IMCismi-2

Turpinājums.  Sākums šeit.

vara bungas:  Neaizmirsīsim, ka šie konspekti bija domāti karavīriem.  Gatavnieki var ņemt tikai to, kas viņiem noder. Jebkurā gadījumā, sastopoties ar agrāk nepieredzētām grūtībām, augsts gara un morāles stāvoklis, cīņas spars, spīts, griba dzīvot un izdzīvot  ir vajadzīga gan vieniem, gan otriem. Citādi nelīdzēs pat vislabākais ekipējums.

IZDZĪVOŠANAS PAMATPRINCIPI.
Trieciens, apzinoties to, ka esi palicis viens tiešā ienaidnieka tuvumā, neapdzīvotā vietā vai ienaidnieka gūstā, samazināsies, ja ievērosi šādusizdzīvošanas pamatprincipus:

 Novērtē situāciju.
Ceri uz labāko, gatavojies ļaunākajam. Novērtē sevi, ekipējumu, situāciju, apvidu, ienaidnieku. Atzīmē visu pozitīvo un negatīvo, pēc kā redzēsi ka situācija nav nemaz tik bezcerīga, kā sākumā likās (tev ir nazis, kompass, drēbes, ūdens un visbeidzot tu vari paiet, tev ir galva un rokas). Atsvaidzini izdzīvošanas zināšanas un liec tām strādāt. Ņem vērā, ka to esi jau piedzīvojis mācību procesā un vienīgā atšķirība ir tā, ka pašlaik notiekošais ir reālitāte. Pēc tam, kad esi paveicis situācijas novērtējumu, cik ātri vien iespējams, veic drošības pasākumus un gādā par komfortu, bet nenokļūsti tā varā. Kad tas ir izdarīts, sagatavo tālākās darbības plānu un vienmēr paturi prātā savas primārās vajadzības: ūdens, pārtika un patvērums.

Novērtē apvidu.
Neatpazīstams apvidus var izraisīt zināmas bailes un nemieru. Tāpēc nosaki atrašanās vietu un novērtē apvidu, kurā esi nokļuvis – mežā, purvā, uz lauka. Tam katram ir sava specifiska īpašība, dzīvnieku, putnu un kukaiņu fauna, kā arī mēģini noteikt trokšņus, ko rada ienaidnieka transportu līdzekļu kustība un tajā vietā dzīvojošo civilpersonu pārvietošanās. Nosakot savu atrašanās vietu, izmanto apvidus atslēgas punktus, kompasu vai atsauc atmiņā komandiera doto izlūkinformāciju.

Novērtē savu fizisko stāvokli.
Kaujas laukā vai izdzīvošanas situācijā gūtās traumas ir rūpīgi jākopj. Pie pirmās iespējas tās ir jāapskata un jāsniedz sev medicīniska palīdzība.Nepieļauj, lai pavirša attieksme pret sevi, pasliktinātu tavu fizisko stāvokli. Piemēram, savlaicīga asins neapturēšana izraisīs noasiņošanu, kuras rezultātā tiksi izsists no ierindas.

Novērtē savu ekipējumu.
Kaujas karstumā pastāv liela iespēja nozaudēt vai sabojāt ekipējuma priekšmetus. Regulāri pārbaudi tos un novērtē kādā stāvoklī tie atrodas, ja nepieciešams, nekavējoties novērs radušos bojājumus.

Novērtē ienaidnieku.
Kaujas situācijās izvēlies vietu, kura neatklās tevi ienaidniekam –drošība ir augstākā prioritāte. Izmanto savus māņu orgānus – dzirdi, redzi,ožu, lai noteiktu ienaidnieka atrašanās vietu, darbības raksturu(uzbrukums, aizsardzība, atkāpšanās), ieradumus un ikdienas rutīnu. Iedomājies sevi ienaidnieka vietā. Ņem vērā, ka tu zini, ienaidnieka atrašanās vietu, bet tas par tevi nezina neko. Izstrādājot plānu, pamatojies uz šiem novērojumiem un paredzi ienaidnieka darbības uz priekšu.

Nekļūdies situācijas novērtējumā.
Ekstremālā situācijā briesmas vienmēr būs reālas. Nemēģini sev iegalvot pretējo. Tas radīs tev papildus draudus. Neuzvedies kā šis kareivis, kurš tika sagūstīts kā bērns. Tāpēc, ka viņš sevi bija pārliecinājis:“Man nevajadzētu uztraukties par sagūstīšanu, jo tā ir vismazāk ticamā varbūtība, kas ar mani var atgadīties. Tā ir tikai spēle. Tas nevar notikt ar mani.”

Nesteidzies.
Nesasteidz savu darbību. Nesteidzies uzsākt kustību, pirms neesi rūpīgi sagatavojis turpmākās darbības plānu, citādi pakļausi sevi nevajadzīgam riskam, un ar tevi var notikt tas pats, kas ar šo karavīru: “Es biju kļuvis ļoti nepacietīgs. Kaut arī biju ieplānojis pagaidīt līdz naktij, tomēr nespēju. Ap pusdienlaiku pametu grāvi, kurā slēpos un uzsāku kustību. Kā rezultātā drīz vien tiku sagūstīts.” Nerīkojies tikai pašas rīcības dēļ. Apsver visus aspektus (novērtē situāciju) pirms pieņem galīgo lēmumu. Steidzoties pazaudēsi vai sabojāsi savu ekipējumu, nomaldīsies un nespēsi atrast pareizo virzienu. Plāno savu darbību tā, ka nenokļūstot gūstā, pēc iespējas ātrāk spētu izkļūt no ienaidnieka apdraudētās teritorijas,.

 Nezaudē mieru.
Kad tu sāc nervozēt vai satraukties, tu pārstāj domāt. Ja tevi kaut kas ir aizkaitinājis, tad apstājies, ieturi pauzi, atbrīvojies no sasprindzinājuma, un tikai tad turpini iesākto ceļu.

 Atceries, kur tu esi.
Orientē sevi apvidū – nosaki savu atrašanās vietu uz kartes. Tas ir pamatprincips pēc kura tev ir jāvadās. Ja tu esi kopā ar citiem, regulāru pārliecinies vai viņi arī zina savu atrašanās vietu vai visiem līdzi ir kompass un karte, un ja kāds tiek nogalināts, neatstāj tos pie viņa. Seko tam kur tu esi un kur tev ir jāiet. Nepaļaujies uz citiem, sekojot viņiem pa pēdām. Patstāvīgi orientē sevi apvidū. Kā minimums tev jāattiecina sava atrašanās vieta uz:
• ienaidnieka vienību izvietojumu to kontrolētajās teritorijās;
• savējo vienību izvietojumu to kontrolētajās teritorijās;
• savu atrašanās vietu attiecībā pret pārtikas un ūdens iegūšanas iespējām;
• vietām kas sniedz labu patvēruma un slēpšanās iespējas.

Šī informācija vienmēr atļaus pieņemt saprātīgus un gudrus lēmumus, kad atradīsies izdzīvošanas situācijās. […]

Uzvari bailes un paniku.
Baiļu un panikas sajūta ir normāla un dabiska, tā ir pat nepieciešama un tai pat laikā, ja ļausi tām valdīt pār sevi, būs tavs lielākais izdzīvošanas ienaidnieks. Tās neļaus pieņemt saprātīgus lēmumus, liks tev izšķērdēt nevajadzīgi daudz enerģijas un būs par cēloni daudzām citām negatīvām emocijām. Mācies iepazīt bailes, lai varētu tās kontrolēt un tā iegūt papildus enerģijas lādiņu, ko tās dot, ja tiek kontrolētas. Rūpīgi novērtējot situāciju, var izrādīties, ka bailēm un panikai ne vienmēr ir reāls un pamatots cēlonis. Iepriekšējie treniņi, mācības un pašpaļāvība būs labs palīgs baiļu pārvarēšanā.
Kad esi ievainots un sajūti sāpes, ir ļoti grūti kontrolēt baiļu sajūtu. Tādos brīžos ir tikai viens solis līdz panikai un tad parasti tiek veiktasneapdomātas darbības. Kāds lidotājs, kurš tika notriekts II Pasaules karā, būtu varējis saglabāt dzīvību, ja spētu ar vēsu galvu novērtēt situāciju, kurā bija nokļuvis. Krītot viņa izpletnis ieķērās koku zaros. Pats viņš karājās ar galvu uz leju, jo kāju pēdas bija sapinušās tīklos. Nelaimīgā kārtā viņa galva aizskāra skudru pūzni, un saniknotās skudras lielā skaitā aplipa ap viņu. Lidotājs izmisumā, nekontrolējot savu rīcību, izvilka ieroci un mēģināja sašaut tīklu, kurš cieši turēja kāju pēdas. Neveiksmīgi iztērējis
piecas patronas, pēdējo sesto ieraidīja sev galvā, kaut arī reālas briesmas viņam nedraudēja. Nekādos apstākļos neļauj bailēm valdīt pār sevi, jo tad tu vari paveikt liktenīgas un nelabojamas kļūdas.

Improvizē.
Pateicoties tam, ka mūsdienās ir viegli pieejami līdzekļi un priekšmeti, kas ir nepieciešami mūsu ikdienas vajadzībām un daudzi no tiem ir viegli atjaunojami, ja tie tiek bojāti vai pazaudēti, mums nav nepieciešamības improvizēt, gatavojot sev nepieciešamos darbarīkus un priekšmetus. Bet izdzīvošanas situācijā nemākulība improvizēt var radīt lielas un nepārvaramas problēmas. Tāpēc mācies improvizēt. Apskati kādu speciālu darbarīku un izdomā cik, bez tā tiešajām funkcijām, tas vēl spēj veikt darbības. Mācies izmantot dabiskas lietas, kas tev ir visapkārt, dažādām vajadzībām. Liec lietā iztēli – improvizē, jo vienmēr var kaut ko darīt, lai uzlabotu savu stāvokli. Piemēram, ar akmeni var aizvietot āmuru. Nav svarīgi, kā būsi nokomplektējis savu izdzīvošanas somu, bet svarīgi
ir tas – cik lietderīgi spēsi izmantot tos priekšmetus, kas ir tev pieejami. Mācies pielāgoties jaunām un nepatīkamām situācijām. Nebaidies lietot uzturā neierastus ēdienus. Kāds gūsteknis pēc kara savā ziņojumā rakstīja, ka daži cilvēki atteicās no šādiem ēdieniem un cieta badu. Savukārt viņš bieži ieguva iespēju tikt pie papildus porcijas, piesēžoties blakus jaunatnākušajiem gūstekņiem, kuri parasti atteicās no šī nepatīkamā ēdiena. Tas viņam palīdzēja uzturēt savu fizisko stāvokli.

 Saglabā dzīvību.
Mums visiem jau šūpulī ir ielikts pašsaglabāšanās instinkts, kas liek cīnīties par savu dzīvību. Bet mūsdienu pasaulē esam kļuvuši par komfortablās dzīves upuriem. Mēs neciešam neērtības un diskomfortu. Nokļūstot kritiskās situācijās, kuras ir pilnas ar stresiem, neērtībām un ciešanām, gribai izdzīvot ir vitāli svarīga loma dzīvības saglabāšanā. Pieredze un zināšanas, kuras iegūsti dzīves laikā, armijas treniņos un mācību vingrinājumos palīdz attīstīt un pilnveidot gribasspēku. Cerība, veidojot bēgšanas plānu, samazina bailes un palielina izredzes izdzīvot. Šis kareivis sāka justies labāk, līdzko bija uzsācis plānot bēgšanu:
“Es izgāju ārā un tālumā ieraudzīju prožektora gaismas staru, kas nāca no savējo spēku pozīcijām. Nekavējoties manas domas pārsviedās no nožēlojamā stāvokļa, kurā biju iekļuvis, uz bēgšanas plāna gatavošanu un līdz ar to sāku justies daudz labāk.”

Saglabā veselību un spēkus.

Slimības un ievainojumi samazina bēgšanas un izdzīvošanas izredzes. Izsalkums, aukstums un nogurums samazina izturību un darbības efektivitāti, padara neuzmanīgu un palielina iespēju tikt sagūstītam. Ir jāapzinās, ka pazeminātais cīņas spars ir pārvarams, jo tas ir tava fiziskā stāvokļa sekas. Vienmēr atceries, ka galvenais mērķis ir palikt dzīvam. Koncentrējies uz to, tikai stūrgalvīgs atteikums pakļauties sarežģītajiem apstākļiem, dos tev garīgu un fizisku spēku pārvarēt grūtības.

Izturies, kā vietējais.
Ja esi nokļuvis gūstā ārpus dzimtenes un tev ir izdevies izbēgt, pēti vietējo paražas, novēro kad, kur un kā tie iegūst ūdeni un pārtiku, kāda ir to ikdienas rutīna. Kurā laikā tie parasti iet gulēt un kad viņi ceļas. Nesvārsties un rīkojies, kā to pieprasa vietējo ieradumi, kaut arī tie nesaskan ar tavu mentalitāti un audzināšanu, ko esi saņēmis dzimtenē. Pretējā gadījumā pievērsīsi nevajadzīgu uzmanību un tiksi atkal sagūstīts. Tāpat vērojot dzīvnieku uzvedību iegūsi informāciju, kas palīdzēs izdzīvot. Dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem ir nepieciešams iegūt pārtiku, ūdeni un patvērumu. Tāpēc sekojot tiem tu atradīsi gan ūdeni, gan pārtiku. Paturi prātā, ka dzīvnieku reakcija var atklāt tavu klātbūtni ienaidniekam. Tāpēc esi uzmanīgs pārvietojoties. Ja tu esi nokļuvis sev draudzīgā apvidū, izrādi interesi par vietējo iedzīvotāju nodarbošanos, piederīgajiem, saimniecību u.t.t.. Tas ir viens no labākajiem veidiem kā iegūt cilvēku labvēlīgu attieksmi pret tevi. Iepazīstot cilvēkus tu iemācies respektēt un cienīt viņus un līdz ar to bieži vien tu iegūsi vērtīgus draugus un kas ir pats svarīgākais iemācīsies pielāgoties viņu dzīves veidam, kas savukārt palielina izredzes izdzīvot.

Mācies un pilnveidojies.
Ja netrenēsi izdzīvošanas pamatprasmes tavas izdzīvošanas izredzes ekstremālās situācijas būs gaužām niecīgas. Vienmēr izmanto iespēju mācīties un pilnveidot sevi, esi zinātkārs un meklē jaunas zināšanas, kas pilnveidos tavas izdzīvošanas iemaņas, jo var gadīties, ka tavai izdzīvošanas mākai nākotnē būs ļoti svarīga loma.
Līdz pilnīgam automātiskumam apgūstot izdzīvošanas tehniku un procedūras, iegūsi vislabāko dzīvības apdrošināšanas polisi. Jo pat tad, kad tevi pārņems panika un nekontrolēsi savu rīcību, tev būs cerība, ka tīri mehāniski visu izdarīsi pareizi. Laiks kad tev ir jāapgūst izdzīvošanas pamatprasmes ir tieši tagad – un
nevis tad, kad būsi nokļuvis reālā kaujas situācijā. Tev jau tagad ir jāzina no paša praktiskās pieredzes, kādas lietas ir nepieciešamas ievietot savā ekipējumā, dodoties kaujas uzdevumā. Tev jāzina pēc iespējas vairāk par to vidi uz kurā būs jāatrodas, kādas ir izdzīvošanas pamatprasības šajā apkārtnē. Praktiskās iemaņas ko būsi apguvis mācību kursu laikā dos tev ticību saviem spēkiem un mazinās tavas dabiskās bailes ekstremālās situācijās.

Netiec atklāts.
Situācijā, kad esi atšķirts no savējiem ienaidnieka teritorijā ir svarīgi netikt atklātam. Tas ir tik pat būtiski kā ūdens, pārtikas un droša patvēruma sagatavošana.
Tev jāzina:
• Kā slēpsies un pārvietosies ienaidnieka tiešā tuvumā un kā izvairīsies no ienaidnieka lidaparātiem.
• Kā izmantosi pavājināto dzirdamību miglā, snigšanas laikā, lapkritī vai citos laika apstākļos.
• Cik tālu varēs sajust sasvīduša cilvēka ķermeņa smaku, kā arī smaržas, kas radušās gatavojot ēdienus, smēķējot, kurinot ugunskuru.
• Kā reaģēsi uz briesmām, kas radušās pēkšņi.
• Kā veiksi ienaidnieka novērošanu, pats palikdams neredzams.
• Kā maskēsi sevi, ekipējumu un patvērumu (pārmērīgs un nepiemērots maskējums ir demaskējošs).
• Kā izvēlēsies slēptus maršrutus, kādā diennakts laikā pārvietosies, neatstājot pēdas.
• Kādus signālus izvēlēsies (roku, balss vai citus.)