Paldies par jautājumu

LU Ekonomikas un vadības fakultātes Bakalaura studiju programmas “Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija” 3.kursa studentu jautājumi brigādes ģenerālim Kārlim Krēsliņam un viņa atbildes

 ( izvilkumi, pārpublicējam  ar KK atļauju – VB)

 (…)

•  Latvijas starptautisko operāciju budžets periodā no 2003. līdz 2010. gadam palielinājās no 0.39 līdz 12.05 miljoniem latu – visstraujākais lēciens bija 2007./2008. gadā, kad budžets gandrīz trīskāršojās – ar ko tas skaidrojams? (jautā Sindija)

 

K.Krēsliņš: Labs jautājums, Sindija. Pacentīšos paskaidrot.

Es 1992.gadā biju viens no Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) veidotājiem. Es izveidoju un vadīju Aizsardzības zinātņu centru (AZC) paralēli pildīju gan prorektora pienākumus zinātnes un mācību jautājumos. Es veicu pētījumu „Latvijas Republikas bruņoto spēku izveides koncepcija” un saņēmu NATO konkursā atbalstu arī finansiālu 7000 $, tajā laika tā bija laba nauda. Tika 1994. gadā izveidots NBS štābs un iecelts komandieris – Juris Dalbiņš. Plašsaziņas līdzekļos pamatoti tika pārmests, ka AM un NBS nav skaidras programmas ko darīt, cik vajag, kā un kam tērēt finansu resursus. Es par šiem jautājumiem veicu pētījumus diezgan daudz rakstīju, pirmkārt, žurnālā “Militārais Apskats”. Domāju, tas bija iemesls manai uzaicināšanai nākt uz darbu NBS štābā, Jāņa Kažociņa vietā.

Es piekritu, bet sapratu, ka NBS štābā vajag nodibināt, kā tas ir NATO valstu štābos, J-5 „Politikas un plānošanas” departamentu. Es izteicu priekšlikumu, saņēmu atbalstu pats to nodibināju, izveidoju un sākotnēji vadīju biju tā priekšnieks. Tas man bija pazeminājums amatā, jo biju sākumā NBS štāba priekšnieka vietnieks.

1999.gadā izveidojām J-5, kas sastāvēja no dažiem cilvēkiem. Tad dažu mēnešu laikā izveidojām Plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu (PPBS). Tās pamatā bija DOK-1 – NBS ilgtermiņa (12.gadiem), DOK-2 NBS četru gadu un DOK-3 atsevišķu vienību viena gada attīstības plāni.

1999. gadā NATO samitā tika pieņemta sistēma, kā NATO kandidātvalstīm veidot Rīcības plānu dalībai NATO (RPDN) vai angliski MAP. Mūsu DOK-2 struktūra atbilda RPDN struktūrai, kur tiek dots plāns NBS attīstībai 4 gadiem un detalizēti plāns un budžets vienam gadam.

2000.gada 11.jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts NBS 12.gadu attīstības plāns, kuru vajadzēja pārskatīt katrus 4 gadus. Tas netika 12.gadus izdarīts. Es 2000.-2004.gadam ar MK lēmumu tiku iecelts NBS Apvienotā štāba priekšnieks un tas bija laiks, kad stājāmies NATO.

Kamēr mēs nebijām NATO, mūsu valsts aizsardzības politika balstījās uz totālās un teritoriālās aizsardzības principiem. Tajā laikā tika plānots kara laikā veidot 50 000 karavīru lielus NBS un tas bija ierakstīts arī mūsu Valsts aizsardzības koncepcijā.

Stājoties NATO mums tika uzdoti dažādi „mājas darbi”. Tajā skaitā cik vajag atvēlēt aizsardzībai un tas ir 2% no IKP. Varu atzīmēt, ka Latvija pirms II Pasaules kara vidēji 25% sava budžeta iedalīja kara ministrijai un tas bija daudz vairāk nekā IeM. Papildus – Aizsargu organizācija (60 000cilvēku) nebija Kara ministrijas sastāvā un pakļautībā.

Mēs sākam plānot arī Latvijas SZS brigādes izveidi. Cik atceros tās izveidei vajadzēja iegādāties tehniku par ~500 miljoniem latu. Atceros, kad noziņoju ministram Kristovskim, tas bija uz mani dusmīgs. Es piedāvāju atrast kļūdu manos aprēķinos un pateicu „ka dažu politiķu redzējums, bez resursiem ir mirāža”. Domāju tas nepatika, bet tā ir realitāte arī šodien.

Tad, lai nedaudz mānītu NATO, mēs iekļāvām aizsardzības budžetā Robežaizsardzības spēkus (RAS), Latvijas bankas apsardzes utt. finansēšanu. NATO jau to saprata, mums aizrādīja un mēs ar laiku atteicāmies no tādas mānīšanās. Tika pieņemts likums, ka valsts aizsardzībai ik gadu vajag iedalīt 2% no IKP. Likums ir spēka, bet mēs to nepildām. Nepamatoti, neloģiski, pieņēmām 2012.gada maijā VAK-2012, kas nosaka pakāpeniski līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP. Tagad tas ir ~0.9% un trīs gadu budžeta plānos pat samazinās.

Igaunija iedalīja un iedala ~2% no IKP aizsardzībai. Mums bija centieni sākt pildīt NATO un mūsu pašu likumos noteikto un iedalīt 2% no IKP valsts aizsardzībai, bet tad nāca Dombrovska valdība un viss tika aizmirsts. Es rakstīju, uzstājos Saeimā un centos vismaz uzsākt diskusijas par nepieciešamību pildīt starptautiskās saistības un savus likumus. Māstrihta kritērija izpildē mēs esam pirmrindnieki, bet NATO prasības nepildām.

Tagad sakarā ar notikumiem Ukrainā tas jautājums ir kļuvis aktuāls. Galvenais, ka iedzīvotājiem un, par nožēlu arī AM un NBS vadībai, nav vienotas sapratnes, ko nozīmē vārds aizsardzība. Angliski to tulko defence un protects.

Krieviski tas oborona un zašita. Mans piedāvājums aizsardzība, AM un NATO konteksta, ir cīņa ar NATO Stratēģiskajā konceptā ( 2010. gada) noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem: globālais terorisms, kiberaizsardzība, energoresursu drošība un globālās klimatiskās izmaiņas.

Var jau sarakstu papildināt, bet tad varētu visus jautājumus saistītus ar kiberdrošību finansēt no aizsardzības budžeta. Man izdevās panākt, ka CERT tiek finansēts no aizsardzības budžeta, bet kiberdrošības jautājumi ir saistīti ar trim pamatvirzieniem: kibernoziegumi, tagad tas ir IeM atbildībā, kiberspiegošana (militārā un ekonomiskā) un kiberkarš. Igaunijā ir NATO kiberaizsardzības ekselences centrs, Lietuvā – energoresursu aizsardzības un labi, ka Latvijā tiek veidots NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs. Tā izveidi es piedāvāju, idejas līmenī, AM Artim Pabrikam divus gadus atpakaļ. Tagad tam ir iedalītas finanses un sākās tā izveide.

Vēl viens mana piedāvājuma piemērs. Kad likvidēja Policijas akadēmiju (tas bija nepareizs lēmums, bet pie mums parasti jau neviens neatbild MK līmenī), es piedāvāju veidot Nacionālo drošības akadēmiju (NDA) vai NAA atsevišķu fakultāti, kur gatavot policistus, vēl vienu fakultāti, kur gatavot RAS virsniekus utt. Kādreiz jau NAA bija Robežsargu fakultāte un tur mācījās nākamie RAS virsnieki. Līdz 1997. gadam RAS bija NBS sastāvā.

Tagad IeM maksā Stradiņu universitātei par policistu un Rēzeknes augstskolai par robežsargu sagatavošanu. Vai to naudu nevarētu likt aizsardzības budžetā? Tas nozīmētu, nevienam valsts budžetā neatņemot, tikai pareizi pārliekot naudu, palielināt aizsardzības budžetu. Man, vēl esot Saeimā, izdevās ierakstīt Valdības deklarācija tādu punktu, kā veikt izpēti par kopējās mācību iestādes izveidi fiziskās drošības struktūrām uz NAA bāzes. Redzēsim vai tas tiks realizēts.

NATO Parlamentārajā asamblejā NATO ĢS teica, ka ir valsts, kas neoficiāli tērē aizsardzībai daudz vairāk nekā 2% no IKP. Viņš ieteica skaidrot vēlētājiem par iespējamiem zaudējumiem, piemēram, zaudējumi no Somālijas pirātiem sastāda ~18 miljardi $, bet no kiberuzbrukumiem zaudējumi sastāda 1 triljonu $.

Francijā pieņemot „Balto grāmatu”, kas ir Nacionālā drošības un militārā stratēģija, organizēja 40 seminārus, konferences šo jautājumu apspriešanai. Dalību tajos ņēma valsts un ārvalstu eksperti drošības jautājumos. Valsts prezidents personīgi kontrolēja šo jautājumu izstrādi.

Latvijā atbilstoši Nacionālajam drošības likumam (NDL) ir noteikts, ka 11.Saeimai vajadzēja līdz 01.10.2012. apstiprināt Nacionālo drošības koncepciju (NDK), izstrādā MK, un pēc tam bāzējoties uz NDK līdz 01.10.2013. apstiprināt VAK – Valsts aizsardzības koncepciju, kuru sagatavo MK. NATO un ES valstīs šī līmeņa dokumentus sauc par stratēģijām. Var diskutēt par nosaukumiem koncepcijas vai stratēģijas, bet Latvijā NDK nav pārstrādāta un VAK-2012 netika apspriesta.

Tagad tas izgaismojās, sakarā ar notikumiem Ukrainā. Uzskatu, ka, ja nav izstrādāti kvalitatīvi konceptuāli dokumenti, tad ir problēmas ar likumu un citu normatīvo dokumentu kvalitāti un no tā izriet plānu kvalitāte un nav loģiski pamatotas prioritātes. Nodokļu maksātājiem nav pamatotas pārliecības par finansu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Bieži savu nekompetenci vai citas lietas cilvēki piesedz ar jautājumu konfidencialitāti.

• Ieraugot šodienas ziņas, ka Latvijā ir ieradušies karavīri no ASV armijas, varbūt viesis varētu mums arī pastāstīt, kādi būs šo karavīru uzdevumi te Latvijā. Cik atrodams ziņu avotos, šī vienība uzturēsies Latvijā līdz gada beigām. (jautā Edīte)

 K.Krēsliņš: Daudz tiek runāts par NATO bāzēm Latvijā. Vai tas ir labi vai mēs to gribām un vai to gribēs NATO un, pirmkārt, ASV vadība. Mans viedoklis.

1) Baltijas reģionā un Latvijā ir NATO karavīri. Mēs esam NATO un mūsu NBS karavīri ir NATO karavīri;

2) Igaunijā ir NATO Kiberaizsardzības centrs, Lietuvā NATO Energoresursu aizsardzības centrs un Latvija veidojās NATO Stratēģiskais komunikācijas centrs;

3) Baltijas valstu gaisa telpu kontrolē un aizsargā NATO valstu iznīcinātāji, kuru skaits tika palielināts. Tagad viņi bāzējās Lietuvā, bet Lielvārdes lidlauks Latvijā tiek plānots nodot ekspluatācijā šogad. Igaunijā arī ir militārs lidlauks;

4) Latvijā ir laba militāra bāze Ādažos, kur tiek organizētas NATO valstu mācības. Tā ir laba iespēja arī NBS karavīriem kopā trenēties un mācīties. Papildus NAA katru gadu tiek organizētas NATO vecāko un augstāko (ģenerāļu) virsnieku mācības;

5) NATO karaspēks un karavīri necīnās ar civilajiem iedzīvotājiem. Ja kādā NATO valstī būtu nemieri ar civilistu protestiem un barikādēm, piemēram, kā tas bija Igaunijā pārvietojot Bronzas pieminekli vai Latvijā 2009. gada 13.janvāri, NBS netiek izmantoti nemieru slāpēšanai. Tādēļ nevajag pieļaut Ukrainas situāciju „zaļo cilvēku” rašanos utt.;

6) nav svarīgs NATO karavīru skaits valstī, bet svarīgi ir veidot valsti līdzīgu Somijai vai Šveicei, kur Ukrainas situācija nav iespējama. Cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība, pirmkārt, savas valsts vadībai, labklājība un drošība. Vajag Latvijā pievērst uzmanību sabiedrības saliedētības jautājumiem;

7) ienaidnieki tēmē savas raķetes uz iespējamā pretinieka militārajām bāzēm. Tas ir jāpatur prātā mēģinot pierunāt ASV izvietot kādu savu militāro bāzi pie mums. Papildus padomāsim par KF reakciju uz militāro bāzu izvietošanu Baltijas valstīs un iedzīvotāju iespējamo reakciju uz svešu valstu karaspēka klātbūtni pie mums. Daudziem atmiņā ir negatīva attieksme pret to.

8) pirms II Pasaules kara Latvijā bija Aizsargi, kas sadarbojās ar policiju, kas nebija Kara ministrijas sastāvā un pakļautībā, bet nodrošināja kārtību valstī. Aizsargi nepieļautu „zaļo cilvēciņu” parādīšanos šeit pie mums vai Ukrainas situācijas rašanos Latvijā;

9) ASV un citu Rietumvalstu karavīri uzturēšanās Latvijā dos Latvijai arī ienākumus, jo karavīri tērēs naudu arī ārpus savas bāzes. Kopumā tā ir tēma militāro ekspertu diskusijām, bet es izteicu vai iezīmēju savu viedokli šajos jautājumos.

• Vai ir pamats bažām, ka mēs varam nesagaidīt palīdzību no NATO vajadzības gadījumā? (jautā Kristaps)

 

K.Krēsliņš: Nē, nav pamata. Militārais iebrukums kādā NATO valstī uzreiz iedarbinās NATO līguma 5.pantu. Ja tas nenotiktu, tad tā būtu NATO pastāvēšanas beidzamā diena. Sarežģītāk, ja uzbrukums ir kibertelpā, tad vajag laiku lai juridiski korekti noskaidrotu no kurienes nāk uzbrukums. Tad var veidot atbildes pasākumus. NATO 5.pants nedarbojās, ja ir militārais konflikts NATO valstu starpā vai nemieri valsts iekšienē, piemēram, “Zaļie cilvēciņi, “ kā tas tagad Ukrainā, nemieri Tallinā, vai 2009.gada 13.janvara grautiņi Rīgā. Tad ne NBS, ne NATO nevar palīdzēt noturēt varu valstī.

• Vai Latvijā (Baltijā) nevajadzētu izveidot ASV karabāzi? (jautā Kristaps)

K.Krēsliņš: Daudz tiek runāts par NATO bāzēm Latvijā. Vai tas ir labi vai mēs to gribām un vai to gribēs NATO un, pirmkārt, ASV vadība? Mans viedoklis.

1) Baltijas reģionā un Latvijā ir NATO karavīri. Mēs esam NATO un mūsu NBS karavīri ir NATO karavīri;

2) Igaunijā ir NATO Kiberaizsardzības centrs, Lietuvā NATO Energoresursu aizsardzības centrs un Latvija veidojās NATO Stratēģiskais komunikācijas centrs;

3) Baltijas valstu gaisa telpu kontrolē un aizsargā NATO valstu iznīcinātāji, kuru skaits tika palielināts. Tagad viņi bāzējās Lietuvā, bet Lielvārdes lidlauks Latvijā tiek plānots nodot ekspluatācijā šogad. Igaunijā arī ir militārs lidlauks;

4) Latvijā ir laba militāra bāze Ādažos, kur tiek organizētas NATO valstu mācības. Tā ir laba iespēja arī NBS karavīriem kopā trenēties un mācīties. Papildus NAA katru gadu tiek organizētas NATO vecāko un augstāko (ģenerāļu) virsnieku mācības;

5) NATO karaspēks un karavīri necīnās ar civilajiem iedzīvotājiem. Ja kādā NATO valstī būtu nemieri ar civilistu protestiem un barikādēm, piemēram, kā tas bija Igaunijā pārvietojot Bronzas pieminekli vai Latvijā 2009. gada 13.janvāri, NBS netiek izmantoti nemieru slāpēšanai. Tādēļ nevajag pieļaut Ukrainas situāciju „zaļo cilvēku” rašanos utt.;

6) nav svarīgi NATO karavīru skaits valstī, bet svarīgi ir veidot valsti līdzīgu Somijai vai Šveicei, kur Ukrainas situācija nav iespējama. Cilvēkam ir svarīgas trīs lietas: ticība, pirmkārt, savas valsts vadībai, labklājība un drošība. Vajag Latvijā pievērst uzmanību sabiedrības saliedētības jautājumiem;

7) ienaidnieki mērķē savas raķetes uz iespējama pretinieka militārajām bāzēm. Tas ir jāpatur prātā mēģinot pierunāt ASV izvietot kādu savu militāro bāzi pie mums. Papildus padomāsim par KF reakciju uz militāro bāzu izvietošanu Baltijas valstīs un iedzīvotāju iespējamo reakciju uz svešu valstu karaspēka klātbūtni pie mums. Daudziem atmiņā ir negatīva attieksme pret to.

8) pirms II Pasaules kara Latvijā bija Aizsargi, kas sadarbojās ar policiju, kas nebija Kara ministrijas sastāvā un pakļautībā, bet nodrošināja kārtību valstī. Aizsargi nepieļautu „zaļo cilvēciņu” parādīšanos šeit pie mums vai Ukrainas situācijas rašanos Latvijā;

9) ASV un citu Rietumvalstu karavīri uzturēšanās Latvijā dos Latvijai arī ienākumus, jo karavīri tērēs naudu arī ārpus savas bāzes. Kopumā tā ir tēma militāro ekspertu diskusijām, bet es izteicu vai iezīmēju savu viedokli šajos jautājumos.

• Vai ASV karavīru izvietošanu Baltijas valstīs var uzskatīt par miera misiju? (jautā Svens)

 K.Krēsliņš: Nē, nevar. Lēmums par Miera misiju tiek pieņemts ANO. Parasti ANO Drošības padomē. Lai ieviestu miera misiju ir jābūt militārajam konfliktam. Tad jau tiek ieviests starptautiskie spēki, lai piespiestu konfliktējušas puses pārtraukt militāro konfliktu un saglabāt mieru.

• 2013. gadā tika prognozēts, ka Latvijas karavīri ANO miera uzturēšanas misijās varētu iesaistīties pēc 2014. gada, kad gaidāma NBS samazināšana Afganistānā. Vai šobrīd ir izstrādāts plāns dalībai kādā konkrētā ANO misijā, cik drīz varētu notikt iesaiste, cik lielos apmēros? Vai gaidāma sadarbība ar mūsu kaimiņvalstīm ANO miera misijās? (jautā Sindija)

 

K.Krēsliņš: Lēmums par Miera misiju tiek pieņemts ANO. Parasti ANO Drošības padomē. Lai ieviestu miera misiju ir jābūt militārajam konfliktam. Tad jau tiek ieviests starptautiskie spēki, lai piespiestu konfliktējušas puses pārtraukt militāro konfliktu un saglabāt mieru. Ja konflikts ir slāpēts, tad var teikt misija bija efektīva, jo uzdevums izpildīts.

Tagad ir plānota ES un Latvijas NBS karavīru dalība miera misijā Āfrikā, bet lēmums par misijām var tikt mainīts, papildināts izejot no situācijas pasaulē. Tagad ir iespējams pat militārais konflikts Ukrainā, kas var pāraugt pilsoņu karā, tad jautājums par miera misiju var kļūt aktuāls.

 

• Vai ANO ir patiesi spējīgi, konstruktīvi risināt krīzes problēmas? Piemērs Sīrijas konflikts, Ķīna un Krievija bloķē balsojumu un ANO savā ziņā ir bezspēcīga. (jautā Pēteris)

 K.Krēsliņš: Es saskatu divas pamatproblēmas, pirmā, nav starptautisko likumu, kas būtu objektīvi un neatkarīgi no valstu interesēm vai politikas. Es teiktu vajag izmantot datorus vismaz dažu konfliktu risināšanā, tad Temīdai – tiesai patiešām būtu aizsietas acis. Otrais, ANO nav savu spēka struktūru. Es esmu rakstījis, ka ar laiku NATO varētu par tādiem kļūt.

Mans viedoklis vai redzējums ir, ka ES veido savus Bruņotos spēkus (BS) un tad jau līdzīgi ASV dod savas vienības dalībai NATO, kas būtu ANO spēka struktūra. Tam pamatojums.

NATO un Varšavas pakts bija veidoti lai uzturētu savstarpēju balansu un būtu atturošs spēks. Tagad Varšavas pakta nav un NATO jau no savas teritorijas aizsardzības organizācijas ir pārvērtusies par ANO atsevišķu rezolūciju izpildes struktūru ārpus NATO valstu teritorijas. Austrālija, Japāna un daudzas citas valstis ir gatavas iestāties NATO. KF varētu būt asociētais NATO loceklis.

Dažām ES valstīm, piemēram, Latvijā ir savas vienības NATO NRF un vienlaicīgi tiek gatavotas un nosūtītas vienības uz ES Kaujas grupu. Tā ir dublēšana un limitētu resursu izšķērdēšana. Varētu, piemēram, Baltijas jūrā neveidot Polijas, Vācijas, Latvijas utt. Jūras spēkus, bet izveidot ES Baltijas jūras floti, kur dienētu arī Latvijas JS karavīri. Tas ir sevišķi būtiski aviācijā, kad mūsu GS virsniekiem nav iespējas lidot uz moderniem kara lidaparātiem.

 (…)

Pilna atskaite par šo jautājumu un atbilžu sesiju tīmekļa vietnē kreslins.lv