“… patiesībā jūs esat lietuviskoti lībieši.”
PS izrādās šis bija 666. ieraksts blogā. Baisi.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
“… patiesībā jūs esat lietuviskoti lībieši.”
PS izrādās šis bija 666. ieraksts blogā. Baisi.
vara bungas 
Vispār ne lietuviskoti, bet baltiskoti. Tolaik leišu un latviešu vēl nebija. Bija variākas baltu ciltis.
Tas ir joks. Tur bija jāsmejas.
Ha ha hāāā! Labi teikts! Savukārt, lietuvieši ir poļi kas nav tikuši līdz Latvijai! 🙂
Ilvess caur jokiem liek noprast, ka latviešus uzskata par brāļu tautu ne tikai uz papīra ģeogrāfijas pēc, bet arī kopīgās vēstures un izcelsmes, veidošanās pēc, igauņiem vajag lai mēs, latvieši, arī esam stipri ne tikai vārdos, bet arī darbos un stiprinam savus NBS, savādāk no igauņu bruņošanās būs maz jēgas, ja no Latvijas puses viņus Krievija var itin viegli paņemt priekšā.
Igauņi vairs nerēķinās, ka mēs varēsim piesegt viņu dienvidu flangu. Gatavojas to darīt paši. Estiņš teica, ka mums ir nepietiekoši spēku, jo ir tika viena nepilna brigāde, bet ZS ar vieglajiem strēlnieku ieročiem būs bezspēcīgs Luganskas tipa nemiernieku bruņotajiem formējumiem. Parasti brālis brāli nenodod, bet laikam tas nav mūsu gadījums. Nepietiekošais budžets un bezatbildīgais tā izlietojums sporta zālēm, dēliņu sponsorēšanai ir darījis savu.
Nu bet cerība vienmēr ir 🙂
Nu pret Luganskas tipa nemierniekiem ZS vēl nebūs tik bezspēcīga, galu galā tie sanāk vieglie kājnieki pret vieglajiem kājniekiem. Tie tomēr nav motostrēlniekie, kur uz katru pretinieka nodaļu ir pa vienam BMP vai BTR.
Mēs ar igauņiem esam 400 gadus vienā valstī dzīvojuši, lai arī ar vācu valodu kā oficiālo. Un šķiet, ka ne tos sliktākos 400 – Livonijas zemnieki drīkstēja nēsāt ieročus.
Un ja nemaldos, bija laiks, kad zemnieks varēja nolikt pie vietas(lasi – nolinčot) nekrietnu kungu un viņam par to pat varēja arī nekas nebūt.
Kur ir avots šādai informācijai? Kaut kā nav sanācis neko tādu lasīt… Starp citu, 1507.g.. Livonijas zemniekiem tika aizliegts nēsākt ieročus. Šis aizliegums saglabājās līdz pat Livonijas kara sākumam. Tad kungi atjēdzās, ka vajag karavīrus, lai stātos pretī Maskavijas iebrucējiem. Līdz tam par aizsardzību livonieši domājuši nebija, vismaz naudu tam netērēja pietiekoši daudz. Vai gadījumā nav pazīstama situācija?
Ja jautāji man, tad avotu nevarēšu nocitēt, tik vien ka tas palicis atmiņā no vēstures stundām skolas solā 🙂
Žēl, gribēju avotu uzzināt. Bet skolās jau reizēm visu ko interesantu stāsta. Piem., ir dzirdēts, ka kādā skolā vēstures stundā apgalvots, ka Latvijas karogs radies, kad O.Kalpaks mirstot noasiņojis, uzlikts uz balta auduma.
Ja vēl par Livoniju – zemniekiem tur klājās vieglāk nekā citos periodos (it īpaši salīdzinot ar poļu laikiem), bet pakāpeniski zemnieku tiesības tika ierobežotas. 15.gs.beigās sāka parādīties dzimtbūšana. Bez tam Livonija bija iekšēji nestabila, Livonijas ordeņa un Rīgas savstarpējos karos cieta arī zemnieki.
Piemērs – notikums šāda konflikta laikā 15.gs.beigās. Ordeņa karavīri Daugavgrīvas tuvumā ziemas laikā ieņēma kādu nelielu nocietinājumu, kuru aizstāvēja Rīgas apkārtnes zemnieki un algotņi no vācu algotņi. Algoņu atlaida, zemniekus noslīcināja āliņģī.
Esmu dzirdējis ārkārtīgi līdzīgu stāstu par Latvijas karoga izcelsmi, tikai tur Kalpaka vietā figurēja Namejs…
Ar latviešiem ir tā kā ir, ne valdība ne birokrāti ne saeima netiek atvesti no kosmosa. Sabiedrība ir pati vainīga pie savām likstām. Redz ko saka Merķelis par latviešiem… skarba patiesība… http://www.satori.lv/raksts/1791
Nu, tik skarbi to uz mūsdienām nevar attiecināt, ne reducēt(baigi gribējās šo vārdu ierakstīt).
Cita lieta ir par to paļaušanos uz “kungu”, diemžēl atkārtotie okupācijas gadi(šoreiz PSRS tēlā) pa jaunam “atbrīvoja” latvieti no atbildības par teju vai visiem dzīves svarīgākajiem aspektiem – partija tikai viena un tā pati teju vai visu paveic latvieša vietā, savukārt par darbu arī nebija jāuztraucas – vajadzīgs vai nē, produktīvs vai nē, bet tāds tika piešķirts visiem, ja vien negribējās sēdēt kādu laiciņu par dīkdienību.
Citiem vārdiem sakot, kā toreiz, tā arī tagad daļa latviešu, jo īpaši vecākās paaudzes, kūtrums un nevēlēšanās stūrēt savu dzīvi tā, kā pienāktos, ir ar nodomu, mākslīgi gadu desmitu laikā uzspiests dzīves uztveres modelis.
Tomēr jāsaka, ka aizvien mazāk tādu paliek un tauta mostas, jo redz, ka arī pseido demokrātija, kas valda un arī pašu padomjiskā domāšana un attieksme pret valsts lietām neko nemaina un tikai ved tautu un valsti postā.
No atbildības latvieši tika “atbrīvoti” jau 1934.g., kad visu savās rokās ņēma Vadonis. Jādara vien savs darbs, par visu citu padomās Vadonis.