Nepanesams dāsnums


The Pentagon wants to give away 13,000 MRAPs”

“[…]We’ve notified our friends and allies that we have MRAPs available and if they want them they can have them,” Alan Estevez, deputy undersecretary of defense for acquisitions, technology and logistics said. Interest from foreign militaries has been tepid as these ultra-heavy vehicles that have operated in Afghanistan have been worn out by the harsh terrain[…]

Ziņu komentē kolēģis “regers”:

“Nebūtu slikti, ja mūsu NBS, tā sakot, par baltu velti varētu no saviem NATO partneriem saņemt kādus simt, ja ne vairāk MRAP transportlīdzekļus, domājams, ka starp tiem ir gan nobraukti(lasi – nojāti), gan lieli, gan arī gana kompakti modeļi, kurus ja ne gluži starptautiskajās misijās izmantot, tad vismaz tepat Latvijā, kaut vai tām pašām mācībām un transporta vajadzībām jau nu noteikti varētu izmantot, savādāk kaut vai tas pats vidusmēra zemessargs nemaz nezinātu, pa kuru galu bruņu transportierī kāpt iekšā un ko tas ziemā ēd, ja tāda vajadzība rastos…
Galu galā, ja jau taisāmies pirkt no britiem ap 120 KIM par kopējo summu 70’000’000 eiro, pie tam lietotus, tomēr itkā labā stāvoklī/atjauninātus, kādēļ ne par baltu velti arī paņemt to, kas “zemē mētājās”? Viena KIM izmaksas varētu būt ap 583’000 eiro, kas nebūt nav maza summa par lietotu un ne visai ietilpīgu transporta līdzekli ar minimālām bruņām. Saprotu, ka iepirks speciālstiem, bet tomēr…
Tai pat laikā nākas atzīt, ka 380’000Ls/540’540Eur par 154 norvēģu dāvāto kravas auto atgādāšanu uz Latviju nebija nekāda mazā summa un diezin vai masas un gabarītu ziņā tik pat lieli MRAP’i transporta izmaksu ziņā mums ienāktos par baltu velti, pie tam paliek atklāts jautājums – kādā tehniskā stāvoklī šī tehnika varētu būt un cik līdzekļu būtu jāiegulda lai to aprīkotu ar nepieciešamo aprīkojumu un atjaunotu to kaujas spējas, jo amerikāņi visiem bez izņēmuma noplēš visu, ko vien var un beigās paliek tikai dzelzs kaste ar motoru un riteņiem, viss vērtīgais tiek noskrūvēts nost un atsevišķos konteineros nogādāts ASV.
No cita skatu punkta, šādu MRAP’u atdzīvināšana būtu veicama tepat Latvijā un pozitīvi ietekmētu tautsaimniecību, jo darbus varētu uzticēt vietējiem uzņēmējiem, kuri, nešaubos, būtu uz ko tādu spējīgi.

Var jau protams gudri spriest, ka šāda te tipa tehnika, kura sava svara pēc vairāk piemērota labiem ceļiem, ne bezceļiem un kura pie tam ir samērā augsta savos gabarītos un līdz ar to var būt viegli pamanāma/ievainojama, nebūs īsti piemērota Latvijas apstākļiem augstā profila dēļ un reālos kaujas apstākļos būtu grūtāk nomaskējama un vieglāk pamanāma, tomēr der atcerēties ar kādu tehniku šodien pārvietojas NBS – norvēģu dāvinātais transports arī neizceļās ar zemu profilu, tas pats attiecības uz zemessargu rīcībā esošajiem “vikingiem”, arī aizsardzība pret vieglajiem strēlnieku ieročiem(kur nu vēl ko nopietnāku) nav principā nevienai NBS tehnikas vienībai, neskaitot tos dažus ASV laikam ka nu jau dāvinātos MRAP’us, ar kuriem misijām trenējas PMD karavīri.

Jebkurā gadījumā, būtu interesanti uzzināt, cik tieši varētu izmaksāt no Afganistānas attransportēti MRAP’i un vai NATO partneri, ņemot vērā tagadējos Ukrainas notikumus un “solidarizēšanos” vārdos un darbos ar Baltijas valstīm, nevēlētos nodrošināt kaut vai daļēju transporta izdevumu “segšanu” no savas puses, kaut vai nogādājot tehniku līdz savām bāzēm ārpus Afganistānas tādā veidā jau ievērojami samazinot izdevumus to tālākai transportēšanai.
Un kur nu vēl iespēja sadarboties ar Lietuvu un Igauniju – iespējams, ka arī viņi neatteiktos no šādas te, “bezmaksas” tehnikas savām vajadzībām? Tiesa, atšķirībā no mums, viņiem kā vieniem tā otriem netrūkst vecu APC, leišiem tie ir M113, igauņiem Sisu XA-180/XA-188.

Protams, arī mums netrūkst vecas, darboties nespējīgas tehnikas – tie paši BV206 ir izmētāti pa ZS bataljoniem, kuri braucami un nodoti ZS īpašumā, kuri savukārt skaitās nodoti glabāšanā X-stundai, tikai kustināti šie transportlīdzekļi netiek, līdz ar to reālas nepieciešamības gadījumā paliktu uz vietas.
Un kur nu vēl jau ne pirmo gadu solītie pilotprojekti ar jaunu dīzeļdzinēju iegādi BV modernizēšanai, tā arī neviens tāds verķis nav manīts un nekas jauns nedzirdās.

Kā parasti, viss atdurās politiskajā gribā, ne tik daudz naudā.”

vara bungas: paldies regeram par viedokli, bet es kā “gaudotājs un pesimists” uzskatu, ka  ne tikai politiskās gribas trūkst , lai cik dīvaini tas nebūtu, nav arī naudas.  Bet, lai abi šie elementi “atrastos”,  tautai jāsaņemas PAŠAI sevi aizstāvēt, jāsāk ticēt, ka tas vispār ir iespējams. Publika izklīdusi pa divām sektām  “Ko nu mēs vājie varam” un “Pabrika liecinieki, ka NBS viss ir kārtība”. Es piedāvāju dibināt trešo sektu “Viss ir slikti, bet ne bezcerīgi” 🙂

9 domas par “Nepanesams dāsnums

  1. Nu, par to naudu jau te kolēģis ne vienreiz vien ir minējuši – Zelta tilts, Stikla kalns, Parex, Liepājas Metalurgs…
    NAUDA IR, tikai tā tie, atvainojos, izdirsta visādās mahinācijās un shēmās, nevis novirzīta tur, kur patiešām VAJAG! Pirmajā vietā ir ambīcijas par vis-vis tādu un šādu ēku, tiltu, objektu, bet ne valsts aizsardzības un līdz ar to drošības un ekonomiskās izsaugsmes spējām!
    Vāja, neaizsargāta valsts nekad, NEKAD nekļūs bagāta un labklājība tajā būs mīts, par kuru sapņot nabagiem slīkstot ārzemju banku kredītu jūgā vergojot Īrijas zemeņu laukos…
    Tā pati “neitrālā” Šveice – labi, viņiem ir kalni un mūsdienu sabiedrotie riņķī apkārt un tāpat viņiem ir lieli BS, sava veida zemessargi, ierocis mājās “katram otrajam”, visi svarīgākie tilti, tuneļi ir MĪNĒTI un neviens tur tāpat viens anšlusu, kā Hitlers Austrijai, neuztaisīs, pat ja gribētu!
    Tā lūk, bagāta un NEATKARĪGA valsts, visapkārt draugi, Eiropas finanšu centrs, ja tā varētu teikt, bet tik un tā bruņojušies līdz zobiem un savai aizsardzībai pieiet nopienti! Par to, ka viņi izlēma saglabāt OMD arī turpmāk nerunāsim, uz Latviju to attiecināt pavēlu, nav mums OMD un nevajag arī, tomēr vielai pārdomām te būtu jārodās ikvienam, tikai pats lielākais putinososs vai idiots neaizdomātos par to, ka lūk bagātā un drošībā dzīvojošā Šveice ir bruņota un gatava, savukārt nabagā un blakus agresoram esošā Latvija, pareizāk sakot, daļa tās tautas, pat ij neaizdomājas ikdienā par savas aizsardzībs nepieciešamību!
    Laikam jau tā ir, ir vieni, kuri domā ka mēs mazi, neko nevarēsim, ir otri, kuriem nav nekādas sajēgas un tic visam, ko medijos paziņo valsts vīri un ir vēl trešie, kuri savas pārliecības/profesijas dēļ(putinososi) vai nezināšanas dēļ noniecina mūsu NSB spējas un ekipējumu, tiesa, spējas un ekipējums tiešām ir tālu no ideālā un pie tā jāstrādā visiem kopā, lai būtu finansējums, jo ja nebūs naudas, nebūs Latvijas un visi varēsim gaudot par to, cik skaisti mums redz bij Dziesmu un deju svētki, cik skaisti meži un druvas, cik daiļas tautu meitas, bet redz, tagad viss padirsts un visi lasām ogas Īrijā vai vergojam pie svensoniem celdami guļbūves, kamēr Putinam jau ir vēl viena federālā republika klāt pie Krievijas!

    • es aicinu celt profesionāļu un zs rindās jautājumu par LV izstāšanos no Otavas konvencijas. Sēžot ierakumā (aizsardzības pozīcijās) ar pusradzīņu valsts sagādāto patronu, anti-personel mīnas varētu krietni aizkavēt pretinieka uzbrukuma tempu un izglābt konkrēti tavu, karavīr, dzīvību. To nesaprot tikai tas, kurš “neredz sevi” ierakumā. Ja situācija atslābs, varēsim atkal pievienoties…

  2. Kājnieku mīnas ir diezgan riebīga lieta, pastāv liela iespēja, ka cietīs civilie. Ņemot vērā to, ka kājnieki ir atkarīgi no aizsega un apgādes, uzsvars ir jāliek uz prettanku, prettransporta un prethelikopteru mīnām un pats galvenais – uz lieliem sarkaniem karodziņiem attēlotu skeletgalvu un uzrakstu Mīna. Prātīgi plānojot valsts teritoriālo aizsardzību mēs varam ievērojami palēnināt pretinieka spējas ātri pārvietoties.

    • Es uzskatu, ka nākamais karš būs pēdējais karš LV kā neatkarīgai valstij, tādēļ taupīties vairs nebūs vērts.
      Pierādīts, ka ts kājnieku mīnas ir ļoti efektīvs un lēts aizsardzības ierocis, kas mūsu situācijā nav mazsvarīgi. Piedāvāju apspriešanu par to KĀ izmantot kājnieku mīnas atlikt uz vēlāku laiku. Vspirms ir jāatgūst tiesības tās ražot un uzglabāt (jāizstājas no Ottavas konvencijas), tad jāiepērk vai labāk jāsaražo mīnu krājumus un tad varam pastrīdēties kā tās lietot. Manā skatījumā mīnu laukus pēc iepriekšsagatavotiem plāniem jāizvērš tikai sākot ar draudu periodu, mūsdienu mīnu konstrukcijā var iekļaut pašiznīcināšanas mehānismu, tā samazinot civilo zaudējumu risku. Tomēr šodienas problēma ir pašuzkrautās saistības neražot, neglabāt un nelietot šo jauko, lēto un efektīvo pretinieka kājnieku iznīcināšanas līdzekli. Amatpersonas, kas uz līdzenas vietas sagādāja mums šādu problēmu un radīja vēl vienu robu valsts aizsardzības spēju mūri vajadzētu saukt pie atbildības. Gatavs saderēt, ka viņi ir apbalvoti.

      • priekš šiem “tautas draugiem” un “aizsardzības varoņiem” vajadzētu uztaisīt kādu atsevišķu virtuālu “doska počota”, kur divgalvainā maitasputna vārdā viņiem piešķirt kādas Kangara ordeņa nominācijas

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.