…”If people think this is a piece of crap in these brushfire wars just wait until the shit hits the fan and it has to go against a conventional army. BMPs will turn these into swiss cheese. Not to say aluminum armoured M113s are better (beer cans on tracks) Army should have designed a new tracked APC.”…
uzskatāmi un oriģināli:
www.combatreform.org/crosscountrymaneuverfordummiesv1.0.ppt
vēl argumenti šeit: http://www.combatreform.org/WHEELSVSTRACKS/
vara bungas 
Vācieši 2. pasaules karā veidoja hibrīdu, varbūt arī mums tāds ceļš ejams?
http://www.lonesentry.com/articles/ttt/track-wheel-vehicles-saurer.html
vācieši tolaik bija vēl ļoti radoši.
rupji ņemot ZS vajadzīga kāpurķēžu bruņutehnika, SzS kājniekiem riteņu.
Ir daži modeļi, kas pieļauj abus izpildījuma variantus, jo dalīt iepirkumu starp diviem ražotājiem diez vai būtu prāta darbs. Baidos iepirks (ja iepirks) riteņus misijām un viss.
Tikai LVA aizsardzībai, protams, vispareizāk būtu iegādāties kāpurķēžu bruņutransportierus. Bet, diemžēl, to uzturēšana ir vismaz divtik dārgākā nekā riteņu tehnika. Arī mobilitāte ātruma ziņā ir zemāka.
Un runājot par tehniku misijām, neaizmirsīsim, ka misijas arī ir dažādas un dažādos apvidos, tā ka arī tur nevar būt vienprātības. Piem., Afganistānā vajag spēcīgas bruņas sānos, apakšā, lai pasargātu karavīru) – tātad praktiski der tikai MRAPi (kas ir vispār ir bruņumašīnas un ir mūsējiem AFG: http://www.sargs.lv/Zinas/Starptautiskas_operacijas/2011/03/Jaunas_brunmasinas_AFG.aspx), bet tajā pat liekā ir visai nemobilas, nestabilas.
Iepirkt vairāku ražotāju produktus, lai tie derētu katrai atsevišķai vajadzībai, arī būtu neprāta darbs, tāpēc es ieteiktu analizēt un meklēt kopsaucējus, lai pēc tiem meklētu maksimāli pielietojamu VIENU produktu vai viena RAŽOTĀJA pāris produktus.
ISAFa HMMWV un MaxxPro var pat nepieminēt, jo kā raksta pašās beigās kautrīgi piezīmēts “Šīs bruņumašīnas tiks nodotas Latvijas karavīru lietošanā līdz laikam, kamēr būs nepieciešamas uzdevumu izpildei Afganistānā.”
Bruņumašīnas kā tu saki “LVA aizsardzībai” nav lētas un to uzturēšana būs dārga, bet arī likme ir augsta – citas “LVA” mums nav. Ja iepērk, lai paspēlētos un atrādīt parādē, tad protams uzturēšanas izmaksas ir nopietns faktors.
Mums ir skaidri redzamas divas prioritātes:
a. misijas. Peace keeping, peace enforcement, show of force utt
b. valsts teritorijas aizsardzība. Aizstāvēšanās kaujās tehnikas ātrums pakārtots caurejamībai, uzbrūkot vājai aizsardzībai var būt otrādi.
Es vprioritātes sakārtotu tā: vispirms valsts teritorijas aizsardzības vajadzības (kāpurķēdes) pēc tam riteņu tehnika misijām (esošās misijas drīz vairs nebūs, bet kādas būs to mēs nezinam). AM nāksies piepūlēties skaidrojot “rezonus”, ja izvēlēsies tikai riteņu tehniku.
… 2014.gadā ministrija arī vēlētos sākt Mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020.gadam, un tā izmaksas ir 168,44 miljoni latu…
parēķiniet, cik par šo var ko nopirkt. praktiski neko, ja pērk jaunu. cik saprotu, vēl nav izdarīta izvēle starp jaunus vai lietotus.
– par tiem rezoniem – nu jums te arī smagi jāpapūlās par tām ķēdēm. jau teicu – es savu izvēli pamatoju ar pieredzi, nevis smukiem rakstiem 🙂
Motostrelok? Jebkurā gadījumā šeit tavam cv nav nozīmes, katrs var sev pierakstīt da jebkādu pieredzi.
Ieskaties pats zini kur un papēti kāda tehnika ir mūsu foršākajam kaimiņam, kas gatavojas operēt tādā pašā apvidū.
Mūsu tehnikai būtu jācīnas par key terrain, kuru mums ir tā priekšrocība ieņemt pirmajiem un tur arī jāpaliek. Ja būsim piesieti ceļu tīklam paši sev nogriezīsim iespējas izmantot gandrīz visu AO teritoriju (mīnus purvi, ezeri). Vai tava pieredze saka, ka riteņi var sacensties ar kāpurķēdēm caurejamībā?
… Es vprioritātes sakārtotu tā: vispirms valsts teritorijas aizsardzības vajadzības (kāpurķēdes) pēc tam riteņu tehnika misijām (esošās misijas drīz vairs nebūs, bet kādas būs to mēs nezinam)….
šāds dalījums neiztur kritiku – piem., briti AFG izmanto bruņotus bandvāgenus. 🙂
GB pieredze Afganistānā ir arguments par labu riteņu tehnikai Latvijas apstākļos? kur ir kritika?
Neuzskatu, ka jāpielieto dalījums, ka ZSam pērk kāpurķēžu, bet SzS – ritteņu tehniku. Ir ļoti daudz plusu arī riteņu tehnikai, un arī Latvijā un tās apvidus īpatnību dēļ. Lai kā tur nebūtu, bet LVA ir visai labi plašs ceļu tīkls, īpaši, ja ņem vērā meža ceļus. Otrkārt, meliorācijas dēļ ir vēl viena īpatnība, proti, ir daudz mākslīgi veidotu 4-6m grāvju, 8-12m kanālu (arī gar mežu masīviem), kurus bez inženieru atbalsta nepārvar ne ķēžu, ne riteņu tehnika, tāpēc šeit ir svarīgs ātrums, lai tiktu līdz tuvākajai pārbrauktuvei. Arī grunts Latvijā kopumā ir visai cieta un sausa, kas ir par labu riteņiem. Bez tam, moderna riteņu tehnika ļauj regulēt spiedienu riepās, kas ļauj braukt “kā ar ķēdēm”. Un visbeidzot, LV vēl ir saglabājušies dabiskie purvi, ir daudz upju, kurām tikt pāri nevar – atkal vajadzīgs ātrums, lai tiktu uz tuvāko pārbrauktuvi (vai nu jābūt “peldētājiem”). No personīgās pieredzes – esmu viennozīmīgi par riteņiem.
Es vispār uz bruņutehniku Latvijas armijā valsts aizsardzības kontekstā skatos skeptiski. Katra bruņutehnikas mašīna skaitliski un tehniski pārākam pretiniekam ir labi sasniedzams mērķis, bet mums – brāļu kaps. Manā skatījumā desmit diversanti vai asimetriskajai karadarbībai apmācīti karavīri (kādu mums, starp citu, nav) var nodarīt lielāku kaitējumu pretiniekam, nekā desmit kājnieku kaujas mašīnā esoši karavīri ar visu viņu uguns jaudu. Tāpēc, drusku pārspīlējot, man patiktos, ja visi mūsu bruņotie spēki būtu viena speciālo uzdevumu (izlūkdiversiju) brigāde. Protams, attīstība ir iegājusi citā virzienā, tāpēc no diskusijas par bruņutehniku nekur neaizbēgsim. Latvijā un mums tuvajā reģionā, turklāt ņemot to plaši – Dienvidaustrumigaunija, Pleskavas apgabals, Baltkrievijas ziemeļi un rietumi, Polijas ziemeļaustrumu daļa – vislabāk ir piemērota tieši kāpurķēžu tehnika – to es saku kā cilvēks, kurš militāro saprašanu ieguvis tieši motostrēlnieku karaspēkā. Kāds iebildīs – ceļu tīkls reģionā ir labi attīstīts. Bet karadarbība jau nenotiek tikai uz ceļiem un mūsu klimatiskajos apstākļos no rudeņos un pavasaros pārvietoties ar riteņtehniku ārpus ceļiem … vai vēl jāturpina? Ja nu reiz ir izlemts iegādāties bruņutehniku, tad vispirms pašiem sev jāuzdod jautājums – kādiem uzdevumiem kādā karadarbības telpā? Un viss kļūs skaidrs – kā savulaik DĀR armijai, kura principiāli palika TIKAI pie riteņtehnikas…. bet mēs “nedzīvojam Āfrikā, arī Antarktīdā ne” 😀
Paldies. Kas attiecas uz “specnažiem” un diversantiem tas pēc definīcijas ir uzbrukuma vai atriebības ierocis. Bet Latvija līdz šim īstenoja miermīlīgu politiku.
Būs vien jāmehanizējas. Par iespējamo pretinieku drīz rakstīšu.
Un vēl, ja AM nosauca šo pasākumu par “NBS mehanizācijas” nevis “motorizācijas” projektu tad par kāpurķēdēm vien būtu jārunā. “Mechanized Infantry” nav tas pats kas “Motorized Infantry”. Vai atkal kādam bija slinkums uzzvanīt NBS 🙂
Diversanti ir labi piemēroti arī darbībai savā teritorijā, kuru ieņēmis ienaidnieks.
Man šķiet “motorizētāis’ un “mehanizētais” nav gluži tas pats kas “riteņu” un “kāpurķēžu”. Ir ļoti viegli aizsargātie BTR ar kāpurķēdēm un ir KKM uz riteņiem.
tieši tā, mūsu gadījumā tā būtu zaudēta teritorijā, kas vairs nav savējo spēku kontrolē. Un kādu uzdevumu tu būtu šādiem diversantiem uzdevis? atriebties? bojāt nervus sveša garnizona priekšniekam? kāds tam būtu virsmērķis? Mēs nedzīvojam XX gadsimta vidu, bet XXI gadsimta sākuma, dzīvo būtņu atrašanas un novērošanas tehnoloģijās daudz kas ir pagājis uz priekšu un pats galvenais mūsu paplucinātie meži vairs nenodrošina nepieciešamo patvērumu un aizsegu, bet pilsētas partizāņu karam mūsu sabiedrība diez vai jebkad būs gatava. Savukārt “svešus onkuļus” savā teritorijā piecās sekundēs izskaitļos jebkurš pareizi noorientēts mentu opers.
Protams mehanizēts un motorizēts ir nosacīti apzīmējumi kājnieku vienību “smagākām” vai “vieglākām” bruņutehnikas aprīkojumam. Tomēr ar “mehanizēts” apzīmē “smagāku” bruņutehniku, kas bieži vien ir uz kāpurķēdēm.
Kā bija labi teikts vienā diskusijā:
Every country has different terminology so there may be several right answers but TYPICALLY western Armies refer to mechanized being armored tracked vehicles and motorized being wheeled vehicles.
It’s really a “definitional” question with “motorized” being a non specific definition: In the U.S. Military, Mechanized refers to armored infantry units utilizing the Bradley Fighting Vehicle that is a “tracked vehicle”. Motorized could refer to a Infantry DIvision utilizing the Styker Armored, but “Wheeled” Vehicle and LAV’s “Light Armored Vehicles” (also wheeled rather that tracked) “or” reinforced armor wheeled vehicles like the Humvee. There are Militarized “Dune Buggies” in service with Special Operations. Some country’s military still utilize the M113 Armored Personnel Carriers (tracked) and other Heavier (wheeled) Armored Vehicles with even larger main guns than the Bradley.
Kaukāzā tomēr mežos pa bišķim karo. Mežainus mums ir manāmi lielāks nekā 40-to beigās. Neredzu problēmu cīnīties pilsētā, ienaidnieku vajag sist jebkuriem līdzekļiem!
nu ja karo, dagestānā. tikai ļoti pa bišķim, vasarā, kalnos un ar vietējo mentu svētību.
pilsētās apakšvienību nepaslēpsi – nodos līdzpilsoņī, mežā – infrasarkanais starojums. Dziļāk neiesim 😉
Kāpurķēdes vai Riteņi, tāds ir jautājums – To Be to Not to Be. Diskusija ir laba lieta, taču visā šajā pasākuma pirmais svarīgākais punkts – nonākt līdz situācijai, kad šī tehnika ir iegādātā, ir izveidota uzturēšanas bāze (pirms iegādes) un nav svarīgi kāda ir šasija. Visiem tāpat neiepatiksies un neizdabāsi.
Cienu jūsu viedokli, bet šajā gadījumā nepiekrītu. Ja kārtīgs saimnieks gatavojas pirkt automašīnu viņš vispirms atbildēs uz jautājumu “kādām vajadzībām es pēku auto?” , tad piemeklēs modeli pa kabatai. Pēc jūsu ieteikuma saimnieks nopirks pirmo kas pagadās vai iepatikās sievai un tas izrādīsies 30 gadus vecs rozā kabriolets ar sporta sēdekli un neona mākoni.
Kādām vajadzībām – tas ir skaidrs, protams, ka valsti aizsargāt. Par to, ka ir jābūt pa kabatai, vispār nekādu diskusiju. Ideālā variantā būtu labas abas platformas. Ja vēl nāktu no viena ražotāja, tad varētu samazināt uzturēšanas un servisa izdevumus. Kā arī iespējams atrast vienu partneri ar ko sadarboties.
“valsti aizsargāt” tas mums der 🙂
jautājumi iesākumam:
no kā?
kad?
ar kādiem resursiem?
kādu kaujas nodrošinājumu?
cik ilgi?
ar kādu virsuzdevumu?
ar kādu taktisko “musturu”?
pret kādu taktisko “musturu”?
kādos ģeografiskajos un laika apstākļos?
ja vēlamies APC uz abām platformām, tad kādā proporcijā?
kāds ir valsts maka “biezums”?
kāda ir līdzīgu iepirkumu pieredze pēdējos piecos gados citās valstīs?
Šiem jautājumiem bija jābūt izdiskutētiem akadēmiskajās aprindās jau sen un publiski, kā tas notiek ASV, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Polijā, Krievijā.
Akadēmiskās diskusijas mums notiek šajā vidē 🙂 un ir arī skaidrs, ka šim jautājumam jāpieiet kā mācīja karaskolā par leduskapja vai auto iegādi – prasības, resursi, pieejamība, vide utml. Lai būtu vēl akadēmiskāka diskusija, kādam ir jauzraksta akadēmisks darbs. Kaut vai kā šeit http://usacac.army.mil/CAC2/MilitaryReview/DePuyWritingContest%20Information.pdf
Kungi, nesaprotu, par ko tieši cepiens – tak neesam slinki, palasam kaut vai nedaudz no M113 vs LAV-III salīdzinājuma saitēm esošo informāciju – lai gan nedaudz piekasās tas autors tiem riteņvāģiem, tomēr doma skaidra – pat Afgāņos visi, izņemot amerikāņus, ir ieviesuši kāpurķēžu variantus, tie paši vācieši ar Weasel, pat kanādieši taisoties atteikties no riteņtehnikas par labu vācu Leopardiem 2.
Par Latviju – nu gan nav adekvāti teikt, ka mums ceļi labi, tātad varam jāties ar riteņtehniku – kā jau minēts – ko darīsim rudeņos un pavasaros? Kā izbrauksim bargās ziemās aizsnigušus un aizputinātus mežu ceļus?! Riteņu tur SKUJU ies cauri, tas ir 100% fakts!
Kāpēc tad tie paši zviedri pa saviem mežiem dragā joprojām ar kāpurenēm, kāpēc investēja jaunās BW izstrādēs?
Neesmu tehniskais eksperts, tādēļ nemācēšu teikt, kurš kalpos ilgāk – kāpurs vai ritens un kuram dārgākas apkopes.
Jauns vai lietots – nu, ja gribam labi un lēti, tad būtu jāskatās uz refurbished tehniku – iepirkt labus kāpurķēžniekus un upgreidot ar jaunāko elektroniku, bruņām, aktīvo aizsardzību un lieta darīta. Tas pats M113 – pilns internets ar slavas dziesmām tam vecajam spēkratam, pat par spīti tam, ka šim nav sloped virsmas, tik un tā šo slavē un paši kanādieši beigās pārtaisīja vecos M113 un nosūtīja uz Afganistānu(?).
Lai nu kā, Latvijai, manuprāt, vajag mazus-zemu profilu, kāpurķēžniekus ar izcilu manevrētspēju un iespēju uzkarināt virsū jebkādu prettanku ieroču aizsardzību.
Par ZS – stripri, ļooooti stipri šaubos, ka pat ja iepirks labu tehniku un pietiekamā daudzumā, ka kāds to nodos ZS lietošanā. Paliks tie paši vecie unimogi, mazie volvo, vecie vikingi un bandvāgeni. Pēdējiem vismaz ir cerības, ka tomēr nomainīs benzīna kapsētas pret dīzeļiem lai var izmantot mācībās biežāk, kā reizi gadā.
Vispār jau tiem BW nav vainas mūsu apstākļos, vienīgi aizsardzība nekāda.
Un jā, ja pēc valsts aizsardzības iespējām tā reāli skatās, nevis skatoties uz to kā citi to dara(jo katrā valstī sava specifika, ko diktē n-tie faktori kā karaspēka lielums, budžets, valsts izmēri, reljefs utt), bet gan pašiem pieņemot lēmumu būtu pareizāk apmācīt ZS un SzS karot mazās, mobilās un ar vislabāko bruņojumu aprīkotās vienībās, kas spēji ātri pazust no notikuma vietas, kolīdz pretinieks ir dabūjis kāvienu, ātra dislokācija+apmācīts karavīrs+labākie ieroči=var uzveikt šķietami labāk bruņotu un lielāku karaspēku.
Nebija, nav un nebūs mums līdzekļu lidmašīnu bāzes kuģiem, kurus turēt Rīgas līcī(tas tāds pīļu dīķis vien ir), nav mums iespēju uzturēt savas eskadriļas ar desmitiem iznīcinātāju vai prettanku helikopteru, nav mums līdzekļu simtiem tanku iegādei utt utjpr. UN NEVAJAG ARĪ! Vajag piemērot aizsardzību konkrētās valsts interesēm un situācijai.
Ja katrs karavīrs, vienalga vai ZS vai SzS, būtu apmācīts būt KAUJAS MAŠĪNA, nevis lielgabalu gaļa, tad te vispār krieviem pat nebūtu gribēšanas līst iekšā ar vai bez NATO pretspēka, ja vien netaisītos izmantot taktiskos kodolieročus.
Tādus BS ir jāveido, lai kaimiņam ij prātā nenāktu reāli te līst iekšā, jo zinātu, ka sūdi būs lieli un gala karam nebūs, jo katrs karavīrs būtu labi apmācīts, bruņots un zinātu savu vietu un pat no sakariem nošķirta nodaļa zinātu, kas tai jādara un spētu autonomi darboties kara laukā!
Pats labākais ir tas, ka nauda tam atrastos, arī realizēt to varētu, bet kā parasti – vai nu plānā galdiņa urbēji ir pie teikšanas vai arī politiskie gļēvuļi un kangari, kā arī ļautiņi bez intelekta un izdomas…
Man arī šķiet, ka Latvijas teritoriālai aizsardzībai bruņutehnika galīgi nav prioritāte. Vispirms ZS vajag normālu ekipējumu lai dzīvotu mežā jebkuros apstākļos, tad vismaz kaut kādu tehniku lai pārvietotos. Segmentā labi/lēti tie paši BW būs labi. Tad modernos manpad prettanku un pretgaisa ieročus, mīnas, nakts optiku, siltuma starojumu slāpējošos tērpus.
Jaunās ZS formas aizturēšot IR starojumu.
tas ir strupceļš…
Kādā ziņā, īsti neiebraucu, Tu par formām vai kā? Izvērsies :)!
par formām un mežu protams, bet šis topiks ir par kāpurķēdēm un riteņiem. Izvērsīsimies citreiz, šī tēma ir bezgalīga.
PS. Un tie BW nemaz tik lēti nav – ja pirkt jaunus vai jaunākos modeļus, sālīti var sanākt. Vecos BW nav jēgas iepirkt, tiem nekādu bruņu nav, kā jau Jurčiks minēja – tāds traktors ar piekabi vien ir, un jāpiekrīt – ātrums nekāds, bet iekšā kratoties liekas, ka nesies pa mīnu lauku ar 120km/h :D! Šitā visus zobus var izdauzīt…
Vienīgi, cerams, ka vecajiem tomēr saliks dīzeļus iekšā, štruntīgi tikai, ka reālam karam BW ekipāžas būs bezmaz vai kamikadžu statusā – iznīcināt apkalpi varētu pat ar masenēm, kur nu vēl kalašiem vai uz BTR/T uzstādītajiem ložmetējiem.
Labi teikts.
“Par ZS – stripri, ļooooti stipri šaubos, ka pat ja iepirks labu tehniku un pietiekamā daudzumā, ka kāds to nodos ZS lietošanā”
Ir labs teiciens: ESI REĀLISTS – PRASI NEIESPĒJAMO! Savādāk iepirks second hand uz riteņiem ar solījumiem modernizēt un aprīkot, neko no tā neizdarīs, novietos VISU tehniku Kadagā un X stundā konstatēs ka pazudušas atslegas no boksiem, aķīši remontā un vispār nav degvielas.
“Tādus BS ir jāveido, lai kaimiņam ij prātā nenāktu reāli te līst iekšā”
tam ko tu saki ir arī īsāks apzīmējums – “nepieņemamie zaudējumi” (unacceptable losses). Katrai valstij ir savs nepieņemamo zaudējumu slieksnis (Indijai tas būs augstāks, Lihtenšteinai zemāks). Nepieņemamo zaudējumu sleiksni var pazemināt pareizi organizētas informācijas un psiholoģiskās operācijas. Varētu teikt, ka pirmo čečenijas karu federāļi zaudēja tieši tādēļ, ka sabiedrībā ātri tika sasniegts nepieņemamo zaudējumu slieksnis t.sk. pateicoties tolaik brīvai krievijas presei.
Piekrītu, jāprasa, jāprasa un vēlreiz JĀPRASA, varbūt kādu dienu politiskā impotentelite sapratīs, kas no tās tiek prasīts un piešķirs ar kādu reālu finansējumu ne tikai BS attīstībai, bet arī ZS, jo tie graši, ar kādiem pārtiek ZS, ir vienkārši niecīgi, jābrīnās vispār, kā mēs vēl pastāvam cauri visiem šiem gadiem, viss turās uz pašu pleciem, ne valsts!
Cik noprotu, Tev ir personīga pieredze ar lietoto tehniku, neiešu strīdēties, vien ceru, ka iepirksim gana daudz un to labāko ne tikai tīri no tā viedokļa, cik nu mūsu mazā valstiņa varēs atļauties, bet tiešām to labāko un DAUDZ lai nodrošinātu REĀLU kaujas spējīgu vienību darbību DZĪVĒ, nevis tikai uz papīra!
Runājot par lietotu – ko Tu teiktu, ja būtu situācija, ka Latvijai derētu tie paši amerikāņu Afganistānā dislocēties MRAP’i – Tu ņemtu tādus pretī vai tomēr nē, jo lietoti? Tīri retorisks/filozofisks jautājums saprotot ka Latvijai MRAP’i simt gadus nav vajadzīgi un nebūs arī, vismaz ne valsts aizsardzībai.
Es ņemtu visu, kā nepieciešamība un izdevīgums ir pamatots ar veikto analīzi un aprēķiniem. Mans uzskats ka 4GW apstākļos mums ir vajadzīga moderna tehnika ar modernu aprīkojumu, kas savietojama visās jomās ar sabiedroto tehniku. Tāpat kā ar datoriem kaujas tehnika ātri noveco morāli nevis fiziski. Tu šodien pat kā dāvanu pieņemtu tiri labi vēl strādājošu laptopu ar 20 gb cieto disku un 126mb RAM atmiņu? Protams, ka to var nedaudz modernizēt, bet vai ir vērts un vai nesanāks dārgāk kā nopirkt jaunu? Turklāt nopērkot second hand mēs nogriežam sev attīstības iespējas uz gadiem un vēl vairāk atpaliekam no kaimiņīem. Esmu pesimists un ar gara acīm redzu ka iepirks vecas lietotas figņas un varbūt pat daudz. Rēalas kā tu raksti kaujas spējas tas paaugstinās tikai no tāda viedokļa ka šobrīd mums nav vispār nekā. Biju kājāmgājejs, nopirku “musorņiku”, nu esmu autoīpašnieks. Mainot pirmo “musorņiku” pret nākamo šādas kvalitatīvas izaugsmes vairs nebūs.
Kas attiecas uz nakts redzamību piekrītu 100% pie kam gan tuvajā gan tālajā spektra diapazonā, tas ir termiskajā. Varbūt tas pat ir svarīgāk par tehniku.
Tomēr beidziet te murgot par dzīvošanu mežā un staigāšanu ar slēpēm. Mežs sen jau vairs negarantē nekādu aizsegu un aizsardzību. Drošību, pietam nosacīti, var dot tikai nostiprinātas kapitālas mūra celtnes un maksimāla mobilitāte. Veģetāciju var izmantot tikai ātro slēpņu ierīkošanai un nevis bāzu organizēšanai. Nevajag jaukt lauka taktiskos vingrinājumus ar reālu kara darbību. Ja runa par Čečeniju vai Afganistānu tad tur bāzes ir grūti pieejamās kalnu alās un nevis mežos.
Neaizsargāta tehnika, bez bruņām, var nodrošināt tikai neattaisnojamus personāla zaudējumus. BW bez bruņas ir tikai traktors ar piekabi. Ja jau modernizējam tad vismaz šķembu aizsardzībai ir jābūt. Ir tāds materiāls kā kevlars, titāns, keramika. Dārgi – jā, bet cik tad mums ir to karotāju? Kādas mums ir neizsmeļamās rezerves? Mēs nevaram atļauties zaudēt nevienu karotāju, kā jau minēts pieļaujamo zaudējumu līmenis mums ir zems. Es esmu par maksimāli iespējamo personāla aizsardzību!
Fakts, meži izzāģēti krustām šķērsām, nekur vairs lielām vienībām nenolīst, tikai mazas vienības var vēl mežā paslēpties un arī tad pārvietojot bāzi bezmaz vai katru dienu, visu laiku esot kustībā. Un nav mums ne kalnu, ne alu, arī fakts, BET neesam jau arī Lihtenšteinas lielumā, tā ka noslēpties varēsim, galvenais jau lai ir ar ko KLAPĒT pretinieka GAISA spēkus, jo ja tā nebūs, tad neko dižu nepakarosim, ja pašus dauzīs kā prusakus no gaisa.
Bez inženieru atbalsta mēs diezgan ātri kaujas apstākļos pazaudēsim savu “mehanizāciju” neatkarīgi no tā vai tā būs uz riteņiem vai kāpurķēdēm. Diemžēl par inženieru attīstības prioritāti nekas vairs pēdējā laikā nav dzirdams. Būs atkal iegūlusies putekļainā plauktā.
Tāpat ļoti būtisks ir artilērijas atbalsts (kura mums nav pat īsti plānos), sakaru nodrošinājums, kā arī citi atbalsta veidi.
Manuprāt šis mehanizācijas projekts, kurš ir izrauts no kopējā kaujas vešanas konteksta neko labu nevar dot. Tad varbūt patiesi labāk paļauties uz ZS un novirzīt naudiņu “uzbrukuma un atriebības” operācijām.
bet lieta jau ir izlemta. var gadīties, ka mehanizācijas projekts aizvilks sev līdzi arī citus (hmm tikai kur aizvilks).
Pielikšu vēl klāt no sevis – cik fantastiski gan tas būtu, ja mūsējie sāktu paši izstrādāt ja ne gluži visu projektu, tad vismaz kompontentes, ar kurām apkarināt rāmi un sāktu ražot paši savus APC/IFV/JLTV veidīgo transportu.
Atkal piebildīšu – mums potenciāls un gaišās galvas, kas to spētu pavilkt ir, nav tikai *drumroll* POLITISKĀS GRIBAS :D!
Turpināšu sapņot un cerēt, ka tāda diena reiz pienāks, ja jau vismaz kaut kas uz to pusi ir sakustināts pagājšgad un ar dažiem uzņēmumeim AiM tur kaut ko ņēmās par kaut kādu asociācijas dibināšanu?
Oi, atvainojos, šekur ir:
http://bit.ly/12R0gVV
“Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācija”
Nav ko cerēt un gaidīt. Mēs jau gaidījām un sagaidījām. Ej politikā.
Paldies, atturēšos, ja gribētu tukšas runas bīdīt, tad jā, ietu :D!
Vai nu jāņem priekšā tiesu varai visus kangarus vai arī, diemžēl šis te ir visticamākais variants, jāgaida, kad apsprāgs vecā politiskā kliķe un pie lietas ķersies jaunie,tik jācer, ka tos nebūs samaitājuši ne pašmāju “politiķi”, ne arī austrumu/rietumu labie “draugi”!
Ā, starp citu, atcerējos – ja jau NBS un ZS esam tik daudz, esam tomēr reāli skaļa balss, ko sadzirdēt var gan sabiedrība, gan valsts – kādēļ gan nesākt kustināt ideju par to, ka tomēr novācas šad un tad vīri un sievas un pauž savu nostāju vai nu rakstot atklātas vēstules un savācot parakstus par sāpīgajām tēmām utt utjpr? Nav nekā nereāla, galvas cilvēkiem strādā, visi grib redzēt savu zemi skaistu, bagātu un drošu, tā ka ar lūgšanu diezin vai būtu jāiet lūgties savākt masveida atbalstu no NBS dienošajiem. Protams, pasarg dies, kādam virsniekam šito sejā iebāzt, komandierus par šādu lietu gan jau ka ņemtu priekšā pēc pilnas programmas, bet ko lai dara, nav viņiem tas darbs viegls :D!
Nav jāiet vienam politikā, to var izdarīt ar masu. Protams, zemessargam/kareivim ir savi ierobežojumi, bet neviens jau neliek to visu darīt dienestu pienākumu pildīšanas laikā vai arī uniformā.
Kaut kā nedzirdās, ka tādas lietas būtu guvušas atbalsi sabiedrībā, blogosfērā, mēdijos, viss kluss, pa retam kāds kaut ko uzraksta un tad klusums, visiem piedrāzt…
Ārrindas ZS laiku pa laikam tā arī dara. Re kur 150 000 ls nesen izsita no AM. ZS turklāt šo to vēl var atļauties, kas attiecas uz profesionāļiem viņi visi pamatoti pārdzīvo par savu karjeru un “fantikiem”. Par to viņus nevajadzētu nosodīt, jo tas ko tu piedāvā ir lemts neveiksmei, tieši kā tu raksti sabiedrībai “piedrāzt”, bet profiņiem dienests nav vaļasprieks, bet iztikas avots ģimenei. Katrā gadījumā virsniekam, kurš ko tādu atbalstītu būtu kā minimums jāatkāpjas. Īstu armiju nevar būvēt ar mītiņošanu, jo attiecībām “komandieris-padotais” jābalstas uz uzticību, kas ļauj vienam sūtīt, bet otram iet drošā nāvē. Pasvītroju, tas viss attiecas uz īstu armiju.
vo, atcerējos 1994. Jēkabpils zemessargi rakstīja manifestu valdībai (slinkums meklēt, bet šķiet publicēja Pilsonis vai Pavalstnieks). Nekas, viss kārtībā, neviens nav cietis, daži vēl šobaltdien dienestā … ļaunuma no šādām depešām ir vairāk nekā labuma. Mācies,kļūsti par gudru ģenerāli vai politķi un lieta darīta 🙂
PS Šis nav īstais topiks, kur tik svarīgas lietas apspriest. Labāk ejam uz 14.aprīļa ierakstu.
Par šiem jau rakstījām šeit. Pagaidām klusums. Laikam koncentrē spēkus.