Šodien “Krustpunktā” bija interesanta diskusija.
Konspektīvi par diskusiju:
1. Tas ir jauki un apsveicāmi, ka LR1 organizē šādas diskusijas, tur roku uz sabiedrības noskaņojuma pulsa, bet 60 min uz 5 (!) diskusijas dalībniekiem nozīmē iespēju katram izteikties max ~12 min garumā par ļoti plašu jautājumu loku, kur par katru jautājumu var runāt stundu. Rezultātā diskusijas tik pat kā nebija, laika trūkums ļavā pieņemt tikai vienu zvanu un uzdot vienu jautājumu no tīmekļa. Tas ir maz.Tēma ir pelnījusi dziļāku iztirzājumu.
2. Sarunā tika pieminēta OMD tēma, par ko domas acīmredzami dalījās. Teikšu atklāti, nav jēgas aktualizēt OMD tēmu, kamēr nav atrisināta Aktīvās rezerves problēma. Skaidroju: nav jēgas “pa dārgo” apmācīt civilos rezervistus padarot viņus par viduvējiem kareivjiem, ja uzskaitē atrodas ne mazāk par 5000 prof.dienesta karavīru (ar atbilstošām izdienām, pieredzēm, zināšanām, iemaņām, medaļām un motivāciju), kas netiek ne pārapmācīti, ne pienācīgi uzskaitīti, ne izmantoti. Daļa no rezerves karavīriem (nejaukt ar rezervistiem – divkājainiem vīriešu kārtas civilistiem no/līdz noteiktam vecumam) ir atradusi savu vietu ZS rindās – Gods un Slava viņiem! Bet vēl lielāka daļa nav gatava aprakt savu militāro izglītību, zināšanas un pieredzi pildot pienākumus amatā, kas ir vairākas pakāpes zemāks par pēdējo ieņemamo militāro amatu. Tas nav apsveicams, bet tas ir saprotams. Jādomā nevis kā iemānīt rez.virsnieku ZS ārrindas kareivja amatā, bet kā radīt apstākļus rez.virsniekam, lai viņš varētu ar savu brīvprātīgo darbu turpināt kalpot NBS attīstībai arī atrodoties rezervē . Atvaļinātiem virsniekiem jārada iespēju darboties ts Aktīvās rezerves rindās, kas nodrošina atbalstu attiecīga līmeņa štābam -rezerves ģenerāļi un pulkveži sniedz atbalstu (atzinumi, amatu pienākumu pildīšana uz laiku, tulkošana, metodiku izstrāde, novērotāji mācībās utt) NBS AŠ. Majori, kapteiņi, vlt – var (sa)darboties visā spektrā no NBS AŠ līdz Bn HQ Viss notiek uz ļiguma attiecību pamata, pēc dzīves vietas, izmantojot attālināta darba iespējas un nodrošinot amatam un pakāpei atbilstošu kompensāciju.
Ilgu laiku AM koncepcija “par Rezerves karavīru lomas palielināšanu valsts aizsardzībā ” bija brīvi pieejama AM vietnē, tomēr tagad vecā koncepcija ir atcelta, bet jaunā tiek turēta nesaprotamā un nepamatotā slepenībā. Maz ka tā nav sākusi darboties, domājams, ka tā jau ir novecojusi un jāsāk darbu pie jaunas. Nav jēgas runāt par OMD “lielgabalu gaļu”, ja neprotam un negribam izmantot tūkstošiem atvaļināto profesionāļu. To ko iemācīs OMD karavīram gada laikā , PD karavīrs i 60 gadu vecumā ne sliktāk pratīs izdarīt, bet OMD karavīram nav un nevar būt PD karavīra 20+gadu dienesta karjeras pieredzes dažādos amatos, misijās un mācībās. Diskusiju par OMD atjaunošanu var turpināt tikai pēc diskusijas par Aktīvo rezervi.
3. Sarunā izskanēja Otavas konvencijas tēma. Šai konvencijai LV neapdomīgi pievienojās 2005.gadā. Konvencija aizliedz dalībvalstīm ražot, uzkrāt, glabāt un pielietot pret-kājnieku mīnas. Mērķi,protams, ir cēli – Āfrikā un bij. Dinvidslāvijā teritorijas piemēslotas ar mīnām tiktāl, ka “walk in the park” var beigties ar dekapitāciju un ķermeņa moment- dekonstrukciju. Bet ja pārlūko tēmu nekrītot galējībās, kājnieku mīnas ir lēts, vienkāŗšs, efektīvs un tradicionāls bruņojuma veids. Ja jau esam aizlaiduši valsts drošības situāciju tik tālu, ka tagad jāspriež par glābšanas taktikām, vienīgais kas mūs var glābt ir netradicionāli, bet efektīvi risinājumi – “īsceļi”. Otavas konvencijas denonsācija ir viens no šādiem “īsceļiem”. Ja uzdosim komersantiem saražot pietiekami daudz kājnieku mīnu ar pašiznīcināšanas mehānismu, decentralizēti tās uzglabāsim un apmācīsim ZS ar tām rīkoties, šis varētu būt spēcīgs faktors, kas padarītu NBS uzdevumu – aizkavēt pretinieka pārvietošanos par vairākām dienām – par reāli izpildāmu.
Kļūdas ir jaatzīst un jālabo, jo īpaši ja kāds par tām var samaksāt ar dzīvību kaujā. Kas vēlas argumentēt pret šo tēzi, lūdzu, bet iedomājaties sevi slapjā ierakumā ar patronu komplektu max 5 kaujas minūtēm un vaļēju flangu, ko nevar piesegt ar mīnu lauku, jo kāds ministrijas duriks gribēja aizbraukt komandējumā uz konferenci par pievienošanos konvencijai. Informācija pārdomām: Krievija, ASV, Somija un daudzas citas valstis konvencijai nav pievienojušies.
4. Vienīga klausītāja, kas sazvanīja studiju uztraucās par “bērniem, kas apmeklē krievijas militārās nometnes un tur …” . Kundzei taisnība, bet tā ir jau identificēta problēma. Mani uztrauc viens sporta veids, kura nosaukumu jūs varat viegli uzminēt. Šajā komandas sportā pieņemts detalizēti atveidot dažādu pasaules armiju t.sk. RU armijas un specvienību mazo vienību taktiku (pilsētā, naktī, mežā), saliedēt kolektīvus un apgūt militārās specialitātes profesinālo karavīru vadībā, uzkrāt autentiskas formas un uzkabi, svinēt apakšvienību profesionālos svētkus un apmācībā izmantot precīzas reālo ieroču kopjas ar pneimatisko saušanas mehānismu, kas padara komandas par saliedētiem un ekipētiem karavīru kolektīviem, kuri var tikt izmantoti arī iekšējā konfliktā atkarībā no savas politiskās afiliācijas.
Vai tas ir godīgi, ka mednieki, legālo ieroču turētāji, detektīvi, apsargi, Rīgas gidi galu galā ir pakļauti valsts kontrolei licencēšanas vai obligātas uzskaites veidā, bet apmācītas karavīru-entuziastu apakšvienības nē. Domāju, ka AM ir jāņem “sportistus-izlūkus” savā paspārnē, jāļauj tenēties kopā ar NBS un rezervistu, kā arī integrācijas problēma tiks atrisināta. Vismaz daļēji.
5. Par snaipinga neatbilstību XXI gs kara reālijām nepiekrītu. Tikko Simferopolē…
vara bungas 
Krēsliņš kā vienmēr puto tik pa gaisu un globālām lietām, civilie bez poņas par ko vispār iet runa, bet protams skeptiski par domu ieguldīt NBS jebkādus līdzekļus, un pa lielam par 4 līmeņa karu vispār lielākajai daļai nav pat nojausmas. Viņiem vajadzētu kā obligātu nosacījumu izveidot ikrīta varabungu bloga lasīšanu, lai izglītojas.
Kad tas pipars sāka ironiski šaubīties par snaiperu pielietojumu un salīdzināja to ar otrā pasaules kara iedomām, man tapa skaidrs, kādi murgi mums stūrē valsti un aizsardzību.
un tad tā viedā frāze, ka tagad jau šaujot raķetes, kājnieki un tanki nemaz nenākot… kādi plānprātiņi sēž tur, kur vajadzēja atrasties speciālistiem!
Palasot jūsu komentārus nemaz negribās iet un klausīties to diskusiju, bail no tā, ko varētu dzirdēt :D!
Saņemies. 😀 Tik traģiski jau nav, visi viens otram piekrīt, taisni brīnums kāda vienprātība… ā, nu jā, sliktā ziņa- naudas nav un nebūs.
Nauda ir, tikai tērēt to nemāk valdības kungi, nemāk vai arī apzināti izsaimnieko tā, lai nebūtu stipra un attīstīta valsts!
Par OMD un aktīvo rezervi pilnīgi piekrītu, ja vēl virsnieki atvaļinoties stājas Zemessardzē, kas lielā mērā ir atkarīgs no BN komandiera harismas, nevis sistēmas un arī no tā vai ir štata vietas konkrētā ZS BN, tad profesionālo kareivju līmenī Zemessardzei ir ļoti zems prestīž un PD kareivji uz Zemessardzi neiet. Aktīvās rezerves šo problēmu varētu atrisināt. Par OMD, tad uzskatu, ka to nav nepieciešams atjaunot. Tāpat NBS pat pie 2% IKP tas nespēs “apgūt” visus jauniesaucamos un kur nu vēl tās veselības un fiziskās sagatavotības problēma. Bet ko vajadzētu, DOT IESPĒJU jauniešiem, kuri vēlas stāties Zemessardzē vai aktīvajā rezervē pēc skolas beigšanas konkursa kārtībā izziet 4 mēnešu kareivja apmācības kursu, saņemot šajā laikā PD karavīra atalgojumu un dažas privilēģijas nākotnē darbā valsts iestādēs vai studijām augstskolā.
Kas attiecas uz kļūdu atzīšanu, tam man liekas, ka lielāka varbūtība ir ka Putļers pēkšņi atteiksies no Krimas, nekā AM ierēdņi atzīs savas kļūdas.
Kas attiecas uz Airsoft, tad AM nostāja apmēram ir šāda… tie ir “tautas ienaidnieki no kuriem ir jāturas tālāk”. Takā nekādu racionālu pieeju šīm aktivitātēm no AM nevar gaidīt. Tiesa ar airsoftam ir savas psiholoģiskās nepilnības. Tas iedveš kareivjiem apziņu, ka viņiem, kā kompjūterspēlē ir vairākas dzīvībes. Esmu dzirdējis, ka dažās NATO valstīs ir aizliegta apmācība ar šiem ieročiem. Kaut gan MAIL sistēmām arī kaut kas līdzīgs, bet tā jau ir cita diskusiju tēma.
Uzskatu, ka Latvija NBS atklāta bruņota konflikta gadījumā varētu diezgan efektīvi aizskatvēt ienaidnieku izmantojot saistīti trīs lietas:
1. Latvijas purvaino apvidu, kuru papildina dažādi inženieru šķēršļi.
2. Šķēršļi savukārt tiek papildināti ar pretkājnieku un prettanku mīnām.
3. Un ideāli, ja mums pie šiem šķēršļiem darbotos arī snaiperi un vieglie kājnieku mīnmetēji (iespējams) un šur tur nopietnāki prettanku ieroči.
Šīs trīs taktiskā lietas, kas mums dotu iespēju iegūt laiku, radot ienaidniekam “kravas Nr. 200” un savukārt maksimāli saudzējot savus dzīvos spēkus.
Zemessardze ir jāizstrādā taktika un jāveic apmācība cīņā ar “zaļajiem cilvēciņiem”. Dīvaina man likās Juņdža tēze, ka pret tiem varētu darboties policijas vienības. Tas nu gan munuprāt ir totāls apsurds. Diezvai mums ir nepieciešama tāda policijas MILITĀRA kaujas spēja.
Hey!…. Tādā rakursā es par airsoftu nebiju iedomājies…. Sanāk reāla iespēja pēc 10.gadiem dienestā kaut ko par taktisko šaušanu un kājnieku taktiku uzzzināt!…. 😀
Motivēti, ieinteresēti apmācāmie, kurus trenē labi instruktori, neierobežots treniņu ilgums, iemaņu nostiprināšana tos bieži atkārtojot, spēles gars un entuziasms ļaus softistiem izgriezt pogas ne vienam vien “profesionālim”.
Pilnīgi piekrītu.
Un vēl – lēti. Pat ļoti lēti.
Lai cik žēl nebūtu tā teikt, bet ļoti daudzi militāri profesionāļi smagi aplaužas, kad sāk spēlēt. Nu nav pietiekamas taktiskās šaušanas iemaņas mūsu karavīriem. Tās gan ir metodikas problēmas.
Uz doto brīdi airsofts ir visvairāk pietuvinātais taktiskās apmācības līdzeklis, kas ir vislētākais no visiem.
P.S.
Lai nu ko visi domātu par smart bombām, 4th generation warfare, u.t.t., bet vienīgais reālais spēks Latvijas gadījumā būtu pārdesmit tūkstoši labi apmācītu un PERFEKTI (lauku kaujas iemaņas, darbību grupas, nodaļas un vada (max) sastāvā) IEDROČĪTU karavīru bruņotiem ar labiem, moderniem, bet vienkāršiem ieročiem (individuālais. PT, PGA).
Tas būtu reālais Latvijas aizsardzības spēks.
Pašreiz NBS sastāv 3/4 no inertiem ķeblī pirdējiem. Pārējie 1/4 ar mainīgām sekmēm cenšas kautko panākt.
Tevis aprakstītais attiecas uz konflikta bruņotās fāzes 2.daļu, kad pretinieks jau ir sasniedzis savus primāros mērķus. Bruņota konflikta sākumā aprīkotu aizstāvēšanās pozīciju skaitam, tankiem, lielkalibra artilērijai, spējai “izslēgt” svarīgu infrastruktūru no pretinieka plāniem (ko viņi plāno sagraut mēs sargājam, ko viņi plāno saglabāt mēs sagraujam) vai BS spējai ilgstoši kontrolēt lielas teritorijas ir nozīme, jo tas liktu pretiniekam reķināties ar lielākiem nepieciešamiem resursiem. 4GW ar to nav pretrunā, tieši otrādi (sk. 11), tomēr labāk, ja mums būtu daži ņuki.
Fourth generation warfare is defined as conflicts which involve the following elements:
1. Are complex and long term
2. Terrorism (tactic)
3. A non-national or transnational base –highly decentralized
4. A direct attack on the enemy’s culture
5. Highly sophisticated psychological warfare, especially through media manipulation and lawfare
6. All available pressures are used – political, economic, social and military
7. Occurs in low intensity conflict, involving actors from all networks
8. Non-combatants are tactical dilemmas
9. Lack of hierarchy
10. Small in size, spread out network of communication and financial support
11. Use of insurgency and guerrilla tactics
Nu nevar airsoft salidzinat ar reality 🙂
Diena un nakts.
Aplaužas profiņi var būt tāpec ,ka viņi zin katra lode nogalina vai kā minimums 300tais airsofteri izturas tā itka spēlētu god mode on
Airsoft der priekš darbibu atstradasanas komanda.Tas ari viss.
re priekš izglitošanas airsoft vs reality ar humoru :http://www.youtube.com/watch?v=ZoGFSfnvru4
Ps 1 video labaks 🙂
nav man tādas oranžas krāsas ar ko izcelt, ka neviens ne šeit, ne citur nav apgalvojis ka airsofts = kaujas šaušana. Vērsta uzmanība uz to ka zem šī sporta izkārtnes atsevišķas jauniešu grupas instuktoru tsk. bijušo NBS karavīru vadībā apgūst mazo vienību taktiku tādā līmenī, kas pārsniedz vidusmēra ārrindas zs līmeni un ir labāk ekipēti. Turklāt ārrindas zs ir saistīti ar zvērestu, bet par āirsoft grupām “specnaz gru”, “specnaz vdv”, “slava KPSS” un “specnaz xyz”, nav zināms pat cik tādu ir mūsu mežos. Pravij Sektor, Trizub, Voini narnii un Belij molot kodols ir (cita starpā ) arī asoftistu komandas. Domāju nav jāpalīdz salikt 2+2. Par video paldies.
drīkst palūgt smalkāk paskaidrot 4. un 8. punktu?
Fourth generation warfare is defined as conflicts which involve the following elements:
…
4. A direct attack on the enemy’s culture
…
8. Non-combatants are tactical dilemmas
…
Īsumā:
4. Saskaņā ar vienu no kultūras definīcijām ” Kultūra ir garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, kas piemīt kādai sabiedrībai vai sociālai grupai, un kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Kultūra ir ne tikai māksla un literatūra, bet arī dzīves veids, kopā pastāvēšanas veids, vērtību sistēma, tradīcijas un uzskati.”
citiem vārdiem latvietība nav tikai “latviskais DNS” kā te kolēģis rakstīja :), bet vēl arī citu (ļoti svarīgu) īpašību kopums.
Nāciju var uzvarēt neizdarot nevienu šāvienu, ja izdosies sagraut tās vērtību sistēmu. Pie tam bieži vien melot nav nepieciešams pietiek atklāt patiesību. Piemērs: PSRS, padomju cilvēka kultūra. Labi mēs LPSR vienmēr pigu kabatā turējām, bet bija daudzi, kas tiešām ticēja padomju varai un tās sasniegumiem. Viss sabruka ne tikai tādēļ ka nokritās naftas cena (citas nācijas pārdzīvoja ne to vien), bet galvenokārt tādēļ, ka kļuva neiespējami slēpt patiesību. Kad tā nonāca līdz tautai, no padomju kulturas, vērtību, uzskatu sistēmas un kopā pastāvēšanas stila NEPALIKĀ PILNĪGI NEKĀ. Un PSRS sabruka bez neviena šāviena. Meistardarbs.
RU propagandisti un polittehnologi ir mācījušies no kļūdām un atbilstoši 4GW konceptam uzbrūk pretinieka kulturai. Uz sitienu, kas nāk prātā koncepcija “Latviešu nav”, tagad arī “Ukraiņu nav“. Ja izdosies šo tēzi mums “pārdot” zombo-homo-soveticusi revanšēsies. Spriežot pēc mūsu tautas nevēlēšanās ziedot, ziedoties un aizstāvēt jebko, kas neatrodas personīgajā īpašumā – šis 4GW elements ir izsitis caurumu mūsu aizsardzībā.
8. runājot par ne-kombatantiem, jāsaprot vispirms, kas ir kombatanti skat šeit. Tātad uz kombatantu attiecas ženēvas konvencija un tam ir tiesības nogalināt citu kombatantu karā.
Kombatants nedrīkst nogalināt ne-kombatantu. Tad viņš ir kara noziedznieks. Ne-kombatants nedrīkst nogalināt kombatantu, jo tad viņš ir kriminālnoziedznieks. Līdz ar to kombatanti dažreiz vēlas izmantot ne-kombatantu privilēģijas, jo otras puses kombatants taču nešaus uz ne-kombatantu. To visu mēs novērojām Krimā (UA). Zaļos cilvēciņus bez atšķirības zīmēm (formāli nekombatants) apsargāja kazaki, aktivisti uc (praktiskie nekombatanti), ne pa vienu no viņiem UA karavīri šaut formāli nevarēja un arī praktiski negribēja, turklāt “otmazka” komandieriem Kiejevā ir dzelžaina.
Paredzot jautājumu par policijas spēkiem maidanā. Policija un tauta nav ne kombatanti, ne ne-kombatanti tur ir citas tiesiskas attiecības. Policija drīkst šaut uz civilajiem saskaņā un ievērojot likumu par policiju.
Tas ko mēs redzam UA ir pilnā mērā 4GW. Linds rullē…Es labprāt rakstītu par 4gw biežāk un vairāk, ja būtu jūtama interese, bet… valsts pērk tančikus (vajadzīga lieta), attīsta ZS un JaunS (arī vajadzīga lieta), bet neredz problēmu kopumā, jo ja to saskatīs nāksies atzīt, ka ar 2% būs par maz.
Nu, es par to DNS runāju gan tiešā ģenētiskā nozīmā, ka nav ko atšķaidīt ar daļu tatārmongoļu ordu homo sovieticus jākļiem un arī kultūras nozīmē, nu taču lasīt starp rindiņām vajag, lai gan jau tajos komentāros paskaidroju, šķiet :)!
Nē, man patika tā “latviskā DNS” ideja 🙂 Baidos pie sevis meklēt, vdrug neatradīšu…
Laikam tomēr Tev pie sirds iet vairāk skaitļi, nevis poetizēšana, ja vien runa neraisās stratēģiskās komunikācijas izcilības centra virzienā :D!
Saprotams, ka tāds tīrs latvieši vai jebkuras citas tautas DNS ģenētiski nav un nekad nebūs, esam jaukušies gadu tūkstošiem savā starpā, mani iebildumi ir pret strauju liela genofonda iepludināšanu mūsu asinīs, te nav runa par āriešiem vai zilajām asinīm, runa ir par vienkāršu tautas pašsaglabāšanos, nevis kopošanos ar tādiem, kuriem šeit nepatīk, kuri ienīst visu latvisko utt. 9.maija svinētāji lai sit dūrītē, tā sakot :D!
_Zaļos cilvēciņus bez atšķirības zīmēm (formāli nekombatants) apsargāja kazaki, aktivisti uc (praktiskie nekombatanti), ne pa vienu no viņiem UA karavīri šaut formāli nevarēja un arī praktiski negribēja, turklāt “otmazka” komandieriem Kiejevā ir dzelžaina_
Te nu es tomēr nepiekrītu. Cilvēks ar ieroci rokās, kas neatbilst `kombatanta` definīcijai, ir uzskatāms par vienkārši bandītu un, kara gadījumā, iznīcināms uz līdzenas vietas. Jā, viņš nav kombatants (jo viņam nav atšķirības zīmes, nevar saprast, kam un vai vispār viņš pakļaujas), bet viņš nav arī nekombatants (jo nēsā ieroci).
Patiesībā, ja pa ielu vazājas cilvēks ar ieroci, tad policijai ir ne tikai visas tiesības, bet arī pienākums pārbaudīt, vai šim cilvēkam ir ieroča nēsāšanas atļauja kā minimums. Tā kā `zaļajiem cilvēciņiem` tādas nevar būt (un likumdošana vairumā valstu triecienšauteņu tipa ieročus vispār ļauj lietot tikai armijai un policijai), tad viņus, tīri no juridiskā viedokļa, var droši arestēt par nelikumīgu ieroču nesāšanu. Savukārt pretestības gadījumā – iznīcināt. Ja nepieciešams, ar armijas palīdzību.
“Cilvēks ar ieroci rokās, kas neatbilst `kombatanta` definīcijai, ir uzskatāms par vienkārši bandītu un, kara gadījumā, iznīcināms uz līdzenas vietas.” kā tad, sagribēji… esi dzirdejis par “rules of engagement”? Proti atšķirt no 100 m īstu ieroci no mulāžas? vai saproti priekš kam tiek izsludināts kara stāvoklis valstī vai izņēmuma stāvoklis kādā teritorijā? Vai zini ar ko policijas uzdevumi atšķiras no armijas uzdevumiem miera laikā? Vai esi informēts, ka Kijeva neizsludināja Krimā izņēmuma stāvokli? Esi bijis jebkad, jebkur, jebkādā sardzes norīkojumā ar kaujas ieroci un munīciju? Domāju ka nē. Līdz ar to, kā jurists – juristam teikšu, nestreb karstu, nebūs jānožēlo.
Pat miera laikā, esam ZS patruļa kaut kur – pekšņi nez no kurienes “zaļais cilvēciņš” ar stroķi. Reakcija? Stāt! Nomest ieroci! Uz zemes, rokas aiz galvas! Nereaģē – brīdinājuma šāviens gaisā – nereaģē – otrs šāviens pa “zaļo cilvēciņu”. Tas protams ir no tuvāka attāluma nekā 100m, jo no 100m arī savējo var novākt (izrādīsies tāds pats zemīšu onka, kurš par virsu formai siltāku jaku uzvilcis).
“ZS patruļa miera laikā” kur, uz kā pamata, ar kādiem uzdevumiem? Ja sab.kārtības sargāšana – tā ir tavas patruļas pilnvaru robeža. Ja esi uz ielas citu iemeslu dēļ (piem., pārvietojies no punkta A uz B) un redzi bruņotu cilvēku, tev ir jāzvana policijai, nevis jātēlo šerifu. Labi, ja no kātiem tiks nolaists ienaidnieks. Bet, ja tu kļūdījies – # un zs nomelnošanas kampaņa mēdijos.
Bet man ir pienākums novērst likumpārkāpumu arī tad, ja es vienkārši eju garām. Un likumpaklausīgam pilsonim manam likumīgam pavēlēm ir jāklausa. Policijas izsaukšanu tas neatceļ, bet tomēr.
Kā tas ir no kātiem nolaists ne ienaidnieks? A mums parastie pilsoņi ar triecienšautenēm apkārt skraida? Ja parasts banģugans tad tādu arī var nolaist no kātiem bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Ja sargājam objektu vēl vienkāršāk. Perimetra pārkāpšana ļauj atklāt uguni arī pa neapbruņotu pūli, par zaļajiem cilvēciņiem nemaz nerunājot. Nesaprotu kāpēc ukraiņi tā nerīkojas. Es būtu ĻOTI intensīvu pretošanos noorganizējis.
90.gados zemessardzē bija diezgan gadījumu, kad novēršot reālos vai šķietamos likumpārkāpumus tika pārkāpts zelta princips, proti “nodarītam kaitējumam jābūt mazākam par novērsto”.
Likums par ZS 22.pants (2): Kad zemessargs pilda dienesta pienākumus, uz viņu attiecas Militārā dienesta likumā noteiktās normas par karavīra tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus.
Tātad 1.priekšnosacījums ieroča lietošanai miera laikā ir dienesta pienākumu pildīšana. Bet “ejot garām” tev ir tādi paši pienākumi un tiesības, kā jebkuram pilsonim.
MDL 13.pants
(4) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:
1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;
2) atbrīvotu ķīlniekus;
3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam;
4) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai ir pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
5) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
6) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību.
Tātad atkal 1.priekšnosacījums-pildot dienesta pienākumus, 2.priekšnosacījums-galējā nepieciešamība 3.priekšnosacījums – uzbrukums apsargājamam objektam vai atvairot tādu, kas reāli apdraud dzīvību.
Uzmodelējot situāciju: bruņots “arī zemessargs” pa celām uz mājām (nepilda pienākumus) ierauga uz ielas aizdomīgu personu ar, kā “arī zemessargam” šķiet, triecienšauteni, kas nevienam neuzbrūkot dodas prom (nav galējas nepieciešamības, nav uzbrukuma) un nereāģē uz “arī zemessarga” komandām. “Arī zemessargs” izvelk savu šaujamo un nolaiž no kātiem, kā vēlāk izrādās,airsofta fanu, kas austiņās ar AK mulāžu devās uz savu auto, lai brauktu uz treniņu. “Arī zemessargs” būs ne tikai pārkāpis divu likumu prasības, bet arī neievērojis ieroča pielietošanas zelta principu.
Kas attiecas uz Krimu, tad ne tev ne man nav zināmi UA BS vadības rīcības motīvi šajā nestandarta situācijā. Visticamāk, lai neprovocētu reālu karu ukraiņu karaspēkam Krimā tika pavēlēts atklāt uguni tikai tad, ja nezināmie cenšas iekļūt ieročistabās. Labs vai slikts, bet tāds bija operācijas plāns un pavēle.Tādus aktīvistus, kas visu ko noorganizētu, kā minimums neapbalvotu.
Es biju domājis gadījumā, ka zemessargs ir formā. Un bruņots zaļais cilvēciņš zemessargu redz, bet pavisam noteikti uz komandām nereaģē vai uzvedās agresīvi.
Žēl tevi apbēdināt… formā vai bez, bet šaut nedrīkst kamēr neizpildās 13.panta ceturtā daļa, jo īpaši ja nepildi dienesta pienākumus.
ASV policijas virsnieks kas nošāva puiku ar rotaļu AK vēl šobrīd ir sprukās. Policists pildīja dienesta pienākumus.
Hmm, pirmkārt, vai es kaut ko nepareizi pateicu? KARA GADĪJUMĀ, ja vien nav kādas speciālas RoE instrukcijas, strādā tieši tādi likumi – ja pamanījām cilvēku ar ieroci, kas pēc skata nav ne mūsējais, ne pretinieks, bet ir hvz kas, tad, ja mums ir laiks, pārspēks utt. tad protams varam ar viņu ķēpāties un mēģināt aizturēt dzīvu, bet ja laika un citu resursu nav un viņš VAR būt potenciāls drauds, tad par šāda personāža atšaušanu, esmu vairāk nekā pārliecināts, nevienam nekas nebūs. Otrkārt, ar ieroča mulāžu kara gadījumā staigās tikai pilnīgs idiots 😀
Otrkārt, par atšķiršanu. To pašu airsofta AEG no īstā prototipa var neatšķirt arī no 3 metriem.
Treškārt, jā, policijai un armijai ir dažādas funkcijas, tas ir pašsaprotami, tieši tāpat kā tas, ir ieviests ārkārtas stāvoklis vai nav. Par to nekāda tirgus nav. Bet fakts ir, ka policija nedrīkst nereaģēt uz ziņojumu par nezināmas izcelsmes bruņotu cilvēku parādīšanos. Cita lieta, ka ārpus pilsētām bruņotu cilvēku grupas var arī noturēt par zemessargiem, kas atrodas mācībās (cik tad mums armijai vai ZS nepietuvināto cilvēku, kuri nekļūdīgi atšķirs pareizu ZS formas no jebkuras citas kamuflāžas?), tomēr – staigāt pa pilsētu ar ieroci rokā (vai plecā) pie mums tomēr gluži vis nav pieņemts 🙂 Un, varu protams kļūdīties, bet man nezkāpēc šķiet, ka ja policists nošaus aizdomās turēto, kurš turēja rokās `ierocim līdzīgu priekšmetu` un neklausīja policista rīkojumam to nomest, tad tā būs likumīga dienesta ieroča pielietošana un policistam nevarēs piešūt nekādu lietu.
Ceturtkārt, ar Krimu/Ukrainu tomēr nav tik vienkārši. Pamēģināšu paskaidrot:
1 Krievijas armija Krimā atrodas legāli, pamatojoties uz līgumu par kara bāzēm. Līdz ar to pats armijas esamības fakts tur ir samērā ikdienišķs.
2. Cita lieta, pārvietošanās ārpus šīm bāzēm Krievijas armijai bija jāsaskaņo ar kaut kādām Ukrainas institūcijām, tomēr līdz zināmam brīdim tā visdrīzāk bija tīri birokrātiska formalitāte. No kā, iespējams, izriet, ka, Krievijas armijai sākotnēji parādoties ārpus bāzēm, neviens pārlieku nesatraucās – ej nu pierādi, ka konkrētā kustība NAV saskaņota? Krievi vienmēr varēja atrunāties, ka `dokuments iestrēdzis kaut kur štābā` utt.
3. Par spīti atšķirības zīmju neesamībai, Ukrainas armija visdrīzāk ka nekļūdīgi identificēja `zaļos cilvēciņus` kā Krievijas armijas vienību. Un pirmais jautājums bija nevis `kas ir šie bruņotie cilvēki`, bet gan `biedri Krievijas karavīri, kāpēc jūs esat bez atšķirības zīmēm`.
Ko es gribēju pateikt – 1:1 piemērot Latvijai šo Krimas izgājienu nevar, tā banālā iemesla dēļ, ka pie mums nav krievu karabāzu un Krievijas karavīri (izņemot militāros atašejus, bet tos mēs neskaitam) Latvijas teritorijā legāli neatrodas.
Piektkārt, nē, sardzē ar kaujas ieroci nudien stāvējis neesmu. Bet zinu to, ka sargkareivim ir tikai viens priekšnieks – viņa sardzes maiņas vecākais.
Lai karavīram pildot pienākumus nevajadzētu nodarboties ar zīlēšanu valdībai savlaicīgi jānosaka valsts apdraudējuma tiesiskais stāvoklis (karš, izņēmuma stāvoklis)un NBS tiesības tā laikā. Nākamais ir RoE un disciplīna, paturot prātā, ka ,ja teritorijā darbojas pretinieka SOF, nepieciešamas vēl citas atšķirības pazīmes, jo formas šiem būs pareizās. Katram ir jādara savs darbs… policists no karavīra atšķiras ne tikai ar nosaukumu, bet arī ar apmācības specifiku un darba psiholoģiju (policists-sargā, karavīrs-iznīcina). Jaucot abu funkcijas kopā dabūsim vai nu sūdīgu policistu vai nu nederīgu karavīru.
MJ – tu ar to Hmm domā kā uzrunu man vai arī tas kā izteiciens, hmm :D?
Par to šaušanu gaisā kā brīdinājumu – man mācīja, ka gaisā vairs nešaujam, šaujam mērķa virzienā.
Kā izteiciens, protams 🙂
Es, protams, neesmu jurists, bet man tomēr šķiet,ka cien. varabungas disputā ar “arī zs” neņēma vērā 4. punktā noteikto: “kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;”
p.s. gadījumā, ja tie būtu “citplanētieši”, tad varētu darboties arī 6.punkts.
Nē, lai tik šauj, ja viss atbilst 13.pantam. Cita lieta, kā vēlāk tiks interpretēts “viņš atteicās”. Krājiet naudu advokātiem.
ē, nu par tiem 90… Gadījumi bija visādi, taču jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos it kā pārkāptais zelta princips vietumis deva plašu un paliekošu rezultātu bandītu apkarošanā. Savulaik, aizsardzības amatā esot, to atzina arī slavenais lidotājs un nenodrošinātu valsts garantiju izsniedzējs Repše: http://www.apollo.lv/zinas/intervija-ar-einaru-repsi-jastiprina-tacu-zemessardze/299106
Cmon, pielīdzināt airsoft reālām kaujas šaušanām ar kaujas munīciju un taktiskiem manevriem? Tur jābūt īpaši pietuvinātam štābam droši vien. Futbolu spēlēt arī tagad nevis treniņus taisa, bet kompīšos uzspēlē? Ja ir vēlēšanās veidot PRO armiju, tad visu maksimāli pietuvinātu reālam. Pārējais ir attaisnojumu meklēšana nespējai un neizdarībai, kā arī zināšanu trūkumam, kā to dara.
Neviens arī nepiedāvāja aizstāt ar airsoftu NBS apmācības metodes, kaujas šaušanu utt. Baža ir par to, ka valstī veidojas PARALĒLA PARAMILITĀRO GRUPU KUSTĪBA, kas nav pakļauta valsts kontrolei, bet kuras dalībnieki puspagrīdes apstākļos veido pastāvīgas, slaiedētas apakšvienības, apgūst un uztur iemaņas, kas ir pielīdzināmas militārajām, bet tas nu jau ir valsts monopols. ŅEMOT VĒRĀ KA AIZLIEGŠANA BŪTU SLIKTĀKAIS UN NEEFEKTĪVĀKAIS RISINĀJUMS, PRIEKŠLIKUMS IR NBSam ORGANIZĒT LEGĀLU AIRSOFTA SPORTA KLUBU APVIENĪBU, KĀ vienu no JAUNATNES PATRIOTISKĀS AUDZINĀŠANAS metodēm.
Domāju salīdzinājums ar datorspēli nav korekts, tad jau drīzāk futbols un minifutbols. Labprāt gribētos redzēt NBS un Airsoft izlašu sacensības. Ar MILES.
Atbalstu. Respekts.
Paldies par skaidrojumu 4. un 8. p. sakarā, tagad skaidrs, kas ar tiem domāts.
Te gan jāatzīmē, ka uzbrukums mūsu kultūrai notiek ne tikai no austrumiem (ofensīva, protams, notiek visu laiku, kopš 1989.), bet arī no rietumiem.
90. sākumā bija centieni atjaunot latviskās vērtības, ar tām saistītas sadzīves un saimniekošanas formas, taču “brīvā tirgus”, “eiropejisko vērtību”, “demokrātijas” un “likuma varas” aizsegā, nereti aizbildinoties arī ar nepieciešamību “uzklausīt mūsu sabiedroto viedokli” (Eiropa mūs nesapratīs!) esam nonākuši pie situācijas ,kad teju viss vērtīgākais pieder ārzemniekiem, prasības izlemjot būtiskus sociālekonomiskus jautajumus pirmām kārtam ņemt vērā savas tautas intereses dēvē par populismu, valsts aizsardzības minimums 23 gadu laikā vēl nav sasniegts (Graube, vakar), bet liela daļa no aktīvākajiem cilvēkiem ir izbraukuši ekonomiskajā trimdā. Savukārt atlikušos turpina ģērēt bez aiztures (piem., elektrības cenas), visu pamatojot ar Eiropas direktīvām, kuras tiek pasniegtas kā kaut kas tikpat nepārvarams un neizmaināms kā tuvojošās atmosfēras fronte.
Bet nu to jau mēs visi zinām. Jautājums, uz ko vajadzētu meklet atbildi, ko mēs varam šobrīd darīt, lai pretotos uzbrukumam kultūrai un panāktu tās stiprināšanu? Varbūt (saistībā ar “latvieši nav”) vajadzētu sākt ar to, ka būtu nosacīti jāizmet pa logu visi kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas liekēži, kas šo pašu 23 gadu laikā nav spējuši pielikt norādes pie valsts aizsardzībā esošiem arheoloģijas pieminekļiem? Lai gan arī vairumā pašvaldību attieksme pret savas tautas kultūras pieminekļiem nav neko labāka.
P.S. Tie nebija krievu propagandisti, bet “europejisko vērtību ieviesēji – bāleliņi”, kas izlēma, ka Latvijas skolās nav vajadzīga Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets. Labi, tagad beidzot esam šo kļūdu labojuši, bet cik ilgu laiku vajadzēja, lai saprastu, ka atteikšanās no savas vēstures izpratnes veidošanas jaunajā paaudzē ir idiotisms vai sabotāža.
Uzbrukumi ir no visām pusēm – mērķi dažādi. Rietumiem – ilgtermiņā asimilēt, Austrumiem – vidējā termiņā atbrīvot no mums LV teritoriju.
Kā cīnīties ar Rietumu globalizāciju nezinu, kopumā man tā netraucē (pašiem vajag vairāk šiverēt kultūras jomā), mana tēma ir militāra, vardarbīga rakstura draudi no austrumiem. Izvēlies, kas tev šķiet vairāk bīstams, ja Rietumi, tad ņem talkā Austrumus un brīvi attīsties brālīgo tautu saimē, ja tomēr Austrumi, tad tikai Rietumu sabiedroto investīcijas neļauj tevi aprīt ar visu kultūru vienas sauzemes operācijas laikā. Manuprāt mūsu valsti apdraud Austrumu ekspansija un pašmāju idioti.
Man abi šķiet bīstami. Krievs protams bīstamāks. Ar Rietumiem ir jāsadarbojas, taču nav jāpakļaujas. Tāds mans uzskats. Rainis droši vien bija domājis kaut ko līdzīgu, kad šo rakstīja:
“Mēs negribam kalpot ne austrumam. Mēs negribam vergot ne rietumiem.”
Ak tad tomēr … Par “nepakļaušanās” praktisko izpildījumu man nav pat ideju, tas pie politiķiem un politologiem. Godigi nezinu, kā to dabūt gatavu. Varbūt audzināšana… nezinu.
Man šķiet savādi, ka neesi pamanījis, ka Latvijā (arī citās A-Eiropas valstīs, tais skaitā Ukrainas Pravij Sektor) ir pietiekami daudz nacionālistu, kas šādus uzskatus (“Mēs negribam kalpot ne austrumam. Mēs negribam vergot ne rietumiem.”) argumentēti pauž jau kopš 90.sākuma.
Paust var jebko, bet ja tik ilgā laikā idejas “neaizķēra” vēlētāju, laiks būtu pārskatīt ideju saturu un formu. Bet, kā mān šķiet, eiroskeptiķiem patīk atrasties tādu nesaprasto, bet cēlo mazohistu-donkihotu lomā. Skaļi, pamanāmi, bet absolūti garām.
domāju, ka ES nespēja efektīvi rīkoties Ukrainas krīzes gadījumā, dos lielu pienesumu eiroskepses pieaugumam un tuvinās jaunas, mūsu interesēm atbilstošākas savienības – Austrumeiropas valstu apvienības – tapšanu.
šādiem pasākumiem vajadzētu būt daudz vairāk un, galvenais, pēc parunāšanas LU auditorijā ir jātop darbībām un rīcībām, kā panākt to, lai tas viss, ko mēs uzskatām par vajadzīgu iedzīvojas un sāk reāli darboties:
http://www.dzivotprieks.lv/2014/03/tuvojas-konference-globalizacijas-laikmeta-izaicinajumi-latviesu-garigas-satversmes-vertibam-ernesta-un-arvida-brastinu-mantojuma-perspektiva/
Varu pačukstēt par airsoftu – mēģinājumi `nokļūt AM paspārnē` ir bijuši no pašu airsofteru puses, diemžēl bez oficiāliem rezultātiem, un veiksmīgākā kooperācija arvien ir sanākusi uz individuālu, neformālu kontaktu bāzes.
Patiesībā airsofteri dikti priecātos par atbalstu no AM puses, jo tas risinātu veselu kaudzi ar spēļu organizēšanu saistītu problēmu, sākot jau ar tās norises vietām (poligoniem).
Tai pat laikā, ja kāds gribēs uz airsofta bāzes uztrenēt nelielu, bet saliedētu un profesionālu kolektīvu, viņš to izdarīs šā kā tā. Arī ar visu būšanu AM paspārnē…
Acīmredzams risinājums, bet “neformālie kontakti” vienam ZS bat komam beidzās bēdīgi, to izmantoja kā ieganstu pazemināšanai amatā un stumj ārā no dienesta.
Nu bet es jau to arī saku, ka `neformālie kontakti` nav optimāls risinājums un daudz foršāk būtu oficiāli sakari (un atbalsts).