43 domas par “Cikos, kad un kas

  1. No vārdiem pie darbiem, valstsvīri un sievas!

    Ceru nākamgad redzēt RKG un AGR intensīvu pārabruņošanu, ekipēšanu un kas vissvarīgāk – intensīvas apmācības Wenden 14 stilā, kurās bija gan mežs, gan pilsēta, gan arī, kas vislabākais – pēc katra uzdevuma izpildes konkrētā rezultāta izķidāšana UZREIZ uz sitiena, ļoti pozitīvi, ļoti interesanti!
    Un joprojām ceru redzēt jelkādu bruņutransportieru iegādi zemessardzei!
    Vienalga, kaut bez ieročiem un sakariem, jebkas, kas spēj pasargāt no 7.62 un šķembām būs vairākus gaismas gadus priekšā vecajiem Vikingiem, Volvo un jaunajām Scaniām, kuriem nav nekādu bruņu, jebkuru pārvietošanos tajos konflikta laikā padarot par krievu ruletes cienīgu pasākumu!
    Par BV dīzeļošanu vispār nerunāsim, ja nav, tad nav, bet tad gādājiet bruņutransportu!
    Lietots maksā niekus(tas pats CVR(T) APC variants maksā 10-20 tūkstošus mārciņu, tātad, var vēl lētāk), kur nu vēl sarunāt ar partneriem un nosegt tikai transporta izdevumus, tāpat kā ar norvēģu Scaniām!

  2. ZS pārapbruņošana ir skaists solījums, bet, ja tas netiek apstiprināts ar rīcību plānu pa datumiem, tad tikai tukša muldēšana. Tikko ziņoja,ka esot piemineklim pie okupācijas muzeja piešķirti 7,4 miljoni eiro. Nu redz, pieminekļiem milzīga nauda atrodas, bet triecienšautenēm jāgaida līdz 2020. gadam vai kaut ka tā… Vai tiešām valstī ar BS, kuriem nav “minimālo spēju”, ir jāmet nauda vējā šādos pompozos pieminekļos? Tas atgādina lēmumu pirkt zelta drapērijas grimstošā Titānika kapteiņa tiltiņam…

      • Ko vajag, to vajag.
        Vienīgi nepieņemami ir tas, ka kultūras “minimālās spējas” tiek nodrošinātas bez ierunām pārskaitot naudu, tai skaitā jau bēdīgi slavenā Mākslas muzeja rekonstrukcija, cik tur naudas tiks izgrūzts neviens nezin.
        Tas Stinger ir raķete+palaidējs vai arī tikai raķete?
        Jebkurā gadījumā, lēti.
        Labi, tad cik maksā Spike komplekts ar X(cik?) raķetēm?
        Tā, vēl mums vajag Strix, cik tas maksā?
        Citiem vārdiem, visvairāk satrauc tas, ka valsts aizsardzības spējas ar uzviju varētu nodrošināt gudra plānošana un gudri iepirkumi.
        Nu nav mums jāpērk 10milj $ vērtas KKM(IFV), 5milj $ vērtus APC un desmitus miljonu dārgu radaru uz riteņiem vienā eksemplārā…
        Diemžēl nekompetence un vēlme iedzīvoties uz valsts rēķina noved pie korumpētas iekārtas, kura pieņem tikai sev izdevīgus, vismaz īstermiņā, lēmumus…

        • vispirms jāmaina AM domāšanas stereotipus, tad jāreformē NBS atbilstoši jaunajiem izaicinājumiem, tad varēsim cerēt uz gudro plānošanu utt.
          vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi.

          cena par stingera komplektu, ko asv armija maksā ražotājiem.

        • Kā tad “bez ierunām” 🙂 Mākslas muzeju Rīgas dome rekonstruē, jo brūk kopā tāpat kā vecās LNB ēkas. Okupācijas muzeju ārzemju latvieši finansē, rekonstrukcijas projekts ir ļoti ilgi muļļāta lieta, gandrīz tikpat cik LNB celtniecība, kas beidzot pagājušogad izkustējās. Tai skaitā pateicoties NA atbalstam.

        • Kā īsti ir ar tiem Stingeriem??? Viņi ir vienreiz litojami (tā kā AT-4)?? Vienreiz izšauj un viss, met zemē un ņem jaunu???? Vai arī to izšautās raķetes trubu var noņemt nost un uzlikt jaunu raķeti vietā??? No Wikipēdijas nesapratu 😦

      • citādā militāri politiskā situācijā es būtu ar visām četrām par naudas piešķiršanu Okupācijas muzejam, bet tagad visi tamlīdzīgi ieguldījumi ir kļūda. Jo pretējā svaru kausā ir valsts pastāvēšana kā tāda un to var nodrošināt tikai militārais spēks un izlēmīga preventīva rīcība. Ušakova-Šlesera-Sudrabas-Osipova Latvijā okupācijas muzeju tik un tā aiztaisīs ciet.

        • Iespējāms Tev taisnība, es arī drīzāk to atliktu. Bet lēmums tika pieņemts jau 2012. gada saptembrī/oktobrī, kad spriedām par 2013. gada budžetu. 2013. gadā bija nauda projektēšanai, sākot ar 2014. – būvniecībai.

  3. Bruņumašīnas, lielgabali un stacionārie radari ir ļoti jauka lieta, ja vien:
    1. Karavīrs ir paēdis (kāda situācija ir ar sauso paiku)
    2. Karavīrs ir vesels (kāda situācija ir ar pārsienamiem līdzekļiem un medicīnisko palīdzību lauku apstākļos, šeit nerunāju par spiedošā pāŗsēja uzlikšanu)
    3. Karavīrs ir mobils, Ko liesim bruņumobīļiem bākās?
    Ar visu šo čīkstēšanu vēlos pateikt, ka AM attīstības stratēģijai ir jābūt vērstai uz to, lai:
    1. Mūsu karavīri 100% tiktu nodrošināti ar vislabākajām bruņuvestēm un ķiverēm.
    2. Kaujas apstākļos netiktu traucēta mūsu vienību apgāde (jāizbūvē tā sauktās “olas”)
    3. Kamēr NBS sastāvā nav vismaz 5 pilnībā nokomplektētas motorizēto kājnieku brigādes, tikmēr orientēties tikai un vienīgi uz totālu partizānu karu.

    Tas, ka esam NATO, nebūt nenozīmē, ka amīši pirmajā kaujas dienā trauksies mums palīgā. Mums būs jāsagaida sabiedroto palīdzība, kas iespējams kavēsies pāris nedēļas vai mēnešus. Kā mums tas izdosies?

    • pie tam, jo ilgāk šī sabiedroto palīdzība kavēsies, jo vairāk pieaugs iespējamība, ka tā neieradīsies nekad.

      • tāpēc pirmais, kas jādara, jāizveido Baltijas armija, lai krieviem palielinātu potenciāli rijamā kumosa un tā iestrēgšanas rīklē iespējamību. Kā arī, protams, samazinātu pērkamo lietu izmaksas.

        • Runas pa šito jau bija…..tas būs iespējas tikai pēc kāda laba laika, tad kad visas 3 Baltijas valstis tērēs 2% no IKP aizsardzībai……varbūt 2020. gadā, varbūt vēl tālāk, bet noteikti ne tagad.

          • Būtu mums valdībā valstsvri varētu arī tagad, bet kā teica Einšteins

            Only two things are infinite, the universe and human stupidity, and I’m not sure about the former.
            Tikai divas lietas ir bezgalīgas, visums un cilvēku stulbums, bet par pirmo es neesmu tik pārliecināts.

            • Nu Lietuva arī vēl netērē 2%, tapēc nēsam mēs vienīgie…..Interesanta lieta, Latvija tērē 0.9% aizsardzībai, a Lietuva tikai 0.8%, bet tā reālās naudas atšķirība ir milzīga, Lietuvai budģets 385 millioni, a Latvijai tikai 201 miljons, laikam tapēc ka Lietuvā stipri vairāk iedzīvotāju kā pie mums….ieroču daudzums arī milzīgi atšķiras, mums ir tikai kādi 60 Hammeri, a Leišiem ap 200 gabali, nemaz nerunājot ka viņiem vēl 200 M113 kāpurķēžu bruņu transportieri un vēl 280 bruņoti Land Rover Defender , kā arī Amerikāņu ”M101” 105mm Hubicenes artilērijai 50 gabali…….laikam tas, ka viņiem 3 miljoni iedzīvotāji un mums tikai 2 miljoni daudz ko iespaido 😦 , pat ja mēs teorētiski tērējam vairāk no sava buģeta

            • limonāde – leiši arī, cik dzirdēts, nepieļāva tik lielu PSRS iebraucēju plūsmu savā valstī, lai arī okupētajā, bet tupēja paši leiši augstos amatos un lai gan uz papīra bija komunistu valsts, reāli valsti lielā mērā turēja un pārvaldīja paši leiši un ne visi bija komunistu dibenlaižas.
              Tātad arī mūsdienās tur anti-leitiski cittautiešu spēki tur ir mazāk un mazāk nozīmīgos amatos palikuši.
              Kur nu vēl tas, ka reāli leišiem valsts bija gadu simtus pirms mūsu valsts nodibināšanas, tā ka kaut kāda sapratne, valstiskuma un nācijas apziņa viņiem bija jau ieaudzināta un nevajadzēja daudz lai to atmodinātu pilnā apmērā pēc PSRS izjukšanas un atkal būvēt, nostiprināt savu valsti.
              Mana spekulācija par to, kāpēc leišiem ir vairāk visa kā.

            • domāju gan, ka leišiem vienkārši ir spēcīgāka valstiskā pašapziņa un mazāk aģentu un glumu karjeristu-iztapoņu armijā un varas elitē. Pretējā gadījumā mums būtu nevis neviena APC, bet tikai par 1/3 mazāk nekā leišiem.

            • Leiši atšķirībā no mums un igauņiem diezgan daudz ieguldīja aizsardzībā 90-tajos gados.

            • Par Lietuvu – pēc neatkarības atgūšanas Lietuva saņēma atbalstu no Polijas. Tā teikt, vēsturiskās saites, dabīgie sabiedrotie utt. Tāpat kā Igaunija un Somija. Mums tāda sabiedrotā nav 😦

          • tu tā arī esi pavisam droši pārliecināts, ka neko tūlīt un tagad kardināli nemainot valsts politikā, pārvaldē un aizsardzībā mēs mierīgi aizpeldēsim līdz 2020.g.? Celsim tik tagad monumentus par 7 miljoniem, stiprināsim Daugavas krastus maznozīmīgās vietās par 0,5 miljoniem, utt., utt. bet šautenes jaunas un citus stroķus pirksim 2020.g?

            • Nu, mūsu tautiešiem jau pieminekļi ļoti patīk… Nav jau runa tikai par valdību, bet par iedzīvotājiem arī. Uzskata, ka tiek jāgodina pagātni, bet nedomā par nākotni…
              Likteņdārzu sāka veidot tieši krīzes laikā. Tad arī notika ziedojumu vākšana K.Ulmaņa piemineklim Turkmenistānā. Un cilvēki ziedoja. 1990.g. tika uzstādīti pieminekļi leģionāriem Džūkstē un Morē. Pēc neilga laika omonieši tos uzspridzināja.

            • Neteiktu, ka Latvijā pieminekļu ir vairāk kā citur. Pagātni jāgodina, jo bez vēsturiskās atmiņas nav nākotnes. Cita lieta, ka mēs maz pagātni analizējam, izvērtējam kļudas un skatamies kā varētu kļūdas nepieļaut nākotnē. Daudz plānojam nākotni bez pagātnes izvērtējuma un nepieturamies pie plāniem.

            • Arī zemessargam par pieminekļiem. Piekrītu, ka pagātnes notikumus vajadzētu vairāk analizēt, vairāk izvērtēt kļūdas.
              Man vienkārši radies iespaids, ka daudzi cilvēki pieminekļus redz kā informācijas izplatīšanas līdzekli (jaunatne redzēs – atcerēsies par pagātnes notikumiem), bet par citiem informācija izpaltīšanas veidiem tik ļoti nepiedomā. Vienkārši zinu pāris piemērus, ka pieminekļi kritušajiem/noslepkavotajiem tikuši uzstādīti tieši attiecīgajā notikuma vietā – meža vidū, kur to pienācīgi neapkopj un tos tur laikam tikai sēņotāji un mednieki pa laikam nejauši apmeklē…
              Ja gribam nodot nakamajām paaudzēm informāciju, tad to jādara vēl daudzos citos veidos – ar grāmatām (arī daiļliteratūru, lai piesaisītu dziļāku interesi par vēsturi), dokumentālajām un makslas filmām utt, kas varētu piesaistīt jaunatnes interesi un likt pašiem intresēties vēl vairāk.

            • pagātnes godināšanā varētu sākt ar to, ka valsts regulāri sakoptu vai uzdotu to uzdarīt pašvaldībām valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļus un pie tiem novietotu informācijas plāksnes. lai būtu tajās patriotiskās audzināšanas stundās kur aizvest jaunos patriotus. nez kapēc tas ir tikpat sarežģīti, kā apgādāt ZS ar žņaugiem un kevlara ķiverēm. Tā vietā pompozas būves par X miljoniem un stratēģiskā komunikācija arī par nez cik miljoniem.

    • Pievienojos!
      Varētu vēl papildināt, bet arī šeit pamatprincips, pēc kāda vajadzētu veidot LR NBS ir skaidri izklāstīts.

      Bet jāsaprot, ka politiķi, AM ierēdnīši un mūsu armijas ģenerālvirsnieki nekad to nesapratīs. Pirks – jaunus radarus, kuģus, kaujas izlūkmašīnas, u.c., jo tas atstāj lielu “popularitātes pēdu”, kas savukārt bieži vien ir sinonīms – DĀRGS un BEZJĒDZĪGS (aka HIGH VALUE TARGET).

      Kad iedomājos, kā mūsu dižais …………….. vaikstītu savu intelekta neapgrūtināto seju mēģinot saprast augstāk rakstīto Pelikāna komentu, nāk smiekli.

    • Nu par piecām Bde es nesapņotu. ZS varētu nodrošināt vienu (faktiski teritoriālais karaspēks, pa vadam uz novada centru), no rez.karavīriem + brīvprātīgajiem varētu izveidot vēl vienu Bde-, papildus Kbr (PD) nokomplektēt līdz pilnam štatam vai pat + (to jādara jau šodien). Kopā daudz maz reāli nokomplektēt 3 brigādes. Mobilizācijas resursu – rezervistus neskaitu (lai ir kā rezerve), jo skaidrs, ka tos vēl elementāri jāapmāca. Paaudze, kas izgāja vismaz PSRS BS OMD pamazām aiziet, viss jāsāk no sākuma.
      Viss pārejais ir realizējams.

    • par partizānu karu:

      О размахе и масштабом партизанского движения на Луганщине свидетельствует тот факт, что Россия, не рассчитывая на т.н. «контрразведку ЛНР», вынуждена была перебросить в Краснодон спецподразделение, из 18 человек, специализацией которого является антидиверсионной и антипартизанские деятельность, пишет активист Дмитрий Снегирев.

      «Не успел это подразделение расквартироваться в здании ГНИ Краснодон, как растроганный его присутствием на украинской земле, неизвестный партизанский снайпер передал им свой горячий привет. Привет оказался настолько горячим, что в главе российского спецназовца появилось на одну лишнюю дырку.», — сообщает активисть
      Офицер ГРУ с позывным «Николай», который отвечает за проход колонн с тяжелой техникой и живой силой с территории соседнего государства, по словам Снегирева успел скрыться.

      Так же активист уверяет, что украинские военные не имеют никакого отношения к ликвидации полевого командира боевиков О.Стефановського с позывным «Мангуст». Но, об этом обещает рассказать позже.

      http://inforesist.org/partizany-luganshhiny-prodolzhayut-likvidirovat-rossijskij-specnaz/

  4. «Будет изменена концепция привлечения военнообязанных граждан к тотальному сопротивлению в случае вторжения на территорию Украины преобладающих сил противника.

    По словам Данилюка, это имитация швейцарско-израильской системы. “Мы берем за основу норвежскую хемверн (действующий корпус резервистов. К нему относятся люди, прошедшие военную службу, имеющие дома оружие, военную форму и полный комплект походной экипировки. Они готовы по условному сигналу, без объявления мобилизации выступить на оборону страны. — Авт)”, – сказал он.

    http://vesti.ua/odessa/65804-minoborony-nachalo-pogolovno-obuchat-ukraincev-voennomu-delu

    • Скорее всего, обучать граждан будут 72 часа, в том числе на полигонах неподалеку от места жительства. В программу войдут обучение работе с различными видами оружия в условиях городского боя, диверсионная подготовка, обучение созданию агентурных сетей и партизанской деятельности, минно-подрывному делу, организации охраны стратегических объектов.

    • Vēršu uzmanību, ka rezervists un rezerves karavīrs nav viens un tas pats.
      Rezervists gandrīz jebkurš pilsonis-vīrietis pēc 18g.v.. Rezerves karavīrs – katrs bijušais karavīrs līdz noteiktam vecumam.

      Militārā dienesta likums:

      rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) vai līguma par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze) izbeigšanas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

      rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;

      Ministru kabineta noteikumi Nr.779

      4. Reģistrā iekļauj:

      4.1. ziņas par rezerves karavīriem – no profesionālā dienesta atvaļinātajiem karavīriem (līdz 2002.gada 30.jūnijam aktīvā dienesta un ierindas dienesta karavīriem), kuri ir derīgi militārajam dienestam, kā arī par zemessargiem, kuriem beidzies līgums par dienestu Zemessardzē, bet kuri nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

      4.2. ziņas par rezervistiem – Latvijas pilsoņiem vīriešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem nav noteikta invaliditāte un par kuriem nav pieņemts lēmums noņemt no uzskaites veselības stāvokļa dēļ;

      4.3. ziņas par Latvijas pilsonēm sievietēm, kuras apguvušas speciālās militārās apmācības kursu vai apmācību Zemessardzē un ieskaitītas rezervistos vai ar lēmumu atzītas par rezervistēm.

Leave a reply to REKSis Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.