vara bungas: bez PD un ZS karavīriem Latvijai ir tūkstošiem atvaļināto rezerves karavīru, kuriem nav jāstāsta no kura gala plinti lādēt. Tomēr AM citi plāni par rezerves karavīru izmantošanu, proti viņi paredzēti NBS PD personāla “caurumu” lāpīšanai:
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Kādi ir priekšlikumi kā labāk rezerves karavīrus izmantot
vispirms uzskaitīt kā pienākas. pēc tam sagrupēt pēc specialitātēm un pieredzēm. aicināt un piedāvāt nevis mobilizēt. veidot kadrētas brīvprātīgo vienības. regulāri pārapmācīt.
Un, protams, arī maksāt par to, lai sākotnējā haosā nezaudētu motivāciju.
Par uzskaiti jautājumu nav. Kāpēc brīvprātīgās vienības nevar veidot ZS ietvaros?
Kā nav jautājumu par uzskaiti? Iesaku organizēt deputātu komisiju/pieprasījumu un iepazīties ka lietas organizētas. Kā tada uzskaite ir, vajag, lai tā būtu XXI gs līmenī automatizēta un ļautu sekot rez.karavīra izglītībai, pieredzei, apmācībai, dalībai misijās mācībās utt, tad no tās būs jēga. Tas ka kapteinis X atvaļinoties deklarēja savu dz. vietu Mazpisānos maz ko dod, turklāt viņš vairs nedzīvo Mazpisānos.
Mazliet pāragri tuuzsāki šo tēmu, negribēju tai šobrīd pieskarties, bet liela daļa rez.karavīru neies ZS tādēļ ka neuzticas tās vadības prasmēm vadīt pulka-bataljona lieluma vienības. UA pieredze rāda ka X stundai tuvojoties rezerves virsnieki/instruktori “no apakšas” dibina brīvprātīgo rez.kartavīru rotas/bataljonus ievēl (!) komandierus un piedāvā valdībai savus pakalpojumus, ja redz savai darbībai mērķi un jēgu. Valdībai atliek tikai institucionalizēt viņus un apbruņot. Tas nekad nenotiks miera laikā, bet kad ūdens smeļas mutē valdības kļut pragmātiskas. Šādu virsnieku bataljonu kvalitāti grūti pārvērtēt, tas būtu labākias, kas LV ir ārpus aktīvā PD u ZS.
Lietas ar uzskaiti organizētas slikti. Tas ir zināms.
Nu un, ka neuzticas. Es arī daudz kam neuzticos. Krīzes situācijā krietni labāk ir izveidot no viena bataljona divus (kaut ar vēlēto komandieri), nekā veidot vienību pilnīgi tukšā vietā.
nez kā būtu, ja rezerves karavīri paši nodibinātu kādu vienību, teiksim īpašo uzdevumu (atbilstoši 4gw reālijām) bataljonu “Lāčplēsis” un iesniegtu AM lūgumu nodrošināt viņus ar telpām/treniņu vietu kā arī sarakstu ar nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu…
Tikko uzrakstīju kometāru par šo tēmu, tev taisnība, tas notiks grib valdība to vai nē, bet ne miera laikā. Valdības nekad neatbalsta šādas iniciatīvas, jo brīvprātīgie grūti pakļaujas kontrolei. Es esmi ZS aktīvā dienestā no 1991.gada septembra un visu redzēju savām acīm, ka no NVO ZS pārtapa par NBS sastāvdaļu un saruka x10.
Es uzskatu šāda NVO jāveido ZS iekšienē jau šobrīd. Krīzes situācijā atliks šo neformālo struktūru tikai formalizēt. Bet tā jau būs savā starpā pazīstama, bruņota un ekipēta.
iekšienē? tas jau būtu par traku… ZS ir sava vieta, uzdevumi, subordinācija un vairākas priekšrocības, bet līdz PD līmenim visātrāk attīstāmas tieši rezerves karavīru vienības, turklāt motivācijas zinā brīvprāīgie būtu pārāki par daļu no PD un, ja tas viss ir vienkopus- PD apmācības līmenis+motivācija – varētu būt arī efekts. Domāju šādi varētu savāk bataljonu vai divus kurus nodot OPCON Zemessardzei.
ZS vismaz teorētiski ir 18 bataljoni (daži specializētie), sadalīti par 3 aizsardzības novadiem. Katrā bataljonā ir ilzūkvads. Loģiski būtu ja novada līmenī parādītos viena izlūku/īpašu uzdevumu rota, bet ZS līmenī vesels bataljons. Tur tad arī varētu savākt labāk apmācītos bijušos PD karavīrus. Vai arī vismaz novadu līmenī speciālo uzdevumu rotas var būt tas kodols ap ko vēlāk bijušie PD pulcēsies.
Apspriežams jautājums, bet tikai nelietojot vārdus “īpašo” un “speciālo”. Vieglo kājnieku brigādes (LV zemessardzes) sastāvā var būt izlūkrota vai izlūkbataljons, atkarībā no brigādes uzdevumiem. Cita lieta ka zs vairs nav nav brigāžu un zs nav brigāde, zs novadi ir drīzāk saimnieciski-administratīva nevis operatīva struktūra. Līdz ar to jautājums, kā pakļautībā tad izlūkrota vai izlūkbataljons atradīsies? kam kalpos? Pieņemsim zs štābam, Ok, tā tas varētu būt. Jautājums vai kara gadījumā ZS štābs nodoršinās savu apakšbvienību kaujas vadību? stipri šaubos. Tas nebūs ne iespējams, ne vajadzīgs. Teritoriāliem bataljoniem savlaicīgi jāzina savi uzdevumi. Tātad izlūku atbalsts vajadzīgs bataljoniem uz vietas, bet izveidot struktūru mēs varam tikai pie zs štāba. Nesmukums sanāk. Cita lieta ja visa ZS būtu viena brigāde ar brigādes štābu un 6 bataljoniem (3 kājnieku, 3 kaujas atbalsta t.sk. ar izlūku rotu (sākumam)), bet tad nāksies atzīt, ka pašreizējie 18 bataljoni eksistē tikai uz papīra, reāli ir apt.18 rotas. Jāņem piemēru no dāņiem viņu zs bija (ir?) šāda izlūkrota, kurā uzņēma reizi 2 gados un no gribētājiem iestāties nevarēja atkauties, jo bija reāla apmācība un komandējumi uz mācībām ārzemēs.
Bet mans stāsts nav par zs izlūku apakšvienībām. Tas par ko es runāju t.i. ir brīvprātīgo rez.virsnieku apakšvienības ir X-stundas risinājums, no kura gan nevajadzētu priekšlaicīgi atteikties. Viņus jāgatavo pēc īpašas kolektīvās apmācības programmas kā jebkuru apakšvienību un COIN jāizmanto kā atbalstu PD pirms tiek iesaistīti ārrindas ZS, kas nozīmētu ka situācija ir pavisam švaka.
Domāju ZS jāpārstrukturē atbilstoši esošiem spēkiem, t.i. reāli sanāks viena brigāde. Tās sastāvā varētu būt bijušo PD karavīru vienība.
100 % piekrītu. ZB tās Potjomkina sādžas. Bet tad Jaunsardzi jāizvērš par daudz plašāku jauno cilvēku militārās pirmapmācības institūtu un jāgudro bonusus tiem, kas brīvprātīgi vēlēsies apgūt kareivja kursu padziļināti pēc 18 gv sasniegšanas, bet ZS nestāsies.
Jaunsardze jādara maksimāli pieejama un ar iespējām specializēties. Man savulaik jaunsardzē mācija kā sprāgstvielas gatavot, ar RPG šaut, elektroapgādi pārtraukt utt.
Neredzu problēmu kāpēc pēc 18. g. nevarētu turpināt pilnveidoties ZS ietvaros. Sākumā vienkārši piedāvāsim apgūt ko jaunu, pēc tam domāsim par bonusiem. Jādod iespēja apgūt jaunu bruņojumu, tehniku t.sk. iegūt autovadīšanas tiesības, iziet padziļinātos sakarnieka, mehāniķa, mediķa, snaipera, sapiera, prettanku un PGA kursus. Vajag atjaunot Studentu militāro apmācību un rezerves virsnieku sagatavošanu, plašāk izvērst rezerves instuktoru sagatavošanu.
Lai kā mēs gribētu visi par zs nekļūs, bet militāro pamatapmācību jāiziet maksimālam vīriešu skaitam, lai būtu mobilizācijas rezerve. Normālos apstākļos, lai tiktu no 0 līdz kareivim pietiek ar 2 nedēļu intensīvu apmācību, bet mums var nebūt šo divu nedēļu.
Tas, ko nosauca arī zemessargs pa padziļinātajiem kursiem jaunsargiem, lai tos piesaistītu zemessardzei pagaidām izklausās pēc zinātniskās fantastikas, jo pat zemessargi netiek apmācīti tik pamatīgi, cik vajadzētu.
Naudas ta nav un tuvākajā laikā kam tik noderīgam NEBŪS!
Diemžēl…
Naudas tam vajag minimāli. Es savulaik jaunsardzē pārtiku pirku par vecāku naudu, no ekipējuma iedeva tikai zviedru humpalu jaku, lietotu PSRS katliņu un mugursomu. Lai iemācītos taisīt sprāgstvielas un veikt diversijas dzelzceļā nauda bija vajadzīga minimāli.
Par rezerves karavīriem. Var būt izveidojam brigādes 3. Rezerves kājnieku bataljonu?
Sauc kā gribi, bet komplektēšanas princips šāds:
1. min 5 gadu PD pieredze
2. brīvprātība
3. vēlēts komandieris
Ja AM birokrātija nenostāsies procesa galvgalī, gaidiet, ka tuvāk X-stundai šādas apvienības sāks augt kā sēnes (UA piemērs), tikai būs nevadāmas, anarhistiskas un bīstamas visiem- sev, apkārtējiem, ienaidniekam, savējiem.
Bez kājnieku apakšvienībām rezerves karavīri izmantojami n-tos veidos kā aktīvo PD karavīru “ēnas” visu līmeņu (!) štābos (aizvietotāji, p.i., vietas izpildītāji) utt atkarībā no pēdējā amata un/vai mil.izglītības, tikai viņus savlaicīgi šīem amatiem jāpiesaista un regulāri jātrenē uzturot kompetences līmeni. Tas viss ir ābece, kuru AM no sākta gala truli ignorē.
Standarta līgums karevjiem un laikam arī instruktoriem ir 3 gadi, droši vien būtu loģiski šai grupai 3 gadi, virsniekiem varētu būt 5 gadi.
Vai tiešām AM nespēs ielikt komandieri, kurš būs pieņemams?
3 un 5 ir ok, bet es tomēr liktu latiņu augstāk.
Ja tavs jautājums ir par “jauno veco” NBS komandieri ir tā, ka skaidri iezīmējas divas problēmas:
1. Kas padara esošo komandieri par tik unikālu vadītāju, ka visā NBS nav neviena virsnieka, kas varētu viņu aizstāt. NBS attīstība ir tur, kur ir un atzīme “apmierinoši” būtu pārāk liels avanss.
2. Tiek radīts ļoti slikts un morāli graujošs precedents, proti, ja nespeciālistu amatos virsnieki tiek piespiedu kārtā rotēti ik pēc 3-5 gadiem, tad NBS komandieris nedrīkst būt izņēmums.
Ja tavs jautājums ir par eventuālas rezerves karavīru apakšvienības komandiera amatu, tad vēlēts un terminēts komandiera amats garantē komandierim padoto uzticību un gatavību riskēt ar savām dzīvībām, bez šādas uzticības neviena vienība nespēj sekmigi karot. Profesionāļi kā neviens cits saprot, kādus draudus viņu dzīvībām var radīt nekvalificēts, pašpārliecināts vai gļēvs komandieris. Brīvprātīgie profesionāļi vnk nepieņems AM nozīmētu brīvprātīgo vienības komandieri, kas pēc savas pieredzes nekvalificēsies amatam pēc visaugstākajiem standartiem.
brīvprātigie labi pakļaujas kontrolei, ja redz, ka vadība un valdība godīgi un pašaizliedzīgi strādā kopīgo mērķu vārdā, pieņem vajadzīgos lēmumus un adekvāti reaģē problēmu/apdraudējuma situācijās. Ja tā nav, brīvprātīgie ir pirmie, kas sāk protestēt un domāt par valdības maiņu. Tāpēc brīvprātīgie ir valdības / vadības kvalitātes lakmusa papīrs un tāpēc prettautiskas valdības vispirms cenšas likvidēt/piejaucēt/pakļaut visa veida brīvprātīgos.
Nu, vecīt. Te nu tu pateici pilnīgu taisnību. Desmitniekā.
Piekrītu pa visiem punktiem. Un tieši dēļ šiem punktiem LR valdība, LR NBS NEKAD neatbalstīs šādu vienību izveidi.
Piedod, bet fakts.
Tātad LR valdība pēc definīcijas vienmēr prettautiska? 🙂
Mani kā jaunās paaudzes ārrindniekam interesētu vairāk palasīt par sākotnējiem apmēriem un to iespējamiem sarukšanas iemesliem!
Mūsdienās no batiņa var reāli savākt rotu, no ZS 1,5 tūkstoti, bet bija laiki, kad ZS saraksta sastāvs bija 10+ tūkstoši. Viens no sarukšanas iemesliem – vilšanās un atbruņošana.
Starp citu, laikam drukas kļūda, PF vietā būtu jābūt PD?
“bez PF un ZS karavīriem Latvijai ir tūkstošiem”
Yup
Mūsu sabiedrotajiem jau ir ļoti labas, bet šodien maz zināmas iestrādes, atbildot uz jautājumu, – ko darīt (piemēram, Ventspils problēmas risinājumā):
http://en.wikipedia.org/wiki/Operation_Gladio