Paldies visiem dalībniekiem. Rezultāti nepārsteidz, neiepriecina, bet arī nesarūgtina un šķiet, ka atbilst sabiedrības noskaņojumam.
Izmantojot “jautātāja” priekšrocību gribētu izteikt trīs replikas:
1. Tie kas uzskata, ka privātums tīmeklī ir primārs aizmirst, ka pēc būtības tīmeklis ir publiska vieta (līdzīgi kā pilsētas laukums, teātra auditorija, skola, kafeinīca utml), bet nevienam taču nav iebildumu, ja publiskajās vietās a) tiek veikta operatīvā detektīvdarbība vai operatīvā darbība kā tāda b) privātuma nodrošināšana (datu šifrēšana, melnās brilles, pieklusināta balss runājot pa tālruni uc) ir katra indivīda paša atbildība. Ja reālajā pasaulē policija uc dienesti neveiktu operatīvo darbību (jūsu terminoloģijā – spiegošanu) pasaule būtu mazāk droša. Kas negrib nokļut “redzeslokā” negvelž muļķības un netusē ar noziedzniekiem, kas grib aizsargāt savus datus… aizsargā savus datus ar šifrēšanu, parolēm, mākoņservisu neizmantošanu utt – 100% garantijas vienalga nebūs, bet tomer.
2. Pats es piederu pie tiem, kas uzskata, ka privātumu tīmeklī var ierobežot cēlu mērķu labā (cīņa ar terorismu, kriminālu, valsts aizsardzības nolūkā), bet uzskatu, ka šajā jomā nav radīts pietiekams tiesiskais regulējums, t.sk. nav noslēgtas starptautiskas vienošanās, kas reglamentētu vienas valsts specdienestu darbību attiecībā uz citas valsts pilsoņiem tīmeklī. Darba šajā jomā ir jūra un paldies snowdeniem,jo tagad šī tēma izkustēsies no vietas. Iesaku palasīt
3. Tie, kas godīgi atzīstas, ka viņiem trūkst informācijas iesaku sākumam palasīt Operatīvās darbības likumu un ar to saistītos normatīvos aktus. Fakts ir tāds, ka neviena valsts nekad neatteiksies no iespējām iegūt (operatīvo) informāciju tīmekli, jo tas ir ātri, lēti, efektīvi. Ar šo problēmu būs jāsadzīvo tādēļ ir vērts sākt par to interesēties 🙂
vara bungas: raksts pārdomām:
vara bungas 
Aptaujas rezultāts viennozīmīgi parāda sabiedrības attieksmi tikai 30% reāli cenšas situāciju izprast – pārējie tikai reaģē uz propagandu!
Lai aptauja vēl pakarājas, tad spriedīsim 🙂 Strādāsim ar tiem, kas godīgi atīstas, ka nav informēti, lai izdarītu secinājumus.
30% patiesībā ir labs rādītājs un varētu pat atbilst kvalificētajam vairākumam. Gribēju gan norādīt uz citu – cik liela loma mūsu sabiedrībā ir kolektīvajai apziņai.
Šodien skatoties patētiskās runas par “jurīšu” ieviešanu, man kaut kā neviļus nāk prātā Ziemeļkorejas TV. Par to, ka vairāk kā 50% iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu var dzirdēt tikai ārzemju kanālos. Vai tiešām nekādu problēmu un visa tauta laimīga? Vai tiešām mēs neesam kļuvuši nabagāki par 12%(vidējais cenu pieaugums pēc eiro ieviešanas citās valstīs)? Nu tad jau Jaungada brīnums ir noticis!
Es atkal novēroju ka mūsu “kolektīvā apziņa” ir ļoti atsaucīga uz ziņām par negācijām pašu valstī, ko izraisīja pašu rīcība, kā arī esam pretrunu pilni. Labprāt korumpējam policistu un tad gaužamies par korupciju, paši ievēlam politiķus un nākamajā dienā sākam viņus ienīst, iestājamies EU, saņemam fondu līdzfinansējumu, bet negribam EU valūtu, gribam NATO un drošu dzīvi, bet negribam maksāt par to paši sev attīstot NBS, šausminamies par terora aktiem, bet gribam sasiet rokas un aibāzt ausis tiem, kas tos novērš utt
Pilnīgi riebjas 🙂
Jā tādi nu mēs esam – pretrunu plosīti, bet tā jau tas ir bijis no cilvēka radīšanas brīža (latviešu tautas pasaka). Manuprāt lielākā nelaime ir tā, ka nespējam precīzi nedefinēt savas vēlmes.
Piekrītu, kā man teica viens ārzemju polittehnologs, latvieši vispār ir tendēti jebkurā darbībā saskatīt tikai sliktu. Un tā ir galvenokārt tāpēc, ka pasi pat sev nevar definēt kāda tad darbība konkrētajā gadījumā būtu laba un pareiza.
Trūkst ideoloģijas, nacionālās stājas, audzināšanas un skaidras izpratnes par to no kurienes nākam, kas esam un uz kurieni virzāmies.
Piekrītu, īpaši tam, ka nesaprotam uz kurieni virzāmies. Tomēr par to nevar vainot tautu kā tādu. Te vainojami tautas priekšstāvji un vadītāji, kuri šo lomu ir uzņēmušies, bet nespēj domāt tālāk, kā līdz nākamajām vēlēšanām.
Diemžēl, pašpasludinot sevi par līderi tas vēl nenozīmē, ka tāds tu spēj arī būt! Tieši tas vērojams arī mūsu mīļajā armijā, pa karjeras kāpnēm virzās nevis spējīgākie, bet, tā teikt, politkorektākie.
būtiska piezīme nevis “virzās”, bet tiek “virzīti”. Karavīra sagatavotības un spēju rādītājs nav dienestā pavadītie gadi, bet viņa paša un padoto sniegumss, ko demonstrē mācībās. Ja mācības ir “ķeksim” un to rezultāti, ja arī tiek analizēti, neietekmē dienesta gaitu, tad augšā tiek pēc citiem atlases kritērijiem.
Nepiekritīšu Vara Bungu pirmā formulējuma salīdzinājumam, jo tad ejam dziļāk, Ja jau normāli tiek veikta operatīvā darbība kafejnīcā, tas ir pašsaprotami, bet ja operatīvais darbinieks uz aizdomu pamata patausta tavas sievas pupus tajā pat kafejnīcā, tad tur nekā normāla neredzu. Un vispār uzpūstais burbulis par terorismu un tā apkarošanu, kā vārdā var atļauties da jebko ir buļļa kaks, Tad jau gripas vārdā, kas ik gadus paņem simts tūkstošiem dzīvību vairāk, kā tā sauktais terorisms mēs varētu pasākt slimniekus sadedzināt dzīvus, lai izolētu veselo sabiedrību. Pilnīgi nepiekrītu manu datu brīvai pieejai terorisma apkarošanas vārdā. Ir tiesas lēmums? Lūdzu, nav? Ejat d….t.
Operatīvā DETEKTĪVdarbība tik tiešām notiek kafenīcā (jebkurā publiskajā vietā) bez īpašām atļaujām, bet tas ir tikai viens no operdarbības veidiem. Ir vēl citi (skat. Operatīvās darbības likuma 6.pantu), kuru ietvaros aptaustīs visu, ko vajag, bet ja iepatiksies un būs tiesneša akcepts tad arī sevīškā veidā (būtiski aizskarot personu konstitucionālās tiesības) – likums to visu paredz.
UZSVERU – likums to visu paredz jau gadu desmitiem (un pirms tā), nekā jauna te nav. Jaunumi/atklāsmes nezinātājiem no snowdena materiāliem ir pielietojamā taktika, metodes un tehnika veicot operatīvo darbību sevišķā veidā.
Problēma ir tiesību plāksnē – vai karš ar terorismu tik tiešām ir “karš” ar visiem kara likumiem (ļoti atvieglotiem), vai arī tā ir vienas valsts noziedzības apkarošanas operācija. Problēmas īpatnība ir tā, ka fiziski atrodoties vienā valstī tās specdienesti var veikt operatīvo darbību sevišķā veidā citā valstī bez šīs valsts kompetento iestāžu piekrišanas/tiem nezinot, piesedzoties ar kara/”kara” likumiem, bet nepiesakot karu šai valstij.
Par brīvu pieeju datiem neviens šeit nav iestājies – runa ir par tavu un citu personu datu (datu vēstures) mašīnapstrādi, nodrošinot apstrādes rezultātu aizsardzību (kā pie mob.sakaru operatora vai daktera) 🙂