…
Esmu uztaisījis Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju karti pa vēlēšanu iecirkņiem. Skaisti!
Var salīdzināt ar 2009.g. — tāpat tautību balsojums:
- Komentārs
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Hermanis visu pateica vēl pirms vēlēšanām.
Un kas no tā mainījās?
Nekas.
Secinājumi?
Vēlēšanas jāplāno un jāvec, kā kaujas operāciju. Jāmobilizē spēkus un jāuzņemas atbildību par rezultātu. Ja mēs nevaram pārspēt finanšu iespēju jomā, rezultātu var panākt ar labāku organizāciju, disciplīnu, mudināšanu piedalīties utt. Nav nekas jauns, bet grūti izpildāms.
http://www.ir.lv/2013/6/4/pirmspadomju-un-pecpadomju
tajā pat laikā ir jāatceras arī par tādu faktu, ko jau es minēju – spilgtakais piemērs Zilupe uc. depresīvie reģioni kuros NA spēki pat nav mēģinājuši startēt (ar saviem sarakstiem). Galu galā arī šie reģioni ir LV teritoriālā satāvdaļa (teorētirski) un par to (praktiski) ir vēl jācīnās.
Startēšanai vajag savus cilvēkus attiecīgajā vietā. Līdzšinējā partiju prakse bija tāda, ka vietējie vienkārši nomaina partiju un turpina valdīt (daži vēl no PSKSP laikiem). NA, būdama ideoloģiska partija, tomēr skatās uz cilvēka vērtībām, nevis tikai uz to, ka viņš attiecīgajā vietā ir populārs. Jaunos piepulcināt klāt tomēr ir lēns process.
Manuprāt, Rīgā vēlēšanu rezultātus noteica šādi faktori:
1. Krieviski runājošo Latvijas pilsoņu konsolidācija ap Ušakovu un šī elektorāta kopējās aktivitātes pieaugums uz jaunatnes (20 -30g.) un jaunpilsoņu rēķina.
2. Latviešu vēlētāju aktivitātes kritums. Latvieši pamazām nogurst nepārtraukti balsojot par „mazāko ļaunumu”, neredzot labumu. Kā arī emigrē.
3. Aktīvo latviešu (tie, kas uzskata, ka viņu pilsoņu pienākums ir piedalīties vēlēšanās) vilšanās „centriskajā Vienotībā” un šī elektoriāta sadalīšanās divās daļās. Viena daļa savas balsis atdeva NA (viņu uztverē mazākais ļaunums) un otra daļa – „spītnieki”, lai „iegrieztu Vienotībai” nobalsoja par SC.
4. „Tramvaju biļešu” faktors. Kaut gan man tas liekas tiek stipri pārspīlēts. Par SC pamatā balso trīs latviešu grupas: pirmā – patstāvīgie, kuri no PSRS laikiem ir zaudējuši nacionālo identitāti vai vienkārši netic, ka latvieši spēj vadīt Rīgu/valsti, otrā – „spītnieki” un trešā – bezbiļetnieki. Kurai grupai pieder lielākais īpatsvars neņemos spriest, bet diez vai tie ir “bezbiļetnieki”.
Domāju, ka šī Rīgas domes vēlēšanu tendence uz Saeimas vēlēšanām saglabāsies. Prognozēju, ka nākamā Saeima būs polārāka par līdzšinējo. Tajā palielināsies SC un NA deputātu skaits, bet „Vienotību” un „Zatlera” partiju gaida „Tautas partijas liktenis”. Tiesa daļa „SC un NA spītnieku” nobalsos par ZZS un līdz ar to mums būs trīspartiju parlaments. Jautājums ar ko koalīcijā ies ZZS?
Skatoties uz šīm vēlēšanām, man ir sajūta, ka mēs neglābjami tuvojamies etniskajiem nemieriem, kurus risinās mūsu bērni, bet tā jau ir cita tēma.
Lai gan par nemieriem teorijā piekrītu, bet ne vietās kur +_ 50% uz 50% attiecība. Problēmu reģioni ir kompakti apdzīvotie reģioni (separātisms). Teorētiski sprādzienbīstami (nemieri, pilsoņu karš) ir reģioni ar 9:1 attiecību, kur nu vēl, ja tas “1” ir pie varas (sk. Ruanda -tutsi/hutu, Kosova albāņi/serbi, Iraka-sunīti/šiīti, Sīrija – sunīti/alavīti, Turcija – turki/kurdi utt).
Lai neputrotos sarežģitajās shēmās teikšu tā – uz vēlēšanām ir jāiet un jāatvēlk līdzi vismaz vienu radu, draugu, kaimiņu, paziņu, čomu, kolēģi, biedru ar tuviem politiskajiem uzskatiem, kas citādi vēlēšanās nepiedalītos. Vienkārši, lēti, vai ne?
Es domāju, ka mums vairāk laikam iederētos Ziemeļīrijas variants. Protams ar savām īpatnībām. Krieviski runājošo radikālā puse ar vien vairāk provocē latviešu radikālo pusi. Viņi ir atguvušies no 90 gadu šoka un es nedomāju, ka viņi apstāsies uz tā ko ir ieguvuši.
Bet es nākamreiz būšu “nepareizais”. Es pievienošos tiem, kas neies uz vēlēšanām tikai tāpēc, lai “krievi” netiktu pie varas. Man liekas, ka lai es, kaimiņš, rads un draugs balsotu par ko gribu tāpat “pelēkie kardināli” paliks pie varas, jo viņu kontrolē vismaz 95% politiķu. Mūsu valsts parlamentārā iekārta bez valsts varu dalīšanas mehānisma izslēdz jebkādu iespēju tautai kaut kādi ietekmēt politiskos procesus.
cienu tavu viedokli, bet nepiekrītu.
Manuprāt lielākā nelaime vai nu kā to mēs citādi nosauktu ir trīs:
1. Neatkarīgi no tautības, izglītības un vēl dažiem faktoriem vēlēšanās nostrādāja tas”, ka piesolīja “desu” un dažās vietās pat “desas” galiņu iedeva “pagaršot” neatkarīgi cik tā “desa galu rezultatā izmaksās. Liela daļa iedzīvotāju tas nemaz neuztrauc un pat šais jautājumos neiedziļinās, jo arī prese par to nebilst ne vārda.
2. Tas ka Labiskās (Latviskās) partijas ir savu elektorātu ir sadrumstalojuši pa neskaitāmām partijām. Savukārt kreisie (krieviskās) praktiski ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Protams jāņem vērā arī to popularitāte. (Tas ir tas par ko jau es biju ieminējies.
3. Latvišu vidū kritusies politiskā aktivitāte.
Vēl nedaudz par pašvaldību vēlēšanām,
Pirms vēlēšanām:
Un te tas pats “visu svētais” pēc vēlēšanu rezultāta paziņošanas.
Interesanti kas būta ja latvietis nosauktu krievu par krievu – visticamāk tiktu saukts ja nu ne pie kriminālatbildības par naida kurināšanu, tad nu vismaz administrat’vi tiktu sodīts.
Diemžēl, bet Tev daļēja taisnība, joprojām ir vietām saglabājusies attieksme no padumjajiem laikiem – visi ir vienlīdzīgi, bet iebraucēji-homo sovieticus nezin kādēļ ir vienlīdzīgāki par citiem?
Man personīgi nešķiet, ka tautība ir noteicošais faktors. kreisais vs labējais tas gan. Tests jautrībai un pārdomām šeit: http://www.politicalcompass.org/
PS mans kolēģis ticīgs, baušļus cienošs kristietis sev par pārsteigumu atklāja, ka viņa politiskie uzskati ir kā rūdītam nacionālsocialistam 🙂
Mentalitāte arī.
Absolūti nepiekrītu Agrim, vēlēt ir jāiet, tikai ņuņņa-tāds, kurš gatavs atdot savu valsti svešiniekam, neietu uz vēlēšanām, jo lūk vīlies tajā, ka nav panākts būtisks progress starpvēlēšanu periodā!
Ņuņņa vai arī kremļa apmaksāts komentētājs, izvēle jūsu, kungi ;)!
Un nekāds separātisms nebūs, vienīgās divas pilsētas, kuras rada acīmredzamas bažas par latviešu vājo politisko aktivitāti un kārtējo reizi pierāda kūtro dabu(kamēr nav dabūjis no utainā pa purslām, tikmēr ij nedomās pakustināt savu nacionālo pēcpusi valsts glābšanai, līdzigi kā tas bija ar valodas referendumu!) un tās ir Rīga un Daugavpils, vienīgi Daugavpilī gan to latviešu pamaz.
Bet nu Rīgu varam atgūt, jautājums, kam tas izdevīgi-kam ir izdevīgi pro-maskavisks mērs-nodevējs un viņam līdzīgie vēlētāji?
Noteikti ne latviešiem un ne Latvijai!
Tikai infantīls pseido-intelektuālis iedomāsies sēdēt mājās un neiet uz vēlēšanām, jo īpaši Rīgā, kur tik daudz izšķir ik katra latvieša balss, LATVIETI ESI SAIMNIEKS SAVĀ ZEMĒ, NEĻAUJ VISĀDIEM OKUPANTIEM BRADĀT TAVU TĒVU ZEMI!
Kā ir teikuši senie grieķi, ja nespēj aizstāvēt savu viedokli, nomelno oponentu. Apsaukāšanās jebkurā gadījumā nerunā par labu stilu.
Vari turpināt “vicināt karogu”, “kā auns skriet sienā, nemeklējot durvis, logu, skursteni” un neredzēt acīm redzamas lietas – TB/LNNK koolīciju Rīgas domē ar “bitītēm” vai to, ka šajās vēlēšanās Ogrē ir koalīcija ZZS ar VL, bet Liepājā ZZS ar SC un tā ir tikai nelielā aizberga redzamā daļa. Tad par ko, lai es balsoju, lai neiebalsotu “krievus”?
Varbūt ir vērts meklēt alternatīvas, kuras ir efektīvākas un spēj dot pozitīvu rezultātu atšķirībā no šī, jo es ne ar vienu vārdu neesmu teicis, ka mani apmierina esošā situācija un ka es taisos pie TV audzēt alus vēderiņu.
Lai cik patriotisks Tu nebūtu, Tu nekad nespēsi pieveikt pretinieku spēlējot pēc viņa noteiktajiem noteikumiem. Pašlaik man šī došanās uz vēlēšanu urnām atgādina britu jātniekus I Pasaules karā, kuri ar kailiem zobeniem metās virsū vācu ložmetējniekiem, svēti ticot, ka ar drosmi un godu pietiek, lai pieveiktu jebko. Ar laiku, saprotamu iemeslu dēļ, viņi šo ideju atmeta un izgudroja tanku. Arī tev ieteiktu paskatīties “ārpus kastītes” pirms apsaukājies 🙂 !
P.S. “Infantīls pseido-intelektuālis” – vai šis izteiciens gadījumā nav ņemts no Ļeņina vai Remarka daiļdarba? Lai arī kā nebūtu cepums autoram, labi teikts :)!
Šajā rakstā var atrast detalizētāku izvērsumu par mūsu parlamentārās republikas partiju sistēmu.
http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1685