Piedod Vilmār7777


“Latvijas armijas vienībām būtu jāspēj piedalīties uzbruktuma otrajā ešalonā, jau aiz sabiedroto tanku vienībām, kas būs novērsuši ienaidnieku tanku uguns iespējamību, bet kas atrastos zonā kurā vēl krīt ienaidnieka artilērijas lādiņi.”

Vilmārs7777

Pilnīgi nepamatoti nenovērtēts Vilmāra7777 raksts, kas pagājušā gada augustā parādījās ir.lv blogā… un neviena komentāra! Lūdzu visus izteikties šeit.

16 domas par “Piedod Vilmār7777

  1. (..) NATO valstis, pirms Baltijā iebrūkošie naidīgie spēki būs šķērsojuši mūsu robežas, šeit neizvietos nekādas būtiskas savas militārās vienības (nesen Latvijā notikušajos NATO štāba manevros pat tika uzsvērts ka tiek izspēlēti visi scenāriji izņemot ar NATO 5.panta izmantošanu saistītie).(..)
    Interesanta tēze, kas parāda cik lielā mērā viss Latvijā notiekošais ir atkarīgs no NATO-KF attiecībām un politiskās konjunktūras… Šogad rudenī “Steadfast Jazz 2013” NATO mācībās Polijā un Latvijā 5.pants būs lielā cieņā. Bet 2012.gada sākumā, kad tika plānotas rakstā minētās mācības, notika Krievijas prezidenta vēlēšanu kampaņa, kuru kontekstā jebkādas kustibas ap 5.pantu tiktu simtprocentīgi “nepareizi” uztvertas.

  2. (..)laikā kad NATO gaisa spēki vēl nebūs atguvuši kontroli pār Baltijas gaisa telpu, lai neintralizētu pretinieka artilēriju būs nepieciešama mūsu artilērija(..)
    Bezcerīgs pasākums iegādāties netiešā uguns artilēriju, kuru nesedz PGA un gaisā valda pretinieks. Pareiza pieeja būtu pirkt komplektus: haubices + attiecīga līmeņa PGA sistēmas.

    • Principā te būtu speciālistiem jāatbild uz šādiem jautājumiem:
      1. Cik daudz un kādiem stobriem ir jābūt, lai ar artilērijas uguni panāktu mums nepieciešamo taktisko efektu un tas noteikti nebūs no sērijas “iznīcināt”.
      2. Cik lielas pūles ir jāpieliek to efektīvai izmantošanai (apmācība, uzturēšanas, nosargāšana).
      3. Cik tas maksā!!! Vai mēs to varam atļauties.

  3. (..)jāiepērk no sauszemes palaižamas, uz mobilām platformām bāzētas pretkuģu raķetes (tas būs nesalīdzināmi lētāk, kā pilnvērtīgas flotes radīšana un šīs iekārtas būs vieglāk noslēpt no pretinieka aviācijas)(..)

    AM dara tieši pretējo – būvē kuģus.

  4. (..)nepārtrauktas frontes izveidei mums trūks cilvēku resursu(..)

    Trūks arī “pārtrauktas” izveidei :), bet ja arī nepietrūktu – frontes līnijas jau sen neviens neizmanto, jo mūsdienās tā ir super neefektīva resursu izšķiešana.

  5. (..) jāveic pēc iespējas lielāka Baltijas valstu bruņoto spēku integrācija(..)

    BALTBAT jau sen vēsture, BATBRIG nav dienas kārtībā, bet šis tas tomēr notiek.

  6. (..) lai gan vārdos deklarēta sauszemes spēku prioritāte ieguldīts neizprotami daudz līdzekļu jūras spēkos (..)
    Pat ļoti izprotami – lobēšana. Pati par sevi lobēšana nav nekas slikts, bet ja tās rezultāti nonāk pretrunā ar ilgtermiņa plānošanas dokumentiem, tad te darbiņš būtu prokuratūrai un VK, bet ne jau attiecībā uz lobētājiem, bet attiecībā uz parakstītājiem.

    • Tā bija klaja, mantkārīgos nolūkos veikta Latvijas armijas kaujas spēju sabotāža ar ļoti smagām sekām. Kuras diemžēl nespēj pamanīt šim nolūkam (lai to nepieļautu) speciāli izveidotās organizācijas SAAB un MIDD.
      Diemžēl mūsu bruņotajos spēkos krimināllietas ierosina par četrām kaujas patronām, kas netīšām atvestas no kara darbības zonas. Bet par to ka 20 gadu laikā tā arī nav izveidots apmācīts, nokomplektēts, mehanizēts un kaujas spējīgs bataljons neviens atbildību nav nesis! Toties saņem labas pensijas vai ieguvuši labus amatus valsts aparātā.
      Tā pat nav Latvenergo 3 milj. lieta. Tā ir daudz, daudz reizes lielāka nodokļu maksātāju naudas piesavināšanās un izšķērdēšana.
      Pilnībā nepiekrītu K.Krēsliņam par solijumu pildīšanu. (http://www.delfi.lv/news/comment/comment/karlis-kreslins-domajot-par-2014gada-budzetu.d?id=43454897). No sākuma lai AM un NBS pierāda, ka spēj efektīvi apsaimniekot finanšu līdzekļus un tikai tad var būt runa par kaut kādu finanšu līdzekļu palielinājumu. Mums ir 5000 profesionālā dienesta karavīru un 10 000 zemessargu (oficiālie dati!!), bet mums nav neviena kaujas spējīga bataljona!!! Par ko ģenerāļu kungi ir runa?!!! Ne jau naudā ir problēma. Vajag rakt dziļāk!!!

  7. (..) neesmu ne aktīvā dienestā esoša, ne atvaļināta militārpersona, ne valstvīrs ar pielaidi slepeniem NATO dokumentiem (..)
    Ļoti labs raksts, kas teicami parāda, ka ar loģisku domāšanu apveltīts nespeciālists var nonākt pie ļoti pareiziem secinājumiem. Tad kādēļ mūsu pieredzējušie ierēdņi un nopelniem bagātie ģenerāļi stumj vezumu pilnīgi pretējā virzienā?

  8. Jā loģika ir loģika, diemžēl šis priekšmets ir pazudis gan no vidusskolu, gan augstskolu mācību programmām nu tad nav ko brīnīties, ka viens cilvēks ar daudzmaz loģisku prātu pusstundas laikā atklāj visus lielos NATO stratēģiskos noslēpumus.

  9. Raksts labs, visā no tā, par ko tur runāts neesmu vēl iedziļinājies, tomēr par MRAPiem man ir savs viedoklis – LV tādi nav vajadzīgi un ārzemju misijās tos varam vai nu nomāt vai arī pa lēto iegādāties dažus ASV Afgāņu MRAPus.
    Latvijai tie smagie, dārgie(kur šis rāva, ka MRAP’i ir lēti, ja pērk jaunus?), augstie klints bluķi nav vajadzīgi.
    Arī vācu Fuksis nederēs – nav kāpurķēžu, tātad ļoti ierobežota mobilitāte Latvijā.
    Par jūras spēkiem arī vienmēr esmu domājis – ko tad tie mūsu kuģi iesāks reālas kara darbības situācijā? Viens-divi un nekas nebūs palicis pāris no JS.
    Arī par pretgaisa aizsardzību ir jautājums – RBS70 ir, bet kādēļ neko nedzird par tālākas darbības PGA iekārtām?

    • PS. Un par spaikiem gan neizsakāms prieks, jo īpaši tāpēc, ka ir iepirktas jaunākās paaudzes raķetes, vismaz cik dzirdēts.
      Cits jautājums, cik kopumā to ir un droši ir šie krājumi pret diversijām un bombardēšanu/cik labi noslēpti?
      Vēl viena piebilde – kārļiemgustaviem arī tā kā varētu iepirkt jaunāka tipa lādiņus, lai var sist arī ko spēcīgāku par parasto RHA bleķi.
      Protams, ka KKM/APC būs kompozīts/reaktīvās bruņas UN vēl piedevām aktīvā aizardzība(Arena/Štora?), tad nekādi spaiki vai kārļgustavi tur nelīdzēs, ja vien netiks bliests no visām pusēm. Lai gan stipri šaubos, ka kaimiņam būs naudas un jaudas lai apgādātu savus tankus ar šāda tipa aizsarzdību.

  10. Lai cik tas dīvaini nebūtu, tad AM ir noteikusi ka viena no NBS prioritātēm ir inženieru spēju attīstība (grūti pat saprast no kurienes tāda apgaismība uznāca). Kura Latvijas purvainajam apvidum var dot būtisku taktisku efektu (aizkavētu ienaidnieku). Neesmu speciāli rēķinājis, bet, ja labi gatavojas, tad ir iespēja, ka mēs spētu aizskavēt ienaidnieku izmantojot šķēršļus (dabiskos + mākslīgie), nedaudz tos piesedzot un galvenais nezaudējot dzīvo spēku, iegūt kādas piecas dienas.
    Diemžēl, mēs godpilno NATO titulu “plānošanas čempioni” joprojām nedomājam atdot kādam citam.
    Lielāko problēmu es tagad saskatu mūsu NATO lidlaukā, kas ir uzbūvēts Lielvārdē un ņemot vērā, ka mums nav tālās PGA iekārtas, tad tas tagad stāv kā tādas “Rīgas atslēgas”.

    • visi šie “taktiskie efekti” ir labi pie lineāra kaujaslauka vai vismaz pret spēka ziņā līdzvērtīgu pretinieku.
      pat zviedri neplāno turēt ilgāk par dažām dienām, mūsu gadījumā 50% “profiņu” varēsim norakstīt ka psyops un infoops upurus, bet zs nav munīcijas, lai atšaudītos tik ilgi cik tu raksti. Komandvadības ķēde cietīs pirmā, nebūs nekādas koordinācijas starp pretestības “perēkļiem”.
      Ka te viens kolēģis pareizi pieminēja – meliorācijas grāvjus vajadzētu būvēt perpendikulāri ceļiem, nevis paralēli. Labi uhn lēti, tas pie zināmiem nosacījumiem tiešām varētu dot efektu. Ideja par inženierspējām domāju nāca no tā, ka tās var veiksmīgi izmantot miera laikā kā “strojbatu”.

  11. Lai fiziski no Ludzas līdz Rīgai ar vieglo automabīli pa šoseju aizbrauktu nepieciešamas 3 stundas, ja uz ceļa būs vairākos posmos ceļa remonts, tad šis brauciens var ievilkties līdz pat 4 stundām.
    Nogāžot uz ceļa kādus desmit baļķu iegūsim kādas 10 min., papildinot ar mīnām šo šķēršli vēl varam iegūt kādas 15.min., apludinot šo vietu varam iegūt stundas un ja beigās ar mīnmetējiem uzbliež vēl var dabūt papildus laiku.
    Es neteicu, ka tas ir viegli, bet toties salīdzinoši lēti.
    Militārās kolonas pārvietošana nav tik vienkārša padarīšana. Cik lielu laiku varam iegūt precīzi nav iespējams noteikt, jo to ietekmēs dažādi faktori (ienaidnieka tehnikas stāvoklis, karavīru morāle, laika apstākļi, mūsu spēja improvizēt, piesaistīt civilo resursu un kas un kā izmantos Lielvārdes lidlauku).
    Kas attiecas uz Zviedriju, paskatoties kārtē, man šķiet, ka viņiem pietiktu tikai ar inženieriem, lai padarītu jebkuru sauszemes iebrukumu par murgu!!! Ne velti viņi savā teritorijā praktiski vispār nav karojuši, ja neskaita Kuršu Vikingu piekrastes sīrojumus!

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.