Interaktīvā ATO karte atrodama šeit vai šiet. Atspoguļotas galvenās sadursmes UA DA kopš 2.jūnija
vara bungas: Teicama ilustrācija diskusijai, kas ir nelineārs kaujas lauks – nav frontes, nav aizmugures, transporta komunikācijas ceļi nedroši, nav puses atdalošās joslas, visi uzbrūk visur. Šķietams haoss, bet ļoti efektīvs un vadāms.
sīkāk par operācijām nelineārā kaujas laukā šeit
vara bungas 
kopš Kerness atgriezies arvien vairāk palielinās iespēja, ka kaujas lauks izplētīsies līdz Harkovai:
И если сегодня вместо разгона запрещенного судом сепаратистского митинга милиция избивает тех, кто был на проукраинском, если спокойно раздается на улицах сепаратистская реклама, печатаются шевроны с эмблемой ХНР, а главного организатора со стороны сепаратистов привозит на митинг высокий милицейский чин, то не удивляйтесь, если уже в пятницу начнут захватывать ОГА мирные, до зубов вооруженные люди.
http://uainfo.org/yandex/345919-a-davayte-proebm-esche-i-harkov.html
Vēl viens kaujas lauks – informatīvā telpa. Esošo un iespējamo notikumu attīstība un, ko ar to darīt: http://sprotyv.info/ru/news/1659-kak-protivostoyat-informacionnoy-operacii-kremlya-gumanitarnaya-katastrofa
“Итак, на сегодняшний день происходит активизация нового витка российской информационной кампании, под условным названием «Гуманитарная катастрофа». Она заключается в создании плотного информационного потока негативной информации, который будет поступать через всевозможные каналы – СМИ, Интернет-ресурсы, общественные неправительственные организации, публичную дипломатию, распространение слухов и другие. Целью этой кампании является формирование мнений у населения о гуманитарной катастрофе, из которой может помочь выйти только Россия.”
Arī pretējie uzskati tiek veidoti. Uzticēties nedrīkst nevienam avotam. Cilvēkam vieglāk pieņemt gatavu mītu, nevis domāt pašam, šaubīties, mocīties utt. Ja gribam vismaz nezaudēt šajā karā – jārada savu mitoloģiju.
Jau arī parādās viedokļi, ka pašreizējais pamiers lēni, bet pārliecinoši pāries reģiona klusā atdošanā itkā separātistus atklāti neatbalstošiem personāžiem – tas ir Kremlim pieņemamam kandidātam. Savādāk neviens vairs nespēj paskaidrot to, kas tagad tur notiek – pamieru ievēro tikai UA BS ar zaudējumiem visās jomās – cilvēki, MTL, operatīvi-taktiskā situācija.
http://inforesist.org/mark-solonin-ukraina-tuman-rasseyalsya/
ATO iesaistītie diezgan pamatoti sāk pārmest valsts varai pēkšņo operācijas pārtraukšanu, kas pārliecinoši virzījās vismaz balsta punktu-pilsētu aplenkšanai.
Ja pieņemam ka UA aukstākie ešeloni darbojas pēc sava plāna, bet ATO dalībnieki pēc sava, tad viss kļūst skaidrs. Vieni tirgojas par gāzes cenu saviem biznesiem, citi lej asinis par valsts nedalamību. Dienas kārtības ir atšķirīgas, neaizmirsīsim, ka Krimu UA elite atdeva gandrīz labprātīgi.
Tā pagaidām izskatās, ka augša un apakša dzīvo dažādu dzīvi, kas ir tikai loģiski, jo augša neredz un arī nemēģina, nevēlas to redzēt, kas katru dienu notiek karadarbības zonā. Pamiers kā jau minēju ir izdevīgs tikai separātistiem-teroristiem, arī organizējot provokācijas, pēc pēdējām ziņām.
Par kārtējo “pasākumu” Maidanā, kļūst nopietni:
http://inforesist.org/veche-na-majdane-eto-mozhet-stat-poslednej-mirnoj-akciej/
http://sprotyv.info/ru/news/1727-maydan-vynes-poroshenko-preduprezhdenie-i-poobeshchal-emu-sudbu-yanukovicha
Apnika bezdarbība.
Jāpieņem to filozofiski. “Apakšu” un “augšu” attiecības vienmēr konfrontē. “Apakšas” neļauj “augšām” pagalam degradēt, savukārt “augšas” ar savu idiotismu uztur tonusā “apakšas”. Vieni bez otriem neiztiks.
Танкист – президенту: «Петр Алексеевич, больше конкретики»
http://www.hromadske.tv/society/tankist—–prezidentu–petr-alekseevich-bolshe-ko/
šeit jau konkrētāk:
http://www.hromadske.tv/society/gvardiyets–pastor–taktika-yaku-vede-ukrayina-pri/
Karaspēkam jāklausa pavēlēm, citādi tas nav karaspēks. Ar balsošanu šādus jautājumus neizlemj.
Ir arī cits viedoklis, kas, manuprāt vislabāk izteikts skotu kungu 1320.g. uzrakstītajā Arbroutas deklarācijā, ko nereti sauc arī par Skotijas neatkarības deklarāciju:
But from these countless evils we have been set free, by the help of Him Who though He afflicts yet heals and restores, by our most tireless Prince, King and Lord, the Lord Robert. He, that his people and his heritage might be delivered out of the hands of our enemies, met toil and fatigue, hunger and peril, like another Macabaeus or Joshua and bore them cheerfully. Him, too, divine providence, his right of succession according to or laws and customs which we shall maintain to the death, and the due consent and assent of us all have made our Prince and King. To him, as to the man by whom salvation has been wrought unto our people, we are bound both by law and by his merits that our freedom may be still maintained, and by him, come what may, we mean to stand.
$$$$$$$$$
Yet if he should give up what he has begun, and agree to make us or our kingdom subject to the King of England or the English, we should exert ourselves at once to drive him out as our enemy and a subverter of his own rights and ours, and make some other man who was well able to defend us our King; for,
$$$$$$$$$
as long as but a hundred of us remain alive, never will we on any conditions be brought under English rule. It is in truth not for glory, nor riches, nor honours that we are fighting, but for freedom — for that alone, which no honest man gives up but with life itself.
To pašu saka arī islāms, atsaucoties uz pirmā kalīfa Abu Bekra teikto:
“I have been chosen to rule over you, though I am not the best among you. Help me if I am right; correct me if I am wrong. The weak among you will be strong until I have attained for him his due… and the strong among you will be weak until I have made him give what he owes…Obey me as long as I obey Allah and His prophet; if I do not obey them, you owe me no obedience”.
Pirmajā gadījumā skoti tomēr zaudēja neatkarību. Otrajā ir svarīga atruna “Obey me as long as I obey Allah and His prophet”, jebkurš valdnieks viegli pierādīs, ka rīkojas tautas interesēs, tas pats Ulmanis piemēram. Bet citāti labi.
Tā gluži nevar teikt, ka skoti zaudēja neatkarību. Grūtās cīņās viņi to ar ieročiem nosargāja. Skotija, jautājumu izlemjot balsojot parlamentā, 1707.g. brīvprātīgi apvienojās ar Angliju, izveidojot Apvienoto Karalisti. Protams, ka Anglija bija lielāka un saglabāja vadošo lomu, nereti neņemot vērā Skotijas intereses, kas arī ir šī gada 18. septembrī gaidāmā neatkarības (1707.g. līguma laušanas) referenduma iemesls.
Nu redzi tātad “armija” klausīja pavēlēm par “brīvprātību” parlamenta izpildījumā. Velti lēja asinis pirms tam.
Nu nē, situācija tomēr katrā gadījumā ir jāaplūko pēc būtības un sākotnēji Skotija tomēr bija lielā mērā ieguvējs (ekonomiskā ziņā) no apvienības. Bija jau pirms 1707.g. līguma vesela strīpa apvienošanās mēģinājumi, kuros nebija skotiem izdevīgi noteikumi. Tie visi cieta neveiksmi. Pie tam skotu karaliskā dinastija – Stjuarti – jau kopš 1603.g. sēdēja arī Anglijas tronī.
Un pats būtiskākais visā tajā stāstā ir tas, ka noteikti principi un vērtības darbojas tikai tik ilgi, cik ilgi tās ir dzīvas tautā, cauraužot visus sabiedrības slāņus. Nav nekas savāds un neparasts, ka uzplaukumam seko stagnācija un pagrimums, kurā, ja tam ir vēl resursi, rodas aizmetņi jaunam pacēlumam. Ja resursu atdzimšanai nav, spēlētājs tiek aizslaucīts un vietā nāk cits. Tā top vēsture.
Mums ir svarīgi saprast, kādas tad ir tās vērtības, kuras mēs gribam likt savas dzīves pamatā. Nav tā, ka ir tikai viena vienīga – varas elites pasniegtā versija. Izvēlēties, kā rāda arī manis iepriekš ievietotie citāti (vai, sniedzot mūsdienīgu piemēru, Ungārijas pēdējo gadu politika), ir no kā.
p.s. Ungārijas piemērā nav domāti sakari ar Krieviju, bet savu interešu noteikšana par primārajām savā valstī: http://nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/46526-ungarijas-cels.htm?view=comments