I knew it, but did nothing
- DuckDuckGo, based in Pennsylvania, does not share user data with sites
- This means fewer advertisements and results that are not skewed for users
- Firm saw web traffic double in the wake of Snowden NSA tapping leak
By Helen Collis
PUBLISHED: 03:43 EST, 11 July 2013 | UPDATED: 10:44 EST, 11 July 2013
Web-users who want to protect their privacy have been switching to a small unheard of search engine in the wake of the ‘Prism’ revelations.
DuckDuckGo, the little known U.S. company, sets itself aside from its giant competitors such as Google and Yahoo, by not sharing any of its clients’ data with searched websites. This means no targeted advertising and no skewed search results.
Aside from the reduced ads, this unbiased and private approach to using the internet is appealing to users angered at the news that U.S. and UK governments (the National Security Agency (NSA) in the…
Skatīt ziņu 958 more words
vara bungas 
Tikai nevajag ilūziju. Klausās un skatās visi un visu. Ja domājat, ka šo lapu neuzmana DP un MIDD tad esat naivi.
Sistēma EŠELONS kas kontrolē informācijas pārraidi transatlantiskajos kabeļos ir sena kā pasaule.
Nevajag iedomāties, ka otrā galā sēž meitenes, kas visu diennakti klausās mūsu murgus un seko līdzi mūsu porno lapām. Ir vārdi, frāzes, failu nosaukumi, interneta adreses. Ja jau biržas brokeriem ir programmas kuras saprot tekstu, tad kādas programmas ir specdienestiem. bail pat iedomāties.
Ir tikai viena izeja – jāatgriežas pie cilvēcīgas tiešas verbālas komunikācijas un vecajām labajām konspirācijas metodēm.
Tu aizmirsi salikt :), tādēļ izklausies ļoti norūpējies par mūsu atpalicību un naivitāti. 🙂
Tevis piedāvāta “izeja” ir strupceļš, jo šādas komunikācijas efektivitāte ir tuvu nullei, tā nav neko drošāka un ir regresīva pēc būtības.
Es teiktu, ka korrespondentiem būtu jāpārkārto attiecības, jāatsakās no komunikācijas un jādarbojas autonomi kopējo vadlīniju ietvaros.
Interesentiem iesaku lasīt šo http://en.wikipedia.org/wiki/The_Starfish_and_the_Spider
summary
Ja ir slinkums pašiem sameklēt tīmeklī, man ir pdfā, rakstiet – atsūtīšu.
Un kā tu noteiksi kopējās vadlīnijas?
Vispār es gribēju akcentēt ko citu – nezinot spēles noteikumus – slepenos vārdus, frāzes, interneta adreses u.t.t, tu tīri nejauši vari nokļūt nevēlamo personu sarakstā. To izlems programma, kura tālāk tavus datus ielādēs bezbilotniekā, kurš, bez sirdsapziņas pārmetumiem, izsekos tevi un piebeigs atbilstoši sev vien zināmam algoritmam.
Situācija veidojas tāda, ka katrs no mums jauši vai nejauši ieejot kādā mājas lapā, uzklikšķinot kādā meklētājā vai vienkārši tēlaini izsakoties e-pastā var kļūt par kiberspiegošanas, vai pat kiberkara upuri.
Ja tu savu valodu neesi nonivelējis līdz mašīnai saprotamai izteikšanās formai (Programmēšanas valodai), tu jau esi potenciāls kandidāts uz terorista vietu.
Tāpēc es iesaku atgriezties pie vienkāršas cilvēciskas komunikācijas. Nepieļausim, ka mūs padara par mašīnu koda vergiem.
Jā, protams varbūt es sabiezinu krāsa, bet tīri teorētiski šāda iespēja pastāv – tikt iznīcinātam balstoties tikai uz matemātisko loģiku.
Nav sarakstes internetā – nav iespējas lietot “aizliegtos” vārdus un frāzes.
Retrogrāda nostāja. Neprotu to izmantot, negribu pielāgoties, tādēļ nelietošu vispār. Atsakoties no progresa augļiem tu automātsiki esi zaudētājos.
Mūsdienās dienesti cīnās nevis par informācijas ieguvi, bet par tās apstrādi, analīzi un lietojamu (!) rezultātu iegūšanu. Drīz visi tīmekļa lietotāji uz zemes vienā vai otrā veidā “sasmērēsies” un iekļūs sarakstos, kāds no tā labums dienestiem? Cita lieta, ka metodiski filtrējot milzīgus datu masīvus kristalizējas “lohu riska grupas”, kas ne tikai aizdomīgi komunicē, bet arī reāli rīkojas – apmeklē “riska” valstis, saņem neskaidras izcelsmes finansējumu, pauž nepieņemamus uzskatus. Šādu personāžu atlasīšana ir, no sabiedrības viedokļa, svētīgs darbs. Vienīgais, kam izdevās apjāt sistēmu bija norvēģis Breiviks, jo (ja) viņs bija fucking piesardzīgs vienpatis. Te sistēma buksē, jo smadzenēs katram neielīdīsi. Pagaidām. Par melu detektoriem dzirdēja visi, kā arī par to apmānīšanas metodēm. Steidzu ziņot, ka medicīnā plaši izmantojamie functional magnetic resonance imaging (fMRI) ir pēc fakta modernākie poligrāfi un tos testējamam piemānīt nav iespējams. Tikai laika jautājums, kad FMRI aizstās parastos poligrāfus. Ar to štirlicu un citu konspirātoru ēra beigsies.
Bet pagaidām tehniski iegūto datu pārpilnība liek dienestiem atgriezties pie vecā labā HUMINT, jo no e-pastu lasīšanas jēgas ir ļoti maz. Cilvēks kā izlūkošanas sensors ir neaizvietojams nolasot informāciju no subjektiem, kas vēlams pat nenojauš, ka tiek skenēti informācijas iegūšanai.
Patiesu baudu man sagādāja krievu rakstnieka Viktora Peļevina pusfantastiskās anekdotes “ЗЕНИТНЫЕ КОДЕКСЫ АЛЬ-ЭФЕСБИ” lasīšana. Iesaku, būs i ieņirgt, i pārdomām.