Nebiju epicentrā, tomēr autoru atceros pēc publikācijām, runām uc. Goda vīrs, bet tāpat kā daudzi citi nostumts malā pirms paveica savu misiju. Jaunie, lasiet šīs atmiņas un izdariet secinājumus!
Smagas, pielijušas tumsas pilnie un aukstie novembra vakari liek domāt un atcerēties. Sevišķi tagad, gadsimta un pat tūkstošgades pēdējā novembrī. Ir gan arī brīži, kad gribas aizmirst un nekad vairs neatcerēties notikušo. Tas ir tad, kad aptveru ikdienas īstenības nežēlīgo kroplumu. Jūtos līdzvainīgs tajā, lai gan nekad nebūtu varējis iedomāties, ka tāds būs mūsu nesavtīgās un cēlās darbības rezultāts.
Latviešu tautas atmoda. Vai tā tiešām bija, jeb kāds mums ļoti prasmīgi iestāstīja to? Un mēs pieņēmām to, jo mums tas tik ļoti patika… Kāpēc tāds jautājums? Vai tad var būt tik iznīcinoši smagas atmošanās paģiras, ja nemaz nav līksmots ? Ja tas tā nevar būt, tad nav ne mazāko šaubu par to, ka tautas moku nakts joprojām turpinās.
Un turpinās vēl ļaunākā kvalitātē un kvantitātē… Tātad īstenībā nekāda atmoda nav bijusi. Tāds masveidīgs pašapmāns. Vecos melus nomainīja jauni meli, vecos murgus nomainīja jauni murgi. LTF valdes darba grupas, kuru man…
Skatīt ziņu 9 037 more words
vara bungas 
Nu beigsim vienreiz čīkstēt, ka mūs nesaprata. Priecāsimies, ka mums paveicās un uz mums nešāva, diez kā tad vēl viss būtu beidzies?
Bija jau tajā laikā cilvēki, kuri visu zināja, un kamēr mēs stāvējām uz barikādēm, viņi šiverēja pa ministriju un komiteju gaiteņiem, un kad jezga beidzās izrādījās, ka viņi ir nejauši kļuvuši bagāti un ietekmīgi.
Negauidīsimies par to, ka viss ir tā kā nu ir sanācis, labāk atcerēsimies cik tomēr tas bija foršs tusiņš un padomāsim par to, ka ko tādu diez vai vēl izdosies pieredzēt.
Bet tie, kuri kā žurkas, ložņāja riktēdamies apkārt pa kancelejām vai sēdēja mājās un tēloja pārgudros, lai nožēlo to, ka dzīvē ir palaiduši garām vislabāko un lielāko tautas saiešanu un sajūtas kā nīkuļi!
Pagātnē neko mēs izmainīt tāpat nevaram, tad turpināsim cīnieties, lai mainītu nākotnē! Aicinu visus pieminēt kritušos un iekurt katram savu ugunskuru! Parādīsim, ka barikādes nav tikai vēsture un pierādīsim, ka tā uguns vēl deg! Lai nīkuļi redz, ka tautai vēl ir spēks un baidās, ka liesmas reiz nepārmetas uz viņu muižām un pilīm!
Gatavs manifests. 🙂 Es arī domāju, ka kopumā tomēr viss neslikti sanāca, lai arī ne teicami, kā gribētos. Ja toreiz mēs būtu patiesi iebuksējuši, tad arī pēc 20 gadiem uz ielām sarkanie spēkotos pret visiem pārejiem, kā šobrīd UA. Manuprāt mūžā pietiek ar vienām barikādēm, ja vajag, lai jaunie censoņas tagad turpina, mēs piedalīsimies.