Dziļāk mežā

Ja  ar “prepperu-gatavnieku” bāzes jēdzieniem esam tikuši galā (skat. šeit), pirms sākam plānošanu SHTF situācijai, būtu  jāsaprot, kas mūs apdraud vidē, kurā mēs šobrīd samērā droši dzīvojam, kā arī, kas mēs esam un ko vēlamies sasniegt.

Pieņemts  klasificēt trīs katastrofu pamattipus, kas var radīt briesmas tavai dzīvībai vai labklājībai:

1. Dabas spēku izraisītās katastrofas.
2. Tehnogēnās katastrofas.
3. Cilvēku apzināta ricība.

 1.     Dabas spēku izraisītas katastrofas.

LV  ģeogrāfiskais izvietojums un līdzšinējā pieredze liecina, ka šajā jomā mūsu valsts iedzīvotājiem vispirms vajadzētu gatavotoies:

a)     meža ugunsgrēkiem;

b)     liela mēroga plūdiem;

c)  saules virsmas aktivitātes (CME) radītiem elektronisko ierīču darbības traucējumiem;

d)     vētru izraisītām sekām.

2.     Tehnogēnās katastrofas

 Galvenās  briesmas saistītas ar LV kā tranzītvalsts, kā arī industriālās valsts statusu:

a)     Bīstamo vielu noplūde transportēšanas laikā;

b)     Kodolelektrostaciju avārijas kaimiņvalstīs;

c)     Valsts nozīmes datortīklu avārijas (t.sk. diversiju rezultātā);

d)     Elektroenerģijas sadales tīkla avārijas (t.sk. diversiju rezultātā)

 3. Diversijas, terora akti  u.c. cilvēku apzināta rīcība (turpmāk – CAR+),

3.1.pielietojot vai draudot pielietot:

a)     Ķīmiskās

b)     Bioloģiskās

c)     Radioaktīvās

d)     Sprāgstošās

vielas saturošus ieročus pret sabiedrību/vidi   antisociālu mērķu sasniegšanai;

3.2. Nemieri, akcijas, blokādes, nepakļaušanās varas orgānu lēmumiem un normatīvo aktu prasībām, kas rada plašu negatīvu efektu.

Acīmredzams, ka daži   riski ir vienādi visā LV teritorijā (CME, kodolelektrostaciju avāriju sekas, vētras, datortīklu avārijas) savukārt citu iespējamība ir augstāka Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavplī u.c. pilsētās (bīstamo vielu noplūde, CAR+) vai lauku teritorijās ( meža ugunsgrēki, elektrosadales tīkla avārijas).

Neatkarīgi no veida visām katastrofām raksturīgas kopīgas pazīmes:

–        SHTF stāvoklis iestājas negaidīti, bieži neatstājot laiku sagatavošanās pasākumiem;

–        tehniskās atpalicības dēļ LV operatīvie dienesti visticamāk netiks galā ar  bojājumu seku novēršanu, ja  to mērogs sasniegs reģionālo vai nacionālo līmeni;

–        Tūlīt pēc katastrofas pieprasījums pēc palīdzības vienmēr  ir lielāks nekā palīdzības sniedzēju  iespējas.

Tehnogēnās katastrofas var notikt  CAR+ vai dabas katastrofu ietekmē, kas vēl vairāk pasliktinās situāciju un var izraisīt:

–        Neadekvātu  novērtējumu par postījumu apmēru vai izplatības areālu (panika, baumas,tieksme rīkoties “katram gadījumam”);

–        Nespēju pamest noteiktu teritoriju (transporta tīkls nedarbojas);

–        Nespēju pieprasīt, saņemt vai sniegt palīdzību (komunikāciju tīkla traucējumi);

–        Dzīvībai nepieciešamo materiālu, dzeramā ūdens un produktu  piegādes pārtraukumu (t.sk. medikamentu);

–        Elektroenerģijas padeves pārtraukšanu;

–        Degvielas krājumu izsīkšanu, kas traucē darbināt glābšanas tehniku;

–        Elektrotraumu briesmas un sabiedrības veselības apdraudējumu;

–        Skaidrās naudas izmaksas un elektronisko norēķinu sistēmas darbības pārtraukšanu (bankomāti nestrādā, internet bankas arī).

• IZVĒRTĒ, KĀDA VEIDA DRAUDI IR VISVAIRĀK IESPĒJAMI APVIDŪ, KURĀ TU DZĪVO, NEAIZMIRSTOT PAR TIEM RISKIEM, KAS APDRAUD VALSTS TERITORIJU KOPUMĀ.

• ŅEMOT VĒRĀ VĒSTURISKOS NOTIKUMUS UN SAVU ATRAŠANĀS VIETU IZVĒRTĒ CIK ILGS LAIKS VAR PAIET, KAMĒR TIKS ATJAUNOTS SĀKOTNĒJAIS STĀVOKLIS.

• ATCERIES, KA NE VIENMĒR KATASTROFA IR PĒKŠŅA UN NENOVĒRŠAMA, BIEŽI VIEN TĀ SĀKAS KĀ NESTANDARTA SITUĀCIJA (emergency), KAS, BŪDAMA ATSTĀTA BEZ PIENĀCĪGAS UZRAUDZĪBAS UN NOTEIKTAS RĪCĪBAS, VAR PĀRAUGT PAR KATASTROFU kā, piemeram, kūlas ugunsgrēks.

Gatavnieku kustībā viss ir par un ap plānošanu, turklāt tādu plānošanu, kas samazina iespēju kļūdīties pat, ja iespējamās katastrofas veids vai apmērs sākotnēji noteikts nepareizi. Lai mazinātu klūdainās plānošanas sekas, jāievēro šadus principus:

1. Vēlams apgūt izdzīvošanas pamatus / Get Back To Basics (GBTB)

Izdzīvošanas pamatu pārzināšana un elementāras izdzīvošanas iemaņas palīdzēs jebkurā SHTF situācijā neatkarīgi no tās veida.

2.     Dažādām nelaimēm ir viens iznākums/Commonality of Disasters

Ja esi sagatavojies vienam nelaimes veidam īstenībā tu esi sagatavojies vairākiem. Pārtika un citi krājumi ir universāla vērtība, tāpat arī labs respirātors var līdzēt vairākās situācijās.

3. Pielāgojies situācijai /Get The Proper Mindset

Jo varāk tu gatavosies, kādai konkrētai  situācijai, jo vairāk parādīsies izpratne par to cik neaizsargāts tu esi pret citām. Nefokusējies uz kaut ko vienu, atbrīvo domāšanu un neatkāpies. Ieskicē kādus desmit scenārijus un sakārto tos prioritātes-iespējamības  secība. Soli pa solim tu  identificē vājos punktus, novērs tos vai izdomā,kā rīkoties, lai mazinātu negatīvo efektu. Piemēram krīzes situācijā tev jāparūpējas par vecākiem, kas dzīvo laukos. Skaidrs, ka izbraukāt nebūs iespējams, tad varbūt pārcelties ar visu ģimeni pie viņiem?

• NEGATAVOJIES TĀDĒĻ, KA NELAIME IR IESPĒJAMA, BET TĀDĒĻ, KA ŠĀDI RĪKOTIES IR PAREIZI, LAI BŪTU GATAVAM JEBKĀDAI NELAIMEI.

4. Izzini apkārtni/Learn About Where You Live

 Izpēti savu apvidu, uzzini, kur atrodas tuvākās iestādes, kurām ir pienākums sniegt palīdzību iedzīvotājiem. Iepazīsties ar kaimiņiem. Noskaidro kam no tiem var uzticēties.

Gatavošanās izdzīvošanai pilsētā un laukos atšķiras, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ. Padomā, kā konkrēta nelaime ietekmēs dzīvi tavā rajonā.

5.     Kombinē līdzekļus/Take a Little From Each

Ir gandrīz neiespējami sagatavoties visām situācijām par 100%, bet ir iespējams  vismaz daļēji pielāgot vienu glābšanas līdzekli dažādām situācijām. Piemēram zelta monētām ir vērtība, ja valsts iekārta ir sabrukusi  un naudas zīmes ir vienā cenā ar papīru uz kura tās nodrukātas. Tomer arī tad, ja tu gatavojies ilgstošai dzīvei bez elektrības, interneta, bankomātiem utt,  kādēļ gan nenodrošināties  ar dažām zelta monētām, kurām būs vērtība abos gadījumos?

5.     Tici savai priekšnojausmai/ Trust  Your Gut

…

 6.     Uzdod sev jautājumus / Check Yourselves

1. Kādai situācijai es gatavojos?

2. Es palikšu uz vietas  vai došos prom?

3. Vai es spēšu  aizstāvēt sevi, ģimeni un krājumus?

4. Vai mani krājumi ir pietiekami ģimenes izdzīvošanai līdz situācija normalizēsies?

5. Kā es apkurināšu savu mitekli?

6. Kā es apgaismošu savu mitekli?

8. Kā es komunicēšu ar ārpasauli?

9. Ko es varu piedāvāt citiem apmaiņā  pret viņu palīdzību?

10. Kā un ar ko es maksāšu?

 
pēc survivalplaceblog . com materiāliem

Turpinājumi sekos. Sākums šeit.