[…]Сирия явно показала, что единственным вариантом защиты населённых пунктов – это наличие в них ополчения. Только ополчение, опирающееся на армию, способно обеспечить защиту населённых пунктов.
Что подразумевается под ополчением?
Это не гуляющие по улицам мужики с автоматами.
Что сделано в Сирии?
Это гражданские люди, большинство из которых служило в армии (хотя это не обязательно), которые знают как связаться с командиром в случае чего. Командир – это офицер армейский. Действующий или в запасе. Он периодически их собирает (они знают друг друга), слаживает их. При этом они живут обычной мирной жизнью. Они знают сигнал, командир знает где получить оружие. Преимущество таких отрядов перед армией и боевиками в том, что они все воюют в отличии от армии на своей территории, которую знают.
Отряд ополчения не должен постоянно быть в боевой готовности, но он должен иметь возможность собраться, быть управляемым и иметь координацию с силовиками. Без этого ни одного случая нападения бандитов в Сирии не был предотвращён там где не было взаимодействия ополчения с силовиками. Если ополчение действует самостоятельно, без взаимодействия с силовыми структурами, то это бесполезно. Пример атаки деревни. У них был отличный отряд, но тысяча жителей круглосуточно может выставить не более 10-15 человек – им нужно работать, им нужно спать. И группа боевиков в 100 штыков его опрокидывает. А если боевиков 2 тысячи, то они даже не замечают такого ополчения.
Задача ополчения – не армейская функция остановить противника на линии фронта, задача как можно быстрее блокировать противника, который уже ворвался, прекратить его «распространение» и уничтожать методами контрпартизанской борьбы (если считать, что боевики/бандиты действуют партизанскими методами). А армия нужна только для того, чтобы поддержать огнём, потому что мощность армейских сил, понятно, значительно выше. Т.е. в основном действуют ополченцы и у них на плечах сидит армия, достреливающая бандитов. Только при такой организации реально боевики боятся входить или очень быстро уничтожаются. В остальных случаях, к сожалению, имеем только отрицательный опыт.[…]
vara bungas: Pielāgojot minēto shēmu LV situācijai varētu teikt ka ZS iedīgļi mums ir, bet uz PD atbalstu viņiem nav ko cerēt. +-2 000 aktīvo zs izkaisīti pa visu valsti ir absolūti nepietiekami. Ātra un efektīva izeja no situācijas būtu ļaut tautai bruņoties pašai…
vara bungas 
Nē, Latvijā būs “demokrātiskās valsts vardarbības monopols”, kuru vadīs Krievijas [t.s.biznesa] nopirkti politiķi un amatpersonas, informatīvi atbalstīs sabiedriskais mēdijs un kontrolēti laikraksti kopā ar Krievijas televīzijām un noderīgajiem idiotiem/apmaksātiem demagogiem un propagandistiem internetā un sociālajos tīklos.
Atvainojos par pesimismu.
+atbalstīs Krievijas aģentūra šeit (daļa ar legālām SAB un DP amatiem). Kriminālajās aprindās (ja vajag taisīt “netīras” lietas). Ušakova sbiedriskās organizācijas (tituškas). Latvijas gāzes privātā apsardzes firma, kas komplektēta no Krievijas BS veterāniem un ar labāku bruņojumu nekā NBS vai policija. Tas gadījumam, ja izdomāsim Maidanu Doma laukumā taisīt.
Samērā ticam scenārijs, ja aktīvi nerīkosimies.
Par Maidanu runājot, vairāk vajadzētu satraukties par to, lai kaut ko kādu nesāktu organizēt prokrieviskās grupas. Latviešu pusei nekādu vajadzību pēc Maidana es neredzu.
Prokrieviskās grupas nekādu Maidanu nesaorganizēs, ja organizēs, tad organizēs Dombabvi un Lugandu.
Šobrīd latviešiem arī vajadzības neredzu, jo var politiskām metodēm cīnīties, bet ja SC būs valdībā, tad Urbanoviču var piemeklēt Janukoviča liktenis.
Janukoviča liktenis kā reiz izrietēja no Maidana esamības. Ja nebūtu Maidana, Janukovičs droši vien vēl šodien sēdētu savā vietā.
Kā teiktu krievi, raksts lietu saka ©
Taisni tā, plaši pārstāvētas ZS vienības katrā apdzīvotā vietā/administratīvā teritorijā būtu labākais veids, kā būt gataviem pret vardarbīgiem separātisma mēģinājumiem. Tiesa, pie nosacījuma, ka katram zemessargam ierocis un ekipējums glabājas mājās, un eksistē ne tikai plāns B kaujas trauksmes izsludināšanai, bet arī plāns C un D (gadījumiem, ja mobilo sakaru tīkls ir down, ir sabojāts baznīcas zvans un/vai civilās aizsardzības sirēnas utml.).
Lai vai kā, šiem zemessargiem jābūt attiecīgas organizācijas biedriem, jābūt apmeklējušiem kādus nekādus treniņus un jāatrodas noteiktā organizacionālā struktūrā. No vienkārši bruņotas tautas nekādas jēgas nebūs (taisni otrādi, var sanāk bruņota anarhija, bardaks un mahnovščina), tāda vienkārša iemesla dēļ, ka neorganizēta bruņota tauta nav nekas vairāk par tupu bruņotu pūli, no kura nekas labs nav gaidāms. Tāpēc ir jābūt militārai hierarhijai ar komandieri un struktūru.
Tas nenozīmē, ka es esmu pret iedzīvotāju tiesību iegādāties un glabāt legālus ieročus. Es norādu, ka tās ir dažādas kategorijas:
1. Tīri taktiski, ar pistolēm un drobovikiem pret triecienšautenēm un ložmetējiem būs par īsu;
2. Lai brīvā tirdzniecībā kaut vai full-auto mašīnpistoles, nerunājot nemaz par triecienšautenēm vai ložmetējiem, nav sevišķi saprātīgi;
3. Ar ieročiem vien ir par īsu, vajadzīga arī organizacionālā struktūra.
Neiedziļinoties tehniskajās detaļās katram jābūt spējai aizstāvēt savu dzīvību un īpašumu ar kaujas šauteni. ZS faktiski atzina ka tajā nav 8000 durkļu, bet knapi no batiņa var savākt “pāaugstinātās gatavības” rotu. Tātad ap 2000 durkļu ir visa mūsu teritoriālā aizsardzība. Ar to ir par maz – jāmeklē rezerves. Un manuprāt tās ir atrodamas ciematu un mazpilsētu teritoriālās pašaizsardzības vienībās, kas veidosies stihiski, atbilstoši apdraudējumam. To vadību un apmācību būtu jākoordinē vismaz pašvaldību līmenī.
Nelaime ir tā ka tā vietā, lai noteiktu adekvātu ZS teritoriālā karaspēka lomu, NBS štābistu acīs tas ir universāls karaspēks visām situācijām un gadījumiem no kārtības sargāšanas, nemieru apspiešanas un atmīnēšanas, līdz aizkavēšanas kaujām. Tā nemēdz būt, zs ir tikai cilvēki.
Nu sāksim ar to, ka dzīvības/īpašuma aizstāvībai triecienšautene ir overkills, vēl jo vairāk, daudzdzīvokļu namā tā ir arī neērta (jo pārāk liela un gara) un bīstama (jo lodes mierīgi caursitīs arī pretējā dzīvokļa durvis, kā arī vienu otru starpsienu). Individuālai aizsardzībai pilnīgi pietiek ar pistoli, droboviku vai, pats maksimums, mašīnpistoli.
Un vēlreiz, savākts un apbruņots pūlis nav militāra apakšvienība. Jārēķinās ar to, ka tas var nebūt gatavs izpildīt arī vienkāršus uzdevumus (lai cik tie arī nebūtu vajadzīgi). Jo īpaši, ja šajā pūlī būs neformālie līderi, kuri šo pūli sadrumstalos un pilnībā atņems tam jelkādu vienotu virsvadību.
Jā, šāds formāts varbūt arī palīdzētu notvert/neitralizēt bēguļojošus, bruņotus kriminālnoziedzniekus, kā gadījumā ar Rēzeknes cieto riekstu Tokaho. Bet tas būs absolūti bezspēcīgs pret administratīvās ēkas ieņemošiem bruņotiem separātistiem.
nez ko tu domā ar overkill, bet labāk garais overkilss nevis īsais, JA TAS NO KĀ AIZSTĀVAMIES UZBRŪK AR GARO. Protams bruņots pūlis nav apakšvienība, bet apspriežāmajā brīdī mums ir vajadzīgs materiāls (resurss) no kā šādu apakšvienību veidot. Ja cilvēks ir tik tālu attīstījies, ka nokārtojis ieskaiti, iztērējis naudu un nu ir bruņots, tad no tādiem īsā laikā var izveidot tīri OK grupas.
1. Es jau tipa paskaidroju – aizstāvēties no urlām, kas laužas iekšā Tavā dzīvoklī/mājā, daudz labāk noderēs pistole, droboviks vai mašīnpistole. Nevis triecienšautene. Tāpēc ka par garu/lielu, lai ar viņu ērti manevrētu telpās, un patrona pietiekoši spēcīga, lai lodes lidotu cauri pretējā dzīvokļa durvīm vai kādām starpsienēm. Ok, viensētā triecienšautene vēl so so, bet daudzdzīvokļu namā – the big NO.
2. Ja turpretī ir runa par to, ka cilvēks ir zemessargs, kurš vajadzības gadījumā ir gatavs sargāt ne tikai savu dzīvokli/māju, bet arī pilsētu/pagastu/novadu/valsti – tad, protams, triecienšautene. Lai klopē ar opforu nav `pārāk īsas rokas`.
3. Aha, bet tas īsais laiks vienalga būs mērāms dienās vai pat drīzāk nedēļās. Labāk, protams, ir, ja cilvēki ir ne tikai nokārtojuši ieskaites un ieviesuši šaujamos, bet ir izgājuši gan taktiskās, gan saliedēšanās mācības un jau ir iedalīti kādā apakšvienībā.
3. tas ir “vēl labāk”, bet šobrīd esam tālu pat no vienkārši “labā”. Nosacīti bruņoti ir TIKAI zs, kuru trūkst.
ZS var būt tas kodols ap kuru bruņotie pilsoņi konsolidēsies aizsardzībai. Jau reiz stāstīju, ka J-pils batiņā 1998. gadā pēc kaujas trauksmes izsludināšanas ap 2:00 naktī, jau 6:00 no rīta bija savākti 150% no batiņa personālsastāva (paši zemessargi bija aptuveni 75% no 100%) t.i. gan cilvēku, gan ieroču skaits bija dubultojies dažu stundu laikā. Ieroči gan nebija pārāk unificēti, atskrēja tēvi, vectēvi, brāļi, kaimiņi ar bisēm, karabīnēm, naganiem, 2.PK friču liesmumetējiem (interesanti ko viņi tur bija iepildījuši?), nelagāliem kalašiem, RPG un kaulzāģiem. Domāju ja trauksme nebūtu atcelta, tad dienas beigās mums jau būtu brigāde.
Cik ātri saskrietu tik ātri izklīstu. Tā ir drīzāk soc.aptauja klātienē, nevis mobilizācijas rezervju rādītājs. Jā ap ZS bat varētu viedoties arī atbalsta vienības no ne-ZS vai arī nāktos izdomāt kā šos brīvprātīgos īsā laikā pārvērst par ZS, bet tad atkal daļa atkristu, jo ne katrs būs ar mieru uzņemties zvērestu un pildīt to (savu māju gan viņš sargās).
Jums būtu nevis brigāde, bet bruņots pūlis 🙂 Brigāde jau nav vnk 2k vai cik tur cilvēku, tie ir bataljoni, rotas, štābs, sapieri, artilērija, sakari, apgāde, medicīna utt. utjpr.. Ar stuktūru, hierarhiju, resursiem un standarta procedūrām.
Sākumā jā, bet ja nav nepieciešamības bataljonu iesaistīt darbībā uzreiz, tad ZS var kalpot kā bāze brigādes izvēršanai. Turpmākās dienās brīvprātīgie tiks sašķiroti pēc militārās pieredzes un izglītības, sadalīti apakšvienībās, izdalīts ekipējums, ieroči, sarīkotas mācības un pūlis sāks lēnām pārtapt par brigādi.
Starp citu – atceramies, ka bija savulaik Pilsoņu kongresā bija centieni atjaunot vēsturisko teritoriālo pašaizsardzību – aizsargu organizāciju. Vara to, protams, nevarēja pieļaut, taču kaut ko veidot vajadzēja un tā tapa “visu caurumu aizbāšanai” noderīgā ZS, kuras sastāvā tomēr bija pārāk daudz patriotu, – problēma, kas brīdī, kad to varēja atļauties bez dumpja draudiem tika “ārstēta” atņemot ZS ieročus.
Tas, kas no tiem “aizsargiem” bez varas atbalsta 90.gados brīvplūsmā izveidojās bija viena vienīga traģikomēdija, taču ideja bija laba. Varētu to tagad pacelt jaunā kvalitātē, bez kādām runām par “pirmskara īpašumiem”, utt. Taisīt no nulles un mēģināt sajūgt kopā ar ZS (treniņu vietas, šautuves, instruktori, kopējas mācības) + pašvaldību atbalsts (atkal tās pašas treniņu vietas,šautuves, atbalsts ekipējuma un munīcijas iegādei, utt.). Pat ja sadarbība ar ZS sākotnēji varētu būt problemātiska (varas elites pretdarbība), tad pārejais varētu notikt…
Un šīs vienības tad kā zelta gabalus meklētu rokā vietējos, civilajā dzīvē atgriezušos rezerves karavīrus, kuriem arī visdrīzāk nebūtu nekas pretī ņemt dalību šajā pasākumā kā nodaļu vadītājiem, utml.
Problēmas, protams, tajā visā ir daudz. Ieskaitot tiesības iegādāties un glabāt kaujas šauteni. Bet tās principā, – ja mērķtiecīgi, organizēti un atbildīgi rīkojas un dara to pietiekami ilgstoši – būtu atrisināmas.
Galvenā ideja no nekā, no individuālās iniciatīvas, izveidot resursu valstij. Ja baidīties, ka daļa pilsoņu nav īsti lojāla, tad jaizsver no kā vairāk baidāmies no saviem pašbruņotiem pilsoņiem (visiem) vai no tās pilsoņu daļas, ko jebkurā brīdī apbruņos kaimiņvalsts.
Manuprāt daudzi mani politiskie konkurenti vairāk baidās no saviem pilsoņiem, jo uzskata, ka ar kaimiņvalsti vienmēr varēs vienoties par kāda maza vasaļa titulu, bet ar tautu varēs vienoties tikai par termiņu aiz restēm:)
Krustiņš LA arī tā kā par šo tēmu ierakstījies:
Varbūt arī jūs esat pamanījuši, ka tad, kad runā par drošību, televīzijas rāda ministru Vējoni nesam zemessardzes svārku un zābaku pāri? Šī nešļava simbolizē nacionālo gatavību valsts aizsardzībai, lai gan darbakārtībā ir nesalīdzināmi svarīgākas problēmas – kaut vai sākot ar vēlēšanos, pienākumu un reālu piedalīšanos Latvijas aizsardzībā. Mūsdienās laiku pa laikam atgādina 1940. gadu un okupācijas sākumu. Ļoti der atcerēties ne vien “finlandizāciju”, ko dažādas aprindas tur priekšā pamācībām par pragmatiskām attiecībām ar Krieviju. Tomēr vajag atcerēties, ka Somija no padomju okupācijas draudiem paglābās tikai tāpēc, ka, pēc Staļina un Molotova atzīšanās, šos vīrus atbaidīja vienīgi bailes no somu tautas niknās pretošanās. Arī patlaban valsts neatkarība Latvijā, manuprāt, netiktu aizskarta, ja jebkurš uzbrucējs zinātu, ka viņu sagaida nepiekāpīga, asa pretdarbība. Protams, vajadzīga nauda, arī NATO un aizsardzībai, bet tā ir jātērē arī savlaicīgai, stiprai iekšējai aizsardzībai. Tādā gadījumā ir par maz ar Vējoņa k-ga piedāvājumu ar zābaku pāri un uniformu. Par maz iekšējai aizsardzībai. Stipri vien par maz.
http://www.la.lv/drosiba-maksa-naudu-bet-ne-tikai%E2%80%A9/
pareizi
par tiem somiem. viņiem līdz 1944.g. miera līgumam ar psrs bija proporcionāli Eiropā lielākā aizsargu organizācija (200,000 cilvēku). Un vēl, izrādās, ka viņi tikai nesen (2000. vidū) ir izveidojuši sev zemessardzi, kas jau likumā definēta kā teritoriāls aizsardzības spēks, kas darbojas BS paspārnē.
Kā teica Emīls – Galvenais lai kājas ir siltas! 🙂
Ja pašaizsardzības vienības nebūs apbruņotas pirms karadarbības uzsākšanas, tad pēc tam to izdarīt būs pagrūti, pretinieks būs nostiprinājies savās pozīcijās un bez nopietniem UA ieročiem to izsist būs pagrūti. Tikt pie UA ieročiem stihiski izveidotām vienībām būs pagrūti.
Atkārtoju jau 150 reizi 🙂 LV ir nepieciešams OMD lai rekrutētu jaunus ZS un PMD karavīrus. OMD nav jābūt organizētam pēc vecā parauga, ir jāizvairās no karavīru nodarbināšanas bezjēdzīgos norīkojumos, OMD karavīram ir jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās. Zviedrijā OMD bija organizēts sekojoši:
1. Kareivji – omd ilgums 8 mēneši.
2. Kaprāļi – omd ilgums 12 mēneši.
3. Seržanti – omd ilgums 16 mēneši.
Varu pačukstēt, ka dienesta laikā vienīgais norīkojums ko viņi veica, bija nedēļu gara godasardze pie karaļa pils, pārējā laikā P.O.T.C.P. no pulksten 08:00 – 16:30 mācības… Brīvdienās – sveika māt, esmu mājās.
Lai ietaupītu līdzekļus, OMD varētu tikt veidots plānveidīgi ar mērķi papildināt ZS un PMD rindas.
Latvijas Aizsardzības ministrija, Ministru prezidente un Latvijas Republikas zemessargs uzskata, ka obligāts militārais dienests Latvijā šobrīd nav nepieciešams.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/517077-obligatais_militarais_dienests_latvija_nav_nepieciesams?utm_source=apollo.lv&utm_medium=news-widget&utm_campaign=Links-in-partner-sites
Latvijas Republikas zemessargs – tas ir hīts!
Nu, nekas, katram ir tiesības izteikties, nebūsim skarbi pret intervēto.
Cita lieta, ka es peronsīgi viņu būtu pozicionējis kā cilvēku no tautas masām, kurš brīvajā laikā dien zemessardzē, tādējādi tautai parādot, ka zemessargi, kuriem rūp valsts aizsardzība un nākotne, ir no pašu vidus un ikkatrs var par tādu kļūt!