Visu LV teritoriālās aizsardzības problēmu atrisinātājs?


Kā jums šķiet, ja Zemessardzes ricībā būtu pāris tūkstoši šādu šauteņu, kas ļauj nepieredzējušam šāvējam (laikam jau jāsaka – operātoram) garantēti trāpīt mērķī no ~1 km attāluma, tas radītu potenciālajām iebrucējam “nepieņemamus zaudējumus“?

Papildus izcilai precizitātei, šautenei  ir “fīča” , kas ļauj  uzņemt tēmeklī redzamu krāsainu mērķa attēlu un reālā laika režīmā publicēt to sociālajos tīklos. Patiesi šis ir tas ierocis, ko var saukt par  4GW ready  🙂

Viens ir skaidrs: ja pretiniekam rūp savu karavīru dzīvības, droša pārvietošanās okupētajā teritorijā varētu notikt tikai naktīs vai aiz bieza dūmu aizsega. Standarta pretsnaiperu taktika pret šādu ieroci  nedarbosies, jo 900 -1000 m handikaps  ļauj droši atkāpties un ja vel snaiperi darbojās pārī…

Protams mūsdienās ir ierīces, kas ļauj šāviena brīdī noteikt snaipera atrašanas koordinātes un izsaukt, piemēram, artilērijas uguni, bet šie aparāti ir dārgi, nav izplatīti un samērā jauna tehnoloģija pagaidām nedarbojas uz tik lieliem attālumiem. Turklāt zināšanas par to, ka snaiperis atrodas 1 km attālumā maz palīdz kājniekam snaipera iznīcināšanā, jo nekāds close and destroy nesanāk.

Latvijas teritorija ir ļoti  labi piemērota snaiperu izmantošanai un  neaizšķērsotu distanci 1 km garumā  nav grūti atrast ne laukos ne pilsētās. Nieka 30 000 000 Ls Tracking Point šauteņu iegādei un nu okupant, noķer vēju… Iespējams šādu nestandarta īsceļu (shortcut) meklēšana (un atrašana) ir Latvijas teritorijas reālākais  aizsardzības veids, jo sacensties ar kaimiņiem smagā bruņojuma kvalitātē un kvantitātē mūsu vadoņi acīmredzot negrib vai neprot.

17 domas par “Visu LV teritoriālās aizsardzības problēmu atrisinātājs?

  1. Daži jautājumi:
    1) Kas būtu “nepieņemami zaudējumi”? Manuprāt mūsu potenciālam pretiniekam tie varētu būt 10-20 tūkst. trīs mēnešu laikā. Pie pašreizējās viņu iekārtās, sasniedzot šo skaitli, sāksies masveida dezertēšana.
    2) Šautene ir laba, bet
    -nepieciešami tāda paša rādiusa prettanku ieroči, ko var pārnēsāt viens cilvēks;
    -mazāka rādiusa prettanku ieroči un vadāmās mīnas (tai skaitā kustīgās), kuras var aktivēt caur tādas pašas šautenes tēmekli
    -mīnmetēji ir pašnovades lādiņiem

    • Domāju ka šim ciparam jābūt mazākam un laika mums būs mazāk. Sīkāk neizplūdīšu apskaties šo rakstu vai iegugļo “Casuality Sensitivity”.

      Tevis minētie verķi ir laba lieta, te strīda nav. Tikai, ja mūsu kāpostgalvas tos arī iegādātos, tad ar 99% varbūtību noglabātu to visu vienuviet, kura x stundā tiktu pirmā sabumbota, ieņemta vai nepaspētu izdalīt, jo uz pavēles nebija vīzas vai printērī beidzās tinte. Šauteni gan var savlaicīgi uzticēt gandrīz katram zs, ir pieredze, reglamenti, kārtības utt. Komandvadības ķēde zs pārtrūks momentāli un visa darbība notiks autonomi (haotiski). Šādu sistēmu izskaitļot un sagraut nav iespējams… labi, ir iespējams, bet tikai ar tikpat decentralizētu pretdarbību. Katru mūsu defektu jācenšas pārvērst par efektu.

  2. Par to apmācību gan es īsti negribu piekrist. Uz šāda tipa ieročiem akcents pāriet no snaipera iemaņām uz uzturēšanas iemaņām. Iekārta ir sarežģīta un dārga un noteikti pastāv ierobežojumi tās izmantošanā, piemēram, nerunā ar draudzeni pa mobilo telefonu tēmēšanas laikā! Tā kā jāmācās būs jautājums tikai ko!
    No otras puses mūs sen jau brīdina par kara virtualizāciju. Cilvēki vērojot visu monitorā nespēj atšķirt spēli vai treniņu no realitātes un sekas cilvēkam var būt dramatiskas, ja par bēgļu apšaušanu simulatorā karavīram draud tikai slikta atzīme, tad realitātē tas ir tribunāls, lai gan paši rīki ar ko darbojas karavīrs neatšķiras džoistiks un datora monitors. Ir jau pietiekoši daudz piemēru tam ka cilvēkiem zūd robeža starp dzīvi un realitāti. Ar šo es nekādi negribu noliegt jauno ieroču veidu ienākšanu armijā, tikai akcentēt uzmanību uz to, ka apmācību jautājumā šai sakarā viss nav tik vienkārši un par to jāsāk domāt savlaicīgi – vēl pirms ieroču iegādes.

  3. NBSā parasti ir tā:
    Tie, kas pietiekami sajēdz no ieročiem, taktikas un operācijām vispār, neko nevar lemt (vecākie instruktori, kapteiņi-pulkvežleitnanti;
    Tie, kas var lemt (pulkveži, ģenerāļi) (tiesa – ne visi), neko daudz nesajēdz no tām trim lietām.
    Tāpēc pievienojos “varabungām” – nav ko fantazēt. Marš paķert zviedru humpalsomas un uz poligonu – aizmālēt acis augstām amatpersonām un pelnīt bonusus nākamajam čiekuram.

  4. 30k par vienu šauteni un to nodot ZS? Nereāli, pat PD nekas tāds nespīd.
    Lieta laba, vienīgi pamatapmācībai tomēr būtu jābūt operatoram, vienalga vai šaus no 1000m ar šo brīnumu vai arī no 300m ar parasto snaiperšauteni.

      • Mudaks ir izcili urlisks vārds.
        Jā, tādēļ, ka pie varas ir neprofesionāļi, kangari un karjeristi.
        Tu nenopirksi par 30k “brīnumieroci”, kurš atrisinās visas problēmas, trūkst citu, ne mazāk svarīgu lietu un ekipējumu, ieroču un munīcijas kaut vai tai pašā ZS.
        Viens šāds te brīnums uz batiņu, atvainojos, diezin vai ko mainīs.

        • Mans priekšlikums bija 2000 šādu verķu, faktiski katram otrajam zs un turēt mājās. Fiksais īstermiņa risinājums. Un tieši tādēļ, ka “trūkst citu, ne mazāk svarīgu lietu” ….ne gala ne malas šīm vajadzībām neredz un katra no tām ir izšķiroša PT, PGA, C4I, ISTAR utt utml. Dinozauri attīstīsies un izmirs, kamēr AM to visu gādās.
          Neprofesionāli var apmācīt, kangaru pārpirkt, karjeristu paaugstināt, bet mudaks kā bija mudaks tā paliks. Trakāk vēl, ja kombinācijā ar trim iepriekšnorādītiem.

          • 60 miljoni ZS par 2k šauteņu? Diemžēl, bet tas cipar nekad nespīdēs ZS, lētāk un loģiskāk būtu katrā batiņā pa vienam reālam snaiperu vadam, kur darbotos vai nu vienatnē ar nesamu ieroci vai divatā ar 50 kalibra anihilatoriem :)!
            Lai gan arī mans variants nespīd, jo kamēr ZS tiek pieškirts iztikšanas pabalsts, kurš realitātē ir zem iztikas minimuma un kamēr snaiperi būs tikai un vienīgi izlūku vadu ekstra, tikmēr ZS par reāliem snaiperiem var ij nesapņot.

            • Tu esi pārliecināts, ka reālas kaujas darbības gadījumā izdosies saturēt batiņu kopā kā apakšvienību un saņemt jēdzīgas komandas no novada?
              Par snaiperi nepadara ierocis vien, tur vēl apmācība un treniņi. Cik izšauj gadā esošie zs snaiperi pats zini. TrackingP priekšrocība, ka par saniperi kļūst katrs, kurš prot apieties ar ieroci, tādi mums pagaidām ir.
              Protams visa šī diskusija tikai iztēles vingrināšanai. Diemžēl.

  5. Tādēļ, ka neviens pat nepieļauj domu, ka varētu arī pretoties agresijai. Piem. Būdams aktīvs militārists (PD) es par pirmajām KF BS mācībām “Zapad” uzzināju tikai divas dienas pēc to noslēguma parādes. Tas runā par daudz ko!!!! Tāpat kā šis: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1685
    Armija ir tāds pats Latvijas valsts neatkarības simbols, kā lats. Abus divus mēs esam pazaudējuši, pat īsti neiegūstot (nu varbūt uz īsu brīdi 90.gadu sākumā, kas lats bija neatkarīgs un armijai bija Zemessardze).

    • (..)”Tādēļ, ka neviens pat nepieļauj domu, ka varētu arī pretoties agresijai.”(..) – viens no iemesliem manai aiziešanai no PD.
      Tas tādēļ, ka nosacītie “veikalnieki” un “būdži” cer saņemt garantijas savu investīciju un pamatlīdzekļu aizsardzībai, nevis ļaus sagraut visu mantību “bezjēdzīgā” pretestībā. A ko? Tur jau arī tādi paši tipa kapitālisti…vienosimies. Pāri paliek trakie un plikie patrioti, kuriem trūkst stratēģiska skatījuma uz realpolitik. Un saki vēl bez NATO un EU atbalsta mēs būtu krutāk turējušies…

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.