Šajās dienās, kontekstā ar situāciju UA, bieži nācies diskutēt par tēmu “sāksies UA pilnvērtīgs pilsoņu karš vai nesāksies?”. Teikšu atklāti – nezinu, jo nepārzinu tik labi situāciju UA kā, piemēram, RU. RU viss mierīgi, ja kas… Tomēr šī ieraksta beigās ir hipersaite uz viedokli par UA, kuram, personīgi es, sliecos piekrist.
Mani vairāk interesē hipotētiska “maidanam” līdzīgu notikumu ekstrapolācija uz LV situāciju. Janukovičs var būt tāds vai šitāds, bet ko Bērziņš darītu, ja Mazpisānu domi ieņemtu nez no kurienes uzradušies “aktīvisti”, kas šķietami neklausa nevienu un SC ar Ždanoku ne tik.
Ir klasiska shēma, kas palīdz noskaidrot ar ko mums ir darīšana, ar pārģērbtiem “statistiem” vai īsteniem rrrrevolucionāriem. Lūk tā ir:
shēmas avots: ASV COIN doktrīna. sk. ierakstu 1.17 sadaļā “Arsenāls”
Ceru nav jāskaidro, ka
Nemiernieku kustība = iespēja + motīvi+ līdzekļi,
kur sarežģītākias elements ir tieši motīvi. Klasiskā situācijā līderi apkopo dalībnieku individuālos dzinuļus konstuējot t.s. “narrative” – “dienas kārtību” – interpretējot no noteikta skata punkta kāda kultūrvēsturisku uzskatu vai pozīciju, tā radot pamatojumu masu pašaizliedzīgai rīcībai šeit un tagad, kurai tiks piešķirti līdzekļi , jo ir pienācis labvēlīgākais laiks. “Tagad vai nekad!”. Tā rodas īstenās revolucionārās kustības, kuras bieži ir veiksmīgas. Latīnamerikas un Austrumāzijas vēsture ir pilna ar piemēriem.
Eiropā šādas pieredzes nav. Eiropas revolucionārās kustības vienmēr kāda lielvara vēlējās izmantot savās ģeopolitiskajās interesēs. Francu Ferdinandu, kurš nošāva? Ļeņina boļševikus, kas palīdzēja finansēt?
Sskatoties uz UA “nemierniekiem” no malas vēlos atzīmēt šādus momentus:
– Janukoviča vara ir pietiekami leģitīma un neviens no opozīcijas līderiem pirms zināmajiem notikumiem to nav apšaubijis. Visi mierīgi gaidīja 2015.gada vēlēšanas.
– Janukoviča valdību nevar uzskatīt par vāju, tai ir diezgan uzticīgu reģionu austrumos, gan Krimas policijas specnazs, gan iekšējais karaspēks.
– Laika logs “tautas sacelšanai” ir visneizdevīgākais – ziema, sals. Mazāk motivētais protestētājs divas reizes domās, vai iziet uz “kaujas dežūru”, līdz ar to “masu spēka” demonstrēšana apgrūtināta. Līderiem jāpiepūlas ar motivēšanu.
– Reģionālie aktīvisti nepakļaujas Kijevas opozīcijas vadoņiem, bet paši rīkojas pietiekami izlēmīgi un radikāli. Galvenais virzītājspēks radikālie nacionālisti un futbola fanāti. “Vācietis” Kļičko nav viņu elks.
– Tantiņu sarūpētais ēdiens, tas ir labi, bet pēc diviem mēnešiem protestēšanas neviena tantiņu kustība nespēs veikt tūkstošiem cilvēku lielas opozicijas aktīvistu armijas apgādi, cita starpā ne tikai ar ēdienu, bet arī ar silto apģērbu, gāzmaskām, ķiverēm, teltīm utt.
– Motivācijas un iemesli tik radikāliem soļiem kā ēku ienemšana un poliču slepkavošana arī nav pietiekami. Vara atturas no pārāk aktīvas rīcības, kuras rezultātā varētu būt reāli upuri. Tomēr radikālie līderi reģionos, kā pēc komandas metas pēdējā kaujā. Kaut kas te neštimmējas…
– Nauda. No kurienes tā? Varētu teikt, ka no Rietumu puses, bet tā nav. Ne ES ne ASV acīmredzami nebija un nav gatavi “uzņemt pie sevis ” Ļvovas apgabalu per se.
Šķiet, ka augstākminētās shēmas nosacījumi neizpildās UA gadījumā. Nav tur īstenas revolucionāras situācijas.
Viss augstākminētais liek domāt, ka sākotnējo Maidanā izveidojušos situāciju pārņemuši un sākuši izmantot spēki, kas ieinteresēti UA sadalīšanā un vēl viena, Dienvidslāvijas mēroga, nestabilitātes perēkļa radīšanā Eiropā, bet nesakiet man ka tie ir ES vai US. Kremlis, kura specdienesti rīkojas UA kā savās mājās un resursi, kādi ir RU specdienestu rīcībā ļauj tiem vadīt reģionālos ukraiņu nacionālistu spēkus, radot iespaidu, ka visu notiekošo ir inspirējuši “ļaunie” Rietumi un reāli vājie līderi Kļičko, Porošenko un Jaceņuks. Kas sanāks – tas sanāks, jo 2015.gada vēlēšanās prokreviskajiem spēkiem uzvara tik un tā “nespīdēja”, jo UA ekonimika pēdējos 3 gadus reāli krīt. Un ko tad kremlim darīt? Gaidīt kamēr nākamais oranžais prezidents apniks tautai? Pa to laiku daudzas lietas var notikt, t.sk. UA iestāšanās dažādās kremlim nevēlāmās organizācijās. Tā var zaudēt visu UA uz visiem laikiem. Tomēr tagad saduļķotajā ūdenī var panākt attaisnotu KF Melnās Jūras flotes bāzes Krimas, resursiem bagātā Doņesckas apgabala, kā arī lielostas Odesas ņemšanu zem RU protekcijas it kā aizstāvot tos no agresīviem nacionālistiem. Lai kādi spēki valdītu Kijevā paši viņi no šīm teritorijām neatteiksies – konstitūcija neļauj un turpināsies bezgalīga story kā par Piedņestras republiku vai Abhāziju vai DOsetiju… ar šādu baģāžu UA nekur neiestāsies, jo kur gan to pieņems ar TĀDĀM teritoriālām problēmām. Tas vismaz. Vainīgie ir zināmi – Kiejevas opozīcijas līderi un tos atbalstošā ES. Ne velti bijušais PL prezidents Aleksandrs Kvasņevskis intervijā Polijas telekanālam „TVN24 Biznes i Swiat” norādīja, ka gan valdība, gan opozīcija var pilnībā zaudēt kontroli pār notiekošo un tam var būt traģiskas sekas ne tikai pašiem ukraiņiem, bet arī Eiropas Savienībai.
Ja valdība un opozīcija nevada procesus UA, tad kas tos vada?
vēl lasāmviela
un vēl
UPD1 šitais labs: «Бить людей за деньги на стороне «мусоров» не по понятиям». Pat ja nav taisnība, spēcīgs informatīvais gājiens anyway.
PS Treniņam iesaku “pielaikot” augstākminēto shēmu LV 1991.gada janvāra barikāžu situācijai. Pēc visa sanāk, ka pamats bruņotai nemiernieku kustībai tomēr bija, lai arī situācija tika novadīta citā gultnē. Paldies par to visiem notikumu dalībniekiem no visām 5 pusēm (latviešu tautai, Interfrontei, PSKP, LKP un LPSR VDK nomenklatūrai, ASV).
vara bungas 
Dazi interesanti raksti par UA temu.
http://zyalt.livejournal.com/983424.html
http://mr-bison.livejournal.com/368129.html
paldies. pirmajā blogā ir interesanta reportāža par noskaņojumu pretējā barikāžu pusē.
Nu, mēs tur īsti neko nevaram darīt, tikai skaļi runāt par Krievijas interešu interesantu aizstāvēšanas metodi un novēlēt Ukrainai izturību un gudrību.
Mums arī neko citu nav jādara izņemot kā mācīties no citu kļūdām. Vēlreiz noformulēšu jautājumu “Vai LV rīcībā ir spēki un līdzekļi, kas ļautu 2-3 mēnešus kontrolēt situāciju ar ~2000 -3000 civilo nemieru aktīvajiem dalībniekiem, kas darbojas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos?”. Paredzot ZS piesaukšanu, ierosinu pārdomāt cik ilgs laiks paies, līdz pirmais ārrindas zs pārkāps rules of engagement un situācija no sliktas pārvērtīsies par katastrofālu?
Ja tie būs promaskaviskie urliķi, tad pēc dažām “rules of engagament” pārkāpumiem (urlām vienīgā saprotamā valoda) tie salīdīs pa spraugām un degunu ārā nebāzīs (jo negrib lai to ielauž).
Nu re, tu apstiprināji manas aizdomas… ZS principā nav izmantojama civil unrest gadījumā. Tas ar ko tu lepojies ir a) disciplīnas pārkāpums b) likuma pārkāpums c) neprofesionalitāte, kas var novest pie liela mēroga neatgriezeniskām sekām, proti, radīt nemiernieku dienas kārtības konstruktoriem pamatotu MOTĪVU, bet naidnieka infokara maitas putniem informatīvo ieganstu. Turklāt pēc grūtas uzvaras tevi tiesās savējie. Atceries karu Bosnijā&H, Kosovā? Serbi pašrocīgi tagad tvarsta savējos varoņus un izdod Hāgas tribunālam.
Gan jau arī ZS netrūkst pretvalstiski noskaņoti cilvēki, kuri izmanto šo iespēju tikt apmācītiem uz valsts rēķina, tādi cilvēki jebkurā izdevīgā brīdī varētu apmest kažoku uz otro pusi, tādējādi destabilizējot situāciju masveida nemieru gadījumā, parasti vajag kādu, kurš to visu uzsāktu un tad aizietu ķēdes reakcija. Kaut gan tas ir pesimistisks scenārijs. Lai gan man pašam visnotaļ nesimpatizētu doma piedalīties protestu apspiešanā.
Nu tur jau tā lieta, ka nesimpatizē … pat ļoti. Zemessardzei darbs ar nemierniekiem nav pa spēkam, jo zs ir pārāk politiski angažēti. Tādēļ ir vajadzīgi profesionāļi- “berkuti” , “hujerkuti”| vai pofig kādi citi. LV valdībai nav uz ko balstīties , ja pēķšņi nez no kurienes uzrastos daži simti aktīvo nemiernieku. Ko lai saka par mēnešiem ilgu krīzi?
Mums ir grūti saprast situāciju Ukrainā, kur konflikta saknes meklējamas jau m.e. 600os gados, bet priekšlikums par situācijas interpolāciju ir visnotaļ interesants.
Interesanti vai sastādot valsts aizsardzības plānus šādas situācijas izspēlē AM kopā ar IeM?
Labāk (bet ne pilnībā) izprast UA ekzistenciālos meklējumus palīdz, piedodiet par atkārtošanos, S.Hantingtona raksts par “civilizāciju sadursmi”. Notiekošo nenosaka ne ekonomiskā, ne politiskā, ne nacionālā, bet gan kultūrvēsturiskā piederība Rietumu vai Bizantijas kristietībai. No šāda skatu punkta izredzes UA izdzīvot kā vienotai valstij ir minimālas, bet kādi gan brīnumi nenotiek, ja pie lietas ķeras lielvaras.
LV gadījumā, paldies dieviem un baltvāciešiem, atrašanās Rietumu AOR gandrīz netiek apšaubīta, tomēr speciālo operāciju spēki, tur kur tie ir, apgūst prasmi inscenēt vajadzīgā satura “tautas sacelšanās”, ar vietējo statistu piedalīšanos protams. Ko likt pretī un kā izlgstoši noturēt kontroli, tāda lūk ir mūsu problēma.
Diemžēl man jāsaka, ka esmu vīlies varabungu auditorijā. Neredzu prāta un analīzes potenciālu, ko ļoti cerēju sagaidīt. Piemēram, par situācijas iemesliem – Iesaku Varabungām pastudēt ES un Ukrainas asociācijas (vai kā nu viņu pareizi var tulkot) līgumu un pievērst uzmanību nosacījumiem, kas Ukrainai būtu jāizpilda. Varbūt konflikts starp A un R daļām arī velkas kopš 600iem gadiem, bet nosacījumi, kuros Ukrainu prasa izdarīt to, ko mūsu pašu bāleliņi izdarīja 90os, tas ir veica pilnīgu Latvijas deindustrializāciju, ir pavisam aktuāli un, kā man liekas, tas arī ir galvenais Ukrainas valdības BACKPEDALINGa iemesls.
Vēlreiz atkārtoju – Eiropas vienīgā vēlme ir pievienot Ukrainu sev, lai būtu iespēja nogrūst savu preču un pakalpojumu pārprodukciju. Līdzīgi kā Baltijas valstīs, Ukrainā ieplūstu lēta zemas kvalitātes produkcija, kas īsā laikā iznīcinātu jebkādu vietējo ražošanu un lauksaimniecību. Rezultātā ES krīze būtu mazliet atvirzīta, bet Ukraina garantēti paliktu vēl nabadzīgāka un tukšāka.
Respektīvi:
Eiromaidans – Eiropas inspirēta un apmaksāta kustība:
1. ar oficiālo “jumtu” – neļaut Ukrainai nonākt Krievijas impērijas žņaugos, atbalstīt ukraiņu tautas demokrātijas centienus (cik mant šis teiciens jau kļuvis pretīgs).
2. ar reālo iemeslu – piespiest ukraiņus iznīcināt savas iekšējās ražošanas jaudas un pirkt ES valstu produkciju, ko paši eiropieši negrib/nevar nopirkt.
Ukrainas valdība – kādam pēkšņi ir ienācis galvā palasīt vienošanās ar ES tekstu, kā rezultātā gan Ukrainas valdības, gan biznesa elites gudrās galvas nu ir sapratuši, ka vidējā un tālākā perspektīvā Ukrainai nu sūdi ir. Un nevajag vainot valdību nespējā palasīt dokumentus. Varētu domāt, ka Latvijas 100 pajoliņi izlasa visu par ko balso.
P.S.
Gribētos tomēr, lai varabungas būtu vairāk tendēts uz analītiku un prātu, nevis uz – tad nu es urlām sitīšu pa zobiem. (citējot zemessargu). Tas vienam otram droši vien būs kā nazis pa miesu, bet automātiska KF un krievu ieskaitīšana lūzeros un nedocilvēkos ir kā minimums neobjektīva. Centieties izvairīties no aizspriedumiem un vērtējiet situāciju, analīzi un tekstus objektīvi.
Ar cieņu,
REKSis
Uzskati ir dažādi, kā dzīvē. 100% objektivitāti nesolīju. Ideju cenzūras nebūs. Spams tiks bloķēts.
Konsultācijas par EU un UA asociācijas vienošanās tekstu notika no 2006. līdz 2012.gadam. Teksts parafēts 2012.gada martā!
Kāda tur ” kādam pēkšņi ir ienācis galvā palasīt vienošanās ar ES tekstu”…
Pilns teksts šeit, kas tevi tur uztrauc?
Par UA ekonomikas ražošanas sektoru -tas arī bez EU ir dziļā pakaļā vēl mazliet un nebūs ko nīcināt. Krievi ar savām gāzes cenām daudz tam ir piepalīdzējuši. Haholi tiešām no sirds (nevar salīdzināt ar mūsu vietējiem) ienīda moskaļu varu vēl tad, kad Latvijas PSR inteliģence vēl nebija atmodināta un neko ar šo naidu padarīt nevar. Tāpat kā Dienvidslāvija bez Tito pajuka, bez ļoti izveicīga un gudra vadoņa UA visticamāk diemžēl aizies pa dienvidslāvu taciņu. Pēc tam, kad izkarosies, būs laimīgi katrs savā pusē. Skat. piemēram bosņakus, serbus un horvātus.
Arī man tev kā eiroskeptiķim lūgums – beigt piesaukt LPSR ražošanas uzņēmumu iznīcināšanu. Goda vārds, izdomājiet kko jaunu. Es personīgi no savas pieredzes zinu kādas tās jaudas toreiz bija. Bez dažiem militārrūpnieciska kompleksa uzņēmumiem viss pārējais energoneefektīvs, morāli un fiziski novecojis šits, ar kuru ražot konkurētspējīgu produkciju nebija iespējams. Neviens rietumos ar tādu sūdu konkurēt nebaidījās, tas ir mīts.
Pilnībā nepiekrītu piedāvātajai situācijas analīzei.
– Janukoviča vara nav pietiekami (nesaku, ka pilnībā) leģitīma. Opozīcijas (aiz kuras stāvēja diezgan daudz pilsoņu) presēšana (Timošenko u.c. gadījumi) un sava klana bīdīšana (konflikts ar pārējiem oligarhiem) pamatīgi to iedragāja, bet nīkulīgo protestu brutālā apspiešana un 16. janvāra likumi galīgi piebeidza.
– Tikpat labi var teikt, ka Janukoviča valdību nevar uzskatīt par diez ko spēcīgu. Par to liecina gan mētāšanās no Eiropas uz Krieviju un Ķīnu, gan piedāvājumi opozīcijas līderiem nākt valdībā, gan video materiālu nopludināšana no policijas avotiem.
– Laika logu var noteikt arī citi faktori. Piemēram, ka Krievija pirms un Soču spēļu laikā nevarēs atļauties izmantot maksimālu spēku, kas ir ļoti būtiski. Viņi taču pat izlaida savus “politiskos” – Hodorkovski un Pussy Riot. Jāsalst jau arī “berkutam”, tā ka visu šajā gadījumā izšķir loģistika. Turklāt, kā var spriest pēc lasītā un foto, ar loģistiku nemierniekiem viss ir kārtībā.
– Daudzi to tieši uzskata par kustības spēku. Redzamos līderus (it sevišķi tik mīkstus kā šie) var viegli uzpirkt, sabiedēt utt. Turklāt īstajiem kustības veidotājiem ir vieta manevram.
– Tantiņas noteikti nav galvenais resursu avots. Ticamākais, ka tie ir konkurējošie oligarhi, kuriem šādas armijas uzturēšana varētu izmaksāt lētāk par futbola klubu.
– Ieņemtas dažas ēkas, lai sasildītos un it kā nogalināts viens policists, tas nav pārāk daudz. Motivācijas tam noteikti pietiek, it sevišķi jā ārā ir mīnusi, tevi aplej ar ūdens lielgabaliem un pienāk ziņas par to, ka “berkuts” slaktē aktīvistus gan uz ielām, gan mežos.
Līdz šim vājākā vieta Jūsu piedāvātajā shēmā, neapšaubāmi bija motīvi un naratīvs (stāsts). Sākotnējais eironaratīvs bija nekam nederīgs, bet tagad tas ir nomainīts ar cīņu pret diktatūru, turklāt pats režīms ir radījis dzelžainu motivāciju, jo ir skaidrs, ka tiem kas piedalījušies protestos vairs nav atpakaļceļa (slavenās sms), viņi ir situācijas ķīlnieki. Tagad tikai uz priekšu.
Kas aiz tā visa stāv? Vēlreiz atkārtošos, domāju ka tie ir vietējie oligarhi, kuriem starp citu pieder tie paši futbola klubi ar visiem fanātiem un droši vien (nezinu tik labi Ukrainas situāciju, lai gan tieši rietumos esošie uzņēmēji tiek visvairāk presēti) viņi arī ir sponsorējuši nacionālistu grupas.
P.S. runājot par “stirpajiem līderiem”. Vai Dainis Īvāns bija stiprs opozīcijas kustības līderis?
paldies par viedokli. Ne visam piekrītu, bet… lai katrs lasītājas vērtē pats.
Kā notikumu dalībnieks teikšu ka D.īvāns bija līderis vienai daļai no elektorāta. Es ticēju Berklavam. No tevis teiktā neredzu secinājumus. Piekrītu, ka pašreizējie UA opozīcijas līderi velkās notikumiem aizmugurē un neveido dienas kārtību. Kas veido? EU? Krievija? ASV?
Domāju, ka dienas kārtību veido konkurējošie ukraiņu klani. Šaubos vai EU ir kādas nopietnas intereses Ukrainā (varbūt ekonomiskas, bet noteikti ne ģeopolitiskas), tāpat ASV (interese noteikti ir, bet ne tik liela, ja nu vienīgi kaut kāds revanšs par Sīriju, lai gan arī šaubos). Krievijai interese noteikti ir, bet viņi tagad ir aizņemti ar Volgogradām un Sočiem un Kaukāzu kopumā. Par to, ka Putins nenoteica “dienas kārtību”, liecina arī netieši novērojumi – kad Kijevā viss sākās novembra beigās, Krievijas mediji faktiski notiekošo ignorēja, pieslēdzās tikai pēc nacionālistu ārdīšanās, kad jau viss sāka palikt nopietni, tā ka līdzīgi citiem arī reaģēja uz situāciju. Nedomāju, ka ārējie spēki te ir iniciatori, vienkārši konkurējošie klani sagaidīja iespēju nostumt vai vismaz pabiedēt Janukoviču. Varu, protams, kļūdīties, jo tur tā putra ir pamatīga.
Jā klanu būšana tur ir svarīgs faktors. Bet arī tas ir tikai kārts lielāku spēlētāju rokās. Likmes ir dažādas. Krievijai UA nepazaudēšana nozīmē daudz vairāk nekā EU UA pievienošana. Es piekrītu, ka RU neuzsāka šos procesus kā plānotu operāciju, bet gan izmanto iespējas un radušos situāciju. Līdz pirmai manifestantu atštaukāšanai viss bija mierīgi, protests klusi “kanalizējās” mierīgas izklīšanas virzienā. Bet tad kāds pasūtīja saasināšanu ar prognozējamu rezultātu. Palūkosimies, ja līdz olimpiādes beigām viss būs pieklājības robežās, bet tad “ies vaļā” (represijas, izņēmuma stāvokļi, krimas neatkarības pasludināšana utt) tas liecinās par labu kremļa un Januka sazvērestības versijai. Visi pārējie scenāriji runās par labu klanu kautiņam.
Jūs, kolēģi, pārāk maz ņemat vērā pasaules ekonomisko pusi. Jūsu vērtējumos ģeopolitika ir galvenais un “vienīgais” apsvērums.
Tā ir milzīga kļūda. Uz doto brīdi:
1. Finansu krīze vēl nav beigusies, tā tika ir atlikta, kā rezultātā problēma ir samilzusi vēl vairāk.
2. Ģeopolitikas soļus pašreiz nosaka valstu, valstu grupu, un, galvenais, organizāciju FINASIĀLĀS intereses.
3. Gan ASV gan ES, gan Krievijai ir MILZĪGAS intereses un to noliegt ir ļoti netālredzīgi.
4. ES uz Ukrainu skatās tā – liels noieta tirgus ES pārprodukcija, daudz potenciālu viesstrādnieku, ar ko nomainīt ES melno darbaspēku no dienvidiem.
5. Ukrainas Eiromaidanā virsroku jau guvuši atklāti ekstrēmistiski grupējumi, kas līdzīgi kā Sīrijā jau sāk spiest ārā pret Janukoviča režīmu iestājošos Ukrainas daļu. Rezultātā neviens no oficiālās Ukrainas opozīcijas vairs nespēj kontrolēt pašreizējos notikumu, bet ņemot vērā lielo bildi, tos noteikti kāds kaut kur koordinē. Un tas nav saistīts ar klaniem, vai spēkiem Ukrainas iekšienē.
6. Situācijas attīstība:
a. ar stingru roku ieviest kārtību, kā rezultātā būs asinsizliešana, bet valsts stabilizēsies – kas ir ukraiņu interesēs.
b. valstī notiks pilsoņu karš, kas atsviedīs Ukrainu uz gadu desmitiem atpakaļ, vai arī valsts tiks vārda tiešajā nozīmē sarauta vismaz trijās daļās – kas nav ukraiņu interesēs (un ko sāk saprast daži Eiromaidana un opozīcijas dalībnieki un arī līderi).
Tātad kura interesēs ir otrais variants, kurš, MOST LIKELY arī notiks????
Noteikti ne Ukrainas klanu, oligarhu, opozīcijas. Un arī ne Krievijas.
Par atlikto finanšu krīzi un ekonomiskiem ieguvumiem EU no UA iestāšanās arī piekrītu,bet neredzu tajā neko sliktu. Labāk ukraiņu viesstrādnieki nekā somālieši.
“Un arī ne Krievijas” neieklāujas skaidrojumā, lai arī kā tev to gribētos. Tieši otrādi, UA destabilizācija ir izdevīga RU, jo ar vāju partneri vieglāk runāt par preferencēm. Karojoša UA destabilizēs arī EU, kas ir RU sāncense.
“Ar stingru roku ieviest kārtību” var, bet tas noteikti atsauksies 2015.gada vēlēšanās (nāksies tās nozagt), kā arī nesīs virkni citu negatīvu seku, piemērm, radikālās opozīcijas nostiprināšanos. Un haholu nacionālisms ir nopietns faktors. Nevar salīdzināt ne ar BR, ne ar LV.
Redzēsim. Pēc olimpiādes vispār varētu iet jautri, sevišķi, ja tā izgāzīsies ar blīkšķi (diezgan ticams scenārijs). Pundurim vajadzēs apmierināt savus mazvērtības kompleksus ar kādu spožu ģeopolitisku uzvaru tuvējā pierobežā.
Frīdmans, protams, noklusē ES vēlmi nospiest Ukrainu (tāpat kā visu Austrumeiropu) neokoloniālas teritorijas statusā (Pilnīgi piekrītu Rekša viedoklim), taču par Ukrainas lielo stratēģiski ģeopolitisko nozīmi viņš visu pasaka precīzi: http://www.stratfor.com/weekly/perspectives-ukrainian-protests?utm_source=freelist-f&utm_medium=email&utm_campaign=20140128&utm_term=Gweekly&utm_content=readmore
Ne viņš pirmais to pamanīja.
Ko darīt, ja viena daļa aborigēnu vēlas palikt krievijas kolonijas statusā, bet otra kļūt par rietumu neo-koloniju? Nekas nelīdzēs kamēr metropoles nevienosies savā starpā, agrāk vienošanos panāca ar karu palīdzību, tagad tieši tāpat tikai kaujasdarbības paņēmieni citādi. Pagaidīsim, pēc olimpiādes būs redzams, kas kuram padomā.
Varabungas, nu beidz,lūdzu, runāt “demokrātijas” un “brīvā tirgus” pasaku veču un tantiņu (a la SVF, PB, Sorosa fonds, utt) muļķības par “atpalikušo” LPSR rūpniecību. Vai tiešām Tev ir nepieciešamība strādāt par imperiālistu ruporu? 10 gadus pēc neatkarības atjaunošanas paturot attiecīgos muitas tarifus, brīvi darbojoties ar valūtas kursa maiņu atbilstoši valsts interesēm un ieguldot valsts līdzekļus Vefā, Radiotehnikā, Alfā, RVR, RAF + pārveidojot kolhozus (īpaši tos, kuros bija spēcīgas ražotnes) par paju sabiedrībām ar valsts līdzdalību,,,, mēs šodien atrastos nevis sēžot pie sasistas siles ar parādu maisu mugurā, bet pavisam citā pozīcijā, kuru varētu salīdzinat ar Čehiju, piemēram.
Kur tu biji 91.gadā? Tagad taviem priekšlikumiem “kā būtu, ja būtu” vairs nav nekādas praktiskas nozīmes. Ja nav kazai piena, tad arī nebūs. Nemacējām gudri pārorientēties no socialistiskās saimniekošanas ar maksimālu izdevību valstij, tad nāksies mācīties konkurēt. Dzīve jau vēl nebeidzas. Aptuveni pēc tavas shēmas šodien dzīvo baltkrievija, salīdzini ar to.
Starp citu 90 gados valstī varu pārņēma tie, kas 80 jos vadīja gan rūpnīcas, gan kolhozus – tas ir komunisktiskās partijas un komjaunatnes nomenklatūra. Uzņēmumu privatizēja VDK darbinieki kopā ar kriminālajām autoritātēm. Un nav ko te vainot “demokrātiju” un “brīvo tirgu” un Eiropa tur arī neko īpašu darīt nevarēja. Paši vien vainīgi esam ka to pieļāvām, noticējām saviem “vagariem”!!!
Piekrītu.
PSKP un VĻKJS biedri jā (un tā arī bija ļoti liela kļūda, ka pieļāvām, ka šie subjekti tika pielaisti pie varas), bet rūpnīcu un kolhozu priekšsēdētājus Godmaņa un vēlāk Birkava valdībā grūti atrast. Toties bija tādi rietumu padomdevēji kā A.Lambergs:
Aristids Lambergs ir bijis ALA Nacionālās stratēģijas darba grupas (NSDG) dibinātājs un vadītājs (1986.-1991.), kurai vajadzēja darīt visu iespējamo, lai veicinātu konkrētu sadarbību ar latviešiem Latvijā. Viņš bija arī PBLA Latvijas Ekonomiskās darba grupas vadītājs (1990.-1992.). Šī grupa izstrādāja un iesniedza toreizējai Latvijas valdībai ekonomiskās attīstības programmu, kuras mērķis bija veicināt neatkarību atguvušās Latvijas valsts tautsaimniecības sakārtošanu un tālāko attīstību. Šajā posmā darbojies arī par Latvijas Ministru Padomes padomdevēju ekonomiskajos jautājumos.
Latvijā Aristids Lambergs savu darbību sāka 1990. gadā kā toreizējā Ministru Padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa padomnieks. Latvijā pavadītajā posmā vadījis Latvijas Nacionālās Neatkarības kustību (LNNK) (1993.-1995.), darbojies par LNNK priekšsēža vietnieku (1995.-1997.), 1997. gadā bijis Latvijas Nacionālās reformu partijas (NRP) valdes priekšsēdētājs, 1998. gadā – NRP priekšsēdētāja biedrs. Strādājis divos posmos kā LR Saeimas deputāts:
5. Saeimā par LNNK frakcijas priekšsēdētāja un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedru, kā arī par Baltijas Asamblejas un Privatizācijas aģentūras padomes locekli;
6. Saeimā bijis Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs, kā arī Bankas Baltija bankrota, Latvijas krājbankas un Unibankas privatizācijas un G-24 kredītu izsaimniekošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis. Veicis arī pienākumus kā Starptautiskās parlamentu savienības, Eiropas Padomes un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas loceklis, kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklis un VAS Rīgas tirdzniecības ostas valsts pilnvarnieks un padomes loceklis.
Neesmu pagaidām dabūjis to Lamberga iesniegto “ekonomiskās attīstības programmu”, bet varu derēt, ka tajā ir tā sauktais Vašingtonas konsensuss.
Tāpēc būs vien jāatzīst, ka “demokrātijai” un “brīvajam tirgum” (citiem vārdiem – ASV un Rietumeiropas ietekmei) uz Latvijas izlaupīšanu tomēr bija ievērojama ietekme. Tajā pat laikā taisnība ir, ka paši jau ar savu naivumu to pieļāvām.
Un šeit vēl viens nozīmīgs kadrs Vašingtonas konsensusa ieviešanā:
_______________________________________________________
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultāti (1983-1990), inženieris ekonomists. Studējis St. Lawrence University (1988. un 1989. gads) ASV, saņemot atzinības diplomu. Absolvējis Clarkson University (1991. un 1992. gads) ASV, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadīšanā un organizēšanā. Ilmārs Rimšēvičs bijis Latvijas Tautas frontes Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1989. un 1990. gads). Strādājis AS “Latvijas Zemes banka” (1990-1992; Starptautisko operāciju daļas menedžeris, Vērtspapīru daļas vadītājs).
Ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 2. jūlija lēmumu Ilmārs Rimšēvičs apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. Ar Latvijas Bankas padomes 1992. gada 27. augusta lēmumu viņš apstiprināts par Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāju. Ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 1998. gada 12. februārī Ilmārs Rimšēvičs atkārtoti apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.
2001. gada 20. decembrī Ilmārs Rimšēvičs ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. 2007. gada 1. novembrī Latvijas Republikas Saeima Ilmāru Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz nākamo sešu gadu periodu. Ilmārs Rimšēvičs ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis un Latvijas Republikas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā.
P>S> Šādi “frukti” ir papilnam uz vietas, nemaz nerunājot par tiem, kas ieradās tikai viesizrādēs.
So what? Piedod, bet t.s. “Vašingtonas konsensusa” programmā neko sliktu neredzu, bet Čavesa stila retorika mani neuzrunā.
tur jau laikam arī ir tā mūsu uzskatu atšķirību ūdensšķirtne – mani savukārt neuzrunā korporatīvā globālisma un postmodernā imperiālisma retorika…
Mūsu laikmets, buržuāzijas laikmets, tomēr atšķiras ar to, ka tas ir vienkāršojis šķiru pretrunas: visa sabiedrība arvien vairāk un vairāk sašķeļas divās lielās, naidīgās nometnēs, divās lielās, viena otrai tieši pretim stāvošās šķirās: buržuāzijā un proletariātā. ©
Šeit ļoti labi ir atklāts, kas ir sistēma, kurā tu “neko sliktu neredzi”: http://nra.lv/latvija/110462-politologe-visdrumaka-perspektiva-valsts-izzusana.htm?view=comments
Vecīt man brīžiem nepatīk laika apstākļi aiz loga, un arī tad es “neko sliktu neredzu” un nekratu ar pirkstu debesīm – es velku mugurā gorteksu.
Tante visu pareizi saka :
1. “viena no šodienas lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki neizprot notiekošo procesu patieso būtību”. Tev ir sajūta, ka visu saproti, bet citi (vairākums) nesaprot?
2. “tradicionālā nacionālā, demokrātiskā valsts pakāpeniski iegūst citu formu, pārvēršoties par valsti – korporāciju”. Dabiski, ne tikai pie mums, arī citur. Globāla parādība.
3. “pasaulē ir nepieciešami tikai 20% iedzīvotāju. Pārējie 80% ir lieki, jo nav rentabli…. No racionālā (nevis ētiskā un morālā) aspekta pārapdzīvotības kā negatīvas parādības interpretācija ir pamatota, jo drīz runa vairs nebūs tikai par tādu dabas resursu trūkumu kā nafta vai gāze, bet par tīru gaisu un nepiesārņotu dzeramo ūdeni.” Pilnīgi piekrītu un aicinu aktīvi airēt šo 20% virzienā nevis zaudēt laiku meklējot ētiskus un morālus attaisnojumus to nedarīt.
Par Lamberga lomu nezinu, apgaismo, kad atradīsi faktus. Cik zinu stāvus bagāts viņš nekļuva un arī īsti šeit saprasts netika.
Par pārējo piemetināšu tikai, ka LNNK nekad nav bijusi tuvu lielai dalīšanai, jo līdz 1991. gadam bija marginalizēta (skaitījās ekstrēmisti) bet vēlāk 1993. izjuka kā kustība. Arī kā partija pirmo vijoli nekad nespēlēja.
Vēl tev būtu jāsaprot atšķirību starp jēdzieniem “PSKP un VĻKJS biedri” (80.gados lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju) un “PSKP un VĻKJS nomenklatūra” (max ~1% ). Izlaupīšanu nevadīja valdība, valdība to pieļāva. Un laupītāji bija tieši nomenklatūras darboņi ar visu sarkano direktoru un kolhozu priekšsēžu branžu. Lembergs (ne Lambergs) ir spilgtākais piemērs.
vai tad jautājums šeit ir par to, cik viens vai otrs kļuva bagāts? Jautājums ir par rietumu lielvalstu savtīgo interešu realizāciju Latvijā un šī procesa aģentiem. Lambergiem, riteņiem, meieroviciem, utt. jau pietika arī ar necerēto godu un slavu, ko tie ieguva paklausīgi piedaloties šajās it kā likumīgajās, bet pēc būtības noziedzīgajās darbībās.
“Lāsts abām jūsu dzimtām!” ©
kaķa lāsti debesīs nekāpj – tautas gudrība
Nacisms un boļševisms arī bija globālas parādības. Daži padevīgi salika rociņas un teica, ka tur jau neko nevar citu darīt kā padoties un cerēt uz sarkanbrūno žēlastību, citi cīnījās vai arī nopietni gatavojās cīņai. Nevajag jaukt globalizāciju ar ziemu, meteorītiem, citām dabas parādībām vai fizikas likumiem, kuri vienkārši ir un kurus cilvēks nevar nekādi ietekmēt. Korporatīvo globalizāciju (kapitāla – jo īpaši spekulatīvā – dikatatūru) var un vajag ierobežot.
Var ierobežot globālismu! Es pat zinu kā:
1. pārbaudītais ceļš – ar nacistiskā, komunistiskā vai jebkura cita totalitāra režīma nodibināšanu.
2. individuālais ceļš – nesadarboties, nepirkt, nemaksāt nodokļus utt, izslēgt sevi no procesa.
3. simetriskais ceļš – uzpirkt viņus visus.
4. radikālais ceļš – nogalināt viņus visus.
5. gudrākais ceļš – pierunāt viņus visus izdarīt pašnāvību.
6. nereālākais ceļš – ievēlēt antiglobalistu vairākumu Saeimā.
veiksmi
btw kurš tad tavuprāt uzvarēja komunismu un nacismu?
Vara Bungas-cepuri nost-pilniba gandriz-manas domas,gan raksta ,gan komentaros no Tavas puses-es arī ta domaju-jau 2008 gada prognozeju,ka Krievija ies uz banku-viss tam tika radits un darits-un izdaris to pa smuko-ta teik viens saviens-5 zaki-jo 08-08-08 izdevas perfekti rus-sodien daudzkas jau zinams ka meli un nepatiesiba-bet kam vairs intrese?usa un eiropa kluseja-un atslega uz panakumiem planos bija roka
ps-komunisms-ari ir globalisms-un nacims pec definicijas ari-viss kas sajauc robezas,kulturu,valstis un tautas-ir globalizacijas veids-paveids vai tiesa globalizacija)