBS karavīru dzīvībām.
Mēs sekosim līdzi šai tēmai, jo ir pašsaprotams, ka aktīvā dienesta karavīri par to labāk klusēs, bet no ministrijas ierēdņiem tikai daži pumpējuši kāpurķēdi jēdz no tā, ko grasās pirkt.
Pa pusei nopietni, pa pusei joku dzenot, sākumam piedāvāju aplūkot Sīrijas nemiernieku fikso versiju par kājnieku kaujas mašīnu, kas pēc pašu autoru atzinuma izmaksājusi vien 10 000 USD (bez bruņojuma). Ņemot vērā ka Sīrijā šodien reāli šauj, diez vai šie skarbie veči būtu nodarbojušies ar playstation pielāgošanu apvidus mašīnai aiz mīlestības uz tehnisko daiļradi vien. Bet vai nav labs atskaites punkts mūsu NBS Mehanizācijas projektam?
šis pārskatiņš Tev izdevies lieliski
Skaitļi ir viens, bet vai ir veikta reāla izpēta – ko tad tieši NBS vajag, lai sasniegtu patiesi objektīvi vajadzīgās spējas. Pieredze rāda, ka reizēm tās ir augstākstāvošu komandieru ambīcijas iegūt kaut ko no tā, (modernu tehniku) kas redzēts ārzemēs, citu valstu bruņotajos spēkos, bet ne vienmēr piemēros mums …un arī ne pa kabatai un reālām iespējām.
Interesanti, vai kāds no finanšu plānotājiem vēl atceras tādu mapi “A-70”? Pirmo reālo attīstības plānu …
Atliek cerēt ka klasificētā attīstības plāna daļa ir tikpat ambicioza kā publiski pieteiktie cipari. Tomēr, ja valdība neatradīs finansējumu, dižplāns nonāks turpat, kur šobrīd atrodas pieminētā mape 😉
NBS attīstības plāns tapis divu gadu garumā, veicot operacionālo analīzi, operāciju pieredzi, kā arī NATO izvirzītās prasības. Plānā ir noteiktas daudz dažādas minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024.gadam.: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2012/06/19-01.aspx
Un tur pat arī skaidrojums par naudu: Kā atzina Sārts, viņa pieredze liecina, ka plāni, kas attiecas uz finansējumu, mēdz nepiepildīties, taču šie plāni saskanot ar pašreizējo politisko lēmumu, akceptējot Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz līdz 2020.gadam aizsardzības finansējumu palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Runājot par bruņu tehniku , diez vai kāds ir parēķinājis cik ir uzturēšanas izmaksas un kāda mums vispār ir vajadzīga, Nav jēga pirkt un turēt boksos. Manuprāt kājnieku rotā 3 vadiem būtu nepieciešamas bruņotas automašīnas līdzīgas, kā IVECO un tad 4 vads var būt tas mehanizētais ar Straikeriem vai tāda tipa. Jo Latvija ar saviem resursiem nevar atļauties uzturēt un izmantot lielu vienību taktiku
P.S. Neizskatās, ka te minētā publikācija ir Sārta intervija TVNET. Tā ir pārpublicēta ziņu aģentūras LETA ziņa, kas tādā pat paskatā pieejama arī militāro ziņu portālā Sargs.lv: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2012/12/18-1.aspx Ar to gribēju teikt, ka savus viedokļus jāraksta arī AM/NBS preses dienesta uzturētājā ziņu resursā, jo tur, es tā pieļauju, čiekuri ieskatīsies biežāk nekā šeit!
Tas kko maina, ja raksts publicēts TVNET, bet nav intervija TVNETam?
Es biju labākās domās par mūsu čiekuriem. Kāda jēga truli blenzt AM/NBS preses dienesta uzturētājā ziņu resursā, ja tur nekas nenotiek. Rūpīgāk strādāt ar tautu vajag, nebūs jālēkā no bloga uz blogu… Informācijas laikmets arā, #$* viņu zirgs 🙂
Vispār jau AM pati neveic iepirkumus! Ja kāds ir, tad tas attiecās galvenokārt uz pašu ministrijas aparātu, bet ne armiju. Lielos ieprikumus veic VAMOIC, mazākus NP pati vai to trīs RNC, caur kuriem arī tiekt veikti sīki ieprikumi nejuridiskajā vienībām. Iepirkumiem līdzi sekot, tos apstrīdēt, kaunināt iepircējus utt. var ikviens: http://www.mod.gov.lv/Papildriki/Iepirkumi.aspx
Nesen vienā medijā runāju par valsts iepirkumiem, kur norādīju uz citu skatījumu šādos iepirkumos, proti, ne jau iepircējs nosaka cenu, bet pārdevējs, tāpēc žurnālistiem cenas skaidrojums – kāpēc tik dārgi? – ir jāprasa ne tikai no valsts iestādes, bet arī preces pārdevēja – kāpčc tu par šo prasi tik daudz? -, jo tikai viņš zina sava reālās izmaksas un darījuma peļņu! Aicinu arī te to neaizmirst!
Cienītais Lieliskais, lūdzu neturiet bloga lasītājus par idiotiem… Galu galā lielākā daļa ir jūsu bijušie kolēģi, kuri labi zina kur veic un kas kontrolē iepirkumus.
Visādi citādi paldies par linku.
Labs aspekts, tas par šo mediju darbu. Tas pat būtu atsevišķa iztirzājuma un diskusiju vērts
Ja izdosies uzsākt kaut vienu un plānā paredzētajiem projektiem,tas jau būs sasniegums.Šeit domāju, ka atbilstoši plānotajam un pieprasītajam piešķirs finansējumu.Svarīgi, ka pie teorētiskās daļas ir piestrādāts tā, ka nav iespējas ietekmēt procesu un veikt vajadzību pieskaņošanu kāda interesēm.
Atliek cerēt, ka tizlāk nekā ar elektrovilcieniem gribot nesanāks. No karavīra viedokļa da jebkāds ejošs APC vai IFV būs labāks nekā HMMWV soft top.