CVK atkārtotā 6.augusta sēdē nolēma:
reģistrēt biedrības „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” rosināto likumprojektu, parakstu vākšanai. Varam sevi apsveikt, jo pretspiediens bija liels (skat.zemāk).Tagad tālākie soļi:
a) no CVK jāsaņem veidlapa, jāvienojas ar Notāru padomi un pašvaldībām par grafiku.
b) parakstu vākšanu izsludinām no 11.augusta – vēsturiski Latvijai nozīmīgas dienas (1920.gadā ar Latvijas uzvaru noslēdzās karš ar Krieviju, tika parakstīts Miera lūgums)
c) attiecīgi, jāgatavo preses konference11.08.2014. (diemžēl, iecere rīkot Eiropas mājā nav īstenojama, jāmeklē citas telpas)
d) katram iesniegt Referenduma koordinācijas centrā (APPL) savu sarakstiņu ar e-adresēm – biedrību, grupu, draudžu u.c. e-adreses, kurp nosūtāmas informācijas.
Referenduma iniciatīva varētu būtu sākums Latvijas garīgai atjaunotnei..
(Līdzībās runājot – kā sagrauto Jeruzalemes mūru atjaunošana Nehemijas grāmatā.to paveica 52 dienās).
Tātad – 30 000 parakstu ( divos mēnešos: augustā-septembrī).
Liekam prātus kopā, kā veikt šo „neiespējamo misiju” !
Pašlaik vēl nav zināms, vai biedrībai būs iespēja vākt parakstus par Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegto likumprojektu, kas paredz atcelt stingrāku prasību ieviešanu tautas nobalsošanas rīkošanai. CVK prasīja novērst trūkumus iesniegtajā likumprojektā, un šajā jautājumā galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Biedrības pārstāvji pauda, ka, ja CVK pieņems lēmumu par likumprojekta reģistrēšanu, tad no vēlētājiem būs atkarīgs tas, vai izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Līdz ar to šajā procesā būtu jāiesaistās tiem cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgas lielākas tiesības tautai ierosināt referendumu rīkošanu.
Gadījumā, ja vēlēšanu komisija nolems reģistrēt likumprojektu, tad par to parakstus varēs vākt 12 mēnešus. Pašlaik likumā noteikts, ka nepieciešamais parakstu skaits ir 30 000, taču minēto 12 mēnešu laikā stāsies spēkā likuma grozījumi, kas mainīs šo kārtību. CVK vēl to juridiski vērtēs, taču pašlaik vēlēšanu komisija sliecas uz viedokli, ka minētie likuma grozījumi uz šo iniciatīvu neattieksies. Tāpēc, ja CVK nolems to reģistrēt, visticamāk, tai pirmajā parakstu vākšanas posmā būs jāsavāc 30 000 parakstu, aģentūrai LETA skaidroja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Pēc CVK prasības novērst trūkumus biedrība vēlēšanu komisijā ir iesniegusi jaunu likumprojekta redakciju. CVK sēdes laiks, kad notiks šī jautājuma tālāka skatīšana, vēl jāsaskaņo ar iniciatoriem, skaidroja Bērziņa.
Kā ziņots, APPL ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atcelt stingrāku prasību ieviešanu tautas nobalsošanas rīkošanai. Biedrība skaidro, ka likums, kas jau ir pieņemts un stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, noteiks nepārvaramu ierobežojumu tautas tiesībām – prasību jauna likumprojekta iniciatoriem pašiem savākt aptuveni 150 000 parakstu līdzšinējo 30 000 parakstu vietā.
“Ir pagājuši divi gadi, kopš Saeima ar veiktajiem grozījumiem izlēma ierobežot tautas tiesības rosināt likumprojektus. Aizvadītajā laikā ir atklājies deputātu slēptais mērķis – bez tautas nobalsošanas ieviest eiro un apslāpēt iebildes negodīgiem likumiem. Praktiski ir apturēts Satversmes 2.pants, kas nosaka, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Šogad vēl var paspēt atgriezties pie 1922.gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības tautas nobalsošanas ierosināšanai. Nākamajā gadā tas vairs nebūs iespējams,” uzskata APPL pārstāvis Elmārs Atte.
APPL ir dibināta 2013.gada 18.decembrī. Tās pamatmērķis ir iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar jauno 2011.gadā pasaulē izveidoto starptautisko organizāciju “Atvērtās pārvaldības partnerība”, kurai pievienojušās 60 valstis, tai skaitā Latvija. “Atvērtās pārvaldības partnerība” saprotama kā datu apmaiņas sistēma dialogam starp sabiedrību un varu.Publicēta: 05.08.2014 19:38
Ainārs Leijējs, LETAIr arī daži foto LETĀ, vai varat atvērt šo linku? http://leta.lv/photo/LETA_latest/
“Par 2012. gada 8. novembra likuma “Grozījumi likumā “Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” atcelšanu”
un lūgums reģistrēt šo likumprojektu parakstu vākšanai. http://cvk.lv/pub/public/30885.html
Centrālajai vēlēšanu komisijai lēmums par likumprojekta reģistrēšanu parakstu vākšanai jāpieņem līdz 2014.gada 3.augustam.
Likumā ”Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 2012. gada 8. novembrī pieņemtie grozījumi satur vienlaikus pretējas normas –
- tiesības Latvijas pilsoņiem brīvi ierosināt projektus Eiropas parlamentā (šim nolūkam Latvijā savācami aptuveni 7 tūkstoši parakstu (skat. regula nr. 2011/211 – norma ir 750 parakstu reizināti ar EP deputātu skaitu no LR);
- prasību par 154 tūkstošu apliecinātu parakstu savākšanu, ierosinot likumprojektus Latvijas Saeimai,
tātad Latvijā pilsoņu iniciatīvu iesniegt Saeimā ir 22 reizes grūtāk nekā ES. Turklāt likumprojekta ierosināšanā nav iespējas piedalīties ārvalstīs mītošajiem Latvijas pilsoņiem.
Nav pareizi uz Latvijā palikušajiem rēķināt apgrūtinājumu no visiem 1,54 miljoniem vēlētāju, no kuriem ap 300 tūkstoši te nedzīvo. Nevienai no latviešu biedrībām arī nav naudas ap 0,5 miljoni eiro, kāda nepieciešama parakstīšanās kampaņai. Tas rada nepamatotas priekšrocības ārzemju korporāciju lobētām grupām. Jau agrāk, kad izmaksas sedza valsts, savākt parakstus bija ļoti grūti. Pat ietekmīgā „Visu Latvijai” nespēja pārvarēt barjeru, savācot savam projektam vien 120 433 parakstus.
„Praktiski, pēc 2015. gada 1. janvāra ierosināt likumu projektus Saeimā varēs tikai Saeimā esošās partijas, jo 154 tūkstošus apliecinātu parakstu savākt praktiski nav iespējams. Tas ir pretēji principiem, kādus deklarē Latvijas Satversme un līgums par Eiropas Savienību, precizē biedrības „APPL” pārstāvis Elmārs Atte. Viņš uzsver, ka pat Saeimas partijas visas kopā apvieno mazāk par 7 tūkstošiem biedru, jeb mazāk par 0,5% no 1,4 miljoniem balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju.
Turklāt 154 tūkstošus balsu netika ieguvusi neviena partija, izņemot Vienotība, pēdējās vēlēšanās (Eiroparlamenta), tātad politiskās partijas pašas nespēj pārvarēt to barjeru, kuru tās ir uzcēlušas vēlētājiem, neļaujot tiem iesniegt Saeimā likuma projektus.
Saeimas veiktie 08.11.2012. grozījumi praktiski likvidē tautas tiesības rosināt Saeimā jebkādus likumu projektus, un no 01.01.2015. atņem iespējas tautai kontrolēt Saeimu.
Tautas atstumšana no iespējas ietekmēt likumus ir pretēja konvencijām, un rada apstākļus valsts apvērsumam un šauras personu grupas diktatūrai.
Ir nesamērība ar ES regulu nr. 2011/211.
Norma Eiropas iniciatīvu ierosināšanai ir 6 750 parakstu (bez maksas) no Latvijas.
Turpretī – rosināt likuma projektu Saeimā var, savācot 155 000 apliecinātu parakstu (kas ir nereāli), turklāt iniciatoriem pašiem jāsedz ap 0,5 milj. eiro izdevumi.
Tādas naudas nav nevienai latviešu biedrībai; arī neviens no sociālajiem slāņiem (māmiņas, invalīdi, zemnieki, uzņēmēji, studenti u.c.) nav skaitliski 155 000. Liegta arī ārzemju latviešiem iespēja rosināt Saeimā likumu projektus.
Reāli, tikai ārvalstu vai lielu korporāciju lobētas grupas spēs rosināt likuma projektus Saeimā.
Vienkārši aprēķini atsedz ierobežojumu matemātisko absurdu.
155 100 parakstu jāsavāc ir Latvijā, kurā deklarēti 1`468`649 balsstiesīgo. (Ārvalstīs deklarētos pieskaitot, ir kopā 1`551`440 balsstiesīgo).
Uz Latvijā palikušajiem ir uzlikta nesamērīga slodze – arī par tiem kas ārzemēs.
(Nez vai var prasīt iesniegt parakstus 10,55 % no visu Latvijā deklarēto 1`468`649 vēlētāju kopskaita, ja Satversmes 78.pants runā par mazāku skaitu – 1/10 jeb 10% vēlētāju?).
Latvijā ir 116 notāri. Tieslietu ministrija nav izskaidrojusi, kā spēs notāri apkalpot 155 000 vēlētāju. Ja katrs vēlētājs tērē vidēji 4 stundas paraksta apliecināšanai, kopā 155 000 vēlētāju tērēs 620 000 stundas.
Izrietoši, zaudējumi ekonomikai ir lēšami ap 6,2 miljoni eiro.
Valsts Prezidents norāda 27.11.2012. vēstulē Saeimai, ka rosinās atcelt 08.11.2012. likumu kā neatbilstošu Satversmes 1.pantam, ja trūkumus Saeima nenovērsīs līdz 2014.gada septembrim. Trūkumi nav novērsti.
Satversmes tiesas bij. priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir sniedzis atzinumu – biedrības „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” likuma projekts, kas iesniegts 19.06.2014. CVK, atbilst prasībām. Vēlētājiem ir tiesības vākt parakstus, lai rosinātu Saeimā šādu likuma projektu. CVK nedrīkst atteikt reģistrēt parakstu vākšanas procedūru.
Prasību sašaurināt tautas tiesības pēkšņi 2012.gada aprīlī izvirzīja deputāti
Ilma Čepāne, Solvita Āboltiņa, Andrejs Judins, Dzintars Zaķis, Ina Druviete,
kuri šādu priekšlikumu iesniedza 2.lasījumā jau Saeimas skatīšanai pienemtajā Dombrovska valdības 22.11.2011. likuma projektā, kurš paredzēja tikai tehniskus precizējumus tautas iniciatīvu likumā. Kardināla koncepcijas maiņa ir veikta 2. lasījumā, kas neatbilst labai praksei.
Agrāk I.Čepāne, S.Āboltiņa, Dz.Zaķis, I.Druviete, A.Judins pauda pretējas idejas – prasīja paplašināt tautas tiesības 2008. gada referendumā; apstrīdēja Satversmes tiesā kā nesamērīgi smagu prasību savākt 10 000 parakstu (lieta nr. 2008-40-01).
Ir nepatiess apgalvojums par Latviju kā „referendumu lielvalsti”. Pavisam 23 gadu laikā, kopš 1991. gada ir notikušas 9 nobalsošanas, no tām 5 pēc Saeimas vai Prezidenta iniciatīvas. (skat.- http://cvk.lv/pub/public/27531.html ).
Palicis neskaidrs, kāpēc 11. Saeima piekrita rīkot referendumu par krievu valodas statusa iekļaušanu Satversmē. To varēja nepieļaut un apturēt. Piemēram, pieņemt Satversmes Preambulu uzreiz, vai īpašu likumu par negrozāmiem pantiem. Pēc ES līguma, par krievu valodas kā oficiālās valodas Eiropas Savienībā ieviešanu nevar lemt Latvija viena pati.
18.02.2012. referendumā, grozījumus balsojot „par” atbalstīja 17,2 % vēlētāju – (273`347 no visiem 1`545`004 balsstiesīgajiem), resp. pārējie 82,29% Latvijas vēlētāju jeb 1`271`657 neatbalstīja šos grozījumus („pret” balsoja 821`722, bet 449`935 vēlētāji boikotēja referendumu).
Pie šāda rezultāta nedrīkstētu apgalvot, ka tauta esot nesaprātīga un tāpēc referendumi jāaizliedz.
Pretēji Drošības policijas kategoriskām iebildēm, ietekmīga Tieslietu ministrijas persona Ringolds Balodis 2012.gada jūlijā pārreģistrēja t.s. Lindermana-Osipova partiju, ar nosaukumu „Par dzimto valodu” (reģ.nr.40008153242).
Redzams, ka nevis tauta apdraud valsti, bet gan konkrētas personas valsts varā.
Regula nr. 2011/211 iesaka saprātīgi ierobežot ekstrēmistus, lai to dēļ netiktu liegtas vēlētāju vairākumam tiesības rosināt likumu iniciatīvas. Saeima pat neklausījās iebildēs, ka ierosinājumi grozīt Satversmi ir atšķirīgi un nodalāmi no ierosinājumiem Saeimai pieņemt parastus likumus .
Nesamērīgi smagie ierobežojumu 08.11.2012. likumā ir vienādi attiecināti kā uz priekšlikumiem grozīt Satversmi, tā arī uz vienkāršajiem likumiem (ģimeņu, zemnieku, latviešu kultūras, uzņēmēju u.tml. problēmu risināšanai), padarot neiespējamu tautai rosināt likumus Saeimā. Izteikšanās interneta vietnē „Mana Balss” nav deputātiem saistošas, Saeima drīkst tos neskatīt.
Ierobežojot tiesības tautai, nav Saeima risinājusi saistīto likumu paketi – kas uzlabotu pašas Saeimas pieejamību un procedūras: nav pieņemts Lobiju likums, izmaiņas Partiju likumā, Vēlēšanu likumā, nav apturēta „deputātu skraidīšana”, varu valstī ir ieguvusi Satversmē neparedzēta Koalīcijas padome.
Lai atjaunotu Latviju un novērstu atkāpes no Satversmes, vēlētājiem ir jāatgūst tiesības rosināt likumus.
Biedrība „APPL” aicina aktīvus pilsoņus un organizācijas pievienoties ārpuspartiju iniciatīvai „referendums par referendumiem”, nostiprinot pilsoņa tiesības lemt pašam par sevi un pilsoņa tiesības uz dialogu ar valsti. Vairāk par iniciatīvu:
http://atvertaparvaldiba.info/iniciativa/vienosanas-par-referendumu
Par biedrību „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” (APPL):
Biedrība “APPL” dibināta 2013.gada 18.decembrī. Tās pamatmērķis ir iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar jauno, 2011. gadā pasaulē izveidoto starptautisko organizāciju “Atvērtās pārvaldības partnerība” (Open Government Partnership), kurai pievienojušās jau 60 valstis, tai skaitā Latvija. “Atvērtās pārvaldība partnerība” saprotama kā datu apmaiņas sistēma dialogam starp sabiedrību un varu.
Vairāk informācijas:
Biedrība „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”
http://atvertaparvaldiba.info
E-pasts: info@atvertaparvaldiba.info
Tālrunis: 25135320
vara bungas 
7t Eiropai, jo tur uz kopējā fona mūsu ir tik maz, ka paši, bez sadarbības ar citām valstīm, neizbīdīsim nevienu likumu.
154t Latvijai, jo tie, kas zog no valsts kases, tie, kas gadiem ir grābuši mūsu miljonus, kā savus, negrib, lai viņu barošanās brīvība tiktu apdraudēta.
Redz te ar šiem 154 t ir piemērs kā darbojas pamatvērtību rāmjos neielikta “demokrātija” MJ tipa cilvēku izpratnē. “Demokrātiski” tauta tiek nostumta pie ratiem un viss ir tik legāli, tik tiesiski un likumīgi, ka, kā tautā saka, nav neviens ko dirst pasūtīt.
Te nu nāk prātā pie cita raksta komentāros pieminētās dakšas un tiesiskuma ieviešana zemnieku stilā :D!
Demokrātijai ir vieni vienīgi rāmji – notiek tā, kā tauta nobalso. Ja ievēlētā valdība sāk pieņemt antidemokrātiskus likumus (kā šajā gadījumā – ierobežojot tautas tiesības iesniegt Saeimā likumprojektus), tad tautai ir visas iespējas nākošajās vēlēšanās ievēlēt citas partjas, kuras šīs normas atcels. Ja tauta to neizdara – pati vainīga.
Šeit labs raksts turpinājumos par demokrātiju.
Tā nu tas ir. Demokrātijas funkcionēšanai nepieciešami priekšnoteikumi. No vēlēšanu sistēmas ieviešans vien demokrātija nerodas.
Starp citu es atbalstu Kārļa Ulmaņa savulaik izteikto priekšlikumu atņemt balsstiesības sociāli apgādājamām personām.
Iesākumā varētu mēģināt atņemt vēlēšanu tiesības kriminālnoziedzniekiem soda izciešanas laikā. Kaut gan man liekas, ka “Eiropa mūs nesaprastu”.
Bet raksts patiesi labs. Tiešām nevar katram idiotam (bez vidējās izglītības) un slinķim (nodokļu nemaksātājam) dot iespēju iesaistīties valsts pārvaldē. Un arī pensionāram visu cieņu, bet baudiet savu atpūtu, ko varējāt, to paveicāt, lai jaunie lemj kādā valstī viņi vēlas dzīvot. Un ja viņi ved Jūs ar ragaviņām uz mežu – tā ir jūsu pašu vaina – tā audzinājāt.
Vēlēšanu tiesībām vajadzētu būt privilēģijai, kura ir jānopelna. Haļava, lai arī kāda tā nebūtu, tā ir un paliek haļava!!!
Šīs idejas laikam ir ļoti ķecerīgas un diezvai ir realizējamas (varas elite no tās ar labu nekad neateiksies), esošajā sistēmā, bet rezūltātu tas noteikti dotu. Saeima kļūtu kvalitatīvāka.
Tomēr vēlēšanu tiesību ierobežojumi nav garants ceļā uz plauktošu Latviju. Vēl, lai demokrātija strādātu ir nepieciešamas divas būtiskas lietas.
1) Varas līdzsvars, jeb valsts varas dalīšanas princips. Latvijas satversme to neparedz un varu nelikumīgi uzurpējusi “koalīcijas padome” – satversme šādu neparedz un valsts pārvaldē drīkst darīt tikai to kas atļauts ar likumu.
2) Tiesu vara. Kas mums tā nav tiesa tā ir parodija. Kā spilgti piemēri – NEMO, Lemberga, Parex, LK, Latvenergo, Maximas, Valsts prezidenta lietas un t.t. Mūsu tiesās taisnība ir tiem, kam ir spēks (vara un nauda) pēc principa “prav tot un kavo boļše prav”.
P.S. Ja mēs panākam tiesības tautai lemt jautājumus referendumā, tad varētu mēģināt dabūt šo K.Ulmaņa ideju cauri par sociāli apgādājamām personām :). Es noteikti to atbalstu. Piegriezusies šī “lumpeņu/ pūļa demokrātija”. Nekas labs no tās nav gaidāms.
manuprat, lai demokrātija darbotos kā mēs to gribētu – valsts un tautas, nevis grupējumu, kliķu un atsevisķu indivīdu labā – bez minētā vēl ir vajadzīga arī izpratne par sabiedrības pamatiem, pamatprincipiem, kuri to veido, daudz maz lietojams ieskats vēsturē un apņēmība tos iedzīvināt likumdošānā un ikdienas dzīvē.
Kur aitas, tur cirpēji; muļķus per arī baznīcā.
Demokrāts: https://fbcdn-sphotos-b-a.akamaihd.net/hphotos-ak-xfp1/t1.0-9/1625569_10201564939123891_2623993220764407904_n.jpg
Par pensionāriem īsti negribētu piekrist. Pensionārs nav sociāli apgādājams, viņš savu pensiju ir nopelnījis un var palīdzēt ar dzīves pieredzi.
Mūsdienu “demokrātiem” un “likuma varas” apoloģētiem jāatgādina, ko par tiesībām teica Abrahams Linkolns:
“Šī valsts pieder tai tautai, kura šeit dzīvo. Kad tai apniks pie varas esošā valdība, tad tā var izmantot savas konstitucionālās tiesības, lai to nomainītu, vai savas
revolucionārās tiesības, lai to gāztu.”
“This country, with its institutions, belongs to the people who inhabit it. Whenever they shall grow weary of the existing government, they can exercise their constitutional right of amending it, or exercise their revolutionary right to overthrow it.”
`Revolucionārās tiesības` ir ārkārtīgi bīstama lieta ar kuru operēt, jo uz tām tikpat labi var atsaukties visādi separātisti un vietējo zaļo cilvēciņu atbalstītāji, ja nu pie mums līdz tam nonāk. Un pierādīt to, ka viņiem nav taisnība, tajā brīdī jau nāksies ar ieroču spēku. Nezinu kā Tu, bet es personīgi negribu, lai līdz tam nonāk, tā ka varbūt labāk tomēr paliksim pie demokrātijas?
Bet no otras puses, ja vairākums nespēj uzvarēt ar ieroču spēku, tad vai tiešām tas ir vairākums?
Problēma ir, ka ar ieroču spēku principā var uzvarēt arī labi organizēts, motivēts un apgādāts mazākums.
Viena no Donbasa `republiku` problēmām ir, ka viņu organizatori paši nočakarēja savus referendumus (ļaujot balsot Krievijas pilsoņiem, balsot vairākas reizes utt.), tādā veidā neieviešot skaidrību par to, kāds tad šai idejai ir reālais atbalstītāju skaits reģionā.
problēma tur bija tikai viena – tie nebija referendumi, bet kara propagandas operācija “pod dulo”.
Nu Kijeva jau šos referendumus neatzītu nekādā gadījumā… bet tas ir cits jautājums. Fakts kā tāds ir tas, ka reālais Donbasa iedzīvotāju viedoklis par savu nākotni tā arī ir palicis nezināms.
viņi tāpat atsauksies uz visu ko un darīs, kas viņiem jādara, ja Maskava nolems izdarīt triecienu pa Nato vājāko ķēdes posmu. Jo vairāk mēs ar viņiem cimperlēsimies, ļaujot veikt pretvalstiskas, latviesiem naidīgas darbības, jo stiprāks būs viņu trieciens.
Taču izpratne par tautas revolucionārām tiesībām (krievi kā etniski kulturāla grupa šeit, starp citu, nav tauta savā zemē, līdz ar to nekādas revolucionāras tiesības mēs viņiem neatzīstam, tāpat kā skoti, piemēram, savās mājās neatzīs revolucionāras tiesības arābu (latviešu) migrantiem) ir svarīga mums pašiem, lai saņemtos tai pašai konstitucionālajai rīcībai.
Mums katastrofāli trūkst izpratnes par tautas tiesībām, par to pašu demokrātiju, tās pamatiem un būtību gadsimtu griezumā. Un šīs neizpratnes tiešas sekas ir viss tas, ko mēs saucam par valsts nozagsanu, par “sili”, utt.
Kritērijs nav tauta vai etniskā pazīme, bet pilsonība. Latvijas pilsonim – krievam Latvijā ir tieši tādas pašas gan demokrātiskās, gan arī `revolucionārās` tiesības kā Latvijas pilsonim – latvietim.
Kritēriji katram savi. Un tavējie, MJ, neatbilst mūsu interesēm.
Latvijas valsti ir veidojuši latvieši savā zemē un savas tautas nākotnes nodrošināšanai. Krievi un vācieši kā agresori un iekarotāji to centās nepieļaut, cīnoties pret latviesiem ar ieročiem. Līdz ar to nekādas revolucionāras tiesības viņiem vai kādam citam ārējam spēkam vai to vietējam pārstāvim šeit nav. Pilsoniskas tiesības Satversmes ietvaros, jā, tās ir katram pilsonim, kurš pilda pilsoņa pienākumu un solījumu:
“Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs (uzticīga) Latvijas Republikai.
Apņemos būt lojāls (lojāla) Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus.
Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.
Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.””
Resp. – ja šāds jaunizcepts pilsonis balso par krievu valodu kā valsts valodu, viņš ir pārkāpis savu solījumu un pilsonība viņam kā nodevējam un ienaidniekam būtu atņemama.
Ko Tu saproti ar `mēs`? Ja Tu domā latviešu tautu, tad es neesmu dzirdējis, ka viņa būtu Tev deleģējusi tiesības definēt savas intereses. Tu reāli vari runāt par savām un savu domubiedru interesēm; visi pārējie (tai skaitā latviešu tautas pārstāvji) tās definēs paši.
Solījums, šķiet, attiecas tikai uz naturalizētajiem pilsoņiem. Visi pārējie šādu solījumu nav devuši…
Un ja kāds dabisks pilsonis balso par krievu valodu? Arī atņemsi viņam pilsonību? Kā Tu vispār pārbaudīsi, kā viņš ir nobalsojis? 😀
Melu detektors stājoties civil- vai militārā dienestā. Vispār melu detektoriem būtu jābūt plašāk izplatītiem valsts pārvaldē.
latviešu tauta man nav arī aizliegusi sevi pārstāvēt. tātād, kā jau tas juku un pagrimuma laikos parasts, nākas uzņemties šo pārstāvību vietās, kur neviens cits to nedara vai dara kaitējot tautas interesēm…
LOL, te daži paranojā mēģina pārspļaut pašu PSRS 🙂
Bet ja nopietni, tad idejā par melu detektoru IR racionāls grauds. Tai pat laikā es īsti neredzu jēgu pār melu detektora tajos amatos/jomās, kas nesaistās ar valsts drošību, aizsardzību vai valsts noslēpumu.
išias, kā jau teicu, Tu vari droši pārstāvēt sevi un savus domubiedrus. Par pārējiem labāk tomēr nerunā, nu nav mums vienas partijas diktatūras laiki, Tu esi aizķēries vai nu Kulmaņa, vai padomju laikos… 😉
Vairs nav nevienas tautsaimniecības nozares, kas nebūtu cieši saistīta ar valsts drošību, aizsardzību un VNO. Cita lieta ka nedrīkst pārbaudes organizēt tā kā tagad notiek ar pielaidēm VNO, kad ar formulējumu “konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu” vicinās kā ar politiskās atriebības rungu. Anonimizēt pārbaudes uz melu detektora un interpretācijai piesaistīt ārvalstus speciālistus.
Tūlīt te kāds iekomentēs ka Linkolns jau nu vispār neskaitās, jo dabūja lodi sejā, un amerikāņi vispār ir izņēmums no normas un tā tālāk :).
Es gribēju iekomentēt ka kolonisti paši ir okupanti indiāņu zemē.
tas kolonistu – indiāņu zemes okupantu – jautājums šeit nekādi nemaina lietas būtību.
Precizēsim – Linkolns dabūja lodi pakausī, pie kam uzreiz pēc atentāta viņa slepkava paziņoja, ka `tā notiekot ar tirāniem`. Revolucionārās tiesības darbībā, kas tur daudz vairāk ko piebilst? 🙂