“…Russia sees the world as increasingly insecure and this is likely to be the dominant view in the next couple of years and will probably inform security policy making in a longer-term perspective as well.
…Russia continues to prepare for a relatively large number of military tasks in all strategic directions. There is no evidence that Russia intends to make the lists of military threats shorter in the near future.”
Carolina Vendill Pallin, aizsardzības problēmu pētniece (SE)
vara bungas: citāti no 2013.gada pētījuma par RU BS attīstību 10 gadu perspektīvā, kas tika veikts pēc Zviedrijas AM pasūtījuma. Labākais, ko pēdējā laikā nācies lasīt par šo tēmu. Ņemot vērā ka SE ir neitrāla valsts un pētījums ir publiski pieejams, tas ir maksimāli rediģēts un sterīli politiski korekts, bet jāprot lasīt starp rindiņām.
vara bungas 
Šādiem pētījumiem ir arī jābūt publiskiem un nevar darīt tā, kā tas pieņemts pie mums – paziņot draudu analīzi par slepenu un kult tukšus salmus. Man kā pilsonim ir tiesības zināt par draudiem, gan kas attiecas uz mani un manu ģimeni, gan kuri attiecas uz valsti kopumā. Šai gadījumā runa var būt tikai par detalizācijas līmeni.
Ja man, kā normāli domājošam cilvēkam pasaka, ka informācija ir slepena, lai neradītu paniku, es to saprotu, ka drošības situācija ir kritiska un jebkurā brīdī var kļūt nekontrolējama, tātad ir pamats krist panikā.
Re kur būs citāts no Ministru prezidenta Valda Dombrovska ziņojuma Saeimai par Latvijas nacionālo drošību
“…Attiecībā uz militāro drošību, Latvija ir veiksmīgi nostiprinājusi iepriekšējos gados veiktās aizsardzības sistēmas reformas, kuras augstu novērtējuši arī ES un NATO partneri. Lai Latvijas bruņotie spēki būtu atbilstoši sagatavoti un spējīgi reaģēt gan uz tradicionālajiem, gan netradicionālajiem drošības izaicinājumiem, ir pilnveidota Valsts aizsardzības koncepcija, kuru Saeima apstiprināja 2012. gada 10. maijā. Savukārt, 2012. gada 19. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2012.–2024. gadam, kurā ir identificēti Latvijas bruņoto spēku prioritārie attīstības virzieni.
Attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību vēlos norādīt, ka pieņemot likumu „Par vidēja termiņa Budžeta ietvaru 2013.-2015. gadam” tika apstiprināta apņemšanās, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības finansējuma apmēru ar mērķi sasniegt Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķi 2% no IKP, lai tādejādi uzlabotu nacionālo bruņoto spēku darbību un kapacitāti, kā arī pildītu mūsu pienākumus NATO.
Kopumā izvērtējot visus iepriekšminēto faktorus un riskus uzskatu, ka Latvija kā pilnvērtīgs starptautiskās sabiedrības loceklis ir aktīvi sekojusi līdzi aktuālajām norisēm starptautiskajā politikā, kā arī aktīvi iesaistījusies kolektīvās drošības uzturēšanā un nodrošināšanā. Mūsdienās draudu avoti kļūst ļoti daudzveidīgi un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību. Latvijas veiktās aizsardzības sistēmas reformas ļauj Latvijai būt gatavai šo atšķirīgo draudu mazināšanai un novēršanai. …”
Kā redzams AM spīčraiteri piesedzoties ar nepieciešamību atbildēt uz “asimetriskiem draudiem” cenšas pamatot atkāpšanos no “tradicionālo draudu” kopšanas. Rezultātā jau tā niecīgais finansējums tiek sadrumstalots un riski netiek samazināti nevienā no virzieniem.
Jaunu draudu konstatēšana ir pamats jauna finansējuma pieprasīšanai, bet ja naudu nedod, tad:
1. jāpievērš tam shareholderu (nodokļu maksātāju/ sabiedrības/Saeimas deputātu uzmanību)
2. izvērtējot risku iestāšanās bīstamību/iespējamību jāprioritizē draudus un jākoncentrē resursus īstajā virzienā.
Iespējams AM ir savs funktieris, bet mēs par to neko nezinām. Ar formulu “gatavs draudu mazināšanai un novēršanai” var apzīmēt arī cilvēku, kas stāv ar cauru spaini un noraugās, kā svilst kūts, jo nav ne vēlēšanās līst ugunī, ne ūdens, ne jauna spaiņa un vispār viss jau ir par vēlu…