- gada 3. decembrī speciāli TVnet
Mēs dzīvojam tautu staigāšanas laikā, kad cilvēku grupas intensīvi migrē pāri robežām uz visām debess pusēm. Lielākā migrantu daļa uztur kontaktu ar savām mājām, tuviniekiem caur internetu un tāpēc nejūtas pazuduši plašajā pasaulē. «Poļu santehniķis», kas šodien ir tikpat plaši pazīstams jēdziens kā britu «biržas fondu mākleris», pieder tai pašai migrantu populācijai, kas jau sen ir pārstājuši dzīvot vienā konkrētā valstī.
Pārslodzes efekti
Sekas šai «staigāšanai» ir dažādas. Ekonomisti saredz migrācijā gigantiskas uzplaukuma iespējas, jo imigranti ir gatavi lētāk paveikt darbus, kas vietējiem nav pa prātam. Tieši tāpēc Rietumu demokrātijas pašlaik labi «uzvārās», izmantojot jauno imigrantu dinamismu savienojumā ar vietējo pieredzējušo speciālistu kompetenci un menedžmentu.
Ir arī ēnas izpausmes, kas novērojamas ārzemnieku sociālajā diskriminācijā, jo «caurmēra rietumeiropieši» imigrantus vairāk uztver kā apgrūtinājumu, nevis pienesumu.
Neraugoties uz to, ka ārzemju viesstrādnieki uzņemas viszemāk atalgotos darbus – tos pašus, kurus vietējie nevēlas strādāt, bezdarbs jaunatnes vidū Rietumeiropā…
Skatīt ziņu 1 280 more words
vara bungas 
Šo nesen lasīju Tvnetā, skaļi un puslīdz skaidri, gan par nelegāļiem, kurus Eiropā tomēr nebūtu jālaiž(šodien zem Turgeņeva ielas tuneļa viens aziāts pelnīja sev piķi spēlēdams vijoli, vēlu svētdienas vakarā!), gan arī par visām citām pretrunām divkosīgajā Eiropā.
ar NElegāļiem, kas spēlē vijolīti puslīdz var tikt galā, ko darīsim, kad “europa” mums iedalīs LEGĀĻU-efiopu kvotu? Var droši prognozēt galēji labējo kustību uzplaukumu, neredzētas koruptīvās shēmas un eiroskepticisma renesansi. Stabilitātei tas par labu nenāks. Daži vietējie neslikti iedzīvosies, daži godīgi nopelnīs, daži mazāk kvalificētie neatradīs darbu un būs spiesti aizbraukt. Ienāks “smagākas” narkotikas, pieugs laupīšanu un izvarošanu skaits. Jau šobrīd jābūt plānam cik imigrantus mums vajag, cik varam pieņemt, kā integrēsim, kā apkarosim negācijas, kā aizstāvēsim pamatiedzīvotāju intereses un tiesības. “Remember Kosovo, Oslo, Butovo” tādam nākotnē jābūt valsts drošības moto.
Tak vakar bija raksts par to, ka ES grib piedāvāt 6000 eiro par katru izmitināto legālo ANO(?) bēgli :D!
Runa gan šobrīd esot bijusi tikai par Sīrijas bēgļiem, bet tas jau tikai tāds atrunas variants, drīz vēl izdomās ieviest oficiāli un kā jau Tu teici, ar kvotām utt!
Manuprāt patvēruma meklētāju pieplūdums ir tikai LAIKA jautājums, tas nozīmē, ka šodien vēl ir laiks domāt, kā to visu nomenedžēt.
Nekā. Mums valstī tāpat 300 tūkst, kolonistu. Vispirms tos dabūsim prom vai integrēsim. Tad par citiem var domāt. Ja ES spiedīs kādus uzņemt – jāstājas ārā. Un arī tiem, kuri ieradušies citu iemeslu dēļ, uzreiz skaidri jāliek manīt – viņi šeit ir ciemiņi – jābūt klusākiem par pelēm, zemākiem par zāli. Viens pīkstiens nepareizā toņkārtā un izsūtīšana uz dzimto tuksnesi garantēta.
“Dabūsm prom”, “Jāstājas ārā”, “Liksim manīt”. Neslikts plāns. Izskatās, ka rūpīgi pārdomāts. “Dabūsim prom” jau iet vaļā pilnā sparā, pie rezes prom tiek dabūti arī tie, kuriem pēc idejas būtu “jāliek manīt” imigrantiem, līdz ar to vienīgā iespēja paglābties ir “stāties ārā” un nonākt pelēkajā zonā, kur jau ir Ukraina, Gruzija un Moldova. Nākamā pietura būs “plaša autonomija Pleskavas apgabala sastāvā”. Atliek cerēt, ka Putina plāns neizdosies.
Man ir cits priekšlikums – “atturēt no aizbraukšanas tos, kas šeit dzimuši”, “nestāties ārā”, “izmantot imigrantus savās interesēs”, “neļaut izmantot sevi”.
Smejies vai raudi, neatkarīgi no tā, ko saka cilvēks manī, saprotu, ka ja šāda te lieta notiksies un šeit sāks ievest legālu/nelegālus imigrantus, labējie radikāļi saradīsies kā sēnas pēc lietus un tas būs labi, jo sāks šos te klapēt uz ielām, patīk tas kādam vai nē, bet ja valsts nebūs sakārtojusi likumdošanu šai sakarā, tad šo lietu savās rokās ņems un ne mazāk efektīvi sakārtos nacionālradikāļi, kuriem pārmest nu es vismaz neko netaisos…
Par tiem simtiem tūkstošu okupantu – jā, sūdīgi, ka 90.tajos nevienam nebija politiska griba(nopirkti, gļēvi, iebiedēti, ar burkānu sakārdināti politiķi) atrisināt vai nu integrācijas vai repatriācijas jautājumu.
Tagad jau nu ne gluži ka par vēlu, bet resursu un laika daudz vairāk paies, kamēr tiksim vaļā no šā te apgrūtinājuma, vēl nezin, vai kādus lielākus sūdus nesastrādās tas piektais ritenis, piektais stūris, piektā kolonna, galu galā, viņu partija(SC) rautin raujās pārņemt visu valsti savā kontrolē.
Izvērstāks plāns (prioritārā secībā):
1) Uzlabot demogrāfisko situāciju latviešu vidū
2) Panākt izceļošanas mazināšanos latviešu vidū
3) Dabūt atpakaļ tos latviešus, kuri ir aizbraukuši un viņu pēctečus
4) Stimulēt cittautiešu izceļošanu (uz visām pusēm)
5) Integrēt cittautiešus
Ieceļošana Latvijā ir pieļaujama tikai kvalificētiem speciālistiem, kuru Latvijā trūkst.
Ja nu tomēr ES sāks spiest lai laižam ieceļotājus, tad mūsu argumenti:
1) Mēs esam pret pašu principu, ka ES vispār kādi bēgļi ir jāuzņem. Katrai ES valstij ir tiesības izraidīt bēgļus tur, no kurienes nākuši.
2) Ja kaut kas sākās par koloniālo pagātni un atbildību par to, tad Latvija par to nav atbildīga. Latvija pati bija kolonija. Mūsu kvota ar 300 tūkst. kolonistu jau sen ir pārpildīta.
3) Mērķtiecīgi strādāt ar antiimigrantu partijām ES līmenī, var pablefot ar kolektīvo izstāšanos utml.
Ko Tu domāji ar “izmantot imigrantus savās interesēs” un “neļaut izmantot sevi”?
Nu jau sakarīgāk 😉 Imigranti Latvijas tautsaimniecībai būs vajadzīgi, no tā izbēgt nevaram. Un arī nekvalificētie būs vajadzīgi, citādi mūsu valsts uzņēmumi (ekonomika) zaudēs konkurences cīņa tām valstīm, kas nekvalificēto lēto darba spēku nodarbinās, tātad imigrantus izmantot var un vajag. Cik, kur, kā – to regulē valsts. “Neļaut izmantot sevi”, nozīmē valsts līmenī rīkoties tā, lai pabalsti imigrantiem nebūtu debesu manna par nekā nedarīšanu, uz ko ir kāri daži austrumeiropieši uzturoties piemēram UK. Komplektā ar bargu ziemu, tas būs pietiekams šķērslis, kas atturēs ortodoksālos liekēžus un parazītus. Un pilnīgi droši – korupcija imigrācijas kontroles jomā pieaugs n-tās reizes.
Mums nevajag mazkvalificētos migrantus, jo mums nav jābalsta sava ekonomika uz mazkvalificēto darbaspēku. Lai darbietilpīgos sektorus ņem citi, mēs koncentrēsimies uz augstām tehnoloģijām.
Tu pats tici tam ko raksti?
2011. gadā svarīgākās preces Latvijas eksportā bija:
• Koks un koka izstrādājumi – 16,8% no kopējās eksporta vērtības,
• Parastie metāli un metālu izstrādājumi – 14,5%,
• Mehānismi un mehāniskās ierīces – 12,7%.
• Minerālprodukti – 9,2%,
• Pārtikas rūpniecības ražojumi – 7,4%,
• Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – 7,4%,
• Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti – 4,4%,
• Augu valsts produkti – 4,3%,
• Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 4,1%,
• Plastmasas un to izstrādājumi – 3,1%,
• Papīra masa no koksnes, papīrs un kartons – 2,1%
Problēma tajā, ka lēto darba spēku atrast ir grūti dziļos laukos, jo spējīgie ir prom, par grašiem netaisās strādāt, savukārt tie, kas palikuši ir vai nu nodzērušies vai arī braukā strādāt uz reģiona centriem.
Pietiek tai pašai kokrūpniecībai(gateriem) pacelt algas un būs arī, kas strādā! Ne jau imigranti mums vajadzīgi, bet gan cilvēcīgi darba apstākļi, attieksme un atalgojums, visus šos punktus uzņēmēji VAR atļauties, bet vairums tomēr labprāt nopērk villu Jūrmalā, braukā vairākas reizes gadā uz siltajām zemēm un rullē pa Rīgas ielām ar Range Roveriem jau pirmajā savas uzņēmējdarbības gadā!
Par ieguldīšanu uzņēmuma izaugsmē un līdz ar to darbiniekos domā retais!
Vairums vispār nedomā un nav uzņēmēja nosaukuma cienīgi!
ko tu tiem uzņemējiem padarīsi, tā ir viņu nauda. Tāpat kā ūdens caurumu atrod, komersants atrod savu izdevību.
Bet vai mūsu uzdevums ir atražot šo struktūru vai to pārveidot? Lētā darbaspēka ievešana tieši šādu modeli iekonservēs. Letiņi uz ārzemēm mūk un tāds sleserveidīgs tips varēs turpināt pa grašiem nodarbināt cilvēkus kokapstrādē vai Maximās, bet pats Jūrmalā dzīvos un ar Lexus brauks.
Es esmu liberāls, uzskatu ka neko “mēs” (valsts) pārveidot ekonomikā nevaram, ja neesam nacionālsociālisti vai komunisti. Mēs varam radīt priekšnosacījumus (labvēlības režīmu) vienas vai otras nozares attīstībai, bet kopumā tikai tirgus noteiks mūsu eksporta struktūru. Ar zināmu budžeta piepūli mēs varētu uzsākt rokas pūlksteņu ražošanu, kas nebūtu sliktāki par Šveices zīmoliem, bet vai veiksmes stāsts turpināsies ari pēc tam, kad atbalsts tiks noņemts? Krievi to jau ir mēģinājuši ar autopromu, Superjet100 un viedtālruņiem, sānāk vai nu ierastais sūds vai arī produktu nevar saukt par “native”. pārskatāmajā nākotnē pasaulē pieaugs pieprasījums pēc pārtikas, to mēs protam, bet vajadzīgi strādnieki…
Vai lēto viesstrādnieku ievešana nav “labvēlīgo apstākļu” radīšana tieši low-tech nozarei? Valstis, kuras pavisam nesen izrāpās no 3. Pasaules un pirmo aktīvi piekopa noteiktu nozaru atbalstu lai pārveidotu ekon. struktūru. Valsts līmenī mēs varam cieši atbalstīt vidējo un augstāko izglītību pēc uzņēmēju prasībām, līdzfinansēt zinātniskos pētījumus, veidot riska kapitāla fondus, biznesa inkubatorus, tehnoloģiskos pudurus, atbalstīt lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperāciju, krājaizdevu sabiedrības, vietējo banku, cita veida infrastruktūras izveidi u.c.
Cik izmaksā viesstrādnieku integrācija? Vai nav lētāk mūsu vecākiem piemaksāt par bērniem?
Pie tam tuvākajos 20 gados notiks zemi kvalificēto darbu robotizācija. Japānas premjers tā arī izteicās: pie mums nebūs imigrācijas, pie mums būs robotizācija. ASV pētnieki prognoze, ka viņu valstī līdz ar robotizāciju ir apdraudēti 45% darba vietu. Tā kā mums nevis par viesstrādniekiem jādomā, bet par to, kā jauno paaudzi izskolot lai tā atrastu sev darbu arī pasaulē, kur krāvēju/kasieru/ravētāju darbi jau bus robotizēti.
Kad tu vēlamo pārvērtīsi par esošo, pateicīgā tauta tev uzslies pieminekli no tīra zelta.
Citādi sanāk ,kā anekdotē par pūci, kur pelītes kā jau mežā mazākās un neaizsargātākās, domā prasīt padomu pūcei. Pūce pabolās, paskatās debesīs un saka – kļūstiet par ezīšiem – tiem asas adatas un neviens viņus neaiztiek. Pelītes laimīgas, skrien mājās, tad attopas, ka nezin KĀ kļūt par ežiem. Skrien atpakaļ un vaicā pūcei – nu kā kļūt par ežiem? uz ko pūce pabolās, paskatās debesīs un saka – a kā lai es to zinu? Es te risinu stratēģiskās problēmas…
Kad tikšu pie varas, tad arī pārvērtīšu. Ātrāk nav iespējams.
Pagaidīsim. Ne tu pirmais.