Vai Ukrainas varas krīze nav arī Latvijas problēma?


Kas man šaja rakstā imponē ir tā noskaņojums. “īgnums gruzd zem bruģakmeņiem. …Laiks ir nervozs. ” Piekrītu. Bet ar “staļļu “kapitālo remontu ir stipri nokavēts, tagad laiks parūpēties par drošību un meklēt stutes.

Sandra Veinberga (Veinberg)'s avatarSandra Veinberga | Blogs

2014.gada 29. janvārī speciāli TVNet

Ukrainas premjers atkāpjasKamēr Kijevas bruņotie nemieri turpina izplatīties pa visu valsti, mēs varam secināt, ka no ukraiņu konflikta izrietošās problēmas lielā mērā attiecināmas arī uz mūsu valsti – Latviju. Pagaidām Rīgu nepārklāj deguma smaku smogs un baznīcām nav jāpārvēršas par demarkācijas līnijām starp bruņotām policijas vienībām un agresīviem kaujinieku grupējumiem galvaspilsētā (tā, kā to pašlaik var novērot Kijevā). Pagaidām nav atrasts risinājums «ukraiņu» un «prosovjetisko krievu» konfliktam un «melnais scenārijs» tur sācis darboties jau autopilota režīmā. Pagaidām pie mums Rīgā ir mierīgi, bet caurmērpilsoņa dusmas un īgnums gruzd zem bruģakmeņiem arī šeit. To jūt pat aklā slieka. Laiks ir nervozs.

Neviens negrib mirt

Tā nenogurst apgalvot abas karojošās puses Kijevā, uzsverot, ka «par katru cenu» esot jāizvairās no asinsizliešanas. To pašu deklarē arī iesaistītie – Putina Krievija un Barrozu Eiropas Savienība.

Turpinās monotona proputiniskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča «skaidrošanās» ar parlamenta trijām lielākajām opozīcijas partijām, kas pārstāv…

Skatīt ziņu 1 074 more words

19 domas par “Vai Ukrainas varas krīze nav arī Latvijas problēma?

  1. Apgalvot, ka rietumu izkurtējusī demokrātija ir civilizācijas kronis ir mazākais pašpārliecināti. Valsti satur kopā nevis demokrātija vai diktatūra, bet gan balanss star šim divām sistēmām. Stingra iestāšanās par noteiktām vērtībām vēl nav diktatūra un visatļautība vairs nav demokrātija.
    Eiropas vērtības, kuras ir aizgājušas no vispār pieņemtā taisnīguma un veselā saprāta principiem vairs jau nav demokrātija, bet izvirtuļu saujiņas diktatūra. Cik kantainus mūs visus gribēja padarīt padomijā, tik apaļus mūs cenšas padarīt eiropijā. Kurš no mums var pateikt, kas ir labāk būt kantainam vai apaļam? Kau arī abas sistēmas mums stāsta par vispusīgu cilvēka attīstība neviena no viņām negrib pieļaut apaļstūrainu personību, jo pirmajiem stūri būs par apaļiem, bet otrajiem apaļumi par stūrainiem.
    Pirmkārt ir jātgriežas pie lietu dabiskās kārtības un jurisprudencē to sauc, ja nemaldos , par dabiskajām tiesībām, tām tiesībām, kas nebalstās valsts likumdošanā un stāv pāri visiem to likumiem.

    • square peg in a round hole – nāksies pielāgoties.

      Dabisko tiesību principi jau ir mūsu tiesību sistēmas pamatā, neredzu pretrunu vai jauninājumu.

      “Visi cilvēki nav vienlīdzīgi, bet visi cilvēki ir brīvi” – tas arī no dabiskām tiesībām, visiem tas var nepatikt.

      • Te jau ir tā nelaime – pamatā, proti kaut kur dziļi, dziļi apakša, bet nesen rakstītie likumi prevalē, un tad sanāk, ka par to, ka nolaiž no kātiem vairāk kā 50 cilvēkus vienam piespriež 20 gadus sanatorijā, bet pie mums ne vairāk kā 4 gadus. Vai tas ir taisnīgums? Zinot, ka Eiropas pamatiedzīvotāji neglābjami izmirst mums tiek uzspiesti likumi, kas atbalsta attiecības kurās pēc dabas likumiem nav iespējama veselīga pēcnācēju radīšana, vai tas ir saprātīgi?
        Jā tik tiešām mums ir vispārējā cilvēku tiesību deklarācija, kuras pamatā esot cilvēka dabiskās tiesības, bet tikai kā viens no avotiem, tomēr ja tu pedofīlam nogriezīsi krāniņu, vai pakārsi slepkavu, ne jau pēc deklarācijas tevi tiesās, bet pēc sagudrotā kriminālkodeksa, un tad sanāk krāniņš 15 gadi cietumā, 54 līķi 4 gadi turpat bet, pēc 5-6 gadiem, varbūt. Normāli būtu – paņēmi svešu dzīvību esi gatavs atdot savējo. Gribi dupsēt savu kaimiņu, dupsē, bet neprasi, lai tev būtu tādas pat tiesības kā tam kurš pēc veselīga starpdzimumu akta vēl uzņemas saistības par tā sekām mazākais 18 gadu garumā.
        “Visi cilvēki nav vienlīdzīgi, bet visi cilvēki ir brīvi” tieši par to ir runa – brīvi un nevis valsts varas apspiesti šauras cilvēku grupiņas ekonomisko interešu vārdā. Par to jau ir tā jezga gan tur, gan te. Kamēr visiem visa ir diezgan nav nekāda konflikta, bet kad tev sāk vilkt nost pēdējo kreklu lai kādam nospodrinātu mersedesu, zini, cemme rodas gan. Un ja cilvēki nav vienlīdzīgi, tad arī atbildībai un pienākumiem viņiem ir jābūt dažādiem. Ja par to, ka cilvēks nozog desas gabalu, kuru uzreiz arī apēd liek cietumā tad kāpēc par 16 000 apzināti izpļurzātas valsts naudas sūta uz Briseli saņemt deputāta algu? Kas atļauts Jupiteram nav atļauts vērsim? Bet stāsta taču ka amata stāvokļa ļaunprātīga izmantošana esot vainu pastiprinošs apstāklis.
        Visu šo netaisnību cilvēki jūt un tā uzkrājas – sociālie pāridarījumi uzslāņojās uz ekonomiskajiem un vēsturiskajiem. Tad atliek tikai maza dzirkstelīte un veidojas paradoksāla situācija, ka uz vienām barikādēm stāv gan zilais demokrāts, gan melnais diktators, gan žīds, gan antisemīts.
        Ko tad viņi visi kopā prasa brīvību vai vienlīdzību?

        • Tevis ieskicētās problēmas ir universālas, rakstūrīgas visām rietumu pasaules tautām. Tuvākās “zāles” – šariats, jo tas nāk no paražu tiesībām (paražas tuvāk dabiskām-pirmatnējām tiesībām). Nez vai tu būsi par to priecīgs. Jāsaprot arī, ka ne mēs un ne tagad izgudrosim dzīvotspējīgu dabisko tiesību un juridiskā pozitivisma koktēli. Laiks vēl nav pienācis. Mūsu mežs ir valsts noteiktie normatīvie akti un mums ir jāprot šajā mežā dzīvot. Atlases kritērijam abildīs tas indivīds, kurš izdzīvos un dzīvos.

          PS sorry, kā var ar likumu uzspiest pārim neraksturīgas “attiecības”? Nekas nesanāks. Un vispār par kuriem likumiem ir runa?

          • Nu tu mani paķēri!
            Bet paražu tiesības nav tas pats, kas dabiskās tiesības tāpēc šariats nerullēs. Varbūt Platona Valsts, vai Kampanellas “Saules pilsēta” , baltajiem cilvēkiem tomēr būtu tuvāka.

            • Es neteicu ka paražu tiesības ir tas pats, kas dabiskās tiesības. Kampanella – mazohists. Platons – … nu pats zini.

              Ne jau tiesību sistēmās ir āķis, bet tajā apstāklī ka katra no tām “apkalpo” savam laikam atbilstošu ekonomisko sistēmu. Kad atgriezīsismies alās būs tev dabiskās tiesības visā krāšņumā. Kamēr baudīsim civilizācijas priekus, būs jāsamierinās ar tādu tiesību sistēmu, kas atbilst ekonomisko attiecību attīstības līmenim un nodrošina ekonomisko izaugsmi.

  2. Jā, par demokrātiju viedokļu netrūkst…. Arī finanšu spekulantu, globālo korporāciju vara sevi dēvē par “demokrātijas karognesējiem” un “vērtību aizstāvjiem”. Domāju,ka demokrātija nozīmē ārēju spēku neietekmētu un tiem nepakārtotu tautas vairākuma suverēno gribu. Resp. – lemj tauta, piemēram, ka zeme var piederēt tikai pilsoņiem un viena pilsoņa īpašumā var būt tikai 50ha – tātad tāda ir lietu kārtība mūsu zemē. Un nekādi “kapitāla brīvās plūsmas” diktatori to neregulē. Tas pats arī attiecībā uz jautājumiem par ideoloģiskajiem triecieniem (homoseksuālisma dievinašana, dzimumidentitātes izkropļošana bērniem, utt)/

        • ir un kādi vēl. palasi judikatūru par dzimumnoziegumiem varbūt sapratīsi.
          jebkuram noziedzīgam nodarījumam t.sk. izvarošanai ir subjektīvā puse, tikai akmens laikmeta cilvēki vadās pēc nodarījuma objektīvās puses – ārējās izpausmes.

          • tā jau var aizrunāties tik tālu, ka vainīgo atbrīvo, bet soda upuri… piemēri tai pašā “judikatūrā” netrūkst. Redz kur, piemēram, 11 gadus vecas meitenes seksuāla izmantošana nolēmumā nosaukta par “amor”: http://nacionalisti.lv/raksts/1199/arzemes/italijas-augstaka-tiesa:-pieaugusa-viriesa-sekss-ar-11-gadus-vecu-meiteni-nav-launpratiga-izmantosana/

            Tātad pedofīliem pietiek atsaukties tagad uz šo “mūsdienīgo”, “subjektīvo pusi” vērā ņemošo “judikatūru”, pastāstīt par savām cēlajām jūtām pret bērniem, piesaukt bērnu tiesības uz seksualitāti un brīvību un var cēli soļot jauna upura meklējumos…

            Te tomēr ir principiāli atšķirīgas divas pieejas: 1) tiesības izriet no vairākuma izpratnes par taisnīgumu un godīgumu (“akmens laikmets”) un tiesības izriet no korumpētu likumdevēju juridiski korekti aprakstītām vēlmēm un tiesnešu fantāzijas brīvā lidojuma (liberastisma laikmets)

            • Nenovēlu nevienam t.sk. tev personīgi nonākt pretrunā ar “vairākuma izpratni par taisnīgumu”. Apelēt nebūs pie kā, nebūs arī procesuālas sacensības. Kurš skaļāk bļaus tas arī nebūs “pedofīls”. Linča tiesa.

              Palasi šo. Es to džeku personīgi pazinu. Viņu izglāba perestrojka un apstākļu sakritība.

              Zigurds Dreimanis
              ES-no viņpasaules

              Dienasgramata
              1982. gada 5. maijā Latvijas PSR Augstākā tiesa man piesprieda nāvessodu nošaujot.
              Deviņpadsmit gadu vecumā. Nevainīgam. Zvēru jums visiem, kā esmu zvērējis mātei un Dievam. Sini bridi gar manam acīm ka mēma kinofilma slīdēja viss tas, kas bija pirmsākums spriedumam…

  3. Aprakstītais gadījums ar Dreimani ir liecība par morāli sapuvušu un neprofesionālu vai pat klaji kriminālu izpildvaru (tās daļu). Līdzīgi gadījumi zināmi visā pasaulē un nāvessoda pretinieki tos nemitīgi piesauc. Taču, šeit ir daži iebildumi: 1) defektīva sistēma ir un paliek defektīva sistēma. Taisnīguma ievērošana nav savietojama ar šādas sistēmas pastāvēšanu;
    2) šādu gadījumu skaits ir n-tās reizes mazāks par atkārtotu izvarošanu skaitu (recidīvu). Neviena no tām nenotiktu, ja vainīgais būtu saņēmis pelnīto sodu.

  4. Visiem nāvessoda atbalstītājiem jautājums – kurš vainīgs pie tā, ka konkrētais likumpārkāpējs ir uzaudzis par tādu, kāds/kāda tas/tā ir?! Pats bērns izdomāja tāds disfunkcionāls izagut, vai arī tomēr ģimene – vecāki, radinieki, draugi, skolotāji, masu mediji, sabiedrība kā tāda?! Grozies kā gribi, tomēr arī zināma, pie tam, ne maza, daļa atbildības gulstas uz visu sabiedrību, uz tevi un mani, sākot ar varmākas ģimeni un beidzot ar vienaldzīgo kaimiņieni, kurai bija uzdirst uz to, ka mazo Jānīti/Lienīti katru dienu sita un pazemoja/izvaroja/ņirgājās ģimenes loceklis vai ģimenei tuvs cilvēks un skolotāji/socieālie darbinieki/bāriņtiesa/policija/prokuratūra, kuri šo visu laida gar ausīm, jo lūk, tās ir vai nu baumas(kuras neviens nesteidz pārbaudīt) vai arī tas taču labs, sabiedrībā ieredzēts cilvēks, tas nu nekad neko tādu neatļautos pret kādu, vēl jo vairāk pret bērnu!
    Bet aiz policijas, prokuratūras, skolas un sociālajiem dienestiem stāv sabiedrība, kuras labā tiem pēc būtības BŪTU jāstrādā!

    Ne gluži precīzi tēmā, bet nāk atmiņā teiciens par spļaušanu akā, no kuras pats dzer.

    Cita lieta, ja afekta stāvoklī vai reālajā dzīvē vienkārši situācija tā prasa rīkoties(karš, laupīšana, ģimenes aizstāvība utt) un nav laika arestam, tiesai, soda izpildei, bet, par laimi, nedzīvojam mežonīgajos rietumos.

    Ir lietas, kuras jāmaina, jālabo un pirmām kārtām ir jāsāk ar ģimeni un arī ar likumu pielietošanu visā to bardzībā un tieslietu sistēmas pārmaiņām, tai skaitā likumu labošanu!

    Galvas nociršana/lode pakausī/karātavas ir vielgākais, tā ir melošana pašam sev, acu aizmālēšana, nevēlēšanās atzīt to, ka visai sabiedrībai ir jāiesaistās preventīvajos pasākumos un tie nebeidzas ar savu sētu vien!!!

Leave a reply to Jurčiks Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.