“— Tā nav slikta izdoma, — Bržečka uztvēra, — manuprāt, pieliktu, ja ar šo krievu Nikolaju ietu izkauties pats Vilhelms vai Francis Jozefs. Vai esat dzirdējuši, puikas, kādas telegramas viņi viens otram sūtījuši, kad viņu valdības sākušas apmainīties ar diplomātiskām notām? Vilhelms telegrafējis uz Petrogradu: «Ak tu vecais Nikulīt, ko tu mums vari padarīt!» — bet šis viņam atbildējis: «Iekod zobos krekliņu, pabubini bu-bu-bu, bail kam tiek, prom lai liek, es jau bīties neiešu.» Bet mūsu vecais kungs nosūtījis abiem telegramas: «Tpruc pa labi, tpruc pa kreisi, mums tas viss ir viena alga.» Nu, kad viņi tā prata cits citu ķircināt, tad vajadzēja prast arī izkauties.
— Tas, ko tu stāstīji par Vilhelmu un Nikolaju, ir svēta patiesība, — Šveiks noteikti paziņoja, — bet tas par mūsu kungu un ķeizaru ir salti meli. Mūsu kungs un ķeizars uzņēmis ziņu, ka Krievija pieteikusi karu, ar cieņas pilnu mieru un taisnīgu sarūgtinājumu, kā rakstīja «Tautas balss». Viņš vēl sacījis ministru padomei: «Jo vairāk ienaidnieku, jo vairāk goda,» — un «Ja mēs līdz šim neesam uzvarējuši nevienā karā, tad nav nelaime, ka mēs arī šinī zaudējam,» — vai kaut ko tamlīdzīgu.”
J.Hašeks Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā.
vara bungas 