...Поскольку ожидания быстрой гибели Запада предсказуемо оказались несколько преувеличенными, России приходится вооружаться. Милитаризация общества и государства есть неизбежное следствие курса на самоизоляцию. Страна возвращается обратно в ту историческую точку, из которой она пыталась уйти в конце 80-х при помощи конверсии (впрочем, весьма неудачной). Безусловно, затраты на перевооружение, а также на армию и полицию в целом являются самым масштабным инвестиционным проектом Путина. Россия снова ничего не жалеет ради обороны, правда, не совсем понятно: зачем, потому что обороняться от всего мира сразу невозможно в принципе.
Твердо встав на позиции неоизоляционизма, Россия, естественно, весь мир рассматривает как потенциального противника. Путин вслед за Александром III вполне может повторить: «Во всем свете у нас только два верных союзника — наша армия и флот. Все остальные, при первой возможности, сами ополчатся против нас». Поэтому теперь не Европа, а сама Россия строит вокруг себя «санитарный кордон», выкладывая вдоль своих западных границ бордюр из государств-сателлитов, для поддержания которых ей не жалко (как показал договор с Украиной) никаких денег.
На первый взгляд кажется даже, что новая гонка вооружений будет весьма полезной и что она способна встряхнуть российскую промышленность. В краткосрочной перспективе милитаризация действительно позволит удержать на плаву многочисленные «уралвагонзаводы», выпускающие военную технику, отстающую от западных образцов на десятилетия. Но, поскольку ресурсы бюджета ограничены (а благодаря Олимпиаде и прочим гигантским политическим проектам будут еще более ограниченными), то в долгосрочной и даже среднесрочной перспективе милитаризация ведет к истощению экономики, росту ее диспропорций и деградации образования, науки и культуры.
Зато в области идеологии милитаризация способна дать самые обильные всходы. Неизбежным следствием кремлевской политики является укрепление милитаристского духа, который теперь носится над руинами Империи как лермонтовский Демон. Милитаризация духа, в свою очередь, является для общества самой короткой дорогой к тоталитаризму и фашизму (кто не верит, пусть посмотрит в интернете фрагменты новостных выпусков телевидения КНДР). И надо сказать, что значительная часть этого пути Россией уже пройдена. …
Владимир Пастухов, доктор политических наук, St.Antony College, Oxford
vara bungas: iesaku izlasīt visu rakstu, jo autora viedoklim es pilnībā pievienojos. Līdzīgās domās ir arī šajā blogā vairākkārt citētie analītiķi, piemēram, STRATFOR. Ja nekas ekstraordinārs nenotiks, pēc ~2020.gada fašisms būs RU loģiska izvēle, faktiski norma. Ekstraordināri notikumi arī neko labu mums, kā RU kaimiņiem nenesīs, jo destabilizēta tiks gan mūsu drošības, gan ekonomiskā situācija. Nekas cits neatliek kā zīlēt, kas būtu labāks kaimiņš – stabīla, bet agresīva nacionāli sociālistiska impērija vai nestabilitātēs perēklis ar kodolieročiem un neprognozējamām valdībām. Jebkurā gadījūmā LV valdošo spēku īstenotā politika attiecībā uz mūsu valsts aizsardzības finansēšanu padara mūs visus par RU cara labvēlības vai laimīgas sagadīšanās ķīlniekiem. Starp citu, tas var būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki aizbrauc… viņi jūt (daudzi neapzināti), ka drīz šeit vairs nebūs droši.
RU būvētajā ārējās drošības sistēmā ir milzīgs robs, ko sauc par “Pribaltika v NATO“. Baltijas valstu atrašanās NATO kremļa acīs ir ģeopolitiska kļūda, ko RU visiem spēkiem jācenšas labot. Ne obligāti militārajiem līdzekļiem, kā to darītu XX gadsimtā, bet izmantojot 4GW (ceturtās paaudzes kara) un “finlandizācijas” paņemienus. Ja avansā par UA samaksāti 15 miljardi USD, tad par LV pārvilināšanu kremlis var iedot tik, cik mūsu alkatīgie politiķi nespēs aprīt neaizrijoties. Iespējams pirmās porcijas jau tiek dotas. Jāseko jaunajām partijām un “veco” partiju finansēšanai, lai gan nav skaidrs, kurš tad sekos, ja pētnieciskā žurnalistika nīkuļo un apkalpo, bet KNABs atrodas permanentās krīzes stāvoklī?
Tādēļ, lai RU NEizolācija nevienu nemaldina, miera viņi neliksies kāmēr kārtējais augusts kirhenšteins no Saeimas tribīnes nepaziņos:
“Tas, ka Latvijas Republikas teritorijā atrodas mums draudzīgās Padomju Savienības bruņotie spēki, ko Latvijas tauta saņem ar prieku un sirsnību, ir labākais pierādījums mūsu tautas patiesai draudzībai ar šiem spēkiem.”(1)
(1) augusta kirhenšteina “valdības” deklarācija
vara bungas 
Pāris piebilžu:
Autors norāda, ka Krievijā “netic Rietumu nākotnei”, bet drīzāk uzskata, ka “cerības” ir Austrumos. Un tālāk izvērš Ivetas Kažokas cienīgu sapņojumu par tendencēm tehnoloģiju un sabiedrības attīstībā, kam it kā būtu jāpierāda, ka Rietumos tomēr viss labi.
Bet arī man šķiet, ka Austrumi (ja ar to saprotam Japānu, Koreju, Ķīnu) izskatās krietni pārliecinošāki par Rietumiem – arvien vairāk zinātņu- un kapitāl- ietilpīgās ražošanas atrodam tieši tur un nevis Rietumos (ar izņēmumiem Vācijā, Nīderlandē un vēl šur tur). Katrā ziņā TENDENCE, manuprāt, ir skaidri saskatāma.
Protams, tas gan nekā neuzlabo Krievijas relatīvo stāvokli.
Tāpat man reālistiska nešķiet autora tēze par iespējamo Krievijas teritoriālo sadalīšanos. Ko tādu lasot, arī pārējo tekstu negribas uztvert ļoti nopietni.
Un vēl – ne gluži par rakstā minēto.
Pēdējā laikā bieži dzird par “shale gas” revolūciju, kas samazināšot Krievijas ienākumus, ietekmi, spēku.
Tomēr, piemēram, nupat sāk izskatīties, ka ilgi turpinājušās sarunas par Krievijas gāzes pārdošanu Ķīnai drīz noslēgsies, turklāt ar piekāpšanos cenas ziņā.. no Ķīnas puses par cenu, kas tuva cenai, par kādu gāzi no Krievijas pērk Eiropa. Tas viss, manuprāt, neliecina par “shale gas” globālās revolūcijas graujošu ietekmi uz Krievijas ienākumiem.:)
http://qz.com/164163/china-and-russia-seem-genuinely-close-to-a-game-changing-natural-gas-deal/
Tad arī vēl tāds, manuprāt, pietiekami nopietni ņemams institūts kā CEBR prognozē, ka Krievija 2018. gadā būs 6. lielākā ekonomika pasaulē – aiz ASV, Ķīnas, Japānas, Vācijas un Lielbritānijas. Pašlaik 8. vieta.
Nekāda īpaša Krievijas “sabrukuma” un “atpalicības”. 🙂
http://www.cebr.com/reports/world-economic-league-table-report/ (tur var lejuplādēt arī izvērstāku prognozes tekstu PDF formātā)
Starp citu, 2023. gadā Krievijai atkal tiek prognozēta tikai 8. vietā, jo lielāka par Vācijas, Lielbritānijas, Krievijas ekonomiku būšot kļuvusi arī Brazīlijas un Indijas ekonomika.
Tīmeklī ir pietiekami daudz informācijas, kas gan apstiprina gan noliedz tevis teikto. Tādēļ katram acīmredzot pašam jāvērtē, kas šķiet ticamāks.
Var vīpsnāt par slānekļa gāzi, bet asv šajā jomā viss notiek – samazinājuši importu un gatavojas eksportēt. Krievija kopā ar tuvo austrumu valstīm piedalās globālajā tirgū kā ogļūdeņražu eksportieris, ASV (Rietumi) patērē un “tur banku”, bet Ķīna/ Āzija ražo un pērk resursus t.sk. no krievijas, lai ražotu asv patēriņam – izjauc šo shēmu un no Krievijas škietamās labklājības nekas nepaliks pāri. Faktoru, kas šo shēmu var izjaukt ir ļoti daudz (dolāra krahs, alternatīvie enerģijas avoti, katastrofas, defolti, kari utt).
Krievijas teritoriālā viengabalainība ir tās mūžīgā un rēālā problēma (Tālie austrumi, Volgas reģions, Z-kaukāzs) ko gadsimtiem satur kopā ar dotācijām no federālā budžeta. Ne velti valsts izjukšanas draudus krievi paši uzskata par bīstamāko risku, ko jāapkaro vispirms. Padomā kadēļ RU vajag 200 000 cilv. lielu IEKŠĒJO karaspēku?
Bet ne par to ir gan autora raksts, gan mana baža. Nemodernizējot valsts pārvaldes modeli pēc liberālā modeļa RU sāks atpalikt un kompensēsies ar ieslēgšanos savā suverēnā pareizticībā (vārda plašajā nozīmē). III reihs vai ZKoreja kaimiņos mani nepriecē.
No abiem scenārijiem (RU uzplaukums vai RU sabrukšana) mani interesē tikai viens jautājums, kā tas ietekmēs Latvijas drošības situāciju. Diemžēl neviens no scenārijiem neko labu nesola. Par to ir tas stāsts.
PS Vieta ekonomiku IZMĒRA rangā neko negarantē, ja netiek ņemta vērā ekonomikas struktūra un saturs. Mans dzīvoklis paneļu mājā 2007.gadā bija vērtīgāks par tāda paša izmēra dzīvokli Parīzē, bet nekas tagad viss nostājies savās vietās. Ko līdz Indijas ekonomikas reitingi, ja IKP uz iedzīvotāju ir ap 3000 USD (Latvijā 13 000 usd).
No abiem scenārijiem (RU uzplaukums vai RU sabrukšana) mani interesē tikai viens jautājums, kā tas ietekmēs Latvijas drošības situāciju. Diemžēl neviens no scenārijiem neko labu nesola.
=================================
Piekrītu, arī mani tas interesē un arī man ir bažas abos scenārija gadījumos.
Nemodernizējot valsts pārvaldes modeli pēc liberālā modeļa RU sāks atpalikt
=================================
Tam savukārt nespēju piekrist ar pilnu pārliecību. Japānā, Korejā, Ķīnā valsts pārvaldes modelis ir varbūt vēl tālāk no liberāla nekā Krievijas modelis. Var būt, ka Krievijai tā arī nekad neizdosies atrast efektīvu pārvaldes modeli, tomēr nevar apgalvot, ka tikai liberāls modelis ir efektīvs. Japāna, utt. to pierāda pārliecinoši.
Vieta ekonomiku IZMĒRA rangā neko negarantē
=================================
Ja var ticēt tai CEBR tabulai, Krievijas GDP turpmāk nekritīs, bet augs (atšķirībā no dažām citām valstīm). Tas varētu nozīmēt, ka Krievijai IR IESPĒJA nepieļaut vismaz caurmēra dzīves līmeņa krišanos, ja ne tā augšanu, kas savukārt varētu nozīmēt, ka drīzāk gaidāms ir “uzplaukuma” (fašistiskais) scenārijs vai vismaz “status quo”, bet nevis, piemēram, sadalīšanās un sabrukšana.
Tas nozīmē arī to, ka pašreizējie 4,4% “aizsardzībai” absolūtajos skaitļos varētu augt.
Pieminētās ir aziātu valstis – tur mentalitāte cita. Krievi ir tādi paši caucasian kā vairums (pagaidām) eiropiešu, ekonomiskā uzvedība, tradīcijas, paņēmieni kā citur eiropā. Lai arī liberālisms nav labākais modelis, neko citu labāku un dzīvotspējīgu neviens nav piedāvājis. Krievi un vācieši eksperimentēja un nekas labs nesanāca.
Pārdomām skat šodienas Dienas graudu un saiti uz Stradiņa interviju.
Lai RU veicas visās jomās, bet lattelecom viņiem pārdot vēl būtu pāragri. Latvijas drošības sistēma nav gatava ne RU uzplaukumam ne norietam, turklāt ja vēl mazināsies asv loma reģionā. Kašķīgā eiropa atkal šķelsies dalīsies un kausies.
Krievi ir tādi paši caucasian kā vairums (pagaidām) eiropiešu, ekonomiskā uzvedība, tradīcijas, paņēmieni kā citur eiropā.
====================================
Labi, nevar apgalvot, ka krievi būtu aziāti vai pat pusaziāti, tomēr domāju, ka viņu mentalitāte tomēr diezgan pamatīgi atšķiras no pārējo Eiropas tautu mentalitātes. Ir tur viņiem mantojumā kaut kas aziātisks. Varbūt tomēr viņi nav spējīgi rīkoties un turklāt sekmīgi rīkoties tā, kā tas ir pieņemts citur Eiropā.
Nu kad radīs jaunu sociāli ekonomisko sistēmu, kas pierādīs savu dzīvotspēju un nebūs atkarīga no naftas/gāzes tirgus konjunktūras, tad arī jūsmosim. Pagaidām gan viņi paši nezina ko un kā grib. Tas ir inteliģence nezina, silovikiem viss ir skaidrs.
Ļoti interesanta diskusija!
Ir krievos kaut kas aziātisks – nu bet protams Zelta ordas sirojumi jau savas sekas atstāja dziļi, jo arī serbi, poļi, čehi un protams ukraiņi ir slāvi, bet tomēr atšķiras no maskaļiem. Tādu etnisko krievu līdzīgi, kā etnisko latviešu praktiski nav, un tad nacionālās identitātes vietā tiek likta politiskā. Patiesībā situācija mums ir līdzīga, tikai atšķiras mērogi un tendences.
Nacionālsociālisms Krievijā nav iespējams tieši šīs etniskā raibuma dēļ, tādēļ ticamāk, ka Krievija izvēlēsies tieši fašisma ideoloģiju un kļūs vairāk līdzīga Musolīni Itālijai. Atšķirībā no nacionālsociālisma fašismam nav tik svarīga etniskā piederība.
Jebkurā gadījumā mums šo to vajadzētu mācīties arī no šīsdienas norisēm Krievijā, piemēram to, ka zaudējot pamatiedzīvotājus, viņu vietā nāk migranti, kuri ir daudz vitālāki, agresīvāki un arī labāk organizēti un tad jau sākas pamatnācijas apspiešana un vardarbīga izspiešana.
Es nedomāju, ka mums atlicis daudz laika līdz jaunam migrantu vilnim. Tieši tāpat kā Krievijai mums ir jādomā, vai izolēties vai atvērties, pasaules staigātāju bariem. Tikai atšķirībā no Krievijas, kura savu politiku var realizēt puslīdz neatkarīgi, mums to izdarīt būs pagrūti. Viss pārējais ir tikai nianses.
Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, laikam būtu pirmkārt jādomā par etnisko izdzīvošanu un par valsts aizsardzību šajā kontekstā. Patreizējā valsts vara un politika esošajā formātā nenodrošina latviešu nācijas dzīvotspēju, proti, vai nu svešas vai draudzīgas varas ietekmē mēs izmirstam, pietam strauji. Arī mums ir jāizvēlas, un tas varbūt ir pat kritiskāk kā Krievijai, vai nu liberālā demokrātija un pilnīga izzušana vai nu nacionāla diktatūra un kaut kādas cerības uz izdzīvošanu, pretējā gadījumā atlikušie latvieši varēs dzīvot brīvdabas muzejos un izklaidēt tūristus. Dotajā gadījumā par latviešiem es uzskatu tos, kuri ir lieto valodu, piekopj tradīcijas, un saglabā kultūras identitāti un etniskās saknes ir tikai otršķirīgas.
Ar to es negribu teikt, ka nevajag pretoties Krievijai, bet to, ka ir jāmeklē sabiedrotie un pirmkārt jau pēc etniskā principa. Tāds mums var būt tikai viens lietuvieši, pretējā gadījumā mūs gaida prūšu liktenis!
Grūti vienlaicīgi runāt par trim nebūt ne vieglām tēmām. 1. par RU politiskās attīstības tendencēm un to ietekmi uz reģionālo drošību 2. par latviešu kā etnosa saglabāšanas stratēģiju 3. par LV ekonomiskās attīstības perspektīvām un drošības situāciju kopumā.
Acīmredzami ka 2. un 3.problēma savā starpā “dzirkstreļo”, savukārt 1.problēma viegli “piekabināma” gan 2. gan 3.problēmai.
Līdz ar to jārunā par:
A. RU politiskās attīstības tendencēm un to ietekmi uz latviešu kā etnosa saglabāšanas stratēģijām
B. RU politiskās attīstības tendencēm un to ietekmi uz LV ekonomiskās attīstības perspektīvām un drošības situāciju kopumā.
Sabiedrībai šķiet šobrīd aktuālāka ir B.problēma, par to vismaz tiek runāts, A.problēmu atstājot uz “pēc tam”. Tas ir objektīvi, jo atbilst Maslou piramīdai . Vispirms paēst, uzrāpties kokā uzpīpēt un tad var spriest par
pasaulesnācijas glābšanu.Raksta autors ir prasts rietumu propagandists, kurš lej savu lejamo tāpat kā savulaik Mavriks Vulfsons programmā “Globuss”. Krievija nevis izolējas, bet atjauno Jeļcina liberālo gangsteru laikā izčakarēto Krievijas suverenitāti. Un tas, protams, ir briesmīgākais, ko neokoloniālie un globālistiskie rietumi, pretendējot uz ģeopolitisko dominanci Eirāzijā, var iedomāties… Starp citu, varabungas, kā gan dolāra krahs ietekmēs Krievijas un Ķīnas tirdzniecību, ja tā pāriet uz rubļu-juaņu norēķinu?
Nevar taču visu laiku klausīties tikai kremļa propagandistos… tas atslodzei no jums “draugi”. Vai plurālisms jau atkal kļuvis par lamu vārdu?
Jeļcinam Baltijas valstis ir pateicību parādā par okupācijas seku samērā mierīgu un taisnīgu novēršanu. Ne velti EE daži iestājas par pieminekli pirmajam Krievijas prezidentam.
Atkal esmu spiests norādīt ka spēcīgu epitetu lietošana ir argumentācijas trūkuma pazīme. Krievijai, lai pašai pretendētu uz dominanci vispirms pašai no sevis būtu jārada, ko objektīvi pievilcīgu visās jomās. Bet, lai ko viņi būvētu sanāk PSKP, PSRS un GULAG. Pagaidām.
Dolāru masa krievija ir milzīga, ne velti nesen viens no deputātiem piedāvāja aizliegt tā apgrozību. Kamēr RU ir biznesi/iedzīvotāji, kuri ne(ie)klausās valdības rekomendācijas, tikmēr eventuālā dolāra aizstāšanai ar ko citu (pēc speciāla kursa) būs negatīva ietekme uz RU ekonomiku.
Jeļcina zināmā mērā pozitīvā loma attiecībā uz Baltijas valstīm nekādi nemazina to ļaunumu, ko viņš nodarīja Krievijai. Kā jau vienreiz teicu, to, ka tā bija lielmēroga valsts izlaupīšana atzīst arī, piemēram, viens no tās ietvaros tapušajiem oligarhiem, tagadējais opozicionārs, rietumnieks – Prohorovs.
Un kas tad ir tas objektīvi pievilcīgais, ko piedāvā liberālā Eiropa: kultūrmarksisms (vispārējā pederastizācija un debilizācija) un baltās rases etnosu “mīkstā” iznīcināšana? Paldies par kūkām!
prohorovs ir kremļa projekts, kas jau n-tās reizes pierādījies. nav piemiēšanas vērts. bet jeļcinu krievijā šobrīd visvairāk nolād lupītāji, kas visvairāk no viņa stūrētās privaticācijas ieguvuši. kā jau Ģimenē pieņemts.
Un Putina laika izlaupīšana apstājās vai?
Un Krievijā šodien debilizācija un baltās rases iznīcināšana nenotiek?
Krievijā ir nedaudz citi iemesli neeiropeīdu ieplūšanai. Taču ne par to ir runa. Runa ir par to, ka prorietumnieciska orientācija šodien ir tikpat, ja ne vēl stulbāka nekā promaskaviska nostāja. Atslēgas vārds ir situācijas izmantošana un līdzsvars, ar virsuzdevumu iegūt maksimālu labumu priekš sevis (un nekad neļaujot, lai kāds svešais mūsu zemē rīkojas kā dzimtkungs – ne tautsaimniecības, ne kultūras, ne aizsardzības jomā)
Prezis uz sočiem brauks? brauks. 100+ usd miljonus par ko tik ļoti norūpējušies “nekā personīga” “ir” un citi no asv saņēmām? saņēmām. 13.janvāra viļņas notikumus valsts līmenī vispār nekā nepieminam? nepieminam. par nākamajiem ES fondu miljardiem plūcamies? plūcamies. Maksimāls labums.
tie ASV miljoni ieguldīti primāri ASV nevis Latvijas militārā potenciāla stiprināšanā. Turklāt tas vispār nekas nav, ja sadala uz 20 gadiem…
Viļņas nepieminēšana. Tas ir jautājums ģeopolitiskās orientācijas cienītājiem. Nav saņēmuši no vēsniecības pavēli pieminēt, tāpēc arī nepiemin.
Pietiek ar to vien ka pa šo naudu ārzemēs izskoloti visi NBS virsnieki.
starp citu, te ir viens no daudzajiem simptomiem, kas liecina, ka ASV imperiālistiskā impērija – pasaules dominējošā vara – brūk un jūk no iekšienes, tāpat kā savulaik PSRS: FoxNews.com:
When budget woes reduced the sheriff’s department in one rural Oregon county to a bare-bones force, residents decided to take matters into their own hands — creating armed patrol groups in defiance of local officials.
Their decision has raised safety concerns with the county government, which would prefer residents instead hike their own taxes to fund the hiring of trained deputies. But despite the risks, the move stands as a unique, some would say innovative, response to one of the country’s most severe local budget crunches.
http://www.foxnews.com/politics/2013/12/28/citizens-take-law-into-own-hands-after-cash-strapped-ore-county-guts-sheriff/
brūk, brūk, par to šaubu nav, bet domāju izķepurosies ilgtermiņā, ko nevar droši teikt par mums, ja sāksim mētāties pa sētu.
jautājums par mums ir vairāk nekā smags. liberālie vienas sliedes smadzeņu rietumu komandu izpildītāji, kā to rāda pēdējās divas dekādes, valsts aizsardzības spējas tikai mazina un, bez šaubām, turpinās to darīt arī turpmāk. Paļaušanās uz NATO 5. par. nav daudz ko vairak vērta kā pirmskara politiķu cerības uz Tautu savienību. Mēs “nepērkam” drošības garantijas, kā tev un daudziem citiem šķiet. Mūs vienkārši izmanto globālajā spēlē. Kad pienāks laiks “atmest lieko” (zole), tad atmetīs nedomājot. Ja tā nebūtu, tad “draugi un sabiedrotie” būtu mūs patiešām apbruņojuši. Tā vietā esam kļuvuši par šrotu.
Vienīgā Latvijas cerība ir īsti nacionālistiskas valdības izveidošana, kas spētu uzsākt vispārēju bruņošanās un aizsardzības programmu, kā arī censtos izveidot vienotu Baltijas armiju. Tāds kumoss moskaļu zvēram vairs pa zobam nebūtu.
šoreiz sākot no otrās rindiņas es tev pilnīgi piekrītu. tikai kamēr nebūs notikuši lieli satricinājumi nekādas “īsti nacionalistiskas” valdības nebūs. Un laiks, kad varējām pamazām krāt militāro potenciālu ir pazaudēts, nauda noēsta. Tagad, lai panāktu militārajā ziņā vismaz igauņus tautai nāktos savilkt jostas. atkal…
nepiekrītu pirmajam teikumam, jo mūsu ts liberāļi ir pārkrāsotie sociķi, komunisti, kreisie, čekisti whatever tikai ne liberāļi.
Un es piekrītu gan pēdējam Grīviņa k-ga komentāram, gan Bungu pavēlnieka papildkomentāram. 🙂 Cik jauki, ka virtuālās pasaules dzīlēs esksistē daži domubiedri!
🙂
Tas gan, mus jau pie šprices tie paši slaucēji, kas PSRS laikos sēdēja augstos amatos, viņi un viņu “izskolotā” maiņa, jaunā paaudze, tā teikt, kuri PSRS laikos vēl deldēja skolas solus. Tagad visi kampj un dala savā starpā un no kurienes vairāk var nospert, uz to pusi arī lūkosies.
Ja godīgi nedomāju, ka vispār vajadzētu “brāļoties” ar ASV- ASV tā ir grimstoša valsts- vienīgais kas patlaban to raksturo ir militārie konflikti, patērētāju ekonomika un tās milzīgais parāds- kurš tikai pieaug. Un kuru visticamāk arī neatmaksās. Tas ka viņi atmet tos miljonus bruņoto spēku stiprināšanai- ir piliens jūrā. Ilgtermiņā būtu izdevīgāk uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm, kas uzlabotu ekonomisko stāvokli. Var jau protams visu laiku dzīvot pagātnes atmiņās, kuru dēļ tiek izjaukta veiksmīga sadarbība nākotnē.
Ja Tu par Krieviju, tad te tā pagātne un vēsture ir jāņem vērā, gribi to vai negribi, savādāk nokļūsim tur, kur jau bijām – sovaku murgā!
Un savā ziņā varbūt pat NATO ir daļēji saistīts ar armijas kaujasspēju samazināšanos. Jo radījis tādu kā komfortu. Tā vien šķiet, ka Latvijas politiķi ir pārāk ilgi aizsēdējušies NATO aizvējā, un domā ka tas turpināsies mūžīgi. Liekas ka patlaban ir šāda attieksme: “Kālab gan mēģināt attīstīt bruņotos spēkus, ja reiz ir NATO kas mūs aizstāvēs, izdarīsim tikai pašu minimumu- un ne vairāk. Gan jau mūs nepametīs, gan jau palīdzēs, gan jau uzdāvinās…”
zāģeri, šeit es tev pilnīgi piekrītu. tāda sajūta ka šie dzīvo kādā paralēlā realitātē. neticu ka midd un citi viņiem piegādā fufeli, bet darbība neseko, jo pēc tās nav pieprasījuma. tie paši nacionālie spēki gatavi gadiem vārīties par valodas jautājumiem bērnudārzos, bet par reālām drošības problēmām izliekas neko nedzirdam. viss šķietamā kārtībā. tas raisa visādas domas spektrā no “valsts nozagta” līdz “valsts pārdota”.