Ņemot vērā, ka šogad AM gatavojas izsludināt iepirkuma konkursu par 50-100 bruņutransportieru un kaujas apvidus mašīnu iegādi NBS vajadzībām, ir vērts aplūkot līdzīgus iepirkumus kaimiņvalstīs, lai būtu ar ko salīdzināt AM veikumu, jo pieredzes un „vēsturiskās atmiņas” par šādiem iepirkuma priekšmetiem Latvijā vienkārši nav.
Martā Zviedrijas valsts iepirkumu aģentūra (Försvarets Materielverk) un somu ražotāju grupa Patria paziņoja, ka notikusi pirmā kaujas tehnikas piegāde saskaņā ar 2009.gadā noslēgto līgumu. Saskaņā ar šo līgumu Zviedrijas armija par ~260 miljoniem euro iegādājās 113 (Zviedrijas armijai būtu nepieciešami 600) bruņutransportierus Patria AMV ar riteņu formulu 8×8, kas Zviedrijā sauksies Pansarterrängbil 360 (Patgb 360). Līgums paredz iespēju papildus iegādāties vēl 113 šādus bruņutransportierus.
Līdz 2014.gadam mūsu kaimiņi saņems 76 Patgb 360 bruņutransportieru bāzes komplektācijā (kaujas masa līdz 27 t, 2-3 cilv.apkalpe, 9-12 vietas), 16 komandvadības Stripatgb 360 mašīnas, 11 sanitāros Sjtppatgb 360 un 7 remonta un evakuācijas bruņutransportierus Reppatgb 360.
Visām modifikācijām ir pastiprināta bruņu aizsardzība, bet nav amfībijas spēju.
Latvijas plāni attiecībā uz NBS mehanizāciju līdz 2020.gadam paredz iegādāties salīdzināmu daudzumu bruņutransportieru, tomēr iepirkuma specifikācija vēl nav izstrādāta. Visticamāk, ka Latvija patiešām nāksies iepirkt kaujas tehniku, jo pat uz Baltijas valstu fonu Latvijas (ne)spējas izskatās nu jau pavisam anekdotiski. Un nekādas ministra vai ZS komandiera mantras par gara spēka pārākumu par karaspēku nepārliecinās mūsu sabiedrotos par latviešu varēšanu. Latvijas NBS nav nevienas modernas KKM, tajā pat laikā igauņiem un lietuviešiem šādu mašīnu ir simtiem. Ļaunākais, kas varētu notikt ir konkursa izgāšanās vai iepirkums netiks veikts pilnā apmēra, proti tiks iegādātas kādas 10 mašīnas ko vizināt parādēs un nodrošināt misijas, bet valsts aizsardzībai, kā vienmēr pietrūks naudas.
Jāsaka, ka arī zviedriem nebūt viss negāja gludi ar iepirkumu, jo pirmā konkursa iznākumu pārsūdzēja zaudētājs pašmāju BAE Systems AB kompānija un konkursu nācās rīkot atkārtoti. BAE Systems AB piedāvātais bruņutransportieris SEP (Thor/Alligator) bija gana innovatīvs un atbilda visām armijas prasībām, bet tā iegādes un uzturēšanas izmaksas izrādījās pārāk augstas.
UPD 1:
Arī Dānijas Aizsardzības ministrija šobrīd strādā pie piedāvājumu izvērtēšanas, kas iesniegti 360 bruņutransportieru iepirkuma konkursa ietvaros. Savus piedāvājumus iesnieguši astoņi ražotāji no Eiropas, bet izmēģinājumiem atlasīti pieci (BAE Systems Hagglund (CV 90 Armadillo), Nexter Systems (VCBI), FFG Flensburger (APC G5), Santa Barbara, sadarbībā ar General Dynamics European Land Systems (ASCOD) un Mowag GmbH sadarbībā ar General Dynamics European Land Systems (Piranha V)). Līgumu paredzēts noslēgt līdz 2013.gada beigām. Jaunie bruņutransportieri paredzēti 632 morāli novecojušo M113 (Gavin) un Piranha (IIIC & IIIH) bruņutransportieru aizvietošanai.
Sākotnējā dāņu specifikācijā bija noteikts, ka “The APC must be a tracked vehicle, have the highest level of protection and be available in different configurations and include the delivery of special tools, spare parts, documentation, training etc.” Tomēr 2013.gada aprīļa vidū plānotajiem izmeģinājumiem atlasīti arī riteņu modeļi Nexter Systems (VCBI) un Mowag GmbH (Piranha V). Dāņu oficiālās personas apgalvo ka iepirkums netiks dalīts un izvēle tiks izdarīta par labu vienam modelim.
http://www.army-technology.com/news/newsdanish-armys-m113-apc-replacement-programme-moves-ahead
vara bungas 
Nu ta beidzot! Cik gadus šo tēmu mētā kā karstu kartupeli.
Apbrīnojami, ka vēl līdz šim nav specifikācijas, vai nu tiek gatavots kaut kas ekstraordinārs, vai nav vēl sarunāts, kura firma maksās otkatu, lai no viņas nokopētu datu lapu.
Manuprāt ne AM, ne NBS nav izdarījuši savus mājas darbus un tādēļ ir neiespējami saprast ko pirkt. Pretējā gadījumā viss būtu puslīdz vienkārši, proti, ja ir valsts aizsardzības plāns vai doktrīna, var skaidri noformulēt uzdevumus, ja ir noformulēti uzdevumi, zinot eventuālā pretinieka spējas, var sarēķināt resursus un tā tālāk tā jau ir matemātika. Tam visam jau vajadzēja būt, turklāt ne tikai teorētiskiem prātojumiem, bet racionāliem ar Wargaming pārbaudītiem, racionāliem secinājumiem, kas nesatur bilitristiskus murgus, bet konkrētus skaitļus: laiku, attālumu, cilvēku skaitu sadalītu ievainotajos, kritušajos un kaujasspējīgajos, iespējamos draudus, un pretdarbības spējas u.t.t. Tālak jau ir kā teicu iepriekš vienkārša matemātika un konkrētas specifikācijas. Diemžēl spriežot pēc vienīgās publikācijas NAA žurnālā (http://www.naa.mil.lv/lv/Publikacijas/~/media/EE92980597D24FDFAEBF70E8D4309F37.ashx) neko gudrāku par ekspertu aptauju neviens šeit nevar izdomāt. Ir tikai maza problēma – ekspertu ta nav, kurš ir reāli vadījis vienību uz KKM, kura būtu lielāka par vadu un ne jau uz kartes mācībās? Kur ir armijas mehanizācijas koncepcija?
Es domāju, ka šajā situācijā mums vajadzētu paļauties uz igauņu un lietuviešu pieredzi un nemudrīt te kaut kādas apstrakcijas. Tik un tā ir ļoti maza iespēja, ka ar pirmo reizi izdosies iegādāties tieši to, kas ideāli atbilst mūsu vajadzībām tāpēc, ka būs jāpērk lētākais?
Naudiņas ir tik cik ir, un grozi kā gribi, nekas tur vairāk kā Patria nesanāks, jo ne no ukraiņiem, krieviem vai ķīniešiem neviens neko pirkt neatļaus (tie ir vēl lētāki).
Es saku, beidzam te dzīvot pa mākoņiem, pērkam to ko varam atļauties, bet ātri un tad domāsim vai sēdēt uz tās kastes kā uz BTR-60 vai līst tajā iekšā.
Jā, tevis minētais raksts ir īsta “rubeņa dziesma” :). Iesaku visiem izlāsīt to līdz galam lēnām, cenšoties iedziļināties. Neaizmirstami mirķli garantēti. Paradoksāli, bet pofig kādu APC iepirkums, ja tas tiešām notiks, kardināli uzlabos esošo situāciju. Ja šobrīd NBS nav nevienas KKM (2 BRDM), tad iepērkot 1 gab, panākam uzlabojumu par 100%, ja iepērkam 10 gab. mūsu spējas pieaug 10 kārt utt. Viennozīmīgi pozitīva ziņa un veiksmes stāsts. Trīsreiz pār kreiso plecu tfu,tfu,tfu! Kaut nu nenoskaustu!
Reiz jau te komentēju, ko domāju par to “zinātnisko” rakstu par bruņutransportieriem, īpaši tāpēc, ka autori tādus pat redzējuši nav, kur nu vēl operējuši ar tiem vismaz mācībās. Otreiz neizteikšos, bet tādus speciālistus var atrast pat Centrāltirgū! 😦
Kas attiecas uz mehanizācijas projektu, tad nu būs jāatgādina, ka tas izčabēja tikai valsts ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ, jo viss jau bija iesniegts MK, lai to startētu, kas nozīmē, ka priekšdarbi ir/bija veikti.
Kas attiecas uz otro piegājienu mehanizēt armiju, tad pašlaik jau notiek tirgus izpēte, nekas vairāk, bet līdz tā nav veikta, nav iespējams strādāt pie specifikācijas.
Mājas darbus var pildīt mierīgi, jo plānotais sākuma laiks ir tikai 2014.gads, bet arī tas nenozīmē, ka nauda tam būs. Krēsliņš Delfus jau piebļāvis, ka, pēc viņa aprēķiniem, budžets aizsardzībai netiks palielināts, līdz ar to arī viss attīstības plāns http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/2012/05/31-02.aspx kavēsies.
Par cik man ir bijusi dienesta pieredze tehniskajās vienībās, es saskatu citu un daudz lielāku problēmu, proti, ikdienas, sezonas, nobraukuma utt. apkope un kapitālais remonts: kur, kas, par cik? (īpaši, ja tajā brīdī esam ārpus LVA).
Ne mazsvarīgāks izaicinājums ir tehnikas nogāde operāciju rajonā, nu kaut vai uz mācībām LIT, EST.
Nerunāsim nemaz par jaunu apmācības programmu tehniskajam – vadītāji, ieroču un sakaru iekārtu operatori utt. – un komandpersonālam, kā ar tiem operēt kaujas laukā. Un vēl – kas viņus visus mācīs?!
Arī pieminētie igauņi un leiši šajās jomās ir pilnīgas nulles. To apliecina kaut vai šis fakts: http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Baltija/2013/02/19-1.aspx Un te ir tā lielākā problēma, bet nevis tā, kādus konkrētus bruņu ratus iepirks…
Mani dažreiz fascinē pašu armijnieki “mērīšanās ar krāniņiem” – leišiem, igauņiem tas un šis… ne jau skaits, bet spēja to “krāniņu” izmantot ir būtiska. kāda jēga no simtiem BTRu, ja 2/3 no tiem stāv zem nojumes, jo nav ne degvielas, ne virsnieku, kas spēj ar tiem simtiem tehnikas vienību operēt kaujas laukā. esmu runājis par to ar LIT, EST virsniekiem – paši to atzīst. Tas ir aptuveni tāpat, kā viens zemesssargs te rakstīja, ka uz papīra ir daudz to “zemeņu sargu”, bet reālu piļitāju – nulle.
Manuprāt, ir pilnīgi vienalga, kādus tos BTR iepirks – galu galā visi tie tiek ražoti pēc pēdējām “kara modes” tendencēm. Bet man nav vienalga tas, vai tos spēs izmantot, vai tie pūs garāžās kā pie leišiem un igauņiem! Tas pats attiecas arī heļu nomaiņas projektu un visiem citiem tehniskajiem projektiem. Pirms ko armija no tehnikas saņem, jau ir jābūt gatavai remontbāzei, ir jābūt apmācītam personālam ar to rīkoties, jo katra diena, ko tehnika nostāvēs garāžās, nesīs zaudējumus kaut vai par vienu vienīgu garantijas laiku.
P.S Un Patria nav tā sliktākā mašīnīte. Ir patestēta kaujai pietuvinātos apstākļos 🙂
Paldies par info no EST, LIT puses.
Attīstot tavu salīdzinājumu mūsu NBS šobrīd vispār nav “krāniņa”… nav pat ar ko mērīties. Tas nebūt nav labi.
Zviedriem līgumā ir paredzēts somu ražotāju atbalsts “The agreement is being updated annually and is also going to cover the life-cycle support of the next generation Patria AMV armoured wheeled vehicles.” Tik vērienīgam līgumam teh. personāla apmācība ir pašsaprotama sastāvdaļa.
Kas attiecas uz vadītājiem, ieroču un sakaru iekārtu operatoriem utt., mums ir prof.armija – māciet, trenējiet karavīrus un tad mēģiniet noturēt dienestā. Pēdējie AM gājieni (pasīva nostāja izd.pensiju jautājumā, ierosinājums apgraizīt veselības pabalstus ) liecina par kursu pilnīgi pretējā virzienā.
Esmu drošs, ka mūsu uzņēmēji jau miņājas nepacietībā nodrošināt remonta bāzi u.c. servisu. Ar nopietnas tehnikas iegādi joki būs beigušies, ies vaļā lielie iepirkumi ar visām patīkamām un nepatīkamām sekām (bij.”5.stāvam” darba būs diezgan). Lai visus šos procesus vadītu AM un NBS čiekuriem nāksies pierādīt savu varēšanu. Šiem protams slinkums, tāpat bija labi. Pēdējos gados no NBS izfiltrēti ārā daudzi spējīgi virsnieki, tādēļ arī jūtama viegla panika – kurš gan to fakīno mehanizāciju tagad praktiski paveiks, iepirks, iedarbinās, uzturēs, remontēs un rullēs. Nav “krāniņa” – nav tripera.
PS centīsimies būt objektīvi un neizcelt bez vajadzības viena vai otra ražotāja priekšrocības. Vismaz kamēr mums par to nemaksā 🙂
… Pēdējie AM gājieni (pasīva nostāja izd.pensiju jautājumā… Jums kaut kāda galīgi greiza info – nevis pasīva, bet reaktīva reakcija šo jautājumu izņemot no izskatīšanas MK! līdz ar to atkal ir dots laiks “diskusijām” ar LM. Nevisās jomās uzreiz jāskrien uz presi kā to dara iekšlietas… bet viņi to dara citu apsvērumu dēļ – panākt tādas pašas garantijas, izdienas pensijas utt. kā karavīriem. tā ka uzlabojiet savu “operatīvo” darbību 🙂 šoreiz esat garām!
… NBS izfiltrēti ārā daudzi spējīgi virsnieki… Nosauciet vismaz trīs kādus? tiešām gribētu redzēt tos neizvietojamos! (bez obid!)
Pēc tavām domām karavīri ir vainīgi, ka viņu rīcībā esoša informācija ir “greiza”? Šo problēmu ir viegli labot ar pāris
precīzām AM preses relīzēm un ministra kunga uzstāšanos par reāli aktuālu tēmu. Baigie “pelēkie kardināli” atradušies…
Visticamāk MK pa bremzēm nospieda prokurori, tiesneši, diplomāti, sabisti un knabisti. KM un IeM veikli izmantoja tēmu un nostājās savējo pusē. AM jāmācās no viņiem, kā pareizi PR taisīt. Vēl stulbāk būtu, ja tev ir taisnība… AM varonīgi rīkojās, bet laurus plūc kuļtur-muļtur un menti :). Turklāt koncepciju LM izstrādāja gadiem, vai slepenībā? Nekonsultējoties ar AM un neuzaicinot AM pārstāvjus uz kādu darba grupu? Sliktie.
Ar operatīvo darbību (atšķirībā) nenodarbojamies, tikai open sources un dienesta pieredze.
No augstajiem plauktiem noņemti neapšaubāmi izcilākie no esošajiem – Krēsliņš, Rajevs, nav noturēts sistēmā Ābols. Cik vidējā ranga virsnieki paši aizgājuši skat. NBS regulārās vaimanas par šo tēmu. Nevērtējiet citus pēc sevis, mēs te vingrinamies retorikā ne jau tādēļ, ka esam “izfiltrēti” un šausmīgi par to bēdājamies,bet gan tādēļ, ka karavīri nemēdz būt “bijušie”. To tikai civīlajam grūti saprast. (bez obid!)
PS ceru esi lietas kursā, kas tiešām notika pirms MK sēdes. Citādi tavs koments ir tipiskais trollings.
…. Šo problēmu ir viegli labot ar pāris
precīzām AM preses relīzēm un ministra kunga uzstāšanos par reāli aktuālu tēmu. Baigie “pelēkie kardināli” atradušies…
Interesanti, kas pēc jūsu domām tad ir šis? – Ģenerālleitnants Graube: Ieviešot nepārdomātu izdienas pensiju reformu, karavīri masveidā atvaļināsies: http://www.sargs.lv/Zinas/Latvija/2013/02/27-1.aspx Atceros, ka dzirdēju to radio un lasīju šīs ziņas virsrakstus pāris portālos, tāpēc meklēju netā, un Sargs.lv (pašas armijas portāls!) publicētā ziņa bija pirmā, ko izmeta par šo tēmu.
… AM jāmācās no viņiem, kā pareizi PR taisīt… AM, kā redzams, neskraida pa avīzēm, bet iet uz Saeimu, lai tur cauri tādi LM likumprojekti neietu. Nez’, kuram no kura jāmācās. 🙂
Jā, koncepcija bija iesniegta nesaskaņota, tāpēc AM to noņēma no dienas kārtības. Tagad līdz 1.septembrim LM iesniegšot jaunu, bet jau saskaņotu (arī ar iebildumiem, ja nevienosies) koncepcijas projektu. P.S. Attiecībā uz karavīriem arī pirmajā versijā esot bijuši minimāli grozījumi. Lielākais – izdienu pensijai paaugstināt no 15 uz 20 gadiem, bet pāris gadu laikā. Manuprāt, nekā slikta, ja tas attiecas uz tiem, kuri slēdz līgumu pēc šādu grozījumu pieņemšanas. Oficiāla info no personas, kura nevēlējās atklāt savu vārdu 🙂
Nevajag muhļīt, neesam baznīcā 🙂
Graube kā NBS komandieris uzstājās post factum 27.februārī mēnesi+ pēc notikumiem ar LM koncepcijas parādīšanos. Koncepciju izstrādāja ministriju līmenī un NBS (iespējams) nemaz netika iesaistīti.
AM līdz šim (!) nekur oficiāli savu nostāju par LM izdienas pensiju koncepciju nav paudusi. Tomēr mēs zinām, ka vajadzības gadījumā un par sev izdevīgiem jautājumiem AM prot būt gana operatīva (skat. piemēram par 150 000 ls piešķiršanu ZS).
KM un IeM reaģējā ātri un galvenais noteikti. KM vispār izteicās perfekti “neatbalstam neko, kas pasliktina esošo stāvokli”. IeM vnk drūmi norādīja uz sekām. AM dziļdomīgi klusē…
“Attiecībā uz karavīriem arī pirmajā versijā esot bijuši minimāli grozījumi.” Paldies.
Ideja par to, ka visas izmaiņās vajadzētu attiecināt uz tiem, kuri slēgs līgumu pēc grozījumu stāšanās spēkā vairākkārt atskaņota šajā blogā. Prieks, ka vismaz šajā jautājumā mūsu domas sakrīt.
PS Ja ir iespēja nodot ziņu personai, kura kūrē šo jautājumu AM: LM darba grupā vajadzētu iekļaut kādu NBS pārstāvi, kuru tieši skar piedāvātie grozījumi izdienas pensijas piešķiršanas kārtībā.
Es stipri šaubos, ka iepirkumu veiks kāds LVA. Drīzāk tas notiks caur NATO vai ES aģentūrām. Tā tiek jau iepirkta munīcija http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Baltija/2013/03/12-2.aspx un daudzas citas lietas. Žēl, ka baltieši nevarēs vienoties par kopīgu BTR iepirkumu, jo abi kaimiņi jau paspējuši sev secondhandu iepirkt http://www.sargs.lv/Zinas/Baltija/2012/09/20-01.aspx
Mums ar tām KKM iet tāpat, kā ar durvju atvēršanu šajā viģikā
Manuprāt ir vēl viens jautājums, kurš attiecas uz lielajiem iepirkumiem, proti, of-set princips. Te varētu būt runa par to, ka firma, kura piegādā tehniku daļu no darījuma summas investē atpakaļ Latvijā preču vai pakalpojumu veidā.
Kas būs tā nozare vai uzņēmums kurš saņems šo pīrāgu?
Es visu laiku nevarēju saprast, kur tik pēkšņi AM vadība šogad pavilkās uz Aizsardzības industriju federācijas dibināšanu, ja divus gadus iepriekš, centās no tā visa norobežoties un visādi izvairījās. Nu top skaidrāks.
Poļi pateicoties saviem ofset-iem izveidoja tā saukto “helikopteru ieleju”, čehi kļuva par Britu karaliskās flotes oficiālajiem tērauda piegādātājiem, kas būs Latvijā – vēl viens miljonārs, vai ilgi proponētais izrāviens?
1. Atceros no pirmā projekta “piegājiena”, ka neviens īsti “neparakstījās” kādu tehniku vajag – aizstāvēsānās operācijām Latvijā vai starptautiskām misijām, kas nav viens un tas pats.
2. Budžetā (Kopeļa tabulā) nauda bija tikai pašai tehnikas iegādei, bet ne nogādāšanai uz Latviju, ne garāžām, ne apkopšanai turpmākajos gados, jo par to nepadomāja – ka to vajag. Vienkārši plānoja “uz urrrāāā!”.
3. Tākā pilnībā piekrītu jau te izteiktām domām, ka vispirms jādomā arī par to, kā un kur tehniku uzturēt, bet ne tikai ik gadu rakstīt atskaitē NATO boksos stāvošo tehnikas vienību skaitu.
4. Jau pirms dažiem gadiem J-5 Projektu daļas veiktie aprēķini rādīja, ka iepirkums sastāda vien trešo daļu no pilnām mehanizācijas projekta izmaksām.
Kamēr valdība meklēja naudu, bet nbs nesteidzīgi prātoja par uzturēšanas izmaksām, latvju karavīri izbraukāja divas misijas aizlienētajos humwee, kas neko labu par valsti neliecina.
Diemžēl “vispirms jādomā” ierēdņi pārveido par “nekas nav jādara”. Iedomājies, ar visu “pirmā piegājiena” pieredzi, ja nauda būtu pieejama rīt, to atkal nezinātu kā tērēt. Kā tas iet kopā ar ilgtermiņa projektu plānošanas ciklu?
Manuprāt starp mums diskutētājiem arī nav neviena eksperta un speciālista, lai spriestu par pareizāko un efektīvāko mehanizācijas “ceļu” un piemērotāko platformu. Esmu drošs, ka šādas tādas lessons identified no iepriekšējiem procesiem ir ņemtas vērā. Piemēram, minētais jautājums par uzturēšanas izmaksām. Vēl mazāk ir jāpārmet kaut kas aizsardzības sistēmai, kura daļa bijām vai esam.Koncepcijas neesot – kāpēc pēc 20 gadiem joprojām kāds no ģenerālštāba akadēmijas un BDCOLus pabeigušajiem nav to uzrakstījis! Visi grib būt pulkveži un mācīt citus:-), dalīt tēvišķos padomus.
Nezinu kāda ir Jūsu pieredze, bet šāda ranga dokumentus neizstrādā vienatnē, vajadzīgs pasūtījums un attiecīga organizācija. Bruņojuma attīstības koncepciju jāizstrādā visu spēku veidu un militāro specialitāšu pārstāvjiem (task oriented and tailored approach). Esam pieredzējuši gluži pretējo par tankiem lēma tankisti, par lidmašīnām lidotāji, par kuģiem jūrnieki, rezultātā nav ne tanku, ne kuģu, ne lidmašīnu. Laiks būtu kautko manīt, ne tā? Turklāt Attīstības plānošanas sistēmas likumā viens no pamatprincipiem ir atklātības princips, kas nosaka, ka atīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Ierobežojumus ievērosim, goda vārds.
Ja šet nav specialistu, tad kur tādi ir? Izejot dembelī karavīrs smadzenes un pieredzi neatstāj vienības nolktavā. Ar ko šobrīd amatā esošais vlt ar 3 gadu pieredzi atšķiras no rezerves kapteiņa ar 15 gadu pieredzi nav jāskaidro. Ja Jums labpatiksies saukt mūsu diskusiju par “tēvišķu padomu dalīšanu” – lūdzu, lai notiek. Mūs lasa daudz vairāk cilvēku nekā komentē. Ja kāds “tēvišķais padoms” kādam vlt “aizķersies” mērķis būs sasniegts.
20+gadus nebija publiskas diskusijas speciālistu vidū par to kādus BS esam uzbūvējuši, bet vai Jūs sasniegtais rezultāts apmierina? Ar prieku uzklausīsim arī tādu viedokli, kas atšķiras no mūsējā.
Tēvišķais padoms nr.1 🙂 labs raksts…
“Doctrine should clearly express mechanized
forces’ capabilities, limitations, and unique attributes in irregular warfare.
Because it does not, their use is determined by local tactics, techniques, and
procedures or word-of-mouth employment considerations. Such discovery
learning was understandable during the early periods of combat operations
in the current conflicts, but is unacceptable with almost ten years of combat
experience within the current force. Doctrine should also formalize the
acquired experience in Iraq and Afghanistan that may have wider application.
One doctrinal field manual is insufficient for light and Stryker infantry units
and mechanized units.”
Stāsts par to, ka “bruņām” nekonvencionalajā kaujasdarbībā ir sava loma un vieta, kura de facto ir apgūta, bet nav iekļauta doktrīnās t.sk asv bs. Varbūt pagūsim būt pirmie?!
PS Pieļauju, ka visi ir lietas kursā par to ka mūsu izpratne par “mehanizāciju” kā riteņu (in general) bruņutransportieru izmantošanu, atšķiras no lielvalstu definīcijas, kur ar “mech”, “mechanization” apzīmē galvenokārt tankus.
Runāju par pareizāko un efektīvāko ceļu …pilnībā piekrītu, ka šādi pētījumi, dokumenti ir jāraksta darba grupās, ja iespējams piesaistot arī ārvalstu BS pārstāvjus ar pieredzi. Nekonvenciālā karadarbība – laba lieta, tikai ar to arī nevar pārāk aizrauties. ASV un mūsu BS būs viena liela un nopietna problēma, atgriezt domāšanu un rīcību no Afganistānas tipa karošanas citās sliedēs – minimums kaut kur starp klasiku un Afganistānā pielietoto.
Interesanti. A kāpēc Jūs domājat, ka NBS jebkad pārskatāmaja nākotnē savā teritorijā nāksies piedalīties 2.pasaules kara stila kaujās?
Manuprāt reāls scenārijs ir cīņa ar iekšējiem insurgentiem vai pretdarbība speciālo operāciju spēkiem. Tas viss atšķiras no klasiskās taktiskās doktrīnas, kas ir OK kā bāzes kurss akadēmijas kadetiem.
Par tēvišķo padomu Nr. 1. Raksts ir labs. Minimums, tas vienkāršā veidā arī nezinātajām, kadetam vai jaunam leitnanta, pat veselai paaudzei virsnieku (kuri pēdējos 10 gadus ir piedalījušies misijā Afganistānā) atgādina arī par to, ka nedrīkst aizmirst klasiskās vērtības par mehanizēto vienību lomu un vietu karaspēka struktūrā un operācijās.Rakstā ir izcelts un ar faktiem norādīts uz armor and mechanized forces efektivitāti, kā arī izskan aicinājums tomēr pilnībā nepāriet uz “zirgu” kavalēriju 🙂 Kāds būtu piemērotākais variants Latvijai – gan zirgi, gan kaut kas smagāks – mobility and firepower.
Es domāju, ka nevajadzētu pārāk pārdzīvot, ka tehnika stāv boksos (kuri mums starp citu nemaz nav pietiekošā skaitā!!!). Galu galā KKM ir domāts kara darbībai, nevis “izpriecām” poligonā. Jautājuma būtība ir KĀ viņa tur glabājas. Vai tiek veiktas apkopes un citas nepieciešamās darbības, lai uzturētu tās kārtībā. Piem. Krievijas armijā, kur dienēju karavīri izmantoja BN rīcībā esošo tehniku ne vairāk kā 10% no kopskaita, bet pārējā stāvēja boksos (tai skaitā priekš rezervistiem) un mūsu uzdevumus bija to regulāri apkopt.
Īsti neticu, ka mēs esam tik ģeniāli, ka spētu mācīties no igauņu, leišu vai ASV pieredzes. Bez savas neiztiksim!!! Diemžēl mūsu tehnikas uzturēšanas pieredze beidzās ar ārzemju humpalu tehniku. Ar kuru braucam kamēr tā iet, kad neiet nododam “Lielvārdes šrotam” vai zemessargiem (kuri pēc mūsu profesionāļu izmantošanas spēj vēl tām brīnumainā veidā iedvest dzīvību). Tāpēc uzskatu, ka nedrīkst iegādāties visas 100 uzreiz. Mēs to nespēsim pacelt, jo nav pieredzes. Tehnika jāiegādājas pakāpeniski un ļoti ATBILDĪGI NBS AŠ J-1 jāliek virsniekus komandieru amatos vienībās, kam šī tehnika tiks uzticēta.
Starp citu pētot mehanizācijas projektu ir palaista garām tāda NBS prioritāte – kā Inženieru attīstība. Un kā jūs zināt, tad inženieri bez tehnikas nav nekas vairāk, kā kājnieki ar sapieru lāpstiņu. Mehanizācijas un inženieru attīstības projekti nevar tik skatīti atrauti viens no otra.
Noslēgumā esmu tomēr liels pesimists. Kā viens dāņu ģenerālis no BALDEFCOLa mūs raksturoja: “Latvieši ir NATO plānošanas čempioni – spēj uzražot simtiem plānu, tikai vēl nevienu nespēj realizēt”. Citāts diemžēl nav precīzs, bet domu ir saglabāta!!!
Kaut gan, kādreiz taču ir jāpienāk pirmajai reizei 🙂 . Varbūt šī ir tā, kas zina.
Patria ir pietiekoši moderna sistēma ar plašu komplektācijas variantu klāstu, sākot ar prastu kaujas taksometru un beidzot ar 120mm divstobru mīnmetēju ar iespēju nolaist stobrus un šaut -5 grādi.
Kādreiz, kad šo bruņu transportieri prezentēja, atceros, rūpnīca piedāvāja, ja pirksim šos aparātus viņi mums piegādās cehu montāžai, remontiem un komplektācijai, Latvijā varētu remontēt un komplektēt no daļām jaunus bruņutransportierus Baltijas valstīm…
Patria AMOS, tas ir labs. Cena par vienību arī – vidēji 3-4 mij. EURO. Montāža Latvijā, šeit var sanākt dārgāk nekā Somijā 🙂
Labs, bet dārgs. Ka tik nesanākt pirkt no dāņiem vecos labos M113s , jo viņiem drīz atbrīvosies liels kvantums sakarā ar pārapbruņošanos. Viss atkarīgs vai mūsu specifikācija pieļaus tikai jaunu vai lietotu tehniku un/vai no konservācijas.
Man patiesi patīk šī diskusija, jo no tās var izlobīt vairāk jēdzīgas informācijas nekā no Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma plānošanas departamenta kopā ņemta. Varbūt mums der pašiem uztaisīt vienu”prāta vētru” un noformulēt tehnikas iegādes principus NBS-am?
Es piekrītu tam, ka arī mums ar to pieredzi ir kā ir, bet domāju tā nav mazāka kā visiem citiem, tādēļ tomēr varam sevi uzskatīt par pietiekami kompetentiem.
Šeit jau ir tik daudz labu domu, nu atdosim tās tiem, kam lemšana un tad vismaz ar tīru sirdsapziņu varēsim teikt, ka esam darījuši visu, lai mūsu karavīri būtu drošībā.
Nedefinējot pretinieku un operāciju vidi nekāda prāta vētra nesanāks. Bet nu jautājums iesildīšanai “Kāpurķēdes vai riteņi?”
Atbildēs norādiet pamatojumu “kāpēc”. Piemēram “es par kāpurķēdēm, jo tās palielina spējas darboties pretinieka stēlnieku ieroču apšaudes apstākļos” vai “es par riteņiem, jo tehnika paredzēta izmantošanai galvenokārt policejiskās operācijas, kur svarīgs pārvietošanās ātrums un ceļu tīkla saglabāšana” utt.
Ja runājam par pretinieku tad tur nu tieši viss ir skaidrs, jo mēs te varam runāt skaidri un gaiši tā ir Krievija un Baltkrievija. Protams 5 kolona ar ceļu aizsprostiem un mīnām. Par Krievijas bruņojumu mums pagaidām viss ir skaidrs, tomēr par nākotnes izstrādēm varam tikai minēt, jo tur iedalīti milzīgi līdzekļi bruņojuma modernizācijā. No tā, kas attiecas uz sauszemes bruņojumu es paredzu, ka kā platformas saglabāsies T-80, BMP-2 un BTR-80, bet kas uz viņām tiks likts virsū tā jau ir cita saruna. Atsevišķas sarunas vērta ir KAMAZ jaunā produkcija. Spriežot pēc pieejamās informācijas, Krievija galvenos līdzekļus plāno ieguldīt, aviācijā, karaflotē un, pats galvenais, raķetēs un pretraķešu aizsardzībā. Tieši pēdējā īpaši pieklibo un tur kaimiņi amerikāņiem līdzi netiek. Neticu tomēr, ka naudas viņiem pietiks visam un sauszemes spēki kā parasts aprobežosies tikai ar jaunām formām un, kā moderni tagad teikt, dažādām inovācijām uz esošo platformu bāzes. Ja tiktu pāriets uz T-90, kā galveno kaujas tanku, tas jau būtu daudz. Ņemot vērā to, ka eventuālajam pretiniekam ir milzīgs pārākums artilērijā un smagajā tehnikā, diez vai būtu lietderīgi atbildēt ar to pašu, tātad asimetrija! Prettanku ieroči pirmkārt, otrkārt bruņas kuras pasargā ne tikai no vieglajiem strēlnieku ieročiem, bet arī no kā lielāka, teiksim 14,5 mm, nerunājot protams par šķembām. Neraugoties uz to, ka Latvijas ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, tomēr to ir ļoti daudz, tādēļ laikam tomēr riteņiem būtu priekšroka, ātrāk un nenoliedzami lētāk. Ņemot vērā mūsu tiltu licēju kapacitātes, mašīnām vajadzētu tomēr peldēt pašām. Profils pēc iespējas zemāks.
Nu tā varam apkopot, kas man te sanāca – peldošs riteņu bruņutransportieris ar 4 klases bruņu un zemu profilu, kas apgādāts ar prettanku ieroci un ložmetēju vai automātisko grānātmetēju. Ieročiem protams remote control Ņemot vērā Latvijas plašumus vairāk kā 300 km dienā diez vai nobraukt izdosies.
Tas ir uzmetums, lai uzturētu sarunu.
Lūdzu kritizēt un izteikt savu viedokli!
varbuut ne pa teemu, bet arii to nevajadzeetu aizmirts
http://www.sargs.lv/Zinas/Arvalstis/2013/04/05-01.aspx#lastcomment
Diena un Nakts. Mūsu keksi ķiveres bez skandāla iepirkt nejēdz… http://www.iub.gov.lv/iubsearch/q/bru%C5%86ucepures/
http://www.delfi.lv/avto/na-kolesah/kamaz-prezentoval-voennuyu-bronemashinu-tajfun.d?id=43195740
Hroniska gigantomānija. Mūsu vajadzībām par lielu, vāji bruņots, nepeld. Priekš Riot control tieši laikā.
Tēvišķais padoms Nr.2 : Lai ko mēs izvēlamies par “kaujas taksometru” tam ir jābūt aprīkotam ar ISTAR sistēmām pēc pilnas programmas. Bez izņēmumiem. Nekādas “ready” komplektācijas. Tikai “full”. Ietaupīt gribētāju uz šāda aprīkojuma rēķina būs daudz.
Neliels rakstiņš:
Now, Nordic militaries under the Smart Defense initiative are moving toward fast, mobile and high-precision firepower armored units. A primary feature of this modular structure is greater use of network-centric intelligence, surveillance, target acquisition and reconnaissance (ISTAR) and command, control, communications, computers, intelligence, surveillance and reconnaissance battle management systems to coordinate forces. This shift to ISTAR-based battle management aims to increase the combat capability of modular, highly mobile and compact fighting units. The task of halting the advance of mechanized enemy forces will fall to mobile precision-strike artillery and airstrikes, with ground vehicles in a supportive role.
Par “taksometru” apriikojumu arii var diskuteet, varbuut veerts padomaat un iipashi nesteigties…?
http://www.delfi.lv/news/world/other/uz-asv-karakuga-uzstadits-lazera-lielgabals.d?id=43213414
Negaidīsim. Apkārsimies ar spogulīšiem 🙂
Varbūt nedaudz aizsapņojos, bet šāds te aparāts izskatās ka varētu būt pat ļoti labs mūsu kaujas atbalstas vienībām:
http://www.army-technology.com/projects/wiesel2/
http://en.wikipedia.org/wiki/Wiesel_AWC
Nav gluži APC ietilpība, BET izmērs šeit kā reiz spēlē galveno lomu – super zems profils un laba caurgājamība ar mazāku masu uz kāpurenēm.
Siekaloties varētu vēl un dikti, galvenais lai iepērk tiešām labas mašīnas, vienalga vai jaunas vai lietotas, ka tik derētu uzdevumu izpildei un tad vēl drusku pa virsu lai ir rezervīte drošībai nākotnē ;)! Kaut kas no lietotiem modulārajiem variantiem būtu labi, tikai vienīgi vai tāda tipa kaujas mašīnas maz ir pieejamas, kas jau palietotas un pa lētākām naudām dabūnamas?
negribētos runāt par lietotām… Šobrīd jaunus APC iepērk zviedri, dāņi, poļi drīz tirgus būs pilns ar vecu drazu. Mūsējiem būs liels kārdinājums …
Par linkiem paldies.
Nu, es par tām lietotajām domāju ne jau tos vecos 60.-80.to gadu brīnumus, bet tādus, kas joprojām aktuāli un kuriem var veikt upgreidus, ko pašlaik daudzi pasaules BS arī dara, paņem un modernizē un nebūt nav sliktāks.
Protams, varētu arī jaunākos amerikāņu MRAP’us, tiem viņu pie 20k un nezin, kur likt, jo vācas ārā pilnībā no Afganistānas, bet tai pat laikā tie autiņi Latvijai galīgi neder, vienīgi līdzīgām ārzemju misijām, bet tur pietiktu ar cik, nezinu, bet nu simts tiešām nevajag, pārdesmit labākajā gadījumā, jo tie autiņi Latvijai nav radīti un nav domāti mūsu reljefam un iespējamajiem kara scenārijiem, milzīgi un augsti-viegli pamanāmi.
Tad vēl ir visādi brīnumi kā HMMW maiņas projekts – http://en.wikipedia.org/wiki/Joint_Light_Tactical_Vehicle
Izskatās, ka LATV, JLTV varētu nākt amīšiem no OSHKOSH
http://www.oshkoshdefense.com/light-tactical-vehicles
Piespamot ar linkiem varu daudz, tehnika interesē, labprāt gribētos lai iepirktu labāko un tai pat laikā arī gana izdevīgi ILGTERMIŅĀ!
Redzi viss atkarīgs no tā kādu iepirkuma nolikumu un specifikāciju sastādīs mūsu pārtavēderi. Labākais variants būtu, ja tiktu piesaistīti ārzemju speciālisti (mūsējo uzraudzībā), bet vai tā būs un kā būs no atklātajiem avotiem pagadām saprast grūti. Vēl grūtāk saprast vai tiešām piešķirs naudu un vai šī nauda būs pilnā apmērā. Vēl neskaidrāk ir vai mūsējiem maz ir koncepcija kādam nolūkam mumus tā tehnika vajadzīga, kāds ir izmantošanas mērķis. Valsts teritorijas aizsardzība, dalība misijās, abi kopā? Ja tu vari piedāvāt savus pamatotus apsvērumus ir cerība, ka kāds kurš ir tieši atbildīgs/saistīts ar iepirkumu to izlasīs un “liks aiz auss”. Second hand ir ļaunākais murgs, ko nevajadzētu pieļaut, jo ir pietiekami liela pieredze. Sekosim.
Vari padalīties, kuri tieši ir tie murgainie gadījumi? Vecos Zviedru Vikingus un bw’s neskaitot :P?
Neesmu pagaidām vēl izfiltrējis no sava “siekalošanās” saraksta tādus, kas abilstu mūsu klimatam un reljefam, bet noteikti uzskatu, ka prioritātei ir jābūt tieši Latvijas valsts teritoriālajai aizsardzībai ar uzsvaru uz zemu svaru, zemu profilu, pietiekami lielu attālumu(kāds te izteicās, ka diezin vai dienā nobrauks 300km – nepiekrītu, tik mazā valstiņā, kā mūsu, kur viss uz delnas, ir labāk, ja ir braucamais, kurš spēj noklāt 400-500km, gadījumos, ja pretinieks sabumbo vai sabotē mūsu degvielas krājumus) un izcilu manevrētspēju un ātrumu, protams, nedrīkst aizmirst ekipāžas aizsardzību un paša spēkrata izdzīvotspējību.
Hmm, nez, vai tāds maz eksistē?
Jārok dziļāk!
tanki, vikingi, bandwageni, iltisi, bleizeri…
par pārējo piekrītu. pētīsim kaimiņu pieredzi.
VB, jā, jo īpaši tie bleizeri un hammer – riktīgi mēsli, atvainojos par izteicienu :D!
BET, laiki mainījušies, cerams, ka tagad neviens nepirks banānu republikām domātas humpalas par jaunas tehnikas cenu!
Skatīsiemies, ko tad AM izpīpēs šai sakarā.