Šonakt KF ar neveiksmi beidzās jaunākās starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar zemūdens startu “Bulava” izmēģinājumi. Neveiksmes faktā nekādas sensācijas nav – no 20 izmēģinājumiem 8 piemeklēja līdzīgs liktenis.
Raķetes “Bulava” parametri ir tādi, ka būdama izšauta no zemūdens kreisera, kas atrodas pie savas bāzes piestātnes, tā var sasniegt jebkuru vietu ASV vai Ķīnas teritorijā (tātad mērķus 8 000 – 9 3000 km radiusā). Tā spēj nest 10 kodolblokus, kas pēdējā lidojuma fāzē atdalās no nesējraķetes un turpina pārvarēt PRA veicot individuālus manevrus, kurus izskaitļot praktiski nav iespējams. Ļoti iespaidīgs ierocis, turklāt zemūdenei atrodoties okeānā tā spēj nodrošināt garantētu atbildes triecienu arī tad, ja visi citi stratēģiskie kodolieroči ir iznīcināti vai izrādījās neefektīvi.
Šoreiz Bulavas lidojumam bija jākļūst par spēcīgu psiholoģiski- informatīvu akkordu, kas būtu noslēdzis visai neveiksmīgu G-20 valstsu vadītāju forumu S.Pēterburgā. Akkords krieviem padevies skaļš, lai arī ne visai elegants, bet tā “ziņojums” ir skaidri lasāms – draudi. Domāju uz šīs raķetes starta (veiksmīga vai neveiksmīga) psiholoģisko efektu ir jāskatās kontekstā ar pēdējā laika KF amatpersonu agresīvo retoriku un KF prezidenta apņemšanos aizstāvēt Asada režīmu.
Putins pamatoti salīdzina sevi ar Asadu un cenšas rīkoties proaktīvi saprotot, ka nākamais režīms, kas var izrādīties “nedemokrātisks enough” var būt viņa paša radītā varas vertikāle. Tādēļ noslēdzas sevī un spēlē uz visu banku. Diemžēl “visā bankā” ietilpstam arī mēs – baltieši.
Jaukas brīvdienas visiem.
vara bungas 
par to Pūķina kaķi – var jau būt, ka tajā freidiskajā kabalā, kas izklāstīta rakstiņā arī kaut kas ir, taču 99%, ka tas ir zīmējums, ko viņš iemācījies zīmēt bērnībā. Mums arī bija tāds pats shematisks dzīvnieks no pakaļpuses, ko bērni viens otram ierādīja, tikai zilonis nevis kaķis.
Vienu dienu Putins paziņo, ka gatavs atbalstīt triecienus, citu dienu, ka palīdzēs Asadam. Manuprāt viņš vēlās kaut ko lielu sev izkaulēt.
proof linku pls uz Putina paziņojumu par atbalstu triecieniem.
http://www.gudok.ru/sujet/syria/?ID=964483
lasi ne tikai virsrakstus. “neizslēdz iespēju piekrist, ja tiks pierādīts un būs ANO DP sankcija”.
Es tā arī biju domājis, neizteicos izsmeļoši.
t.i. zemteksts bija tāds “iecere man nepatīk, bet ja jūs man kaut ko piedāvāsiet, tad es varu pārdomāt”
zemteksts … “No way”. Krievija netirgojas, bet cīnās par izdzīvošanu, jo ir pārliecināta, ka pēc Sīrijas un Irānas krišanas nākamā būs viņa.
Nedomāju, ka Irāna pārskatāmā nākotnē var krist. Nogāzt Irānu ir stipri sarežģīti. Pie tam militārā agresija pret Krieviju, kurai ir kodolieroči un milzīga teritorija arī nešķiet ticams. Sīrija gan ir salīdzinoši sīka vienība.
kāda mil.agresija? Kurš ko teica par agresiju? pilsoņu karš maksimums.
Man šķiet, ka ASV galīgi nav izdevīgs pilsoņu karš Krievijā, valstī ar lielu teritoriju, sliktu infrastruktūru un masu iznīcināšanas ieročiem. Viņiem lai arī Putins ir nepatīkams, tomēr labāk tāda stabilitāte nekā haoss.
Šobrīd pk KF teritorijā ASV nav izdevīgs. Kas būs pec 10 gadiem? Kas nomainīs Puķinu? Kas būs pēc 15-20 gadiem? Cik maksās nafta? Vai tā vēl būs pieprasīta? Cik ātri noveco kodolarsenāli? Domā stratēģiski…
Domāju, ka pēc 15-20 gadiem, ja Krievija lēnām noripos līdz pilsoņu karam, nebūs liela nozīme vai ASV bumboja Sīriju 2013. gada.
Starp citu atslodzei topoša filmiņa par hipotētisko pilsoņu karu ASV http://www.youtube.com/watch?v=dq63SN4TeHg 🙂
Saproti taču vienreiz, ka šis būs otrs precedents pēc Serbijas/Kosovas, kad demokrātiska valsts lieto spēku pret suverēnu valsti BEZ ANO DP sankcijas, t.i., pārkāpjot ANO hartu. Viss tālāk nav kur iet. Tam būs tālejošas sekas. Pēc šāda precedenta jebkura valsts var darīt jebko, ko tās spēks atļauj darīt pret kaimiņiem un atsaukties uz ASV piemēru. Ja nedrīkst, bet ļoti gribās, tad drīkst… Līdzība ir ar likumu, kas paredz nāves sodu pēc tiesas un policistu, kas nošauj noziedznieku bez tiesas pamatojoties uz savu izpratni par taisnīgumu.
pilnīgi piekrītu Varabungām. Ģeopolitiskajā spēlē Sīrija ir priekspēdējā Krievijas robeža. Pēc tam Irāna un tad jau cīņa sākas savā zemē. Tāpēc Pūķins kļūst arvien noteiktāks un pārliecinosāks. Paskatieties, kā Pītera g20 galotņu tiksanās laikā Pūķinam runājot izskatās rietumu pārstāvji – kā nopērti kranči.
Krievijas skats uz Sīrijas jautājumu: http://youtu.be/2ndfFpXo_jg