Igauņu KAPOsti


Another large risk in addition to  explosives, comes from people who reactivate  already  deactivated  firearms. Fortunately, no major tragedy has occurred in Estonia in connection  with  reactivated  firearms,  but an urgent change in behaviour and  attitudes  towards  the  problem  are needed, before it takes a turn to the worst. […]

vara bungas: Citāts no Igaunijas iekšējās drošības dienesta (KAPO) publiskās atskaites par 2013. gadu. Aizraujoša lasāmviela, ņemot vērā, ka pie mums notiek kaut kas ļoti līdzīgs, bet par to netiek ziņots.  Re-aktivētie ieroči ir tikai viena no KAPO pārskata  tēmām. Interesentiem: KAPO atskaitē tiek plaši aplūkots Vladimira Veitmana – atmaskotā dubultaģenta “keiss”. Igauņi raksta par to vaļsirdīgi un bez kompleksiem. Tajā pašā laikā Latvijas  veitmaņi  turpina strādāt.

24 domas par “Igauņu KAPOsti

  1. Latvijā jau arī visi saprot, ka draudu analīzei jābūt atklātam dokumentam (jautājums ir tikai par detalizācijas līmeni), tomēr spītīgi to slepeno. Rezultātā tiek aizskartas manas pilsoņa tiesības, jo es nevaru saņemt objektīvu informāciju par drošības situāciju valstī, sekojoši es nevaru pieņemt lēmumus, kas saistīti ar partiju darba novērtējumu un piedalīties vēlēšanās.
    Atsaukšanās uz Eiropas pieredzi šai gadījumā ir pilnīgi aplama.
    Acīmredzot tas ir izdevīgi valdošajai kliķei.

    • valdībai vienmēr ir tiesības kaut kādu informaciju noslepenot un pilsoņiem vienmēr ir tiesības prasīt atklātību. Kāda ir slepenības/atklātības proporcija, atkarīgs no pilsoņu organizētības, savu mērķu un uzdevumu izpratnes un gribas kopīgi darboties to panākšanā

      • ja par NEpamatotu slepenošanu dauzītu tik pat stingri kā par nepamatotu NEnoslepenošanu, tad būtu kaut kāds līdzsvars. Pašreiz amatpersonas ir iedresētas slepenot visu kas kustās, jo par to točna nekas nebūs.

        • šobrīd slepenošana vienkārši ir kļuvusi par vispārizplatītu tiesiskuma koalīcijas a) bezdarbības/darbības imitācijas vietā, kur būtu nepieciešama tūlītēja aktīva rīcība; b) prettiesisko rīcību (dažādu likumu nepildīšana un pārkāpšana) dūmu aizsegu.

          Otrkārt. Tie “dauzītaji” varam būt tikai mēs – pilsoņi, kuriem nav vienalga. “Viņi” paši sevi nesāks pa īstam dauzīt, pirms vēlēšanām gan regulāri notiek iestudētas kautiņu izrādes un hipertrofēta matu skaldīšana, kas tiek uzdota par ļaunuma saknes ciršanu, bet tas neskaitās.

          • Neiesaku pat mēģināt atslepenot kko, kas ir noslepenots. Savu nepanāksi, bet, ja būs vajadzība, riskē nedabūt speciālo atļauju pieejai VNO un tava , piemēram, karavīra karjera ir galā. Reālāk ir panākt izmaiņas Likumā par valsts noslēpumu papildinot tā 5.pantu:
            5.pants. Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums

            Aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai:

            1) par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām;

            2) par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju;

            3) par cilvēktiesību pārkāpumiem;

            4) par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību;

            5) par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām;

            6) par valsts vadītāju veselības stāvokli.

            • tā arī bija domāts šajā gadījumā ,ka “dauzīšana” ir nevis nopludināšana, bet likumdošanas izmaiņu iniciācija, kuras pirmā fāze ir problēmas aktualizācija un publiska apspriešana – ko mēs šeit darām. Diskusiju rezultātā vajadzētu tapt vēlamo likuma izmaiņu projektam, utt.

          • redz kā, nemaz ilgi nevajadzēja gaidīt, lai uzpeldētu fakti, kā dombrovskis ar vilku izveidojuši valsts nozagšanas shēmu un izdarīto noziegumu cenšas slēpt ar slepenošanu

            http://www.pietiek.com/raksti/dombrovsku_biznesa_valsts_nozagsanas_shemas_autori_meklejami_finansu_ministrija,_vilks_megina_slept_darba_grupas_sastavu

            P.S. visnacionālākā no visām brokām (tā kurai skapī pāris lāpas un kura stāv valsts tiesiskuma sardzē), protams, klusē, galvu iebāzusi smiltīs un domā par svarīgākiem jautājumiem – cik ilgi vēl varēs saņemt ministra algu.

  2. Šeit arī viela pārdomām par likuma nepilnībām, kas policijai liedz adekvāti rīkoties:

    Ap pusdienlaiku Uzvaras parkā ieradās Vladimirs Lindermans ar domubiedriem, nesot lielu karogu Georga lentīšu krāsās, kā arī Austrum­ukrainas pašpasludināto Doņeckas un Luganskas republiku karogus. Organizatori un pasākuma apsargi lūdza karogus novākt, bet Lindermans šīs prasības ignorēja un skaidroja, ka atbalsta Austrumukrainas “brīvības cīnītājus”. Arī policija bez oficiāla iesnieguma nevarēja neko iesākt, tādēļ provokatori ar karogiem netraucēti pozēja uzvaras pieminekļa priekšā.

    http://www.la.lv/9-maija-ilenu-maisa-nenoslepsi-foto/

  3. Nav vērts cilāt jautājumu kas skar re-aktivētus ieročus. Pats esmu piedalījies ieroču aprites likuma grozījumu labošanā un papildināšanā. Deaktivizētie ieroči nav problēma. Problēma ir Šengena, kur nav robežu. No Eiropas Latvijā par salīdzinoši nelielu naudu var ievest jebko, tāpēc nav jēgas tos aizliegt, vai pieņemt stingrākus noteikumus. Vēl jo vairāk ka mums Latvijā apritē to jau ir vairāki tūkstoši. Zinu visas nianses kas saistīts ar šo problemātiku, un uzskatu ka nav nekāda pamata aktualizēt šo jautājumu. Daudz vienkāršāk ir pārtaisīt gāzes vai traumatiskos ieročus, arī pietiekami lielā daudzumā apritē ir pusautomātiskas šautenes, karabīnes u.tt., kur atsevišķiem modeļiem veicot nelielas izmaiņas iegūstam automātisko ieroci.

    • Interesanti. Kādēļ tad KAPO tā satraucās tieši par re-aktivētiem? Piepalīdz kādam konkurences cīņā? cenšas iegūt papildus sertifikācijas tiesības? Izzīduši problēmu no pirksta atskaitei? Mūsējie jau vispār nekādu traci neceļ, tas viss ir eesti pois problēmas. Katrā gadījumā kolorādo nokrāsas airsoftisti no komandas “specnaz gru” ar re-aktivētiem kalašiem (vai kādiem citiem šaujamieročiem), nav tas labākais salikums.

  4. Šoreiz igauņi pārspīlē, pirms diviem gadiem apritē aizliedza pat durkļus. Gari nekomentēšu, bet varu piebilst, atsevišķās Eiropas valstīs par zemāku cenu kā deaktivizētie ieroči iespējams iegādāties salūtieročus, kas protams ir daudz vienkāršāk pārtaisāmi. Domāju igauņi tos pat nav pieminējuši savā pētījumā, jo viņi pat nezin ka tādus var brīvi nopirkt ikviens Eirpas pilsonis, un atvest pie mums, jo robežu taču nav. Man liekas ka par pašiem ieročiem ir aktuālaks munīcijas jautājums, jo to gan stingri kontrolē Eiropā, bet toties pie mums brīvi var iegādāties ikviens kuram ir atbilstoša ieroča atļauja, atbilstošam kalibram, un pērc cik vien gribi, kas nav īsti pareizi.

  5. Vēl piebildīšu,nianse reaktivēt var tikai tos ieročus kuriem ir pieejami aizslēgi, pati sarežģītākā detaļa. Tos gan tik vienkārši nedabūsi – kalašiem. Līdz ar to kalašus viņi reaktivēt praktiski nevar, ja nu vienīgi PPS, PPŠ.

  6. Nu kolekcionāriem un vēstures entuziastiem LR likumdošana arī nav nekāda “medus maize”, piemēram uz raktajiem ieročiem no kauju vietām deaktivizācijas sertifikātu dabūt nav iespējams- kaut gan gadās bieži, ka konkrētais eksemplārs ir retāks modelis- kaut vai MKB42, vai PPD34/38 kuru vienkārši bez sertifikāta, kuru nedod- konfiscē un iznīcina. Protams var jau tiesāties un apstrīdēt bet vai tās galvassāpes ir tā vērtas? Tādēļ daļa LR kolekcionāru vien jau ir novesti līdz puslegālam stāvoklim, kad ierocis ir padarīts šaušanai nederīgs, bet sertifikāta nav… Vieglāk jau protams aizliegt, nekā veikt kādus grozījumus- kaut gan kolekcionāri būtu ieinteresēti legalizēties. Reizēm šitā paranoja no ieročiem kļūst smieklīga.

    • Jautājums gan cits – cik šāvienus tāds aizslēgts, kas printēts no kaut kādas plastmasas paveida spētu izturēt? Domājam, ka automātiskajā ne cik, savrupšāvieniem varbūt padarbotos, atkarībā no kalibra un pulvera jaudas.

      Tāda kārtīga 3D metālfrēze/darba galds jau diezin vai ir parastajam ierindas pilsonim pieejama ;)!

  7. Metala 3d printeris 🙂 ir atbilde viņš gan ir stipri dārgāks ,bet ja nekļūdos izprintētais m1911 pāri pa tūkstots šāvieniem izturēja jāpameklē varbūt atradīšu linku.

  8. Bet vai tas printeris ir pieejams plašām tautas masām un vai uzņēmums izpildītu pasūtījumu, ja redzētu, ka tiek pasūtītas ieroču detaļas?

  9. Lēti gan…
    Bija arī, kas tirgoja rasējumus, tik neatceros, vai to lietu pēc tam neaizliedza pēc tam kad pirmā printētā pistole tika izprintēta?

Leave a reply to valters Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.