Skolas laiks


Nevienam nav noslēpums, ka šajā blogā „dzīvo” 4.paaudzes kaujas darbības  (4th generation warfare -4GW) koncepcijas fani. Tādēļ jo vairāk ir patīkami, ka 4GW idejiskā “tēva” Viljama Linda un viņa domubiedru ideju nesēju pulkam var pieskaitīt gan Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniekus (par to sīkāk rītdienas ierakstā), gan arī vismaz dažus 11. Saeimas deputātus. Tikai tā var izskaidrot, ka 30.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisija uzklausīs AM un IeM pārstāvjus, kas brīfēs par  4GW pamatprincipiem un galvenajām iezīmēm. Trakas lietas… 🙂

Domāju brīfētājiem un brīfējamiem būs lietderīgi uzzināt, ka 2008.gadā V.Linds apmeklēja Baltijas aizsardzības koledžu un pēc vizītes rezultātiem publicēja nelielu rakstu “Defending the Baltics”, kas satur vairākas neviennozīmīgas un pārdomas rosinošas tēzes par Baltijas valstu aizsardzības perspektīvām.

Ņemot vērā amatpersonu pēkšņo interesi par V.Linda idejām, der atcerēties, ka līdz šim brīdim būvējot valsts aizsardzības sistēmu, mēs rīkojāmies tieši pretēji V.Linda rekomendācijām. Lai par tām uzzinātu pēc iespējas plašāka auditorija es sadūšojos pārtulkot augstākminēto rakstu un piedāvāju to visu interesentu uzmanībai.

Aizstāvot Baltiju

Viljams Samuels Linds

Nesen es atgriezos no Igaunijas un Baltijas aizsardzības koledžas, kur Krievijas pretuzbrukums Gruzijai izraisīja paliekošu nervozitāti. Tuvākā laikā viņiem (baltiešiem – vara bungas) nav no kā baidīties, ja vien tie neatkārtos Gruzijas neapdomību un neuzbruks Krievijai* (* šī frāze uzskatāma par autora ironiju – vara bungas). Bet jautājums par to, kādā veidā Baltija varētu tikt aizstāvēta ir pārdomu vērts gan pats par sevi, gan attiecībā uz citām mazajām valstīm.

Sliktākā izvēle ir tā, ko izdarīja Gruzija, kad radīja rotaļu armiju. Daži moderni iznīcinātāji, tanku bataljons vai pat divi, jūras spēku fregate kopsummā ir gandrīz nekas. Pret lielvaru rotaļu armija sabruks dažās dienās vai pat stundās. Vēl vairāk, pat tikai daži mūsdienīgi iznīcinātāji vai tanki izmaksās tik daudz, ka reālai aizsardzībai neatliks naudas. Ja vien Baltijas valstis neplāno apkarot viena otru, tām būtu jāatstāj kara spēļmantiņas bērniem.

Otrkārt, Baltijas valstīm jāmēģina rast sabiedrotos starp tiem reģionāliem spēkiem, kas ir pietiekami spēcīgi, lai līdzsvarotu Krieviju. Bet šāda iespēja pastāv tikai teorijā. Vācija derētu šai lomai, bet ka lielvara tā ir zaudējusi visas ambīcijas, tikmēr Zviedrija ir ārpus spēles jau divus gadsimtus. Visiem būtu labums no Baltijas valstu savienības ar Somiju Zviedrijas kroņa paspārnē, pusēm saglabājot pilnīgu iekšējo autonomiju, vienlaikus deleģējot savienībai aizsardzību un ārlietas, tomēr tikai vēsturnieki spēj saskatīt šāda risinājuma potenciālu.

Trešais variants ir apvienoties ar kādu attālāku lielvaru, lai sabalansētu draudus no reģionālas lielvaras. To Baltijas valstis jau panāca ar savu dalību NATO. Diemžēl, Centrāleiropas valstis izmēģināja šo variantu atkal un atkal gadsimtiem ilgi, bet tas nekad nenostrādāja. Tas tiešām spēj iejaukt Rietumu lielvaras karā ar Krieviju, bet tas nedod nekādu labumu attiecīgās valsts aizsardzībai. Polija ir svaigākais piemērs: Lielbritānija un Francija iesaistījās karā pret Vāciju par Poliju 1939.gadā , bet Polija palika okupēta vēl 50 gadus pēc tam.

Dalība NATO palielina spiedienu un liek būvēt rotaļu armiju vai specializēties ieņemot kādu spēju „nišu” , piemēram dzeramā ūdens attīrīšanā, kas kalpo NATO vajadzībām, bet neko nedod valsts pašaizsardzībai. Abos gadījumos tas ir ceļš uz militāru niecību.

Tomēr eksistē modelis, kas varētu darboties Baltijas valstīs vai citās mazajās valstīs: Irākas modelis. Tā vietā, lai būvētu rotaļu armijas viņiem būtu jāplāno Irākas stila nemiernieku kustību pret jebkuru okupantu. Tas prasa universālus milicijas spēkus kā Šveicē, kur katrs pilsonis –vīrietis prot šaut, zina kā uzbūvēt un izvietot improvizēto spridzekli un kur ieroči un sprāgstvielas ir noglabātas pa visu valsti. Baltijā tā varētu būt drīzāk lauku nevis pilsētu aizsardzība: Krievija varētu paņemt pilsētas, bet ne laukus. „Meža brāļi” uzturēja šādu pretestību līdz pat 1950-o gadu vidum.

Irākas tipa pretestība nepadarītu Baltijas okupāciju neiespējamu. Tā gan varētu padarīt to par dārgu pasākumu un cerams nepieņemami dārgu.

Ilgtermiņa drošībai Baltijas valstīm jāķeras pie problēmas risināšanas ne tikai militārā, bet arī lielās stratēģijas līmenī. Tas nozīme, ka mazām valstīm, kas robežojas ar lielvaru ir jārēķinās ar lielvaras interesēm. Piemērs šeit ir Somija Aukstā kara laikā. Somija bija pilnībā suverēna iekšpolitiski, bet rūpīgi samēroja ar Padomju savienību savu ārlietu un aizsardzības politiku. Somija bija labs kaimiņš Krievijai, kādam arī Baltijas valstīm jācenšas kļūt. Mērķis ir radīt situāciju, kad Krievija ir vairāk ieinteresēta Baltijas valstu neatkarības saglabāšanā , nevis to reinkorporēšanā Krievijas impērijas sastāvā.

Es saprotu cik šāds ieteikums ir nepatīkams Baltijas tautām. Pusgadsimtu ilgusi Padomju okupācija atstāja baltiešos paliekošu nepatiku pret visu, kas saistīts ar Krieviju. Bet lielai stratēģijai jābūt balstītai uz faktiem un veselo saprātu nevis uz emocijām. Svarīgākais fakts ir ģeogrāfija. Ģeogrāfija diktē Baltijas valstīm rēķināšanos ar Krievijas interesēm, grib tās to vai nē. Ja tomēr negrib, tad nesenajam Gruzijas piemēram būs lielāka nozīme nekā katrs no mums varētu vēlēties.

51 doma par “Skolas laiks

  1. CITĀTS – “Dalība NATO palielina spiedienu un liek būvēt rotaļu armiju vai specializēties ieņemot kādu spēju „nišu” , piemēram dzeramā ūdens attīrīšanā, kas kalpo NATO vajadzībām, bet neko nedod valsts pašaizsardzībai. Abos gadījumos tas ir ceļš uz militāru niecību.

    Tomēr eksistē modelis, kas varētu darboties Baltijas valstīs vai citās mazajās valstīs: Irākas modelis. Tā vietā, lai būvētu rotaļu armijas viņiem būtu jāplāno Irākas stila nemiernieku kustību pret jebkuru okupantu. Tas prasa universālus milicijas spēkus kā Šveicē, kur katrs pilsonis –vīrietis prot šaut, zina kā uzbūvēt un izvietot improvizēto spridzekli un kur ieroči un sprāgstvielas ir noglabātas pa visu valsti. Baltijā tā varētu būt drīzāk lauku nevis pilsētu aizsardzība: Krievija varētu paņemt pilsētas, bet ne laukus”.

    NU BURTISKI ZELTA VĀRDI. Desmitniekā!!!!!!
    Bet, uzminiet nu, ko darīs mūsu AM un papīra ģenerāļi, pareizi, visu ko, tikai ne to. Arī graubi (ar mazo burtu rakstu ar nolūku, cieņas pret viņu man nav) var saprast – kapos stāvēdams un uz divdiennieka kursiem pabraukādams labu militāro izglītību, izpratni un loģisko domāšanu neiegūsi.
    Citiem vārdiem – kas dzimis pa kapiem un virsnieku ballēm staigāt, tam nav lemts būt profesionālam karavīram.

    Ar cieņu,

    Rezerves virsnieks REKSis

  2. Somija un Baltija ir atšķirīgas. Somu pieredze mums neder. Nestādos priekšā, kāpēc gan Krievija vēlētos Baltijas vastu neatkarības saglabāšanu, izņemot marionešu valdības gadījumā. Rēķināsimies ar Krieviju tikai tad, kad Krievija sāks rēķināties ar mums.

    • To “Arī zemessargam” – somu pieredze mums der gan. Iesaku tev dziļāk papētīt gan vēsturi, gan reālo situāciju.
      Rēķināties ar Krieviju vajadzēja jau vakar. Pēdējos gadu desmitus mēs viņiem, iztopot mūsu ASV saimniekiem tikai vidējo pirkstu esam rādījuši.
      Ir acīmredzami, ka pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir pieļautas daudzas politiskas, ekonomiskas un militāras kļūdas. Tie ir rēāli greizi lēmumi, ar reāliem cilvēkiem, kuri tos pieņēmuši. Bet neskatoties uz to šie cilvēki vēl arvien turpina ieņemt amatus. graube arī, bezkauņa un militārais analfabēts atļaujas gudri runāt par Latvijas armijas negatavību. Kur tad viņš bija visus šos gadus.

      P.S.
      “arī zemessargs” ar savu novecojušo AK4 un “kaujas komplektu” ar četriem radziņiem varēs mirt par tēvzemi. Es jau nu savu galvu par graubes un AM siekalzaķu analfabētismu mirt neiešu.

      Ar cieņu
      REZ virsnieks REKSis

      • Somu pieredze der karā ar Krieviju, ne sarunās.
        Beidz dzīt kremļa propogandu! Vidējo pirkstu kā reiz rādīja Krievija, rāda to visiem apkārt (nolauzt to pirkstu kopā ar galvu derētu). Ko tad Latvija Krievijai pa šo laiku izdarījusi? Faktus lūdzu. Reāli pie varas esošie iztapa visiem pēc kārtas, ja vien pašiem no tā kaut kas atleca.

        • Kamēr Latvijā ir tā sauktā piektā kolonna, tikmēr nekādas “cilvēcīgas” politiskās attiecības ar Krieviju nav iespējamas – viņi par varītēm centīsies izspēlēt šo te nepilsoņu un “krievu” kārti pret Latviju, jo mēs kā neatkarīga valsts Krievijai nu galīgi nederam!
          Vienīgais, kas Krieviju apmierinātu būtu vai nu Baltijas valstu okupācija vai arī marionešu valdība ar “izpalīdzīgām” kara bāzēm, kā tas jau reiz bija pirms Otrā Pasaules kara…!

            • Diplomāti, kuriem valsts un tās tautas, šajā gadījumā, pamatā latviešu, intereses ir pirmajā vietā!
              Tas būtu:
              -mācības valsts skolās un bērnu dārzos tikai un vienīgi latviešu valodā
              -kaujas spējīgi BS
              -zemessardzes paplašināšana, tai skaitā ar ne-militārām organizācijām tās paspārnē gluži kā Kaitseliit gadījumā, jo ikkatrs patriots var ko valstij dot tās aizsardzībā, izaugsmē un uzplaukšanā
              -moderni ekipēta un mūsdienu reālijām apmācīta zemessardze
              -Latvijas interešu godam pārstāvēšana pasaulē, bez lišķīgas pielīšanas un dirsā līšanas ne Rietumu ne Austrumu ne līkdeguņu onkuļiem!
              -…Principā, ko es te pirkstus klabinu – palasiet līdz šim publicētos ģenerāļa Radziņa citātus, kurus majors Purviņš ir konspektējis, tur viss ir skaidri un gaiši pateikts!

              Nav nekā jauna šai pasaulē, ir vienkārši pārāk daudz kas aizmirsts, velosipēds no jauna nav jāizdomā, ja nu vienīgi 4GW taktikas jomā lai laikus pielāgotos un apsteigtu pretinieku!

            • Zini, ar tādu atrunu arī turpmākos 20 gadus varam pisties kā pliki pa nātrēm un uz priekšu netikt un arī tad teikt, ka laika nav…

            • arī īsā laikā, Tevis nosauktajos 5-6 gados, varētu izdarīt daudz. Taču tikai pie noteikuma, ka politikā mūziku nosaka sabiedriski politisks spēks, kuram notis rakstītas tādās toņkārtās, kādas min Hmm. Šādu spēku neviens jātnieks baltā zirgā neveidos. Tā ir tikai un vienīgi mūsu lieta – cosa nostra – un tādu varam izveidot tikai mēs paši – Sinn Fein. Nemācēsim saorganizēties, izvirzīt un panākt savus mērķus, varēsim vainot tikai sevi. Savukārt, ja saglabāsies līdzšinējais status quo (Vienotība-ZZS-NA-utml), tad TAS brīdis pienāks pa lielam tādā pašā izklāstā, kāds ir šodien (ar dažiem maznozīmīgiem uzlabojumiem). Ja paklausīs sliktiem padomiem (“pragmatiskas” attiecības ar Maskaviju) un ņems valdībā krievu šovinistus, kā arī citādi ļaus tiem izvērsties, tad sūdi iestāsties ātrāk un dziļāki.

              P.S. Vispragmatiskākās attiecības Latvijas rakstītās vēstures laikā ar Maskaviju īstenoja Valters fon Pletenbergs.
              http://lv.wikipedia.org/wiki/Valters_fon_Pletenbergs

              • Sliktie padomi var kaitēt, ja ir alternatīvas. Šobrīd, ja arī ir izpratne par “mūsu lietas” nepieciešamību, tad darbības šajā virzienā nav, turpretī otra alternatīva – “finlandizācija” iezīmējas, kā vienīgā kas īstenosies, jo tai nevajag neko, ne NBS, ne atbildīgus politiķus, ne finansējumu, viss var palikt kā ir un “finlandizācija” notiks pati. Trešā alternatīva “krimas scenārijs” maz ticams un nevienu pagaidām pa īstam neinteresē, arī kremli (ja jau pat Doņeckas apgabalu raustās paņemt). Ja būs apstākļi un kremlim netrūks uzdrīkstēšanās arī trešā alternatīva ir iespējama.
                Rezumējot, ja kāds vēlas iet pa pareizo ceļu – laiks rīkoties aktīvāk un “institucionalizēties”.

  3. Problēmu šajā ieteikumā saskatu tajā, ka vajadzētu precīzāk devinēt vārda “accommodate” (ŗeķināties, piemēroties) nozīmi. Tas tomēr ir pārāk vispārīgi. Otra problēma, kā lai noskaidro Krievijas intereses! Manos uzskatos tās varētu būt, ka Latvija, kā valsts ir Baltkrievijas statusā un ir iestājusies Eirāzijas savienībā. Vai tas ir mums pieņemami’, šaubos, tad atliek tikai NATO.
    Starp citu autors kā vadošās “pretsvara” valstis minēja Vāciju un Zviedriju, bet ir vēl viena reģionāla valsts, kas spētu un gribētu par tādu būt, jautājums vai varētu – tā ir Polija. Ne jau velti viena Polijas prezidenta lidmašīnā mīklainos apstākļos pie Smoļenskas nogāzās!!! Un tas bija prezidents, kuram bija ambīcijas.

    • Nē, Baltkrievijas piemērs Krievijai nederēs! Krievijai šeit derēs Piedņestras vai D. Osetijas pilnīgas marionetes.

  4. Tas prasa universālus milicijas spēkus kā Šveicē, kur katrs pilsonis –vīrietis prot šaut, zina kā uzbūvēt un izvietot improvizēto spridzekli un kur ieroči un sprāgstvielas ir noglabātas pa visu valsti.
    ===================================
    Mjā, tas nozīmē iemācīt šaut un spridzināt ar ikvienu Latvijā palikušo kolonistu. Arī Latvijā atvaļinājušos krievu armijnieku atvases.
    Nebūs pat jābrauc uz skolēnu militārajām nometnēm Krievijā.:)

    • Vieglais risinājums – milicijās uzņemt tikai pilsoņus, veikt pārbaudes, attekumus nekomentēt. Rezultātā nepilsoņi un “filtrāts” izveidos savas “milicijas”

      Grūtāks risinājums – uzņemt visus pilsoņus, nešķirojot, atteikumus pamatot. Integrācijas procesi kā NBS.

      Šaut un spridzināt nav raķešu zinātne.

  5. Mums vēl vajadzētu apgādāties ar ķīmiskajiem ieročiem, kā sīriešiem.
    Tēlaini mūsu armija tad varētu atgādināt skunksu, smuki izskatās un ļoti smirdīga
    Sastopoties ar apdraudējumu laiž virsū neciešamas smakas.
    Parādīt pakaļu vēl nenozīmē nepretoties, tādēļ astes gaisā un mundierus iespējami krāsainākus, lai pretinieks zina ko nevar aiztikt.

      • Es jau arī nejokoju. Mums nav neviena ieroču veida, kas patiesi atturētu no iebrukuma. Ja atceries savulaik, Vācijas robežu sargāja kodolmīnas.
        Kas sargā mūs? Superkiberzemessargs?
        Tas tikai pierāda, ka nav nevienam apņēmības iet līdz galam, kas savukārt liecina par to, ka neviens patiesi valsti aizstāvēt negrib. Nu tā -paspēlēt kariņu ar ”rotaļu” zaldātiņiem, un vēlams no pienācīga attāluma.
        Tieši šī neizlēmība ir pirmais mūsu potenciālā zaudējuma iemesls.
        Vai nu mūsu pirmā prioritāte ir savas valsts nosargāšana, lai varētu saglabāt savu tautu, vai saglabāt tautu, bez konkrētas piesaistes pie noteiktas ģeogrāfiskas vietas, kā čigāni, žīdi un daļēji arī arābi. Manuprāt tas ir pirmais jautājums uz ko vajag atbildēt, un tikai tad domāt par aizsardzības politiku.
        Ja latviešu tauta var izdzīvot un uzplaukt bez savas zemes, tad krāmējam savus bērnus un sievas ratos un rullējam prom, kur liekas labāk.
        Ja tomēr izlemjam, ka nevar, tad ir jāiet līdz galam lai aizstāvētu savu valsti.
        Dzīvnieku pasaulē ir līdzīgi, ne jau izskats atbaida un liek atkāpties pat lieliem plēsējiem, bet tā uguntiņa acīs, kura liecina par to, ka upuris mirs, bet nepadosies. Ko mēs te gatavojamies aizstāvēt – tos hipsterpacipediņus, kuri sapņo kā piesist pēdu pie pirmajām briesmām.

        • Domāju tauta sadalīsies – būs tādi, kas labprāt saņemtu “refugee” pabalstus Rietumos un tādi, kas kausies. Valsts ar apbrīnojamu uzcītību šiem pēdējiem liedz ieročus un munīciju, pat vēl vairāk, atņem esošās aizstāvēšanās spējas. Ja rakstīju, ka 2005.gadā LV bez garām ekspertu diskusijām pievienojās Ottavas līgumam, kas liedz ražot, uzglabāt un izmantot visu veidu pretkājnieku mīnas (izņemot vadāmās, Calymore tipa). Krievija, ASV, Somija, Izraela, Gruzija un daudzas citas valstis Ottavas līgumam nepievienojās un negrasās. LV, ar tās seklo operatīvo dziļumu,līdzeno apvidu, vāji bruņotiem kājniekiem un organic netiešā uguns atbalsta neesamību, būtu bija jābūt pēdējai valstīj, kas šim līgumam pievienojās. Aiz viena apsvēruma, tas neatbilst nacionālās drošības interesēm. Tik tiešām, viņi gatavojas pasniegt šo valsti zalājiem cilvēciņiem uz paplātes.

          • Nacionālās intereses? Gaidīt, kad par tām kā nākās sāks rūpēties koalīcijas siles rukši – vienalga, ar kādu izkārtni nākdami pie vēlētāja, ir naivi. Viņiem ir vienas kopējas “nacionālas” intereses – izkāst no valsts maksimumu un palikt siltajā aizgaldā pēc iespējas ilgāk. Vai nu pilsoņi, kas uzskata, ka Latvijai nopietni jāgatavojas karam ar Maskaviju apvienojas politiski sabiedriskā spēkā un panāk savu interešu īstenošanu, vai arī paliek tur, kur ir .

            • Pirms raksta izlasīšansa grasījos teikt, ka piektdaļa tāds nieks vien ir un ka tiksim galā un pēc raksta izlasīšanas joprojām tā domāju, tomēr savā ziņā pārsteidz šie te citāti:
              “Par došanos prom no valsts kara draudu gadījumā pārliecinātākie ir jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem – 32% procenti no viņiem uzskata, ka rīkotos šādi.
              Savukārt no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, tikai 7% atbildēja, ka pamestu valsti. ” – secinājums tāds, ka tie, kas dzimuši 90.to vidū ir kaut kādi pusfabrikāti, kuriem tiesības un brīvība patīk, bet kolīdz militāri draudi, tā bikses pilnas un nezin kur likties, ka tik prom no valsts! Tas, šķiet, ir patriotiskās audzināšanas trūkums gan ģimenē gan skolās! Vēl viens apliecinājums tam, ka Jaunsardze ir labs, vajadzīgs elements patriotiskajā audzināšanā un jārada veidi, kā piesaistīt tai jauniešus no dažādiem soc slāņiem un ar dažādām interesēm lai audzinātu tajos patriotisko garu, cilvēciskās vērtības!
              Savukārt kā reiz tie, kuri ir pilnībā “izgaršojuši” PSRS laikus nebūt nav ar pliku roku ņemami un paliktu še!
              Tiesa, kremlim lojālie šādu te ciparu varētu skaidrot citādi – visi, kas pēc 50 gribētu palikt ir tie, kuri alkst PSRS romantikas 😀 😀 :D!

              Pārsteidz arī Rīgas zemais bēgļu procents, vien 14% ir 100% droši, ka pamestu valsti, nez, kā to lai skaidro nesākot teoretizēt par nelatviešu gaidām no potenciālā austrumu agresora?

              Nepārsteidz tas, ka gluži tāpat kā ar izbraukšanu uz ārzemēm darba sakarā arī kara gadījumā nelatvieši muktu no valsts procentuāli lielākā skaitā, diemžēl…

              No otras puses starp pilsoņiem 18% būtu gatavi doties bēgļu gaitās, savukārt no nepilsoņiem 21%, kas sākotnēji varētu šķist pārsteidzoši, tomēr, ņemot vērā to, ka šķiet absolūtais vairums nepilsoņu ir cilvēki pensijas vecumā, kur tad viņi skrietu, nekur jau nemuktu un ja vēl ņem vērā, ka varbūt “draudzīgais” Putins varētu būt tas iebrucējs, kas zi’ varbūt ka pažēlos savējos un atmetīs kādu ekstra rubli savējo pensijām, lai gan diezin vai, tieši otrādi, neviens vairs nesaņemtu dubultās pensijas, jo būtu vienota valsts un ekonomiskā sistēma, ar šito varētu putinososu pabiedēt, lai sāk kustināt smadzenes!

              Priecē gan, ka mums tas kopējas palicēju un cīnītāju cipars ir lielāks pat nekā šķietami retorikā kareivīgākajiem leišiem!

              Varbūt vietā teiciens par suni, kurš rej, bet nekož? Lai gan leišiem meža brāļi bija niknum niknie!

              Latvietis daudz nepukstēs, ja būs plinte, paņems, aizies nolaist no kātiem kādu iebrucēju un pēc tam dosies atpakaļ sētā veikt dārza darbus :)!

  6. Papildinot Linda metaforu, gribētu teikt, ka mūsu rotaļu armija pie tam tiek salasīta no kruto puiku izmestajām vai nolietotajām un garāžas kaktā nogrūstajām mantiņām.

    • Šis gan šobrīd vēl nav mūsu ceļš. Tomēr, ja vēl ilgi domājam dzīvot šrotā tā kļūs par realitāti. Jau šobrīd puikas mēģina visu ko pielāgot, Ar ieročiem gan pagaidām neviens viņiem ņemties neļauj, bet domāju tas ir tikai laika jautājums. Reiz jau bijušā “Arsenāla” veči bija modificējuši kalašu uz “bull pup” shēmu, kā štaieram. Izskatījās labi un arī lietošanā bija gana ērts. bet… Kā jau viss pie mums, nevienam tas nebija vajadzīgs.

  7. Laikam jāpagaida pāris dienas, redzēsim, kurā virzienā rati sakustēsies, bet kā jau teicu iepriekš kaut kur komentāros, lielākus apgriezienus NBS galviņas varētu uzņemt pēc Graubes lolotā Nameja.

    • Skaudri, bet patiesi, tiesa gan, jāsaka, ka vismaz retorikas ziņā un šādu tādu darbību ziņā gribētos ticēt tam, ka viss labais notiks un mūsu valsts tomēr sāk mosties un nav vēl par vēlu sevi nodrošināt pret ārējo un iekšējo agresoru un kangariem!
      Jāsāk būtu ar Puzes liliputa noņemšanu no trases, cik var vilkt tos tiesas procesus garumā, cietumā iekšā un visas mantas konfiskāciju un miers!

  8. Man šajā sakarā ir sakāmas 2 lietas.
    1. Par `šauteni un spridzekli katram vīrietim` esmu diezgan skeptisks. Jā, tīri teorētiski tā ir laba ideja un ideālā situācijā tā tiešām varētu būt efektīvs un rezultatīvs risinājums. Bet! Ne velti es pieminēju ideālo situācijā. Realitātē cilvēki mums ir visādi, un par `vidējo statistisko Latvijas vīrieti` es diemžēl neesmu sevišķi augstās domās, tīri intelektuālā un elementāru lietu izpratnes ziņā. Jau 90. gados ZS bija vairāki diezgan skaļi ieroču un dienesta stāvokļa nelikumīgas izmantošanas gadījumi, kurpretī tagad, manuprāt, cilvēku apzinīgums un atbildīgums ir tikai un vienīgi samazinājies.
    2. Par `draudzēšanos ar Krieviju`… sāksim ar to, ka ir skaidri jāsaprot dažas elementāras lietas – proti, to, ka ne krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, ne Krievija pie mūsu robežām nekur paši no sevis nepazudīs. Jā, ar laiku pazudīs tāds fenomens kā `nepilsoņi` (jo visi šī statusa īpašnieki agrāk vai vēlāk salīmēs pleznas), bet tas nekādi uz burvju mājienu neatrisinās Latvijas krievvalodīgās minoritātes lojalitātes problēmu. Manuprāt, šī problēma principā paliks neatrisināta, jo laiks tās risināšanai ir pagājis – tā bija jārisina 90. gadu sākumā, veidojot atjaunoto Latvijas valsti, kad krievvalodīgo masa vēl joprojām bija atvērta savas identitātes un vietas jaunajā valstī meklējumiem. Šobrīd ir par vēlu, jo vietu un identitāti visi pa lielam ir atraduši. Un, diemžēl, vairumā gadījumu tā diemžēl nav tāda, kādu to vēlētos redzēt mūsu nacionāli noskaņotie līdzpilsoņi.

    Kāpēc Latvijas krievvalodīgie ir tik svarīgi – tāpēc, ka tieši viņi ir tie, kuri kritiskā brīdī var izšķirt, palikt vai nepalikt Latvijas valstij. Kas būtu vēl labāka Latvijas drošības garantija, kā Latvijai, nevis Krievijai lojāli Latvijas krievvalodīgie, vismaz to nospiedošais vairums (jo atsevišķus citādi domājošus margināļus varēs atrast vienmēr)? Bez šāda faktora, proti, neapmierinātiem krievvalodīgajiem, Krievijai būtu pamatīgi jāpasvīst, lai atrastu cik necik pamatotu ieganstu tādam vai citādam iebrukumam Latvijā.

    Bet es diemžēl esmu pesimists, jo uzskatu, ka cīņu par mūsu krievvalodīgo līdzcilvēku `sirdīm un prātiem` mēs jau esam zaudējuši, faktiski mūsu kategoriskā vēstures skatījuma dēļ, ar kuru mēs vainu par pagātnes pāridarījumiem pārnesam uz šiem cilvēkiem. Vai viņi vismaz tā jūtas. Vai šobrīd var kaut ko izmainīt? Diez vai, es tam neticu.

    Pie šī paša. Paskaitiet paši, cik reizes kopš 1991. gada ir notikušas Latvijas un Krievijas augstāko valsts amatpersonu tikšanās. Nevis formālas, tiekoties vienos vai otros svētkos vai pasākumos, bet tādās reālās, kurās patiešām tiek izlemtas abām valstīm svarīgas, vienošanos vai sadarbību prasošas lietas. Un cik reizes mūsu amatpersonas ir tikušās ar pavisam dīvainu un ar Latvijas ārpolitiku stipri pastarpināti saistītu valstu augstākajām amatpersonām? Vai jums šī situācija liekas normāla? Man ne.

    • Nepiekritīšu “jau esam zaudējuši”. Ja veikalnieki un marketologi spēj mums pārdot visus tos ķīmiskos sūdus, tas ir tikai laika un finansējuma jautājums, lai “pārdotu” LV valstiskuma ideju mērķauditorijai – līdz(ne)pilsoņiem. Krievs vai latvietis, visi cilvēki ir vienādi un visiem ir piemeklējamas psiholoģiskās atslēdziņas gan individuāli, gan vairumā sadalot pa mērķa grupām.

    • Par to apzinīgumu – kā reiz, manuprāt, tas ir cēlies šajos gados, dalība gan ES gan NATO tomēr daudz ko ir palīdzējusi sakārtot apzinīguma sfērā!
      Jā, ir vēl tādi, kuri piemēslo apkārtējo vidi, rautin rautos pierādīt savu varu ar ieroci, tādi ir vienmēr bijuši un vēl ilgi būs, tur neko nepadarīsi! Bet tādēļ nevar gribēt atdot valsti naidniekam, tikai tādēļ, ka kādam trīc ļipa par to kas varētu būt!
      Viens piedzēries zemiķis, kurš, atvainojiet, ižškaida sev smadzenes pālī tīrot ieroci nu galīgi nav vērtīgāks par visas valsts iedzīvotāju dzīvībām!
      Skarbi? Jā, skarbi, bet patiesi!

      • Štrunts par to, ka viņš izškaida smadzenes sev. Dārvina balva, tā teikt. Sliktāk būs, ja viņš, pālī būdams, ņems plinti un ies skaidrot attiecības. Vai, vēl ļaunāk, būdams skaidrā un aukstu aprēķinu, ņems spridzekli un izmantos attiecību skaidrošanai to.

        • Tās jau ir spekulācijas, kas liedz ko tādu darīt medniekiem?
          Cik bieži dzirdam par medniekiem, kuriem aizgājis ciet un sākuši atšaut apkārtējos???
          Izklausās vairāk pēc tautas iebiedēšanas un panikas celšanas!
          Cieņu un disciplīnu pret ieroci neiemācīsi visu laiku baidot un atrunājot, ka mājā tādu nevajag turēt!
          To var iemācīt attiecīgi pielietojot ieroci dzīvē – zemessargiem kā reiz ikdienā būtu jābūt iespējai ieroci nēsāt ar kaujas munīciju aptverēs!
          Kas liedz ieviest “simboliskas” patruļas, kad zemessargi varētu vienkārši pa divi-trīs veikt miera laika patruļas, gluži kā to dara pašvaldības policisti? Tikai neatkarīgi no pašvaldību policijas, nevis atņemot pašvaldības policijai darba pienākumus!
          Kas liedz cietumos kā apsargus nolīgt zemessargus?! Pašreizējās algas cietuma apsargiem esot pārlieku mazas, pieaicinot zemessardzi veikt šādus te pienākumus ieguvēji būtu gan IeVP, gan ZS!
          Kas liedz zemessargus izmantot kā atbalstošo-piesedzošo spēku policijas reidu laikā?
          NEKAS no augstāk minētā nav neiespējams vai sarežģīts, bet, kā parasti, viss atdurās politiskās gribas trūkumā!

        • lielaka iespeja, ka attiecības ies skaidrot vai kazino laupīt, piemēram, ments nevis zs. tad ko, atbruņojam mentus? un lūdzam, lai kārtību nāk ieviest kņazs no maskavbadas?

    • lojalitāte vai drīzāk respekts būs atkarīga no mūsu spēka, jo mēs būsim spēcīgāki, izlēmīgāki un patiesāki, jo lielāki būs šie rādītāji. Un otrādi. Izpatikšana moskaļiem, pakļaušanās (vienalga kādu mērķu vārdā), īpaši jau runāšana viņu mēlē, ir ceļš uz iznīcību.

        • muļķības un sakāvnieciskuma propaganda! ar savu fiziku vari iet runāties ar elementārdaļiņām. mums, cilvēkiem, bioloģija māca,ka izdzīvo stiprākais un tas, kuram ir efektīva imūnsistema!

        • Darbībai jābūt tādai, lai pretdarbība nebūtu iespējama!
          No Tavas teorijas izriet, ka labāk mums pašiem izdarīt kolektīvo pašnāvību, ka tik neradīt pretdarbību?

    • Pamēģini pateikt to pašu Izraēlai saistībā ar Vāciju. Uzreiz būsi persona non grata. Krievija ir ļaunuma impērija. Tā ir jāiznīcina un noziedznieki jātiesā starptautiskā tribunālā. Jāveic deboļševizāija, deimperializācija un dešovinizācija.

  9. Pirmkārt, Izraēla un Vācija nav kaimiņvalstis. Otrkārt, ne Izraēlā ir vērā ņemama vācu minoritāte, ne Vācijā ir vērā ņemama izraēļu minoritāte. Līdz ar to šis kā salīdzinājums neder.
    Par to Krievijas iznīcināšanu – vai nav tā drusku par augstu tēmēts? Es saprotu, šādu retoriku varētu bīdīt republikāņus pārstāvošs ASV senators. Nekādi negribu kādu nejauši apvainot, bet vienkāršam zemessargam šajā ziņā rokas vienkārši ir daudz par īsām.

    • Labi, varu par piemēru minēt Vācijas attiecības ar Franciju, Nīderlandi, Dāniju.
      Jā, Krievija tās pašreizējā izskatā ir jāiznīcina un radikāli jāpārveido. Tāpat kā 3. Reihs tika sagrauts un pārveidots par VFR. Ja tas tiktu izdarīts jau 1938. gadā , tad upuru būtu krietni mazāk. Tāpat es aicinu Krieviju sagraut tagad, kamēr vēl nav sācies 3. Pasaules karš.

      • Esi precīzāks definējumos par iznīcināmo objektu, ko tu gribi “iznīcināt” valsti kā iedzīvotāju, teritorijas un suverēnās varas kopumu vai tās pārvaldes struktūru?

    • Daži teiks, ka vislielākais bojāgājušo skaits no šaujamieročiem.
      Bet, mēs neesam Šveice, tur visas iespējamās pasaules tautas, kultūras ir sajaukušās ar visādiem rakstura tipiem un parašām, pie mums tomēr ir tikai latvieši un krievi/ukraiņi/baltkrievi/poļi, kuriem nav tā kā izteiks kā kas tā ķerties pie stroķiem.
      Ei nu tu sazini…

Leave a reply to arī zemessargs Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.