54.§
“An Estonian citizen has a duty to be loyal to the constitutional order and to defend the independence of Estonia. If no other means are available, every Estonian citizen has the right to initiate resistance against a forcible change of the constitutional order.”
“Igaunijas pilsonim ir pienākums būt lojālam konstitucionālai kārtībai un aizstāvēt Igaunijas neatkarību. Ja citi līdzekļi nav pieejami katram Igaunijas pilsonim ir tiesības uzsākt pretošanos vardarbīgai konstitucionālās kārtības maiņai.” (neautorizēts VB tulkojums)
vara bungas 
Bet vai šis pants ir ieintegrēts likumdošanā (NBS likumā). Kā ar kritērijiem? Kādam var likties, ka SC nākšana pie varas Saeimas vēlēšanās ir likumīgs iemesls ķerties pie ieročiem (ja pie mums pieņemtu šādu Satversmes pantu).
Ko nozīmē “nākšana pie varas”? 50% +1 balss Saeimā? 2/3 vietas Saeimā? 100% vietas Saeimā… Ja tas tiek noformēts, kā leģitīmas, godīgas un atklātas vēlēšanas, tad es paceļu cepuri un dodos nodarboties ar biškopību, jo tāda tauta nav pelnījusi valsti. Kas attiecas uz igauņu panta redakciju tad:
“…pienākums būt lojālam konstitucionālai kārtībai ” – tev būs cienīt vēlēšanu rezultātus, pat ja tie tev nepatīk.
“aizstāvēt … neatkarību” – nav teikts, ka lietojot spēku, turklāt nonākot pie varas prokremliskie spēki būs tik lieli neatkarības aizstāvji, ka prieks būs skatīties, bet pēc tam viņi grozīs Satversmi…
” …ja citi līdzekļi nav pieejami…” – dibini partiju, piedalies vēlēšanās PIRMS ķeries pie ieroča.
“…ir tiesības uzsākt pretošanos vardarbīgai konstitucionālās kārtības maiņai…” – tātad, lai sāktu rīkoties jābūt diviem priekšnosacījumiem KUMULATĪVI (kopā) : 1)”vardarbība” 2) “konstitucionālās iekārtas maiņa”. Piemēram vardarbīga protesta akcija Doma laukumā nedod tev tiesības šaut pa virtuves logu uz “nepareizo”kaimiņu. Savukārt, ja eventuālais kaimiņš ar bisi rokās steidz ieņemt telegrāfu, dzc staciju vai ūdenstorni, lāi ar domubiedriem pārņemtu varu valstī, tad gan vālē no abiem stobriem.
Līdz ar to REĀLIE draudi LV neatkarībai rodas tad, ja leģitīmu vēlēšanu rezultātā pie varas nonāk spēki, kas groza Satversmi un bruģē ceļu izstāšanai no NATO, EU utt piesedzoties ar cēlajiem “neatkarības” saukļiem. Nākamais etaps būs Muitas Savienība un inkorporācija. Tādēļ vēlēšanu dienās palieciet vien mājās dārgie “esneieši”, tā jūs īstermiņā ieriebsiet “zagļu bandai”, bet ilgtermiņā sev.
Šī diskusija ir “pa tukšo”, jo šāda panta mūsu Satversmē nav un visticamāk nebūs. Viņi vēl nav preambulu saskaņojuši.
Latviešu apziņā eksistē vairāki šizo stereotipi, kas bojā dzīvi. Viens piemērs ir “nobalsošu par SC un ieriebšu “zagļu bandai””
1) SC ir vēl lielāka zagļu banda nekā caurmēra latviešu taukmūļi.
2) Nobalsojot par SC tu vismazāk ieriebsi zagļiem. Visādi Lembergi, Šķēles un pārējie Kampari ātri pagulsies zem jaunās varas un turpinās kamp vēl negausīgāk, jo būs FDD kas apkaros Lato Lapsas un krievu desantnieki, kas apkaros vietējos partizānus. Starp citu man ir aizdomas, ka viņi šobrīd tieši to arī vēlās, jo jūt, ka tuvojas laiks, kad šos bāzīs cietumā.
3) Par to, ka šads balsotājs ieriebs pats sev, pat runāt nevajag.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās (ārkārtas 2011.) SC arī uzvarēja, neatceros procentus un vietu skaitu (25-30 varētu būt), tomēr “zaudētājiem” apvienojoties izveidoja vairākumu koalīcijai. Vienīgi šoreiz balsu skaits par SC varētu samazināties, ja šo vēlētāji atcerēsies referendumus – valodu, pilsonības un tos pavadošo retoriku un mēteļu apmešanu vairākkārt, plus pēdējie notikumi sastībā ar iekš- un ārpolitiku.
Ja rudenī vēlētāju aktivitāte būs kā valodas referendumā un lielāka, iespējams, problēmu nebūs, saņems mazāk vietu Saeimā. Par SC balsos standartā to pastāvīgie balsotāji – pārliecība tomēr. Pašvaldību vēlēšanas parādīja, ko nozīmē vieniem neiet, otriem aiziet un ieviest savu kārtību. Bet parlamenta vēlēšanu balsošanas kārtība jāmaina, lai nav piesaistīti savai deklarētajai dzīvesvietai, tās nav pašvaldību vēlēšanas, kur tas ir viens no iemesliem mazai aktivitātei.
Igauņi visās jomās ir tikuši tālāk, jau kā fakts. Kamēr mēs ņemamies ar nevienam nevajadzīgām preambulām, pie tam mēnešiem ilgi, izpaliek tiešām nepieciešami uzlabojumi un jaunievedumi normatīvajos aktos, šobrīd, valsts drošības jomā.
aktivitāte 23.65% līdz plkst. 16:00 , kādēļ gan tai būt lielākai rudenī? visiem po…
EP vēlēšanas ar tām 8 kandidātu vietām cik tur simtu vidū nav nopietni kā lai uz to neskatās. Domāju, daudzi to saprot, kā arī šo 8 deputātu ietekmi uz kopējām lietām – nekāda. Bet Saeimas vēlēšanas tomēr izšķir to, kas turpmākos 4 gadus būs pie varas, pie attiecīgas reklāmas (kā valodu referendumā) varētu mobilizēt diezgan daudz cilvēku. Kā jau minēju, balsošanas kārtība savās pašvaldībās, tas ir pēc deklarētās dzīvesvietas ir garām (personīgi man, lai arī kā gribētos nobalsot), kas arī ir jāmaina uz nākošajām EP vēlēšanām.
jāskaidro, ka EUdeputāti apvienojas partijās/grupās un īsti tur par katru valsti atsevišķi nelemj, drīzāk visi kopā pārstāv Eiropu.
Rudenī būs lielāka. Saeima ir tuvāka un saprotamāka lieta nekā kaut kāds tur Eiroparlaments.
Parādās pirmās ziņas par “exit poll” : http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/510990-exit_poll_aptauja_eiropas_parlamenta_velesanas_latvija_visvairak_balsu_iegust_vienotiba
tomēr pagaidām izskatās, ka būs tikuši arī “saskaņieši” un LV naidnieki – Latvijas “krievu” savienība
Braucu pēc 20:00 mašīnā un pārmaiņus klausījos LR4, LR1 un radio Baltcom studiju viesus par tēmu “kas par he*ņu sanāca”. Studiju viesi zibeņoja ar intelektu piesaucot karsto laiku, ierēdņus, kuri balso “visi kā viens” utt, bet neviena gudrā galva ne latviešu, ne krievu studijās neminēja pašu galveno kairnātāju – Ukrainu. Pilnīgs tabu uz pieminēšanu etērā. Bet manuprāt tiešu “U” faktoram bija liela nozīmē, lai neviens godīgs t.s. “krieviski runājošais” Latvijas pilsonis, kas pēc tautības ir ukrainis, tatārs, ēbreis vai citas mazākumtautības pārstāvis nebalsotu par “Saskaņu” un GNilu, kas nepārprotami atbalsta pašreizējo RU ārpolitikas kursu. Tāpat ceru, ka tie latvieši, kas pašvaldību vēlēšanās balsoja par “SC” beidzot ir atjēgušies. Zaļie zemnieki, lai saka “paldies” Lembim par nostāju UA, RU un NATO jautājumā, saprotams ka viņi lūdza šefu paklusēt pirms vēlēšanām, bet Kremlim tobrīd bija citas prioritātes.Tāpat “Gribule” ar savu idiotisko kampaņu vnk piegriezās (faktiski jau no paša sākuma).
Lai nu kā, bet paldies visiem tiem bundziniekiem, kas saprot, ka nav maznozīmīgu vēlēšanu un aiziet/aizbrauc līdz savam iecirknim. It kā nieks, bet turpat 70% līdzpilsoņu tomēr nevīžo. Tas nekas, ka karsti, rudenī būs vēl karstāk…
Manas ģimenes aktivitāte bija 80%. Ja nebūtu piesaiste vēlēšanu iecirknim, būtu 100%. Piekrītu, ka Ukraina ir grandiozs faktors. Interesantākais šajā kontekstā, manuprāt, ir tas, vai SC elektorātu tas būs sašķēlis pilnībā un galīgi, vai līdz rudenim tomēr atkopsies. Bet pat ja atkopsies, uzvara vēlēšanās būs daudz daudz grūtāk sasniedzama nekā iepriekš (maxima, rīdzinieku kartes, Ukraina, demogrāfija…).
nu mēs ar kolēģi ar tieši par šiem pašiem faktoriem (acu atvēršanās caur Ukrainu) spriedām pirms vēlēšanām, pie viena vēl izsakot pateicību Mirskim un Ždanokai par kolorādo balsu sadalīšanu.
Īstais pasākums tomēr būs rudenī, līdz tam viss kas vēl var mainīties
Ukraina bija faktors, bet ne grandiozs. Pie normālas vēlēšanu aktivitātes Ždanokiem un Mirskiem nespīdētu. Pat es esmu nedaudz izbrīnīts, ka SC vēlētājs arī parādīja vāju interesi un uz vēlēšanām sevišķi negāja. Demogrāfija līdz rudenim nepagūs ietekmēt. Maximu un rīdzinieku kartes nolīdzinās vienmēr viņu lojālie mediji. Ukraina gan šobrīd ir tas faktors, ka jo tur sliktāk, jo sliktāk arī SC. Lielākā daļa SC elektorāta ļoti vēlētos šeit SC varu Rīgas domes stilā, bet manāms procents secina, ka šāda vara Latvijā var beigties tāpat kā Janukovičam ar visām izrietošām sekām. Un to SC elektorāts savā vairākumā pavisam noteikti nevēlās.
Preambula un uzlabojumi drošības jomā nav pretrunā.
Jā, nav pretrunā. BET ir jāizvēlas prioritātes, kas, laikam, daudziem politiķiem ir svešvārds.
Par postu zemāk, kur minēti punkti Latvijas gadījumam – pirmajā acu uzmetienā labs.
Tici man, ja būtu vēlme, skatītu gan vienu gan otru bez preblēmām. Problēma ir, ka preambulu mēs kaut kā pa 3 gadiem esam iesmērējuši, tad drošības jomā laikam vēl tikpat jāstrādā lai tur grozījumus panāktu.
Mēģināsim pārfrāzēt Latvijas gadījumam:
“1. Latvijas pilsonim ir pienākums būt lojālam konstitucionālai kārtībai un aizstāvēt Latvijas neatkarību.
2. Katram Latvijas pilsonim ir pienākums uzsākt visa veida pretošanos vardarbīgai konstitucionālās kārtības maiņai vai ienaidnieka iebrukumam arī gadījumā ja karš nav pasludināts un nav bijuši rīkojumi no varas iestāžu puses. Nepretošanās pavēle ir nelikumīga kopš izdošanas brīža un nevar tikt dota.
3. Arī okupācijas gadījumā Latvijas teritorijā turpina darboties Latvijas likumi un pēc teritorijas atbrīvošanas par likuma nepildīšanu persona var tikt saukta pie atbildības.”
Vēlāk padomāšu, bet jau tagad ir skaidrs ka vajag formulet īsāk. Tavs 3.punkts ir deklaratīvs, draudi bez satura.
Visi interesenti aicināti piedāvāt savus variāntus.
Starp citu Zviedriem 3. pants ir. Es gan nezinu vai Satversmē vai likumā, bet tāds vismaz 90-to sākumā bija.
Tas ir domāts gadījuma, lai kāds Mazpisānu ciema klerks pēc tam nevarētu taisnoties, ka lūk tie teroristi viņu piespieduši sadarboties un viņš ne pie kā nav vainīgs.