Pēdējā laika bieži nācies dzirdēt par nepieciešamību organizēt NBS (ap)mācības, izstrādāt bruņojuma doktrīnu u.c. plānošanas dokumentus vadoties no NBS nākotnes uzdevumiem un potenciālā pretinieka (opposing force – OPFOR) tēla. Politiska pieklājība un diplomātisko „pietupienu mākslas” noteikumi liedz mūsu politiķiem un valstsvīriem atklāti pateikt, kāda raksta kamuflāžu mēs sagaidām ieraudzīt savos tēmēkļos. Bet nedefinējot OPFOR nekur tālu ar doktrīnu un kaujas plānošanu mēs netiksim. Tas nav iespējams, jo elementāu komandiera lēmuma izstrādes procesu (MDMP), t.sk. tā daļu KIP (IPB) procesu, nav iespējams paveikt nezinot pretinieku, ko mūsu karavīriem būs cienīt un trāpīt.
Speciālo operāciju spēki (SOS) – tiek izmantoti, galvenokārt, zemas intensitātes konfliktos, kad pilna formāta kaujas formējumu izmantošana tiek uzskatīta par neefektīvu vai priekšlaicīgu un politisko apsvērumu dēļ nepieciešama ātra un efektīva nelielu mobilu grupu darbība. SOS risina ne tikai militāra rakstura uzdevumus, bet izmantojamas arī politisko, ekonomisko un psiholoģisko mērķu sasniegšanai citu valstu teritorijā. SOS pavēlniecības ir ASV, Lielbritānijai, Vācijai, Francijai, Austrālijai, Baltkrievijai un daudzām citām valstīm. Tagad arī Krievijai.
Marta sākumā Krievijas masu informācijas līdzekļi oficiāli izplatīja ziņu par to, ka Piemaskavā Kubinka-2 bāzē uzsākta Krievijas AM Speciālo uzdevumu centra veidošana. Centram jāuzsāk darbu līdz 2014.gadam un tas tiks pakļauts Krievijas AM SOS pavēlniecībai, kas arī tika no jauna izveidota š.g. martā (!). SOS pavēlniecība darbosies kā koordinējošais štābs izstrādājot un vadot operācijas, kurās iesaistīti visu Krievijas „spēka” resoru speciālo uzdevumu („specnaz”) vienības un apakšvienības, t.sk. transporta aviācijas un helikopteru apakšvienības. „Juku laiki” daudzo Krievijas specnazu kazarmās ir beigušies. Tagad viņiem ir vienota vadība, lai arī funkcionālās padotības (OPCON-operational control) formā. Nepieciešamo dokumentu pakete bija sagatavota jau 2012.gadā, bet iepriekšējais KF aizsardzības ministrs šos plānus „nokāva” … un neilgi pēc tam zaudēja amatu. Atrašanās zem viena „jumta” būtiski paaugstinās plānošanas efektivitāti, kaujas sadarbības spējas un atbalsta efektivitāti.
Krievijas SOS programatiskajos uzdevumos ietilpst pretinieka politiskās un militārās vadības pārstāvju iznīcināšana, stratēģisko objektu ieņemšana, operāciju veikšana aiz valsts robežām un daudzi citi parastajam karspēkam neraksturīgi uzdevumi. Krievijas AM SOS sastāvā ietilps KF AM speciālo uzdevumu vienības, kā arī Federālā drošības dienesta, Federālā narkotiku aprites kontroles dienesta un Federālā sodu izpildes dienesta specnaz apakšvienības. Šobrīd tiek lemts par KF BS SZS un JKF specnaziem un dažu citu specvienību pakļaušanu KF AM SOS pavēlniecībai. Oficiāli operācijas valsts iekšienē veiks FSID un FDD specnazi, bet aiz valsts robežām darbosies galvenokārt KF AM speciālo uzdevumu apakšvienības „Seņež” un „Grom”, KF BS ĢŠ Galvenās izlūkošanas pārvaldes brigādes un Gaisa desanta karaspēka vienības. Tieši šo vienību struktūrai, taktikai un kaujas vēsturei būtu jāvelta vislielāko uzmanību tiem, kuri brīvprātīgi vai amata pienākumus pildot atbild par karavīru un zemessargu kaujas sagatavošanu. Speciālo operāciju spēki ir tas agresora „skalpelis”, kuram būtu jāsatiekas ar aizsardzības „dzelzs ādu”.
Kopš 2004.gada Latvija ar politiski diplomātiskiem līdzekļiem ir samēra droši aizsargāta pret konvencionālā kara (uzbrukuma) draudiem. Tādu agresiju, kādu Krievija veica pret Gruziju, pret Latviju kā ES un NATO valsti var iedomāties, bet ticamība šādam scenārijam ir ļoti zema, tam var un vajag gatavoties, ja ļauj laiks un finanses. Bīstamākais un arī ticamākais darbības scenārijs (course of action –COA) ir, ja kāda lielvalsts pieņems politisku lēmumu par nepieciešamību strauji mainīt Latvijas politisko kursu šīs lielvalsts interesēs, tad tieši Speciālo operāciju spēki ir tie, kas spēj (sadarbībā ar iekšējo opozīciju) šādu uzdevumu paveikt tā, lai nedotu ne mazāko pamatu iedarbināt starptautiskās vienošanās, kas mūs (it kā) sargā.
Karojošo pušu speciālo uzdevumu grupas reti satiekas atklātā kaujā. Visu smagumu cīņa ar specnaz būs jāuzņemas vienkāršajiem zemessargiem un kareivjiem, kuri apmācīti profesionāli veikt miera uzturēšanu civilajā vidē, viņu pieredze ir vērtīga, bet tikai nosacīti derīga cīņai pret ļoti profesionālu un speciāli sagatavotu karaspēku. Ir bīstami mānīt sevi un gadiem trenēt kaujas ar „nemierniekiem” vai aizstāvēšanos pret konvencionālo karaspēku, kurš karo tā it kā būtu „izkāpis” no PSRS BS motorizēto kājnieku taktikas mācību grāmatas.
ANO, NATO dalībvalstu valdības ir lieli, sarežģīti birokrātiski mehānismi, tie negriezīsies ar mums vajadzīgo ātrumu. Svaiga pieredzes rāda, ka pretraķešu aizsardzības izvietošana Turcijā, kad parādījās ķīmisko ieroču pielietošanas draudi, prasīja vairākus mēnešus. Līdz ar to laika handikapu mums būs jāveido pašiem. Tas nozīmē, ka mums jāsāk domāt pēc līdzīgi, kā domā pretinieks, kura rīcībā ir mūsu valsts mērogam neierobežoti speciāli apmācītu karavīru resursi un visdažādākie transportēšanas līdzekļi (sākot ar izpletņu desantu, aeromobilām operācijām un beidzot ar „futbola komandas” autobusu, kas legāli šķērso robežu). Ne pašmāju SUV, ne ZS, ne NBS, ne robežsargi, ne policija vienatnē apkarot šādu infiltrāciju nespēs. Tas ir skaidrs kā diena. Jau pieminētās Sīrijas piemērs rāda, ka ar SOS izveidotiem nemiernieku „perēkļiem” armijai jātiek galā ātri un bez sentimentiem. Nedrīkst ļaut SOS apmācīt un sagatavot sev vietējos atbalstītājus. IeM un NBS rīkojoties saskaņoti procesa agrīnajās stadijās tas būtu pa spēkam, bet Latvijas drošības iestādēm un NBS ir jāizveido sistēmu, kas vajadzīgā brīdī spētu apvienot visus pieejamos resursus un pielietotu tādu taktiku, kas ir piegriezta tā , lai būtu pretiniekam tieši laikā un pārbaudīta vingrinājumos. Papildus finansējumu tas gandrīz neprasīs, viss atrisināms ar organizatoriskiem paņēmieniem. Ņemot vērā šobrīd esošās NBS problēmas izklausās pēc fantastikas, bet, ja veselais saprāts un izdzīvošanas instinkts mūsos vēl mājo, agri vai vēlu pie šāda risinājuma nonāks. Labāk agrāk nekā vēlāk.
vara bungas 
Kaut iepriekš teicu ka negribu domāt tomēr ir pāris atziņas kuras vēl manā galvā ir aizķērušās: pirmkārt mani uztrauc Baltkrievija ar diezgan lielu armiju, bruņojums tur vēl aizķēries no 80. gadu beigām, bet tā ir nesamērojami vairāk kā mums visā Baltijā. Praktiski tas ir Krievijas protektorāts.
Kāpēc gan nevarētu karot Baltkrievija, bet viņas aizsegā Krievijas specvienības?
Otrkārt uztrauc, ka milzīgas teritorijas Latvijā praktiski netiek apdzīvotas. Braucot pa laukiem arvien vairāk un vairāk pamestu māju un tas nozīmē, ka tur naidnieki pārvietosies pilnīgi brīvi un pat teorētiski nesastaps pretestību. Vai jābūvē novērošanas torņi kā jūras krastā arī uz sauszemes? Protams pastāv satelīt uzņēmumi, bet tas nav tik ātri un operatīvi, kā spiegu filmās, bet tas savukārt nozīmē, ka pretinieku mēs iespējams ieraudzīsim apdzīvoto vietu tiešā tuvumā vai, ja runa ir par specvienībām, tad mēs tās vispār varam neieraudzīt.
Treškārt kas notiks naktīs? Specvienības šobrīd karo naktīs vismaz šobrīd mums nakts redzamības nav. Kā varēs sargāt objektus bez nakts redzamības?
Šoreiz nepiekrītu. BR BS ir reformēti, lai:
a) veiktu iekšējās (režīma) drošības funkcijas
b) piedalītos NVS Kolektīvās drošības līguma organizācija (KDLO) un pelnītu punktus KF un BR savienībā.
c) gūtu priekšrocības no sava ģeogrāfiskā stāvokļa un militārās infrastruktūras “tirgojot” krievijai placdarmu spiedienam uz Rietumiem
d) veiktu sociālo un jaunatnes ideoloģiskās audzināšanas/soda funkciju
e) nodrošinātu ārpolitiskās ambīcijas.
Pagaidām atkāpes no šādas doktrīnas nekur nav manītas, turklāt jāņem vērā
a)baltkrievu nacionālais raksturs, nu nav viņiem lielkrievu šovinisma…
b) baltkrievi stipri cietuši WW2 un nekāds karš pat pēc baķas pavēles nebūs populārs tautā.
c) nesaktoties uz mega spiedienu BR neatzīst Abhāzijas un D.Osētijas neatkarību un ne pārāk atbalstīja 08.08.08.kariņu.
Kas tiešām varētu būt:
Pilnīga carte blanshe došana KF visa veida infrastruktūras izmantošanai.
Poļu minoritātes problēmas kontrolēta vai nekontrolēta “uzspridzināšana”
Provokācijas uz robežas pēc sava vai sveša plāna
šeit vari apskatīties ko saka viens leitis:
“Uz jautājumu, vai Baltkrievija tiešā veidā iesaistītos karadarbībā, ir grūti atbildēt, bet domājams, ka Minska ļautu Krievijas spēkiem izmantot savas valsts gaisa telpu un nodrošinātu tranzīta iespējas.”
Nezin vai Baltkrievi patiesībā ir tik neitrāli, jo tanku mācības tiek rīkotas kopā ar Krieviju un tās vairs nav aizsardzības operācijas.
Kurzemes reģiona piekrastē, atklātā jūrā, rīt, 17.aprīlī, notiks Eiropas līmeņa starptautiskas mācības, kurās tiks iesaistīti arī vairāki helikopteri, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Mācības organizē Valsts policija, un tās ir slēgta tipa policijas taktikas un drošības apsvērumu dēļ. Plašāka informācija par mācībām un iesaistītajām valstīm šobrīd netiek sniegta.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un mierīgi, ar izpratni uztvert pastiprinātu operatīvo dienestu, kuģu vai helikopteru kustību Kurzemes reģiona piejūras teritorijās.
Plašsaziņas līdzekļi informāciju par mācību norisi saņems nākamajā dienā pēc to noslēguma.
Domāju, ka šī ziņa daudz ko pasaka, arī to, ka LV neviens šo jautājumu nav aizmirsis vai nestrādā šajā virzienā.
Esmu pret jebkādu nevajadzīgu, lieku komandķēdes elementu veidošanu. Iestādēm ir jāprot SADARBOTIES, bet katrai darot savu darbu. LV lielākā problēma ir mistisku darba grupu veidošana (ideālākais variants, lai kādu ideju sačakarētu), aģentūru veidošana.
LV fiziski nevar atļauties uzturēt kaut ko lieku – ir jābut izcilai SADARBĪBAI, bet tā jāpanāk mācoties, mācoties un vēlreiz mācoties. KOPĀ!
Kā redzams no īsās ziņas darīts tiek – tā nav nekāda fantastika.
LV Policija pret jūras desantu? Patiesi, šādu pasākumu labāk noslepenot.
Likums par policiju
3. pants. Policijas uzdevumi
Policijas uzdevumi ir:
— garantēt personu un sabiedrības drošību;
— novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
— atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;
— likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;
— savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.
Aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti Latvijas Republikas likumos.
Un vēl. Tev piemīt kolosāla spēja lasīt starp LETAs rindiņām un atrast to kā nav, bet nepamanīt to, kas rakstīts tiešā tekstā, proti, es nepiedāvāju veidot darba grupas, bet gan plānojot apmācību un bruņojumu vadīties no reāla nevis ērtākā pretinieka.
Pretterorisms… NBS Gaisa Spēki. Jauki, bet ne pa tēmu.
Trešdien, 17.aprīlī, ikgadējā ES pretterorisma vienību asociācijas „ATLAS” projekta ietvaros, Baltijas jūrā pretī Ventspils pilsētai, notiks starptautiskās pretterorisma mācības „ACC 2013”.Mācībās piedalīsies Valsts robežsardzes Ventspils un Aviācijas pārvaldes, Valsts policija, kā arī Polijas, Lietuvas un Igaunijas pretterorisma vienības. Kopumā mācībās no dalībvalstīm tiks iesaistīti 180 pārstāvji. Tiks izmantoti 6 helikopteri, 3 motorlaivas un 3 Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes patruļkuģi.
“Atlas common challenge 2013″ that is now underway.
This initiative is the largest anti-terrorism simulation exercise to take place in Europe, and
is being carried out by the special intervention units of several Member States. The
exercise consists of simultaneous simulated terrorist attacks on buildings and various
transport services (trains, buses, ships) in nine European countries (Sweden, Ireland,
Latvia, Spain, Belgium, Italy, Austria, Slovakia and Romania). A large number of hostages
will be taken in the attacks and common rescue activities will be rehearsed.”
Rīga, 18.apr.Vakar vienlaikus deviņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā – jūrā pie Ventspils -, norisinājās kopīgās Eiropas Komisijas (EK) organizētās pretterorisma mācības, kuru laikā reālā situācijā tika izspēlēti dažādi sarežģīti scenāriji ar ķīlnieku krīzēm un viņu atbrīvošanu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava, Latvija bija viena no mācību organizētājām un šajā gadījumā ķīlnieku krīze risinājās Ventspilī, atklātā jūrā uz kāda kravas kuģa.
Vienlaikus mācības notika arī Norvēģijā, Īrijā, Portugālē, Francijā, Maltā, Austrijā, Slovākijā un Rumānijā, kur ķīlnieku krīzes tika izspēlētas gan vilcienā, autobusā un lidmašīnā, gan publiskajās ēkās, piemēram, skolā. Vietas, kurās jāizspēlē ķīlnieku krīzes, tika izlozētas, un Latvijai izlozē krita viens no lielākajiem izaicinājumiem – ķīlnieku sagrābšana uz kravas kuģa atklātā jūrā.
Latvijas gadījumā par mācību vietu tika izvēlēta Ventspils, jo tur ir šim mērķim vispiemērotākā infrastruktūra – osta, lidosta un iespēja drošības nolūkos uz mācību laiku šos stratēģiskos objektus pilnībā slēgt civilajai satiksmei.
Kā pastāstīja Pildava, Ventspilī kopīgi sastrādājās gan Latvijas policijas pretterorisma vienība “Omega”, gan Lietuvas specvienība “Aras”, Polijas “Boa” un Igaunijas “Komamando K.”.
Saskaņā ar mācību scenāriju jau vakar plkst.10 Latvijas policijai kļuva zināms, ka piekrastē teroristi sagrābuši kādu kravas kuģi. Nekavējoties tika sāktas visas nepieciešamās darbības, lai šo ķīlnieku krīzi varētu atrisināt. Tika iesaistīta gan Latvijas robežsardze ar kuģiem, gan Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki ar helikopteriem, gan Drošības policijas Pretterorisma centra pārstāvji un pretterorisma vienības no kaimiņvalstīm.
Ar teroristiem tiks sāktas pārrunas, bet komandpunktā visu iesaistīto pretterorisma vienību komandieri strādāja pie atbrīvošanas operācijas plāna un situācijas koordinēšanas. Laika apstākļi Ventspilī bija ļoti sarežģīti – rīta pusē bija bieza migla, bet jūrā stiprs vējš brāzmās līdz 17 metriem sekundē un viļņi līdz divu metru augstumam.
Laika apstākļu dēļ sākotnēji bija pat liegums gaisā pacelties helikopteriem un kuģiem izbraukt no ostas. Tomēr pēcpusdienā laiks noskaidrojās un ķīlnieku atbrīvošanas operācija noritēja pēc kopīgi izstrādātā plāna. Kravas kuģa šturmēšana notika vienlaikus gan no gaisa ar sešiem helikopteriem, no kuriem vienību kaujinieki nolaidās uz kuģa, gan arī no abordāžas laivām, kas, neskatoties uz lielajiem viļņiem, no jūras ieņēma vairāk nekā piecus metrus augsto kravas kuģi.
Šajos ekstremālajos apstākļos, strādājot vienotā komandā, visu valstu pretterorisma vienības demonstrēja izcilu sagatavotību un profesionālismu, kā arī spēju vadīt un reaģēt ļoti sarežģītos apstākļos, pastāstīja Pildava.
Kā atzina VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, viens no mācību izaicinājumiem bija vairāku valstu vienībām strādāt kā vienai saskaņotai komandai un vienotā sakaru sistēmā. Katrai vienībai ir mazliet atšķirīga taktika un tehnika, veicot uzdevumus, arī ekipējums atšķiras, tādēļ pirms ķīlnieku atbrīvošanas operācijas treniņos tika demonstrētas katras vienības iemaņas un prakse, lai izstrādātu kopīgo tehniku un taktiku plānotajai atbrīvošanas operācijai, pastāstīja Ķuzis.
“Pieredzes apmaiņa un kopīgs darbs reālos apstākļos ir nenovērtējams ieguvums visām vienībām, kas piedalījās mācībās,” atzina VP priekšnieks.
Latvija minēto mācību organizēšanā piedalījās kā viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu policiju pretterorisma vienību tīkla “Atlas Network” pārstāvēm.
“Atlas Network” tika izveidota pēc 2001.gada 11.septembrī notikušajiem teroristu uzbrukumiem ASV. Apvienības sastāvā ietilpst īpašas policijas vienības no 27 ES dalībvalstīm, kuras cīnās pret terorismu un kriminālām darbībām. Tīkla darbību finansē un atbalsta EK Iekšlietu ģenerāldirektorāts. “Atlas Network” mērķis ir uzlabot ne tikai sadarbību starp policijas vienībām, bet arī apmainīties ar savām prasmēm un labāko praksi.
Mjā, diezgan pabaisi palasīt tādas lietas, bez maz vai jāiet un savam rotņikam jāprasa – a ko mēs daram šajā sakarā, ko mēs liksim tam pretī ja rīt utainie velsies pāri robežai ar saviem specnaziem?
Bet no otras puses, varbūt ne velti SUV plānots ieguldīt vairākus miljonus tā attīstībā kā arī izlūkošanas spējās, ne viss vēl zudis :)!
Cita lieta ir apmācības un komandas darbs.
Nu ja viss būtu pagalam arī mēs te nerakstītu.
Klauzevica aksioma skan – maza armija savas spējas zaudē ātrāk kā liela!
Vecā lābā Kārļa Filipa Gotfrida fon Kaluzēvica aksiomas mūsdienu Latvijā nedarbojas :). Mēs esam Jaroslava Hašeka anekdošu ilustrācija.
Latvijā nepieciešams palielināt Krīzes vadības centra kapacitāti lai tas varētu vadīt visus Latvijas operatīvos dienestus krīzes pārvarēšanai. Krīzes vadības centram jābūt spējīgam izveidot vairākus rezerves komandpunktus lai izejot no ierindas vienam, pārējie strādātu. Optimāli divi stacionārie bunkuros, divi mobilie, 3-5 viltus. Visiem operatīviem dienestiem jābūt savstarpēji savietojamām drošām sakaru sistēmām un regulāriem kopīgiem treniņiem. Normatīvo aktu līmenī jāsakārto situāciju regulējums par nepieciešamību izsludināt mobilizāciju pirms MK un Saeimas sanākšanas un atrunāt preventīvo triecienu kārtību. Izlūkdienestiem jāizveido blīvs ziņotāju tīkls potenciālās 5. kolonnas rindās.
Atliek cerēt, ka tā tas arī notiek. Mēs tik augstu netēmējam, mūsu “rūpe” ir par NBS karavīru un zemessargu atbilstošu apmācibu un bruņojumu. Vispār krīzes plānošanas vērienu var novērtēt iepazīstoties ar Civilās aizsardzības plānu it īpaši ar tā 29. un 30 pielikumu.
Atbildēšu uzreiz – nenotiek. Ja notiktu, tad būtu regulāras mācības. Piem. “Ministriju un to padotībā esošo iestāžu pāriešana uz kara laika darba režīmu – 2 stundas” kaut kā neesmu dzirdējis, ka kaut vai AM vai IeM rīkotu mācības, kuru laikā viņi spētu sākt darbu karalaika režīmā jau pēc 2 st.
redzi ja vajag pāriet ar KG režīmu 2 st. laikā tas nozīmē, ka viss jau ir nogulēts. 2 st laikā, lai reaģē omegas, suvi uc pažarnieki. Nopietnas situācijas attīstas pakāpeniski, par to, ka notiek karaspēka netipiska kustība, radiosakaru netipiska aktivitāte/klusums uc neikdienišķas figņas kļūst zināms dienas-nedēļas iepriekš. Nacionālajā līmenī vajadzīga Agrā brīdinājuma sistēma, kas ir noregulēta tā, lai dotu politiskai vadībai pietiekamu laiku situācijas izvērtējumam un lēmuma pieņemšanai. Šobrīd problēma ir ne tikai ar sensoriem, kas varētu reaģēt uz signāliem no dažādiem avotiem, bet arī ar lēmējiem, kuriem būtu pienākums un tiesības nobļauties “Degam!”.
Attiecībā uz NBS karavīru un ZS apmācību un bruņojumu varu viedoklis ir:
1. Drošas sakaru sistēmas, skaidrs darbības plāns arī situācijā kad sakaru nav, ekipējums, ieroči, munīcija, pārtika ir maksimāli decentralizēti un ir ilgākam laikam. Zināšanas kur citi ZS tuvākajā apkārtnē dzīvo.
2. Mobilitāte – pietiekošās ietilpības autiņi, labāk kāpurķēžu visurgājēj.
3. Decentralizētās izlūkošanas spējas – bezpilota lidaparāti, siltumvizori.
Kopumā jau labi un šis tas no tevis minētā jau ZS bija – pirms reorganizācijas. Šobrīd pastāv mobilie telefoni un var jau teikt tas ir nemilitāri, toties ļoti efektīvi. Nav vēl iznīkuši arī stacionārie telefoni un ir arī citi zemessargi kaimiņos. Manā laikā to visu sauca par apziņošanas plānu un tas arī reāli darbojās. Katrs zināja kam jāzvana, kas jāpabrīdina, kur jāsavācas. Kāds nekāds bija arī transports, pārsvarā gan smagie kravas auto un autobusi, lai brauktu kaut kur tālāk. Bija arī laiks, kad mājās glabāja ne tikai pistoles, bet arī triecienšautenes, ložmetējus, granātmetējus, rokas granātas, un pat trotilu. Jā bija tādi laiki, bet kas notiek tagad – zemessargiem atņēma pat tos ieročus, kurus tie bija nopirkuši par savu naudu un demilitarizēja (SKS), pie kam bez atlīdzības, ar savu pistolīti jāskrien uz policiju pārreģistrēt, bet kāpēc? Kāpēc man savs dienesta ierocis jāreģistrē policijā? Vai es katru gadu nekārtojām ieroču eksāmenu? Vai mums nemācīja pirmo palīdzību? Vai nebija pienācīgi iekārtotas glabātavas? Vai nebija kontroles sistēmas? Viss bija un viss notika, jā bija arī incidenti, bet vai tādi nenotiek arī tagad ar policijas reģistrētajiem stobriem, un kā vēl notiek! Atbilde ir tikai viena un piedodiet, ka pieskaros politikai, bet zemessargi bija vienīgie, kuri reāli nostājās pret valsts izzagšanu. Godmanis sev matus no pakaļas plēsa, kad zemessargi aizturēja viņa krāsainā metāla kravas. Zemessargi sargāja pārņemtās armijas bāzes un neļāva tās izlaupīt. Noņēma Zemessardzes apsardzi un visas viņas gada laikā pārvērtās par gruvešiem, tika privatizētas par sviestmaizi un tālāk izpārdotas.
Šobrīd, piedodiet par tiešumu, Zemessardze ir kļuvusi par militāri patriotisko rotaļu fanu klubu, tā ir agonija. Tā nav nostaļģija pēc sen aizgājušajiem laikiem, diemžēl tā ir realitāte. Zemessardzi mērķtiecīgi sagrāva valdošā kliķe ar mērķi nepieļaut savas varas vājināšanu un arī tagad tiek darīts viss, lai nedotu tai pacelt galvu. Zemessargi ir potenciāli valsts varas ienaidnieki, jo ir patriotiski noskaņoti un var apdraudēt valsts politiskās sistēmas stabilitāti, paradoksāli, bet tas ir fakts!
Tomēr nav normāli, ja valsts aizsardzības spēki “jaucas” lai arī sliktas, bet leģitīmas/vēlētas valsts varas šeptēs. Tas ir bardaks un necieņa pret subordināciju… vienai pusei tad jānoiet no skatuves. Vai nu ZS jāpievēršās gatavošanai cīņai pret ārējo pretinieku vai nu valsts varas pārstāvjiem jābeidz laupīt. Nenotika ne viens ne otrs. Kā ir šodien paši zināt: karam joprojām negatavi, bet zagšana turpinās tik izsmalcinātos veidos, ka ar plinti un taisnīguma izjūtu vien to apkarot vairs nav iespējams.
Kas attiecas uz dažādiem negadījumiem ar ieročiem ZS rindās, jau toreiz bija skaidrs ka uz 10 000 stobru 2 negadījumi gadā ir tikai 0,002% un nevar runāt par masveida bardaku. Bet “paldies” presei katrs gadījums tika pacelts nacionālā skandāla līmenī, kas radīja sabiedrībā populāru viedokli “valdībai beidzot jāsak kaut ko darīt” un valdība darīja – atbilstoši tautas vēlmei atbruņoja zs. Kam tas ir izdevīgi – potenciālajam pretiniekam. Varētu teikt ideāls informatīvā kara operācijas piemērs, “klients” visu izdara pats.
Jau iepriekš esmu teicis un turpināšanu to teikt, ka esošā likumdošana ir rakstīta noziedzniekiem. Likumdošanai ir jābalstās uz cilvēka dabiskajām tiesībām un nevis uz samudžinātiem juridiskiem formulējumiem. Likumiem ir jābūt vienkāršiem, saprotamiem un taisnīgiem. To kas ir sanācis par taisnīgu nosaukt nevar. Ko vērts ir izteiciens no tiesneša mutes, ka principā jau spriedums nav taisnīgs cietušajam, bet tāds ir likums. Kas to likumu mūsu tēvu tēviem Sinaja kalnā pats Dievs akmens plāksnē iededzināja? Bet tā jau ir cita tēma.
Zemessardzes lielākā nelaime bija tā, ka visu laiku tika ieņemta neitrāla nostāja pret politiku un politiķiem. Toreiz vajadzēja, ja ne veidot partiju tad savu arodbiedrību vai NVO noteikti, un toreiz, kad vēl NBS nebija pielipināts Zemessardzei to varēja izdarīt. Nu piepe ir izaugusi lielāka par koku uz kura tā tika uzpotēta un pašu koku nobeigusi. Tik ilgi mēs norobežojāmies no politikas, kamēr tā mūs pašus beidzot norobežoja.
Neviens nevar mums pārmest, ka zemessargi jaucās politikā, vai sabotēja valdības lēmumus, bet vai kā vajadzēja. Nu lojalitāte pret valsti tiek uzskatīta par gandrīz vai noziegumu. Tā ir absurdu komēdijas situācija, mēs te spriežam par to kā aizstāvēsim valsti, kuras valdība grib mūs pašus iznīcināt. Nu un ko mēs darīsim, ja atkal mums liks palikt savās vietās? Nepakļausimies pavēlei? Ignorēsim pavēli un cīnīsimies ar to, kas nu pierokas gadījies, un tad jau ne vien ar ienaidnieku, bet arī ar savējiem, jo tad taču būs lauzts zvērests, un tad jau pēc visiem likumiem būsim noziedznieki?
Te Hašeks atpūšas un tā būtu vispārākā komēdija, ja tas viss nebūtu tik traģiski. Ministrs un komandieri aicina karavīrus stāties pretī ienaidniekam ar savu augsto motivāciju, skaidri apzinoties traģisko stāvokli ar bruņojumu un ekipējumu. Vai mūsu karavīriem ir deviņas dzīvības? Varbūt tomēr to pašu vienu vajadzētu vismaz ar bruņu vesti piesegt un normālu ķiveri galvā uzmaukt? Mums ir tik maza armija, ka katrs cilvēks ir zelta svarā, bet tā vietā zemessargus nemāca un neapbruņo, bet armiju samazina un gatavo miera uzturēšanas operācijām nu jau citos kontinentos. Arī OMD izrādījās lieks, rezerves ir tikai uz papīra. Tad, kas vai kurš ir šīs valsts lielākais apdraudējums un ienaidnieks?
Par bruņuvesti interesanti. Izskanēja viedoklis ka zemessargam un vispār vieglajam kājniekam bruņuveste tikai traucē. Sliecos piekrist, ja nav riteņu staipīt 10+kg pa mežu ir apgrūtinoši. Cita lietā ka ekipējumā tai ir jābūt un izmantojama pēc vajadzības (policejiskās operācijas).
Vispār šo jautājumu (zs nodrošinājums ar bruņuvestēm) būtu jāpapēta tuvāk.
Par bruņuvestēm – Norvēģu humpalvestes ar aizsardzību pret šķembām un ķiveres esot piegādātas jau batiņos, gaida tikai, kad dos zaļo gaismu izdalīt aktīvākajiem mācībās gājējiem…
Kas bija labs vikingiem, derēs arī latviešiem. Aktivākie zs pelnīja labāku aizsardzību, bet pārējie?
Uzsvars tiek likts uz vārdu MĀCĪBĀS 😉
Neesmu dzirdējis, ka šo ekipējumu vajadzības gadījumā neizsniegs visu, visiem.
Manuprāt mums par to būtu jādomā un jāmeklē risinājumi vēl aktīvāk nekā jeņķiem.Sevišķi ņemot vērā totālu nabadzību – šeit gan jāizceļ vienkārši nespēja iegādāties vajadzīgu pietiekamā daudzumā.
US Army dismounted infantry squad is today’s most decisive force on the battlefield, yet it lacks access to capabilities it could use to truly synchronize the total fight. Despite new soldier equipment and technological advances we deployed in Afghanistan and Iraq, squads operate in the same manner their predecessors did in Vietnam and Korea and during World War II. The infantry squad has been excluded from the technological development that provided combat overmatch for the remainder of our forces.
Nākotnes, kādiem jābūt kājniekiem.
The future infantry squad needs
● Access to a complete mission-command and intelligence network.
● Organic and external on-demand feeds for situational awareness.
● Reduced soldier load and robotic improvements.
● A design that includes the human dimension as a foundation.
Pilns teksts pēc adreses:
Click to access MilitaryReview_20120630MC_art004.pdf
Paldies par linku. Patiesi kājnieku nodaļa vēl nebauda visus mūsdienu tehnoloģiju dāvātos labumus pat ASV armijā. Tehnoloģiskās atpalicības plaisas paplāsināšanās uztrauc arī krievus, tādēļ viņi aktīvi meklē short cut ceļus kā apsteigt jeņķus jomās, kur tie nav tik spēcīgi. Arī mēs nevaram “skrieties” ar grandiem, bet varbūt jāmeklē savu short cut ceļu.