“Paskatīsimies, kas notiek pasaulē – kādā veidā karo opozīcija pret lieliem spēkiem daudzos reģionos. Nu jau pagātnē Čečenijā, joprojām Afganistānā vai arī Ziemeļāfrikā un Sīrijā. Nav viņiem pretraķešu iekārtu, nav dārgu sistēmu. Cilvēkam vispirms ir jābūt pārliecībai, ka viņš ir spējīgs un vēlas aizsargāt savu valsti, un tad ar minimāliem līdzekļiem iespējams paveikt ļoti daudz. Zinām, kādā veidā Afganistānā pret PSRS armiju karoja dušmaņi – toreiz viņus tā sauca -, kas bija spējīgi ar vienkāršu kalašņikovu notriekt helikopterus. Viss ir atkarīgs no cilvēka, no taktikas, kādu viņš lieto, no gribas aizstāvēt valsti. Un zemessardze ir balstīta uz šo gribu. Pašlaik valsts nevar iedot visu, ko vēlamies, tomēr zemessargs ir ekipēts, viņš ir saņēmis individuālās aizsardzības ierīces, mums ir diezgan mobilas vienības, esam simtprocentīgi nodrošināti ar vieglajiem kājnieku ieročiem. Mēs spējam aizsargāt savu valsti. Esmu par to pilnīgi pārliecināts, un tāpēc pie mums nāk zemessargi.”
No Zemessardzes komandiera pulkveža Leonīda Kalniņa intervijas laikrakstam “Diena”
Komentārs:
Gribētos ticēt, ka karavīrs ar divu PSRS BS karaskolu izglītību zina ko runā, nevis tālredzīgi pieskaņo savu pārliecību ministra teiktajam. Tomēr daži pulkveža izteikumi liek šaubīties par viņa kompetenci:
– “Nav viņiem pretraķešu iekārtu, nav dārgu sistēmu…” – pretraķešu aizsardzība partizāniem patiešām ir lieka greznība. “Dārgas sistēmas” (acīmredzot domātas prettanku un pretgaisa pārnesājamās raķešu sistēmas) kaujiniekiem Sīrīja, Afganistānā, Čečenija ir, bija un būs. Šie pasākumi tiek labi finansēti no Saudu Arābijas, Katara u.c. islama valstīm. Kā būs ar Latvijas oligarhu ieguldījumu nacionālās atbrīvošanas kustības finansēšanā varam prognozēt jau tagad.
– “…bija spējīgi ar vienkāršu kalašņikovu notriekt helikopterus” – jā, bija tāda anekdote XX gadsimta 80-s gados. Patiešām šaujot ar AK triecienšauteni (īpaši trenēti “bojeviki” met kā šķēpu) teorētiski var nodarīt nopietnus bojājumus neaizsargātam lidaparātam, bet balstīt uz mītiem un pasaciņām valsts aizsardzību ir, kā minimums, nenopietni.
– “…tomēr zemessargs ir ekipēts, viņš ir saņēmis individuālās aizsardzības ierīces,..” – domāta bruņuveste? Nekā. Gāzmaska.
– “esam simtprocentīgi nodrošināti ar vieglajiem kājnieku ieročiem” – nu jau “simtprocentīgi”! Pulkvedis visu acu priekšā pārkāpis VNO sarkasta 2.3.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka informācija par “Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu materiāltehniskā nodrošinājuma plāniem un bruņojuma, munīcijas un speciālo līdzekļu nodrošinājumu” ir KONFIDENCIĀLA. Atliek precizēt cik sekundēm kaujas pietiks munīcijas. Bet ja nopietni, vieglo kājnieku bataljona basic un objective TOE, par ko ZS var tikai sapņot, izskatās aptuveni šādi :
Major items of equipment in TOE 07015C000 are:
BTOE OTOE
Machine Gun, Cal .50,Flex 20 Machine Gun, Cal 50,Flex15
Machine Gun, cal 7.62 18 Machine Gun, Grenade 14
40MM, MK-19
Machine Gun, 5.56 MM 68 Machine Gun, 5.56 MM 72
M249 M249
Mortar, 60 MM 6 Mortar, 60 MM 6
Mortar, 81 MM 4 Mortar, 81 MM, M252 6
Mortar, 66 MM 6
Tracker IR GM SU-36 18 AntiTank Set, Command 18
Launch Unit
Truck, Amb, 4 Litter 4 Truck, Amb, 4 Litter 4
1 1/4T, HMMWV 1 1/4T, HMMWV
Truck, Util, 1 1/4T, 26 Truck, Util, 1 1/4T 30
HMMWV HMMWV
Truck, Util, TOW 20 Truck, Util, TOW 20
Carrier, ARMD Carrier, ARMD
Truck, Cargo, 2 1/2T 15 Truck, Cargo, 4X4, 02
6X6 Expanded
Diemžēl ZS komandē kā minimums populists…
vara bungas 
Tas zemesvīrs būs pirmais līķis, jo spriežot pēc viņa tekstiem, būs ar kaujas saucieniem uz lūpām un aurojot Latvijas himnu, krūti izgriezis metīsies ar durkli nodurt tanku. Bet ja nopietni, tieši zemessardze ir viens no viss sliktāk ekipētajiem, viss vājāk apmācītajiem un viss dezorganizētākajiem Latvijas militarizētajiem spēkiem.
kaut nu viņš būtu tas kurš metīsies, bet drīzāk viņš metīs citus.
Interesanti, cik tad mums to militarizēto spēku ir – divi, ne? Armijas un ZS, nu tad protams, ka salīdzinot ar armiju ZS ir gan sliktāk ekipēti, gan mazāk apmācīti…
Atšķirība apmācības līmenī un ekipējumā nav pašsaprotama. Ja valstij vajadzīgi teiksim 10 000 karavīru ir trīs varanti, kā to panākt:
1. iepirkt (prof.mil. dienests NBS ~5000 durkļu))
2. iesaukt (omd vairs nav)
3. izmantot brīvprātīgos (zs ~5000 durkļu).
Pirmie divi ir pēc velna dārgi, izdevīgāk ir “jāt” trešos, kamēr ir un velk. Protams zs nenodrošina visas NBS vajadzības, bet ietaupa valstij lielus līdzekļus un par to kā minimums pelnījuši normālu attieksmi pret sevi. Valsts apmaksāta bruņuveste un patronas būtu jauks kompliments cilvēkam, kuru tu gribi sūtīt kaujā. Tas viss pie nosacījuma, ka valdība gatavojas aizstāvēt šo valsti. Vārdos it kā viss būtu, kā ir ar darbiem vērtē pats.
Nu ko gan citu viņš varēja pateikt? Taisnību – viss ir slikti, to jau mēs paši zinām. Diez vai kāds no mums viņa vietā ko citu, kā morālā gara uzturēšanu varētu izdarīt.
Naudas nav, un pat tie graši kas tiek atmesti ir nepietiekami ZS uzturēšanai, kur nu vēl attīstībai.
Šeit jau vairāk ir jārunā nevis par ZS komandieri, bet par aizsardzības ministru un valdību.
Apmācību līmenis ZS ir zems ne jau tāpēc, ka zemessargiem nebūtu vēlēšanās vai spēju, bet tāpēc, ka fiziski nav instruktoru un līdzekļu mācībām, es te nerunāju par dienas naudām vai uzturdevu, kuru sen jau zemessargi nodrošina paši par saviem līdzekļiem. Mācību klases, transports, mācību līdzekļi, trenažieri un simulatori, salūtmunīcija, – kur tas viss.
Pirmkārt ir jārunā par to vai valdošā kliķe vispār grib šo valsti aizstāvēt.
Brehta lugā Kuražas māte teica apmēram tā;
ja karavadonim vajag drošsirdīgus karavīrus, tad mums ir cauri, jo labam karavadonim derēs arī šādi tādi, bet tikai sliktam karavadonim vajag drošsirdīgus karavīrus, lai labotu savas kļūdas!
Komandieris tā nav vara, dienesta stāvoklis vai alga, bet gan ATBILDĪBA pret uzdevumu (valsts aizsardzība) un par padotajiem karavīriem. Komandierim nav tiesības melot vispār un kur nu vēl par stāvokli sev padotajā vienībā. Tikai stāstot patiesību reizēm var zaudēt amatu un ar to ir jārēķinās, uzņemoties vienības vadību. Militārās vienības komandierim atšķirībā no civilās iestādes vadītāja ir tiesības un pat pienākums sūtīt cilvēkus nāvē. Un tā ir ļoti smaga atbildība, kas ir jāiznes komandierim nonākot kara situācijā.
P.S. Manuprāt Zemessardzes likumā ir skaidri pateikts par ko atbild Zemessardzes komandieris:
11.pants.
(1) Zemessardzes komandieris:
1) atbild par Zemessardzes uzdevumu izpildi un dienesta organizāciju;
2) atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un citu prasību izpildi;
3) nodrošina Zemessardzes nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;
4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un par minēto resursu likumīgu un lietderīgu izmantošanu;
Īsi un skaidri,pareizi teikts!Jautājums, kāpēc nepilda šo pantu?
Domāju, ka raksta autoram ir taisnība!
Kā ar visu valsti tā arī ar zemessardzi situācija ir ļoti skaudra!
Es pats esmu arrindas zemessargos un pats labi saprotu, ka vien gaļas mašīnas gaļa būšu kara gadījumā! Ekipējums ir tuvu nullei, tricienšautenes AK-47 vai to ložmetēji, uz mūsdienu tehnoloģiskā fona, vien tādi dekori ir, lai mēs izskatītos pēc militāras vienības.
Līmenī nebūsim nekad, bet defektu jāpārvērš par efektu 🙂 Študierējat mazo vienību taktiku, Sīrijas uc nemiernieku taktiku. Ja batiņā ir kāds “misionārs” “jāizspiež” no viņa visa iegūtā pieredze.
Ūja, ūja, kurā vietā, ja neskaita izlūkus mācībās un tos batiņus, kuriem ir salūtmunīcija priekš kalašiem, kurā vietā kalaši ir kā dienesta ierocis de-facto?
Un par to līmeni – grozies kā gribi, tāpat kā jebkurš labs karavīrs, kā saka, “sapņo kļūt par ģenerāli” tiešā vai pārnestā nozīmē, lielākā vai mazākā mērā, tā arī jebkura armija nekad nebūs gana labi ekipēta, jo vienmēr nāks labāks, modernāks, izdevīgāks ekipējums utt
Es uzskatu, ka ārrindas zemessargi spētu nodrošināt iekšējo kārtību Latvijā, dažādu saspringtu situāciju rašanās gadījumā. Ārējo iebrukumu gadījumā, labākajā variantā, varētu to nedaudz aizkavēt(ar pašreizējo ekipējumu, apmācībām). Toties mēs varam palīdzēt likvidēt dabas katastrofu sekas (plūdi, ugunsgrēki, vējgāzes, sniegi u.t.t.), meklēt pazudušos, nenoskatīties vienaldzīgi uz ikdienā notiekošām nelikumībām, tādējādi, palīdzot brīvprātīgi, neprasot par to samaksu.
Piekrītu!
Tai pat laikā uzskatu, ka ZS vajag daudz vairāk līdzekļu, kā jau minēts, labāku ekipējumu, ieročus, kaujas tehniku(IFV labāk nekā APC), vairāk apmācības un vairāk spiest uz katra zemessarga profesionalitātes celšanu, tātad, tiekot daļēji vaļā no “gaļas maļamās mašīnas” idejas par labu “individuāla kaujas mašīna” attiecībā un katru zemessargu atsevišķi.
Manis pēc kaut vai apmāciet katru otro zs un piešķiriet viņam prettanku ieročus, katram otrajam mobilās pretgaisa aizsardzības sistēmas utt.
Naudas vajag daudz, tas tiesa, bet ne tik daudz lai iepirktu iznīcinātājus, prettanku lidmašīnas un helihopterus lai spētu cīnīties pret lielo brūno sūdu lāci no austrumiem!
Latvieši prot cīnīties, ja tiek novesti tik tālu, bet nav vairs 20.gs. padsmitie gadi, kad kailām kājām, artilērijas atbalstu no kuģiem un karstu sirdi varēja atsist, padzīt un pēc tam piebeigt skaitliski un tehniski pārāku pretinieku!